скачать книгу бесплатно
Glabiet raganu, vai nekromanti ?eit ir kautrigi
Edgars Auzin?
Ja ragana kaut ko mekle, vina to atradis. Bet Alise nekad nav meklejusi milestibu, viru, patronu… Vina vienmer mekleja nepatik?anas. Nekromanti saka, ka, ja vini kaut ko nevar atrast, vini to izrok no zemes. Gregorijs visu savu muzu izvelejas to aprakt turpat. Vin? butu apglabajis ari ?o nepatikamo raganu, bet ta bija nepatik?ana… Vina lika vinam atkal justies dzivam. Vai ar vinas nepatik?anam, kuru veca muiza kluva arvien vairak un vairak pilna? Jus varat izveleties no uzburtajiem vilkiem, ugunsgrekiem un pludiem. Reiz pat tika redzets demons, tacu neilgi un sadedzis ugunsgreka. Un ari milestibai ?ajas vietas raksturigs mezonigs temperaments. Ja vina nolemj dot priek?roku burvei un nekromantam, vina nevienam neprasa. Vina atnaks, vina vinus atradis. Un nepatik?anas… Nepatik?anas var pagaidit.
Edgars Auzin?
Glabiet raganu, vai nekromanti ?eit ir kautrigi
Prologs
“Alise, pasteidzies,” virietis neveikli pastuma meiteni ar somam uz portalu. Vina ieraka papezus parketa grida, nospodrinaja lidz spidumam, un verakijas lakas skrape?anas skana lika visiem kalpotajiem nodrebet.
– Tet, kapec tada steiga? "Es pat nesagatavojos," neapmierinata brunete ar tadu nepratu trieca smagako somu pret gridu, it ka gribetu izlauzties cauri ozolkoka deliem un izraisit vecajam sulainis infarktu. Savas rokas vina satvera slotas katu, kas bija vinas uzticigais pavadonis visos netirajos trikos. Vina nolasija koku, kas gadu gaita bija nogludinata, piekeras maziem iespiedumiem un izrava tos, ka daudzi to dara ar urbumiem.
"Ja jus visu pilsetu nebutu sasildiju?i, mes butu vareju?i pagaidit," Tadeu?s paskatijas uz savu meitu no galvas lidz kajam. Vin? parmeto?i paskatijas apkart, bet tad atcerejas, ka atgadinat raganai par morales standartiem ir tikpat bezjedzigi, ka ar klostera terpiem piesegt Prieku kvartala meitenu kailos kermenus. Nevilus saka padzilinaties kruncina starp uzacim. – Kapec jaunakais hercoga dels jus neiepriecinaja? Kapec vinam vajadzeja sutit zagas? Tagad tetis skraida pa apkartni un velas tavas asinis un publisku atvaino?anos.
"?is pompozais titars pats to ludza," Alise paraustija plecus tik vienaldzigi, it ka hercogi katru dienu iekarotu vinas aknas. Vinas ari?kiga vienaldziba liecinaja par aizvainojumu. Tas izpaudas saspiestas lupas, nervozo pirkstu nogludinataja apak?mala un glita ?kipsna pie denina, ko meita apzinati lenam aizbaza aiz auss. "Es vinu bridinaju, lai vin? neuzdro?inas man tuvoties." Tacu jau no pa?a sakuma pietrukst apversumu, tapec ik pa laikam nakas vinam atgadinat, ka ragana nav ostas padauza.
Virietis pameta acis pret griestiem. Pec tik daudziem gadiem vin? jau vareja redzet savas smadzenes, tacu vinam ?kita, ka milota mantiniece tas aprijusi ar tejkaroti. Vina meita, visneparspejamaka, laipnaka meitene, reizem kluva demoniski atriebiga. Un katru reizi tas tika izteikts cita trika. Veca sieviete Kli neiztureja raganas skatu un kerca divas dienas. Kurpnieka sieva, godigi sakot, ?kebino?a sieviete, uzdrikstejas nosodit hobijus par gramatam un maksaja ar kikina?anu. Dzirnavnieka dels… Ak ne. ?eit viss ir kartiba, Alise izglaba zenu no zagas. Un vina apbalvoja hercoga delu.
Tadeu?s un Lesi Gordoni bija burvji, un vinu meita piedzima ka ragana. Nav slikti. Pietiekami speciga un nav stulba. Un ta bija vinas raganas butiba, it ka nirgajoties par burvjiem, kas vinu paklupa visur. Kopa ar paku naca stridigs izture?anas. Un virietis patie?am baidijas par savu vienigo bernu, tapec vin? vinu aizsutija. Vina iegus pieredzi, kersies pie lietas un varbut beigs darit stulbibas, ko meitene tik loti gribeja darit.
“Tetis… Nu, beidz,” vina kaprizi saknieba lupas un cirta acis, ko neparprotami mantojusi no vecvecmaminas, kura bija slavenaka manipulatore gimene. – Nu ko tev tas maksa, tikai nonem vinam zagas, iedod kompensaciju un viss nokartosies…
Ja virietis ?aubijas, tad pec kompensacijas vin? saprata, ka rikojas pareizi. Berns nezina naudas vertibu, berns ir kluvis parak rotaligs un nevelas risinat savas problemas. Galu gala tetis ir blakus, vin? samaksas, segs, un vina turpinas darit visadas stulbibas. Nu ne… Tas nederes. Mana milota meita uzleca.
