скачать книгу бесплатно
– Vai lauliba un laime ir viens otru izsledzo?i jedzieni?
"Man ja," vina ieskatas caurspidigaja dzintara ?kidruma. "Es nezinu, ka izbegt no sava teva aizbildnibas, bet es noteikti neie?u sve?inieka aizbildnieciba."
– Ja tu iemilesies?
– Burvi, vai jus nezinat, ka raganai ir simtiem reizu vieglak atrast nepatik?anas neka vienreiz satikt milestibu?
Gregorijs pielava, ka meitene vienkar?i mekle nepareiza vieta vai rikojas nepareizi.
Pec pusstundas, kad vin? bija apguvis visu darba veik?anai nepiecie?amo, burve devas majup. Gandriz pie sliek?na burvis pamanija:
"Pieskarties, raganas kundze," deva majienu, ka vin? piekrit sarunam.
– Alise, – burve vienaldzigi piedavaja, – un es dodu priek?roku matam, burvju kungs…
– Gregorijs… Sauc mani par Gregoriju…
Durvis klusi aizveras, un kabineta joprojam bija jutams smalks, netverams abelu ziedu aromats ar mandelu rugtuma nokrasu. Gregorijs viena raviena izdzera glazi alkohola un atspiedas kresla. Vin? izberzeja acis. Vina galva ir tada vieglpratiba, ka vieglak nekerties pie lietas, bet nekromants spitigi atver korpusu ar tintes pildspalvam un iznem biezu reljefu papiru. Un pec stundas, nolemis pastaigaties pa darzu un parbaudit, ko ragana dara, Stenlijs uz sava sliek?na sastop sirmu virieti. Doma, ka vinam joprojam nav laika parbaudit piebuves aizsargajo?os piekarinus, uzplaiksni ka zurkas aste bedre. Un dumakains baritons griezas cauri siltas nakts tumsai:
– Es sanemu miru?u sievieti, vai tu to man iedosi?
6. nodala
?erifs Frenks Talbots bija pamatigs un nedaudz pedantisks virietis, jau piecdesmit se?us gadus vecs. Vina pamatigums slepjas vina nevele?anas kaut ko izlemt skrie?anas laika. Ja vin? keras pie lietas, vin? lenam tuvojas tai, verigi paskatijas un no?naukaja ka vecs, pieredzejis kakis. Vin? nicinaja iedomibu un nevareja ciest savu tiesu medicinas ekspertu, kur?, ka liktenis, bija vina pilnigs pretstats.
Policista pedantisms daudzus iedzina lidz malai, vajpratam vai karatavam. Bet tikai pateicoties vinam, vin? sedeja pa?a Vorti?as izpildvaras aug?gala. Vina manija, ar kadu vin? veica savu darbu, vina padotos piespieda sirdslekmes. Tikai tapec vin? joprojam stradaja tuksnesi, nevis ienema augsta ranga policijas priek?nieka amatu galvaspilseta. Vin? par to nebija sarugtinats un biezi jokoja, ka labak but gulbim maza ezera neka kaijai milziga jura.
Virietim ari loti patika pipet. Nevis cigarus, ka tagad pienemts, bet pipi. ?aja procesa vareja redzet ari vina koncentre?anos. Vin? vienmer apsedas viena kresla Gregorija biblioteka, izvilka no krutim tabaku un lenam keras pie lietas. Vina uzmanibu nenoversa saimnieka piedavatais dzins, lidz peleki dumi saka sasniegt atverto logu.
"No jums nav zinu, laujiet man pa?am apskatities," vin? teica, saspiezot telefonu starp zobiem un panemot glazi no galda. – Nekas jauns?
Gregorijs iegrima preteja kresla, panema glazi alkohola un verigi skatijas uz pusmuza virieti. Vin? pasmaidija, bet acis palika aukstas. Kopa ?is paris radija ?ausmino?u skatu. Bet, neskatoties uz visam profesionalajam deformacijam, ?erifs bija labs cilveks. Iespejams, vienigais ?aja pilseta cen?as panakt patiesibu. Un, lai gan vina rupjais komunikacijas veids atbaida daudzus, vin? bija tas, kur? bija tur, kad Gregorijs nezinaja, ko darit ar visu mantojumu un naves gadijumiem.
Vina tevs aizgaja, kad Gregorijam bija divdesmit. Absurda nave parsteidza ne tikai pa?u Stenliju, bet ari vina mantinieku. Iekrit no zirga aiza. Nemot vera, ka vecais virs bija vairak neka labs burvis, tas izraisija neuzticibu. Lai ka ari butu, nekadas vardarbigas naves pedas no ribas iesprudu?as trakas bultas vai indes netika atrastas. Vini rupigi mekleja.
"Izmeginaju visu iespejamo," skumji atzina majas ipa?nieks. “?i nave neat?kiras no iepriek?ejam. Nevis slepkaviba, ne sainde?anas, bet vienkar?a sakritiba. Tas nav man jastasta. ?kiet, ka kermenis ir pareizi miris. Nu, asinsvada plisums, padomajiet, meitenei nav pat divdesmit, slikta iedzimtiba, ta teica jusu eksperts?
"Noraujiet manam ekspertam rokas un iebaziet tas…" vin? dusmigi nomurminaja. – ?is brutgans spele uz vairakiem vartiem, izmest no iecirkna nav iespejams, mera vinu loti mil. Viniem ir sava veida naudas bizness. Kopa ieguldijam viesnicu kedes celtnieciba. Kapec tu teici, ka ta ?kiet?
Burvis saravas… Vin? nevareja izskaidrot visu to domu un pienemumu virkni. Es vienkar?i sajutu notikumu pretigo nepareizibu.
"Es esmu tikai nekromants, kur? parbauda likus un, ja iespejams, tos izcel," vin? noplatija rokas, gandriz iz?lakstidams alkoholu. "Es varu vinus nopratinat, uzzinat jaunakos notikumus, bet neko vairak."
Pats nekromants nesaprata, kas vinu satrauca par jaunu meitenu navi. Tie nav lidzigi, naves celoni visi ir dazadi: asinsvada plisums, anafilaktiskais ?oks, trombs, duriens bordeli, laupi?ana. Ja, tas viss var vienkar?i notikt. Bet kapec tikai ar meitenem? Kapec ta ir stiep?anas, bet vai pastav ciklisks modelis?
"Es neesmu karaliskais asinssuns," burvis turpinaja, domadams, "man nav piekluves pedejam domam par miru?ajiem, iespejams, atminam." Lai gan ari ne mans profils…
– Kuru? – it ka nojaustot pedas, ?erifs tuvojas. Dzina glaze parcelas uz roku balstu.
Stenlijs par to domaja. Menalists ?aja jautajuma nepalidz, vini strada ar dzivajiem. Varbut paregotaji vai paregotaji palidzetu, bet pat vini vairak skatas uz priek?u. Alternativi, burvji. Bet burvis maz saprata par vinu burvestibam. Vin? izteica ?o ideju.
"Runajot par burvjiem…" Frenks jegpilni apstajas, laujot Gregorijam to izdomat pa?am. Nebija ?aubu, ka sirmais intrigants jau apzinajas. Sikaka informacija bija interesanta, tacu Stenlijs nekavejoties nolema paskaidrot, kapec ne.