“Alise, beidz cikstet, ieskrien portala,” vin? velreiz pastuma meiteni pret mirgojo?o audeklu durvju forma un pasniedza vinai aploksni. – Iedodiet to savam darba devejam. Tu paris mene?us pasedesi tuksnesi, tad viss aizmirsies un es atgriezi?os pec tevis, bet tagad pasteidzies, portals nav muzigs.
"Tevs, nedari man to," vina neludza, vina bija tik apmulsusi, ka aizmirsa pievienot savai balsij vaimanu. – Man nav piecpadsmit gadu, pat astonpadsmit…
– Pa labi! Divdesmit cetri, jums ir bakalaura grads miksturas, un jus joprojam uzvedaties ka berns.
Alise no?naca un pagriezas, lai skatitos vina ar smaragda acim. Virietis neiztureja un apskava meitu pie sevis un noskupstija vinas cirtaino galvas virsu. Ragana ?naca vel dusmigak. Tad vina atravas. Un vin? joprojam iegruda vinu portala.
Biroja durvis nedaudz paveras. Iek?a klusiem soliem iegaja gai?mataina sieviete ar asaru notraipitam acim. Sandalkoks un vanila izlauzas cauri papira putekliem. Sievas mati bija sapiti divas stingras bizes. Slaida figura ieterpta strikta dumakaina kleita. Uz krutim un plaukstu locitavam karajas no dabigiem akmeniem izgatavotu amuletu pavedieni.
"Tadeu?s," vina bezspecigi iekrita kresla, "vai esat parliecinats, ka mes rikojamies pareizi?" Vini vareja nokluset ?o lietu.
Virietis piecelas no galda un piegaja pie sievas. Vin? parbrauca ar roku par savu trauslo plecu. Vin? pieskaras cirtainai matu ?kipsnai pie sava denina. Es tur kadu laiku staveju. Vin? pagriezas pret baru un ieleja glaze brendiju un ieteica to. Sieviete piekrito?i pamaja ar galvu.
"Lesja, vinai ir japaaug," vin? apsedas uz nakama kresla, "kamer mes turpinasim izskatit visas sudzibas, vina nemaces uznemties atbildibu par savu ricibu." Un ta… Vina aizgaja stradat. Ne uz haremu, ne uz akmenlauztuvem. Vin? sedes un varis dziras un saks vismaz mazliet domat ar savu galvu, nevis novelt atbildibu uz mums.
–Vai esat parliecinats par darba deveju? – blondine konvulsivi norija ugunigo ?kidrumu, gandriz aizelsusies. – Ko darit, ja vin? vinu sapina vai vel launak…
"Vina varetu darit vinam sliktak." ?i ir musu meita. Man butu bail par vinas darba deveja veselibu un sapratu.
– Ko darit, ja vina atkal atradis nepatik?anas?
Virietis pasmaidija un viltigi sacija:
"Ceru, ka ?oreiz vina atradis kaut ko vairak…
1. nodala
Gregorijs paskatijas uz meiteni. Meitene paskatijas uz vinu. Zem vinas skatiena, no zem kuplam skropstam ar smaragda zilitem, man gribejas paklanities un, luncinot dibenu, steig?us izpildit vinas velmes. Tie?i ?is skatiens burvim lika saprast, ka vina priek?a ir ragana.
Kreisa lapstina nodevigi niezeja, jo, domajot par burvem, virie?a atmina uzpeldeja vecvecmaminas Hortenses tels, un ne vairak ka pirms nedelas kads miru?ais radinieks glastija vinu ar vara svecturi, iesitot iek?a. aizmugure. Vin? paraustija plecus, atstumjot atminas par ik ceturk?na sazinu ar spokiem, un tikpat uzmanigi ka govs mati no puka mutes, vin? izvilka aploksni no meitenes pirkstiem.
Akademija studejot atra un noslipeta lasi?anas tehnika, kas lava neiedzilinaties metaforas, bet izolet galveno, mani neiepriecinaja. Virietis velreiz pacela acis uz meiteni. Noteikti ragana. Tikai vini var izradit tik daudz augstpratibas un nicinajuma ar vienu skatienu. Un tikai vinu klatbutne visa pasaule sak dziedat: hiacintes uzziedeja, tulpes ver vala samta cepurites ar tintes melnam pistolem iek?a, pat celmallapa izgaja pa grants taku!
Gregorijs Stenlijs parstaja milet parsteigumus pec tam, kad kluva par atraitni. Vin? atgriezas no dienesta, bet vina sieva ne. Un tas bija vispretigakais, nezeligakais parsteigums no Visuma. Katru reizi, kad vina nekromantiska dvesele paredzeja kartejo liktena paversienu, vinu parnema melanholija un izmisums, un vina prata izlida dusmas un zobi! Vina zobi neticami sapeja, lai gan burvis par tiem nesudzejas. Un tagad, skatoties uz slaido bruneti vinam preti, ar cirtainu matu ?oku, vin? saprata, ka atkal ir iesitis liktenim.