Saskana ar neizteiktu likumu, seno laiku relikts, burvji un burvji tika nosaciti sadaliti gai?aja un tum?aja. At?kiribu ka tadu nebija. Tikai asins magija tika klasificeta ka tum?a. Tiesibas uz iespeju stradat ar vinu. Ar to a priori bija apveltiti nekromanti, eksorcisti, demonologi un, lai cik traki tas ari neizklausitos, dziednieki. Vinu darbs daleji bija balstits uz asins ritualiem. Burvjiem un raganam jabut licencei. Burve, kas nodarbojas ar nekromantiju, un tas nav nekas neparasts, sanema atlauju savai darbibai, un tai bija pienakums ik pec trim gadiem apstiprinat savu kvalifikaciju. Kapec tada diskriminacija? Jo vinu spejas nevareja but atkarigas no asins magijas. Piemeram, ka dziednieks var nonemt magisku lastu, iznemot, neizmantojot asinis? Nevar but. Un raganas vareja but tikai raganas, bez asinim vini atrada darbu jebkura joma: miksturas, pretlidzekli, flora, fauna, geologija, prognozes. Viniem vienmer ir izvele, bet, ja burvis ir dzimis eksorcists, vin? nevares stradat ar neko citu, artefakti un ta talak neskaitas. Un jo specigaks ir burvis vai ragana, jo lielaka iespeja, ka vinas spejas laus vinai pieskarties tum?ajai magijai.
Bet viena konkreta traka ragana bija viegla, davanas limenis normals, neparspilets. Nekromants teiktu, ka viduvejs, bet vin? baidijas sevi apdzit, jo viduveja ragana joprojam ir ragana. Un ?aja jautajuma no vinas nebus nekadas palidzibas.
– Labi, bet ko tu doma par ?im navem? – ?erifs velreiz jautaja, ceredams izspiest no Gregorija vismaz kadu pavedienu.
– Ja tas butu ritualas slepkavibas, mes butu redzeju?i mazak pievilcigus pecnaves gadijumus, lai gan atceraties to meiteni, kura pirms pusgada tika nodurta lidz navei piestatne? – virietis saka skali domat. – Izskatas pec rituala, bet parak neveikls, nepabeigts… Ja ?i butu serija, tad butu ari saskarsmes punkti, un turklat tas ir tikai visas miru?as meitenes… Tas ir tali, ne. Jus piekritat?
Sirmais virietis piekrito?i pamaja ar galvu.
"Es sliecos uzskatit, ka ta ir speka uzkra?ana," Frenks izlieca uzaci, prasot paskaidrojumus. “Pati nave ir milziga energijas atbrivo?ana, un, ja pilseta slepjas viduvejs burvis, videji kluss un neuzkrito?s, tad, iespejams, tada veida vin? palielina savu potencialu. Speku uz ilgu laiku var aizzimogot amuletos un artefaktos. Tas ir vienigais, kas vairak vai mazak summejas. Bet stasts smarzo pec vecas kapenes. Vai esi domajis par raksti?anu galvaspilsetai?
Talbots pamaja ar galvu. Ar zinamu noguruma enu acis vin? paskaidroja:
"Tas nav fakts, ka vini atbildes, bet, ja vini atbildes, viniem apniks parbaudit vietejo burvju kopienu." Es tam neredzu jegu. Mes pa?i to izdomasim.
– Pastasti man par serijveida slepkavam? – Stenlijs jautaja un tikmer domaja, ka reagetu ?erifs, ja vin?, izmantojot savus draudzigos sakarus, pats uzrakstitu galvaspilsetai.
"Serijveida slepkavas…" sirmais virietis uzsita ar pipi pie roku balsta.
Seriju vienmer raksturo atkarto?anas. Cietu?ajiem ir kaut kas kopigs. Ta nu viens trakais virietis ik pa laikam no cilveku pula izvelejas kadu aptaukoju?os virieti un, ievedot vinu vartos, pargrieza vinam rikli. Ikviena vin? redzeja savu tevu, kur? bija nogalinajis vina mati delirija tremens. Vai, piemeram, meitene-Dieva pienene nogalinaja vecakas sievietes, jo redzeja savas skolotajas navi bernunama. Serijveida slepkavibas ir netie?u faktoru kopums katra atsevi?ka gadijuma, kas norada uz slepkavas identitati.
– Tatad jus nevarat sakt izmekle?anu, pamatojoties uz ?o formulejumu? – Gregorijs atbalstija zodu uz dures.