Viri?ka butiba, kas mit katra virieti un nesnauz ari tad, kad to apdzen no aizmugures un ar brugakmeni, ieraugot izskatigo burvi, gaidibas iekliedzas. Virietis, savacis visu savu apdomibu dure, paspieda to pa?u duri par nirga?anos.
Vai meitene bija skaista? Drizak ja neka ne. Sejas smalkos vaibstus papildinaja uzpustas lupas, maigi izliektas uzacis, glits deguns ar tievu galu, vaigu kauli it ka prasmiga telnieka cirsti marmora. Zila satina kleita uzsvera figuras izliekumus un izcilnus. Un visa attela bija jutama zinama nerealitates nots, it ka debesu sieviete butu nolaidusies no debesim, jo vinai bija nogriezti sparni, un vina visus noliecas un apsedas uz slotas!
Draudzigais smaids nestiepas, zoklis savilkas. Meitene, pamanijusi virie?a meginajumus but vairak vai mazak labam saimniekam, pacela uzaci, it ka vilktu elfa loka auklu, un par ?avienu kalpoja izsmejigs smins. Gregorijs noslaucija labo gribu no savas sejas, atstajot aukstumu, kas vinam sagraba zobus. Es velreiz paskatijos uz vestuli…
“…sekojiet lidzi meitenei…”, “…gudra, atriebiga, pratiga…”, “… ja no vinas galvas…”
Nekromants savu talantu del bija atturigs virs, bet tagad vin? gribeja uzliesmot tik daudzstavu tirade pret teva veco draugu, ka tikai dabiska izturiba, ko rudija darbs kapsetas un pec tam ar nogurdino?am zinam par skaitu. no spokiem viena pilsetas kapseta, nelava vinam tik smagi sist ar seju uz leju netirumos. Vinam nevajag ne paligu, ne paligu, ne galvassapes. Bet tu to dabusi! Un neviens tev nejautas. Paturi sava riciba seksuali nobriedu?u meiteni, kas satricinas ne tikai tavu sapratu, bet ari ipa?uma pamatus.
Atmetis nevajadzigu jauk?anu, Stenlijs sarkastiski un neslepdams savu nejauko prieku paveleja:
– Piebuve pa kreisi no majas ir gan darba vieta, gan gulamvieta. Ir tris telpas: viesu uznem?anas zona un divas jusu riciba. Pec ediena ienaciet maja caur melno virtuvi. Darba diena sakas rit astonos no rita,” vin? pagriezas pret majas durvim un aizcirta tas, gandriz aizspiezot raganas degunu. – Es ienistu parsteigumus…
Fraze sastinga tuk?aja zale.
2. nodala
Alise staveja uz sliek?na un spitigi skatijas uz aizvertajam durvim. Vina nesaprata, kas vinu satika, tacu vina skaidri saprata, ka vinai ?is kads nepatik. Nez kapec meitenei ienaca prata, ka, ja virietis butu bijis ists bruninieks, vin? butu nogalinajis princesi un izglabis puki. Tiri no solidaritates. Aiz ieraduma.
Burvnieces nekauniba parnema krustmati Klotildi. Pazistams radinieks vareja notriekt pat jumtu kirzaku, lidojot vinam preti un kliedzot uz plau?am: “Es tevi satriek?u!!!”, tapec, ar ignumu paskatijusies uz savam kuplajam mantam, Alise piegaja pie gludekla- aizseja durvis un ar roktura gredzenu no visa speka atsita durvis. Meitene nesudzejas par dzirdi, apslapetie lasta vardi taja puse kluva par balzamu teja un vina saka amuret ar divkar?u speku. Kad vinas plauksta saka mirdzet un pirkstu locitavas neparprotami liecinaja, ka ir pienacis laiks un gods zinat, ragana sakoda zobus un savaca mantas, lepni ejot pa grants taku uz savu dzivokli.
Vina jutas tik stulbi septinu gadu vecuma, kad vakarinu laika nometa uz kleitas kuku un ravas, lai to paceltu no gridas. Augstakas sabiedribas dama, kas vinus apciemoja, grasijas nogibt, bet aukle slepa savu apmulsumu, ievedot Alisi bernistaba. Tad vina nesaprata, kapec ?ada reakcija sekoja parastai neveiklibai. Velak tika paskaidrots, ka labi audzinatas meitenes nemet edienu un noteikti neskrape kresla kajas uz parketa. Tad vini paskaidroja, un meitene saprata, cik stulba vina izskatas. Tagad nekadu skaidrojumu nav, bet apzina, ka darba deveja iepazi?ana ta nenotiek, runa pati par sevi.