– Bet ka? – sarunu biedrs nolika pipi un izvilka tabakas maisinu. – Vai atceries Rozalindu Kerro? Vina bija pirma, kas pazinoja, ka vinas meita ir nogalinata. Sieviete ieradas policijas iecirkni ar arsta sledzienu, kura bija teikts par plisu?u asinsvadu, un vinas meitas veselibas stavokli, kur slimibas vesture nekas tamlidzigs nebija. Es ?aubijos, ka arsts to varetu but palaidis garam vai neieverojis. Un tad Flismanu gimene un gimenes mate. Tad miru?a virs nak?noja zem vietnes sienam. Vai mates Bonti meitene. Kautina laika sadurts lidz navei. Ka tev iet, Gregorijs? Ka ?is naves gadijumus apvienot serija? Kas kopigs jaunai, kartigai meitenei un korumpetai meitenei? Un tad jums joprojam ir japierada, ka naves gadijumi dabisku iemeslu del ir slepkavibas.
– Kad tas sakas?
– Kerro vispirms. Tris gadi,” virietis uzputa pipi un vina kuplas uzacis satikas uz deguna tilta. – Bet tas ir tas gadijums, kad vini versas policijas iecirkni, un cik daudz citu… Redziet, nav iespejams pat izsekot, kur notikusi slepkaviba un kur nieru kolikas. Un veids. Vai jus zinat burvi, kur? bez pieskariena, amuletiem vai burvestibam var izraisit trauka parsprag?anu?
"Ta nenotiek," nekromants piekrita un pieversa skatienu ?erifa krekla izstieptajai apkaklei. Un vin? ir nervozs un vairak neka parasti, pat grozas ar drebem, kas ir gandriz naves spriedums vina pedantiskajam raksturam. – Jebkura magija atstaj pedas. Tas nozime, ka tas nebija burvis vai burvis, kas nogalinaja.
Viri apklusa. ?erifs staigaja pa biblioteku, apskatidams gramatu galapapirus. Skaista tik?anas Stenlija maja. Un pats ipa?ums meram ir ka dadzis aci. Vin? jau vairak neka vienu reizi bija piedavajis Gregorijam vinu izpardot par pasakainu naudu. Ja vin?, tapat ka vin?, plano buvet dzelzcelu, tad ipa?ums neiederesies attela. Un Stenlijam pieder ne tikai maja ar darzu, bet ari vairaki simti hektaru meza un kalnu pakajes. ?is ir liels dzekpots. Butu zel, ja puika saluztu un atteiktos no ?is vietas.
Ari vecais Stenlijs vairakas reizes noversa meru. Un viniem ar vinu bija draudzigakas attiecibas. Tapat ka pats Frenkijs. Ja nebutu vecakais Stenlijs, vin? tagad nebutu ?erifa kresla. Vin? ieradas jauns, augstpratigs, un neviens negribeja vinu uztvert nopietni. Tacu dzive vinu saveda kopa ar dzivespriecigu burvi, kur? ticeja. Vin? man deva iespeju stradat un izklut pasaule. Vispirms neliela detektivu agentura, bet pec tam kriminalas nodalas priek?nieka amats policija, un tad pedantisks zens atri uzlidoja uz aug?u, un vinam bija pardro?iba tur palikt.
7. nodala
Alise pamodas no avarijas virs galvas. Vina gribeja gaudot un apsegties ar spilvenu. Vina teva vecais sulainis Justs cieta no bezmiega lekmem un meginaja ar to inficet visus majsaimniecibas. Ipa?i meness naktis, kad ragana vinu tureja aizdomas par vilkaci, vin? ieviesa kartibu beninos un pagrabos. Taja pa?a laika tik pretigi parvietojot mebeles, ka parkets plisa ar mirsto?iem vaidiem. Ari tagad vina bija gatava svetit veco viru daudzus dzives gadus, tacu vina atcerejas, ka gul Stenlija muizas sparna.
Vina piecelas sedus gulta un drumi paskatijas apkart. Ta ne tikai izradijas draiska diena, bet ari nakts lika dzivot ilgi. Vina atmeta segu un ar basam kajam pieskaras aukstajai gridai. Pieskariens bija pratigs. Un ka ?i atturiba pietruka, runajot ar burvi. Vina negaidija no sevis tik bezjedzigu nekaunibu. Un labak neatcereties, ka vina flirteja ar ?o burvi. It ka svaigs gaiss skara smadzenes.
Sekoja vel divi sitieni. Meitene sastinga, nespedama saprast, kas notiek. Vina uzmanigi atvera uznem?anas telpas durvis un nodzesa ugunspukes. Piespiedusies pie gramatu plauktiem, vina pielida pie loga. Darza bija kluss. Dega tikai laternas. Nakamaja mirkli vina pamanija divas tum?as figuras, kas vilka aug?a pa galvenajam kapnem milzigu kasti. Iek?a.
Zagli? Vini parasti iznem, nevis piegada. Vai majas ipa?nieks nedzirdeja? Ko darit, ja jus nedzirdat? Vin? devas uz pilsetu vai iesledzas laboratorija. Un Greta? Vinai ir istaba otra majas sparna. Bet vismaz kadam vajadzetu pamosties no tada trok?na. Lai gan kads tikko pamodas. Meitene izsledza gaismu uznem?anas telpa un piegaja pie loga. Kadi cilveki vini ir?
Nolemusi, ka vinai ir vismaz burvestibas un vel divas pudeles ar paralizejo?u dziru, vina ar pirkstgaliem iegaja atpakal gulamistaba, novilka halatu no muguras, uzmeta to par pleciem un, cen?oties radit pec iespejas mazak trok?na, atsledza slepeno eju. Vina piecelas istaba un klausijas. Maja nekadas sarunas nebija, bet no ielas bija dzirdamas balsis. Vina izmantoja iespeju un nospieda sledzeni. Tumsu cauri caurgrieza tievs gaismas stars no sienas ugunspukes. Ragana izdvesa un, lugusi, lai durvju enges necikst, paslideja zem kapnem.
Ik pa bridim palukojoties ara no pedejas aizmugures, vina kada no tum?ajam figuram vareja atpazit savu darba deveju. Vin? staveja tuvak ieejai un runajot zestikuleja. Otrs, sve?inieks, apsedas uz kastes un izvilka pipi. Ragana loti gribeja zinat, kas notiek, bet vinai nevajadzeja draudigi iziet ara ar rokam uz gurniem ka ciema meitenei. Vina tris reizes pavilka kreiso ausi un izspieda auskara eso?o akvamarinu. Skanas kluva skaidrakas, tacu joprojam vareja uzminet tikai frazu fragmentus. Un sve?inieks jau bija aizdedzinajis pipi un kaut ko liecinaja saimniekam. Alise atspieda muguru pret kapnem, slepjoties to ena.
"Tu mani saprati, Gregorijs," nepazistama balss skali iesaucas. Meitene izbaza degunu. – Cik reizes es tev esmu lugusi ieiet no laboratorijas? Mana mugura ir parak veca, lai paceltu svarus pa kapnem.
"Ja jus katru reizi atnakat un izmetat atkritumus zem laboratorijas durvim, kads kaut ko uzmines."
– Atkritumi? – sve?inieks bija sa?utis. – Baidieties no dieviem, kur? to saka?
– Vai esi atputusies? – saimnieks nepacietigi jautaja. – Turpinasim vilkt.
– Tu mani iedzisi zarka! – virietis bija apmulsis, piesitot ar pipi pa kastes sturi. – Pagaidi, pagaidi. Tagad vecais Frenks nesis slodzi…
Kada veida krava? Par ko tie vispar ir? Un kapec tas viss notiek nakti? Virie?i saka attalinaties un Alise saprata, ka vinai japieiet tuvak, lai vismaz kaut ko dzirdetu. Vina, parmainus lamadama sevi ar pedejiem vardiem no tantes dunnas vardu krajuma, ar pirkstgaliem parmeta ardurvim un iespieda degunu sprauga pie masivajam dzelzs engem. Joprojam nebija ne sarunas, ne ko dzirdet. Vina iespieda muguru siltajas majas sienas, cen?oties saplust ar atmosferu. Vina neiztureja un, skrapejusi nagus biezaja koka, pavilka audeklu pret sevi ta, ka aplodas atverums kluva plataks. Uz sliek?na neviena nebija. Tikai lodzin? aug?eja pakapiena.