Vina atdzivinaja brunetes telu sava galva. Virietis bija gerbies melnas bikses un tum?i zala kamzoli. No pedejas apak?as iznira neverigi atpogats krekls. Zabaki no labas kvalitates adas, gluzi ka manam tevam. Un nekaunigais puisis izskatas apmeram trisdesmit gadus vecs. Melni, kupli mati bija nogriezti lidz kaklam, nedaudz cirtaini. Neap?aubami aristokratiska seja ir piesatinata ar riebuma grimasem. Sajuta, ka virietim izmisigi sap zobs. Vin? savilkas grimase katru reizi, kad uz vinu paskatijas.
Vin? smarzoja neparasti. Budama indes un pretlidzeklu meistare, meitenei bija fenomenala oza, kas padaritu greizsirdigu dresetako suni. Vina samazinaja atrumu un, aizverusi acis, lenam caur degunu ievilka gaisu: sali, gar?vielas… Vetiveru? Var but. ?aja aromata bija kaut kada citadiba. Vina nevareja atcereties virie?u odekolonu ar ?adam sastavdalam. Un balss izradijas patikama: samtains, biezs baritons, neliels aizsmakums. Tacu vina manieres saskan ar slikti audzinata lauzu telu. Vin? nepasniedza roku, neteica savu vardu, nepalidzeja nest lietas. Starp citu, tie?i vinu del Alise ienema cietoksni kauja. Tante Klu ?o virie?u kategoriju sauca par “suna iek?am”, tas ir, pretigiem lidz zobu grie?anai. Vecaka radinieka viedoklis Alisei vienmer ir bijis butisks. Un tagad, atceroties aizcirtas durvis, meitene velreiz parliecinajas par savas vectantes gudribu un ieskatu.
Paskatijusies apkart, ragana ieraudzija saimniecibas eku. Vina berzeja savu ievainoto roku. Vina nebija zeltita apmetuma un piecmetrigu strautinu cienitaja, tacu kaut kada beigta majas piebuve ari nebija vinas sapnu robeza.
No akmens ?kembam veidotais celin? meginaja sagrozit manas kajas. Meitene ar cirtaino matu mopu vienmer slideja, un vinas papezi smagi ?kira. Saimniecibas ekas durvis nebija aizslegtas. Vina pastuma to ar kaju un iegaja aukstaja kresla.
Vina tris reizes pacirta ar pirkstiem un uzlidoja tris ugunspukes, kas aizlido pat piecus gadus vecam bernam. Vina nometa somas tur, kur staveja, un piegaja pie aizkara. Vina to ar drosmigu parausti?anu atvilka un nosmaka puteklos. Smagais aizkaru audums izradijas nevis dumakaina vina krasa, bet vienkar?i bordo. Vina redzeja ?adus atkritumus vinu maja beninu stava un uztvera to ka veltijumu senam atminam. Bet tie bija benini, un te var teikt, ka ta ir slimo uzgaidama telpa, un divaini, ka ta tiek tureta nobruzata stavokli.
Doma, ka pirms vinas te neviens nav stradajis un nedzivojis, radas pek?ni. Varbut ?i vieta bija speciali kalpotajiem, tad nav brinums, ka putekli vienmeriga slani parklaj visas virsmas. Ipa?i palodze. Vina pieskaras vecajiem, vel joprojam ozolkoka deliem, un paradijas nospiedums. Ka berniba gribeju uzzimet apmierinatu sauli vai ka romantiskaja cetrpadsmit gadu vecuma velejos uzzimet salauztu sirdi. Nevajadzetu liegt sev mazas palaidnibas, tapec pec sekundes kada zobaina saule ar agresivam izspiedu?am acim smineja raganu. Un vina noradija savejo ara pa logu, no kura paveras skats uz pagalmu. Es aizgaju uz atliku?ajiem diviem. No viena paveras skats uz darzu, otra bija blakus durvim, tapec neka interesanta tur nebija. Es dienas gaisma paskatijos pa istabu. Liela registratura. Netalu atrodas kreslu rinda, kas izskatas erti, bet patiesiba ir briesmigi. Aizmugure atradas dokumentu skapji un vairaki gramatu plaukti.
Maniakala velme pieskarties gramatu galapapiriem bija viens no raganas neparvarama eksperimentala rakstura netikumiem. Galu gala gramatas bija paslepts daudz informacijas un gribas visu uzreiz izmeginat, lai ari ka pietruktu zina?anu. Vina klusi, grozidamas no kajas uz pedu, piegaja pie plauktiem un ieelpoja veca papira aromatu. Pat gramatu putekliem ir ipa?a smarza, nemaz nerunajot par tintes smarzu. Vina braukaja ar tievajiem pirkstiem gar mugurinam, iegaumejot provokativakos vardus. Dazi bija loti seni, piemeram, vecas kurtizanes bikses. Dazus rakstiju?i laikabiedri, tacu tie nezaude savu ?armu.
No uznem?anas zonas veda divas durvis. Es paskatijos pa kreisi. Mazs: gulta, divans un kamins. Labaja puse izradijas viesistaba, tada pa?a izmera. Vina atgriezas pec somam un ieslideja gulamistaba, pie skapjiem.