No stalla puses bija dzirdama durvju atver?anas cikste?ana. Apklusinatas balsis un grants tacinas ?alkona. Alise nozeloja, ka vinai nekad nav bijis dots gaisa elements. Ta ir keceriba, ka burvjiem ir kontrole par visiem cetriem elementiem. Vini melo. Katrs burvis izvelas vienu lietu sev. Tas nenozime, ka Alicija nekontrole neko, iznemot zemi. Vinai ir vieglak vienkar?i no ozola saknem noaust necaurlaidigu lapotni, likt abelem nest auglus un modinat lazdu dzinumus, neka pacelt udens cilpu vai, ka tagad, speleties ar veja virzienu, lai tas nestu cilveku vardus. Beidzot nemiera celaji piegaja pie akmens kapnem, vedot zirgu un pajugus. Meitene sastinga, aizmirsa elpot.
"Ne, tas nedarbosies," sirmais virietis elsoja, pacelot ratiem tuvako malu. "Es esmu parak vecs ?im sudam, Gregorijs."
"Nenoversiet uzmanibu, preteja gadijuma jus nokritisit," majas ipa?nieks nepaguva pateikt, pirms partneris noelsas un ar vienu roku satvera vina muguru. Kastes sturis pec inerces paraustijas uz priek?u, burvis zaudeja lidzsvaru un ari atbrivoja no rokam nastu. Notika avarija. Domovina ripoja leja pa kapnem ka bruninieka ordena palaists aplenkuma balkis pie klostera durvim, meginot nogazt vairakas abeles, bet pedeja soli rotaligi paleca un trapija tie?i zem zirga nagiem. Nabaga dzivnieks ilgi ?naca un ar nagu sita pa vaku. Pedejais no tada sa?utuma metas sanus un atklaja liki balta apvalka.
Ragana bija parsteigta. Burvis metas pie sava lidzzinataja, cen?oties vinu parak neraustit. Gai?matainais virietis visos iespejamos veidos zvereja un draudeja neuzmanigajam burvei nogriezt visas rokas. Alise saprata, ka ir iejutusies taja, kam labak patik mu?as, bet ne bites. Viri sava starpa nolema, ka pretsapju burvestiba atvieglos uzbrukumu, un devas celt zarku. Vaks slikti piezemejas un saplisa divas dalas, tacu burvim izdevas to ievietot rievas un aizcirst.
"Vai esat parliecinats, ka varat tikt gala bez manas palidzibas?" – Gregorijs jautaja, verodams, ka vin? uzkapj zirga.
– Ar ko tur tikt gala? – lidzzinatajs stenedams nomurminaja. "Es aizbrauk?u lidz tuvakajai gravai un pagrudi?u miru?o sievieti." Tikai bizness.
Alise sastinga un saprata, ka vinai jadodas prom. Vina nedzirdeja turpmaku sarunu, vina vienkar?i skreja pa gaiteni ar peli un ienira beg?anas ejas tumsa. Uzgaidamaja telpa vina paskatijas apkart, meginot salikt puzles gabalus. Tas ir, tagad vina redzeja… Tumsas aizsega vinas darba devejs un kads virietis izveda meitenes liki aizlikta kaste. Bet kur vinas darba devejs dabuja ?o liki? Un kapec uz viltibas? Kas pie velna notiek?
Vina tikko ieraudzija meitenes liki… Likis!!! Ja… Vinas darba devejs ir slepens slepkava vai sektants vai nekromants, vai kas? Kadam tumsonigajam pagrabos gul miru?i cilveki? Dievs, ar ko vina beidzas? Mums ir jatiek prom no ?is vietas un atri.