Patikams atradums bija iek?puse pasleptas durvis, aiz kuram bija paslepta neliela vanna ar tualeti. Vismaz kaut ko. Iespejams, ar ?adu ertibu komplektu vina tiks gala ar darbu; meitene nodrebeja no domas izskaloties baseina un izskriet ara, lai atvieglotu sevi. Vina bija pilsetas iedzivotaja, un tas, kas citiem bija grezniba, vinai bija nepiecie?ams, jo ipa?i vannas istaba.
Vina apsedas uz ciksto?as gultas. Vina atliecas. Un vina saka skatities uz griestiem. Mana galva ?audijas domas, un es nevareju visu apvienot. Es uzsplavu par nepateicigu uzdevumu. Vina sniedzas soma ar drebem. Es gandriz izpludu asaras. Mamma sakravaja mantas, uzbura somas un satilpa gandriz visu garderobi. Otraja atradu personigas mantas, dienasgramatas ar piezimem, paris gramatas par miksturam, darbariku komplektu un daudz citu nepiecie?amo sikumu.
Ardurvis ciksteja. Meitene saspringa un iemeta kosmetikas paku uz gultas. Mazie soli. Kautrigs klauvejiens pie gulamistabas durvim. Nu vin? beidzot atrada savas manieres un nolema normali iepazities. Stulbakais, ko vina tagad vareja darit, bija izlikties par aizvainotu nevainibu un uzmest niecigu dusmu lekmi. Bet tante Klo iecuksteja kreisaja ausi, ka ta dara sievietes, kuram nav ko dot, iznemot dekolte. Un, ja jums ir ko paradit, iznemot ?armu, klusejiet un skatieties. ?i ciksto?a cuksti galva un ari radinieku senila izsmiekla del Alise nolema sekot ruditas intrigantes Klotiljas Mateusas padomam, tapec iztaisnoja matus un noslaucija puteklus no kleitas. Vina atvera durvis un sastinga.
Uz gulamistabas sliek?na staveja mila veca dama. Telti un kartigi. Zili peleka kleita un zils priek?auts izskatam pie?kira pasaku sajutu. Sirmie mati ir savakti bieza kamola vina galvas aizmugure. Krunkaina, gai?a seja un viegls parmeto?s smaids.
"Mani sauc Greta, meitin," veca sieviete iegaja gulamistaba un apsedas uz divana.
"Loti jauki," meitene apmulsusi izspieda. Vina, protams, saprata, ka brauc ciemos, tacu ?ads spiediens labas gribas kompanija nedaudz attureja. "Es esmu E… Alisija, bet visi man tuvie vienkar?i sauc Alisi."
"Prieks iepazities," sirsnigi pasmaidija veca sieviete un noglaudija nakamo vietu, aicinot apsesties. Es negribeju sedet, bet bija ari gruti stavet un nezinat, kur likt rokas, kas pek?ni saka traucet. – Es esmu ?i ipa?uma saimniece. Gregorijs sutija mani satikt vinu un palidzet man iekartoties. Paradi maju, pastasti…
"Es to nedomaju…" vinai nebija laika atrast pareizo majas ipa?nieka definiciju, kad vina partrauca saimnieci…
"Ak, berns, nepievers uzmanibu Gregorijam…" vina pamaja vinam, "puika dazkart var but nepanesams." Bet vin? ir labs cilveks, lai gan vin? to slepj. Tatad jus busiet musu jauna sekretare?
"Mmm… vin? dro?i vien neko neteica," meitene jutas ka pilniga mulke. Vina ieradas darba, bet vina nezina, kas. Lai gan pec riebuma, ko vina izjuta, pateicoties specigajam, bet ?aurpratigajam dzimumam, vina nolema, ka labak ir laut viniem justies ka idiotiem. Un Alise var tikt gala. "Mans tevs mani saindeja, pat nepasakot, kam un kur." Starp citu, kas ?i ir par vietu?
"Stenlija muiza, Vorti?a," meitene svilpa prata. Nu ja, tetis vinu dro?i paslepa un aizsutija lidz karalvalsts dienvidiem. Irtana, Apvienota Karaliste, sagraba loti aukstu teritorijas gabalu un gandriz pa?us dienvidus, kas bija slaveni ar arstnieciskajiem udeniem, dunam un mineraliem. Pedejos vienkar?i gaidija paterejo?as nenoteikta vecuma meitenes un diezgan veseli grabekli, kas izklaidejas ar savu tetu naudu. Irtanas dienvidu dala robezojas ar Vazejas juru, kas ir bagata ar zvejas un tirdzniecibas celiem, kas novirzijas uz vairakam valstim.
Karaliste bija viena no nozimigakajam varam. Pasaules arena tas ienema ja ne pirmo vietu, tad noteikti ne pedejo. Pateicoties teritorijai. Pirms daudziem gadiem traki Irtana karogiem pievienojas vairaki kaimini, kuri sakuma bija vienkar?i virskungi, bet velak kluva par neatnemamu valsts sastavdalu, pienemot likumus, rezimu un karali. Tapec pilnais nosaukums, lai ari netika izmantots, izklausijas ka Irtanas Apvienota Karaliste.
– No kurienes tu busi? Vai tu esi parak bals, ziemelu dala?
"Ja, tie?i ta," Alise nedaudz apmulsusi pasmaidija; vina izstajas no sarunas, lai iegutu vesturisku kopsavilkumu, un tagad arkartigi baidijas, ka izradisies neciena pret tik jauku sievieti. Un vel jo vairak, lai partrauktu sarunu, jo zinatkare nebija viens no vinas tikumiem. Un bija verts uzzinat pec iespejas vairak par vietu, kur vina stradas. – Es esmu no Kassodi, nevis talaka ziemelu punkta, bet mums gandriz nekad nav vasaras, galvenais ir pavasaris un rudens, tikai sniegs uzkrit apmeram tris mene?us.
– Nu, neuztraucies. Mes jums patiksim. ?eit ziemas ir isakas un vasaras mene?i pagarinas vairak neka pusgadu.
Veca sieviete berzeja rokas uz priek?auta, ari samulsusi, nezinot, ka uzsakt sarunu par maju un noteikumiem. Vina nedaudz paskatijas apkart, ievilka skatienu aiz aizkariem un noelsas.
"Berna, mums steidzami janosuta istabene, lai vina visu iztira un nomaina aizkarus." Ir pagajis ilgs laiks, kop? ?eit nav biju?i viesi.
– Cik vel cilveku dzivo ipa?uma? – meitene pec iespejas nepiespiesti jautaja.
– Ne, ne, – majkalpotaja satvera rokas, – galvenokart kalpotaji. Es, sulainis Hanss, paris istabenes, vairaki pavari un Gregorijs. Kad vecais Stenlijs bija dzivs, ipa?ums bija dzivibas pilns, tacu ilgu laiku mes neesam satiku?i jaunus viesus. Kad studentu draugi ierodas ciemos pie zena, klust jautrak, un ta…
Vina atkal apklusa, it ka nogrima atminas.
– Cik talu tas ir no pa?as pilsetas, ja, no Vorti?as?
"Vieta nav pat stundas," Greta paskaidroja, pacelot acis no savam domam. "Bet Gregorijs noteikti jus aizvedis, un jus redzesiet pats."
Parunajusi vel kadu laiku, Greta nolema doties ekskursija pa maju. Es vienkar?i neizgaju darza, bet verigak apskatiju arhiva skapjus. Domas kaut ko aprekinajusi, vina no visa speka pastuma tre?o plauktu no kreisas puses un tas pagriezas pari. Izspiedu?i pusi atveres, meitene un saimniece nokluva tum?a maza istaba.
– Kur vina ir? – veca sieviete igni sudzejas. Tad kaut kas noklik?kinaja, ieplaisaja un ciksteja. Gaismas stars griezas cauri puteklainajam gaisam. “Piebuve uzreiz bija stradajo?a uznem?anas zona, tapec, lai neskrietu pa darzu, vecais ipa?nieks izveidoja slepenu eju. Ari neskrien, vienkar?i ej.
Meitene pamaja ar galvu, klusiba cerot, ka vinai nebus jastumj gramatplaukts, citadi izmeri at?kiras. Neslave Silu. Vini atradas zem galvenajam kapnem zale. Greta uzreiz saka radit, kur un kas ved. Aug?stava atrodas gulamstavs, vairakas viesu istabas un birojs. Leja atradas laboratorija un ierocu saimnieciba. Pirmaja stava pa kreisi virtuve un kalpu istabas, labaja puse viesistaba, siltumnica, biblioteka, atputas telpa.
Man patika Alises ipa?ums. Tam bija zinams ?arms, kas raksturigs tikai vecajam majam. Akmens brugeti pakapieni, sausa silta koksne. Parkets, vietam saplaisajis, atcerejas simtiem apavu, kas tam pieskaras. Ozolkoka balusters zem ellas kartas, kas absorbejis tuksto?iem pieskarienu. Siltumnica, neparprotami no iepriek?ejiem gadiem, bija atdalita antika stila, tai nebija nevienas tuk?as sienas, tikai caurspidigs stikls, kas dziedaja zem saules atspiduma. Biblioteka, kura glabajas miljoniem zina?anu, puteklu un tintes smakas, vecmodigo sekretaru komforts un auduma polsterejuma siltums uz divaniem.
Greta nebeidza runat visu celu. Vina slaveja savu skolnieku ta, ka viltigs tirgotajs slavetu zagtu zirgu. Pusdienlaika Alise uzzinaja, ka burvju kungam ir trisdesmit gadu, vin? kalpoja pec burvju akademijas Dro?ibas derartamenta un pec tam uz austrumu robezas. Tagad vin? nodarbojas tikai ar muizas lietam un vadija aptieku. Stenlija zemes bija vairaki ciemati, kalnu pakajes un ezeri. Divaini ir tas, ka ar tik lielu teritoriju muiza netika klasificeta ka barons vai aprinkis. Tulit saimniece ieminejas, ka sen bija Debro barons, bet Gregora sencis izdarija kaut ko divainu un vinam tika atnemts tituls un rezultata dala zemju. ?i dala saglabaja savu statusu, tacu mainija ipa?nieku un kluva par ?antilijas baronu.