8. nodala
Ugunspuke ka signallapa sekoja Alisei aiz muguras. Meitene staigaja pa gulamistabu, tad saprata, ka gaisma var atklat, ka vina negul un tad… Un ko tad? Vina neizlema, bet nodzesa saules gaismas zibspuldzi. Vina uzreiz par to samaksaja, sapigi atsitot mazo pirkstinu pret kresla kaju. Uzlekusi uz vienas kajas, vina atgriezas uznem?anas zona, parbaudija durvis, atbalstija slepeno eju ar vienu no apmekletaju kresliem un uzkrava virsu kruzi ar margrietinam. Vina atgriezas gulamistaba, atvera skapi un domaja. No vienas puses, lidojums pari visai karalvalstij ar slotu ir ideja izmisu?ajiem. No otras puses… Kapec vina nervozeja? Nu padoma tikai par liki… Darba devejs ir burvis, galu gala, ja vinam tads darbs… Dro?i vien konkreti. Un vina butu atradusi, par ko krist panika, berniba vina bija redzejusi pietiekami daudz ?o miru?o cilveku, lai jebkur? nekromants aiz skaudibas pakartos uz saviem bik?turiem. Vinas teva darbs vienmer nozimeja kaut kadu saikni ar ne tiem patikamakajiem briziem, un vinai ar mati biezi nacas apmeklet Dro?ibas departamentu, un tur vini saskaras ar daudzam lietam. Tacu atklats palika jautajums, ko darit ar trako burvi. Butu bijis normali jautat tie?i, tacu sievie?u aizdomigums kopa ar fantaziju vienmer ir paklupijis cilveces godigo pusi. Turklat vini nav tik tuvi, lai gan pec vakara Alisei tuvak par ?o drumo bruneti bija tikai vinas ligavainis.
Burve atkal pameta gulamistabu un ?oreiz tumsa ieskreja dokumentu skapi. Vina atcerejas noladetos burvjus lidz septitajai paaudzei, velejas vienmer but cie?as attiecibas ar visiem radiniekiem un svetija vinus ar ertu dzivi. Pedejais bija vismanigakais no visiem, jo Alise pacentas noskaidrot ?is dzives laiku.
Pats banalakais un logiskakais, ko meitene izdomaja, bija darba deveja atzi?ana par nekromanti. Bet problema ir ta, ka dabiskaja vide vina nesatika ar “naves skupstitajiem” un vinas iztele uzgleznoja maju ar paceltiem likiem, nevis dzivo kalpu, zem griestiem lidojo?u paragri miru?u radinieku pazimem un sabojatiem skeletiem. pagrabos. Vina redzeja gandriz visu ?aja maja, iznemot pirmo stavu, un tas radija zinamas domas. Bet pretruna ?ai harmoniskajai teorijai bija tada, ka naves burvju ir tikai neliels skaits, viens vai divi no simts. Ragana ?aubijas par savu veiksmi, saduroties ar ?o konkreto davanas parstavi. Tad atkal… Ko ?ovakar darija muizas ipa?nieks?
Alisija iekartojas kresla, kas bija versts pret ardurvim, un apvilka sev apkart halatu. Vina ka piladzu ogas uz auklas grieza atmina padzivoju?as majkalpotajas stastu, meginot satvert to, kas dotu kadu pavedienu. Ja virietis pec akademijas dieneja Dro?ibas departamenta, tad ta bija Augsta magijas akademija, kuru uzrauga kronis. Ta uzliek par pienakumu saviem absolventiem neatkarigi no klases, izglitibas formas vai davanas vairakus gadus stradat valsts dienesta. Ja Gregorijs kalpoja, tad viss deres. Alise meginaja atcereties fakulta?u sarakstus: dziednieki, kaujas burvji, artifactors… Nekromanti, eksorcisti, demonologi ir tik reti, ka vini dodas pie kaujiniekiem, un vini savu davanu attista pec izveles, kopa ar personigajiem mentoriem. Un tas atkal neko nedod.