Alisija sarunajoties nepamanita nokluva virtuve, kur ar prieku nogar?oja sauteto trusi. Ari sieviete vinu ?eit neatstaja. Vina visu izstastija un ari raganai tas patika. Pati Greta ka dala no ?i apbrinojama ipa?uma glabaja vesturi sevi. Kluva majigi. Un teja ar kumelitem pilniba iegremdeja meiteni miegainaja apatija. Tacu ar gribas piepuli un bailem iegut liekos kilogramus Alise taktiski noskaidroja, vai vina varetu doties pastaiga uz mezu. Majas saimniece nesanema nekadus noradijumus ?aja sakara, tapec jaunakais Gordons ar tiru sirdsapzinu atgriezas saimniecibas eka pec slotas.
Pilnigi noteikti, ka tik svaiga gaisa un pla?umu parpilniba pilsetniekam liks pagriezt galvu. Alisija pat nolaida slotu zemak zeme, lai, ja vina zaudetu lidzsvaru, vina varetu saglabat kaulus neskartus.
Kamer Kasodijas daba tikai piepildijas ar suligu zalumu, ?eit, uz dienvidiem, ta valdija pilna spara ar aromatu un krasu daudzveidibu. Eglu mezs ir piepildits ar kukainu civina?anu, kas paslepas izplestas papardes, putnu trilles, kas raustija eglu pukainas kepas.
Meitene gaja klusi, tik tikko pieskaroties eglu pakai?iem ar slegto apavu purngaliem bez papeziem. Un, kad atskaneja solu ?alkona, uztveru meza isto saimnieku sa?utumu. Vina nokapa lidz spogulstraumei, kas ka spidiga lente stiepjas pa lauka taku. Ja, ari lauks bija dzivs, piepildits ar dabisku speku, un vina, sajutusi kadu, kas dzird vinas ?upuldziesmas, rosijas un kusaja.
Vina neatcerejas, cik ilgi ragana sedeja pie udens, bet vinas krutis iegrima dzilas vienotibas sajuta ar ?o vietu. Vina domaja par ?odienu sava galva un nezinaja, ko darit. Pienemt sava teva lemumu? Tas atkal ir lamatas. Ka var pieprasit neatkaribu, ja ta netiek dota? Nevar but. Alise to saprata. Un vina ari saprata savu tevu. Vinai ir divdesmit cetri, vina ir dziru bakalaura, vinai nav vira, nav gimenes, ja kaut kas notiks, vina pat nevares sevi uzturet, tapec vinas milotais vecaks cen?as vinu kaut ka pasargat no visa. Un tas, ka vin? nelauj vinai dzivot pie ?i zoga, ir mazsvarigs jautajums. Un vin? jau sen butu apprecejis savu meitu, ja vien burve nebutu tik loti iebildusi. Patriarhala sabiedriba vini vel nav gatavi mierigi skatities uz meiteni, pat raganu, tapec jus varat tikai pariet no teva aizbildnibas uz vira aizbildniecibu. Un nekadas Landish sufragisma tendences ?eit nepalidzes. Un atkal rodas muzigais jautajums: ko darit? Varbut jums vajadzetu vienoties ar ?o burvi, nopelnit naudu un, kad vinas labo?anas darbi beidzas, parcelties uz lidzigu pilsetu un atvert dziru veikalu. Jus pat varat klut par indes ekspertu policijas iecirknos. Ja. ?o likmi ir verts apsvert. Un parrunajiet ar savu tanti, ko darit talak.
Tobrid, kamer meitene sprieda, veda tikai vinai saprotamus argumentus, pavasara mezs paradijas sava manigaja izskata…
Vina riebums slepas jauna pui?a izskata, kur? sabojaja tik brini?kigu mirkli. Vin? iznaca no nekurienes. Ragana vinu nebutu pamanijusi, ja ?is nelietis vinu nebutu satveris aiz vietas zem muguras. Alise tikko ieraudzija viena ?ausmigi reta zieda sakni un vaca to. Un tad smagas plaukstas krita vieta, kas parastajiem cilvekiem ir paredzeta piedzivojumu izjutai, bet raganam – nepatik?anam.
Jebkura nesaprotama situacija Alisija ka tantes cieniga skolniece vienmer vispirms vinu piekava, bet pec tam skaidroja, kapec. Bet, ta ka no kompromitejo?as pozicijas nebija iespejams pietiekami atri izrauties, meitene satvera rokas turamo un apgriezas un uzlika puisim uz ausim. Vin? bija parsteigts, atlaida pirkstus un parsteigts apsedas zeme. No zem zemes gabaliem, kas ka smeretas nudeles karajas uz blondas galvas, vina raudzijas dzintara-medus acis. Vina butu varejusi zveret uz savas tantes iecienitako pelnu trauku, ka pamanijusi tajas pirmatnejas uguns uzliesmojumu.
Puisis ar riebumu izsplava kadu zales gabalu un saka celties. Izskatijas vairak neka draudigi, ar platiem pleciem, atletisku augumu un augumu… Ja, labs augums, par pusotru galvu garaka par vinu. Kad vin? nokratija zemes paliekas no saviem matiem, kas saule mirdzeja tira platina nokrasa, atvera muti un zema, bet diezgan patikama balsi saka izteikt, kada vina ir psihotiska histerija, meitene neiztureja. to.
Ta ka vina bija ragana lidz sirds dzilumiem, ari ?aja gadijuma vina vienmer vispirms lamajas un tikai pec tam skaidroja, kapec tie?i. Ir principiali nepareizi burvi nervozet, jo vinai var but asa mele un laba iztele. Tatad, veledama laulibas parkapejam zagas, lidz vinu piemekleja nave, meitene pacela no zemes slotu un, nesapratusi gaisu, metas prom no trok?nainas blondines.
Es atgriezos ipa?uma, kad saule krasoja debesis maiga persiku krasa. Vina nogurusi iekrita gulta un tad, atcerejusies lietas, kas vel bija vinas somas, gaudoja. Vina paskatijas uz audekla maisinu, kuru bija cie?i piebazusi ar dazadam zalitem, kuras ik pa reizei nosutis mammai, un saprata, ka ir par agru atpusties.
Pie gulamistabas durvim atskaneja klusi klauvejieni. Brunete izkapa no gultas un atvera to. Greta ar skumju seju staveja uz sliek?na:
– Maza, ej uz otro stavu uz Gregorija kabinetu. Vin? velas runat.
3. nodala
Gregorijs guleja uz neliela divana sava kabineta un bezmerkigi meta gumijas bumbu pret sienu. Drauga vestule vinu neiepriecinaja, neiepriecinaja un neiepriecinaja. Vin? varetu veleties sekretari, bet puisi. Speciga, izturiga, gudra, nevis vejaina ragana, kas uzleca uz slotas un atceras, ka vinu sauc. Vismaz vina bija vecaka, vinai bija divdesmit cetri gadi, un vina pat nekur nestradaja. Pazina noteikti cuku iestadija, bet patiesiba izradijas, ka vin? teleportejas.
Un pat nebija ta, ka meitene bija ragana; vin? izturejas pret viniem labi, kaut ari nemileja vinus. Beidz, reiz, es mileju. Tas viss bija tikai pieredzes trukuma del. Un, lai cik spejiga vina butu, vinai bus gruti pielagoties tik nemieriga burvja dzivei. Turklat atkal speku konflikts. No vestules kluva skaidrs, ka vina nav no tam, kas kluses, ja magija netiks gala, tapec vina un vinas burvestibas dosies visur, kur tas nav nepiecie?ams.
Magija un burviba nekad nekonflikteja, tacu bija liela at?kiriba. Burvji var parveidot energiju, raganas un burvji piesauc eksistences spekus, maina upju virzienu un rada augligas zemes. Ja burvji nodarbojas ar zinatni, tad burvestiba saknojas ?amanu ritualos. Nav slikti, tie vienkar?i ir at?kirigi.
Un ari vecums, vecums…
Vin? ar speku raidija bumbu pret sienu. Sapratu. Pukiem, vecums, pieredze. Vissvarigakais ?eit ir pieteikuma iesniedzeja dzimums. Vinam nepatika ?adas teta meitas, tas vienmer radija problemas, dazreiz ar sirdslietam, dazreiz ar moralam lietam. Ipa?uma ipa?niecei ragana nez kapec ?kita ?aura un savtiga meitene. Vina ir skaista un zina, ka izmantot savu izskatu un ?armu. Un vinas aizvainota seja burvim radija neticamu gandarijumu, kad vin? nesaka skrapet komplimentus un apliecinajumus, ka nevaretu lugt labaku paligu. Ja vinas teva maja viss bija versts uz sikas burves kaprizem, tad pie vina tas netika gaidits.
Ta meistars ieradas ar dalitam jutam. Ne. Ne jau jauktas, bet launas. Kad viss noiet greizi, vina draugs, pretrunigi vertetais rezisors un iluziju burvis, vienmer flegmatiski atkarto, ka vajag atpusties un izklaideties, var pat uzpipet. Un skatities. Gregorijam nepatika neasas, bet laba tabaka un konjaks, iespejams. Glevuliba, ka ari drauga balss mana galva cuksteja, lai vartos un leja uz biblioteku pec alkohola, tapec izradi butu interesantak skatities. Un ka?kiba mani pagruda aiz rokas un piedavaja izbaudit depresiju.
Burvim nepatika ne viens, ne otrs. Bet man patika tur gulet un bezmerkigi mest bumbu pa sienu, it ipa?i, ja iedomajos, ka metu saburzitu drauga vestuli. Lai gan Tadeu?s Gordons bija vina teva draugs, nevis Gregorijs. Tacu pieklajiba audzinatais zens neuzdro?inajas to izradit. Man pat nav vele?anas iet pusdienas. Lai gan vajag nokapt un iepazities, citadi bija agrs rits, tikko gatavojos doties uz pilsetu, un te tada davana pie kajam.
"Gregorij, mans zens," cuksteja balss aiz durvim. – Nac pusdienas.