Ragana naca no otras puses… Vina atgriezas darba deveja biroja un atcerejas savas sajutas, kad vina vara svieda blondo. Asins un pelnu gar?a… Bistami. Nesaprotami. Bet neizraisot bailes vai sapes. Vinai nez kapec ?kita, ka naves burvju davanai vina noteikti jaatbaida. Vina var uzzinat, ka ir patiesiba, tikai pajautajot tie?i virietim.
Savos minejumos un manigajos planos meitene nepamanija, ka vina izstiepa kajas, iekartojas kresla un saka snaust. Vina nebija glevulis, vina vienkar?i apdomigi baidijas un tapec neatgriezas gulta. Un no rita atrados nepiemerota poza ar izgrieztam kajam, kuras paspeju parmest pari roku balstam un apsegt ar halatu. Butu jauki, ja vina butu viena. Bet burvis, kur? nakti tik veikli nolaida zarku, staveja vinai virsu. Un vin? iesmejas.
"Alise," roka dega uguni, kad virietis viegli pieskaras vina plaukstas locitavai. Vin? pasmaidija un centas neizplust skalos smieklos.
No ritiem Alisija bija tradicionalas raganas paraugs: launs ar izspuru?iem matiem, pie rokas truka tikai slotas. Tacu ?odien vina patiesi uzvedas ka augstdzimusi jaunava, ieraugot nepazistamu ligavaini sava buduara. Vina kliedza. Burvis savilkas grimase, bet neatlaida roku. Vina klatbutne meitenes dzivokli bija nepareiza. Alise pat meginaja uzlekt un atkapties uz gulamistabu. Bet vina iedeva sev garigu plauku: kada vina ir burve, ja vinu var samulsinat nelaika uzradies darba devejs. Tapec, nometusi nevajadzigo halatu, tas joprojam neko neslepa, bet tikai pasvitroja ?o mezginu negodu, ko mate sauca par naktskreklu, vina izstaipijas. Stiva kermena merogs nebija iepriecino?s, fileja bija pilnigi bez jutiguma, un kakls sapeja.
–Vai tu vienmer no ritiem esi tik divains? – Gregorijs jautaja, ?aubigi uzlukodams vinu. Meitenei neizbega tas, ka vin? noverteja gan patikami lielas krutis, gan garas kajas, kas bija kailas lidz gurniem.
– Vai tu domaji kaisligs? – Alise jautaja, beidzot atdodot halatu uz pleciem.
"Ne…" vin? atrada speku noversties no vinas ar savam tum?ajam acim ar ugunigam dzirkstelem zilites.
"Man vienkar?i nepatik, ka man liek kepas," ragana piekrita atbildet un iedurt.
– Kas tev patik? – Tagad vin? ar interesi paskatijas. Ari Alisija izskatijas. Noverteju apspiletas bikses, kuras izcela… Kopuma tas izcela visu. Un krekls, kas neverigi atstaj novarta aug?ejas pogas.
"Teja ar rozmarinu," meitene atkal zavajas un atbildeja, pazudot aiz durvim.
"Tad jums ir divdesmit minutes pirms brokastim."
Alisija izbaza meli pie sienas. Jadoma, kur sedeja virietis. Vinai vienmer bus laiks aizbegt uz slotas, tacu nebija verts ticet, ka tevam nepietiks izteles, lai vinu nosutitu tuksnesi bez viena nozelojama teleportetaja un ar stieniem, kas izrautami no lidma?inas astes. Tapec vin? bus asistents aptiekas veikala, un ?eit mums vel jaskatas, kur? ir briesmigaks: burvis ar daudzsolo?u nekromantiju vai ragana ar magnetu nepatik?anam.
9. nodala
Ragana pec stundas atgriezas uzgaidamaja telpa. ?aja laika Gregorijs meginaja atrast iemeslus, kapec vina guleja kresla, tacu virie?u logika bija bezspeciga sievie?u fantazijas priek?a. Vin? atteicas no ?is lietas un, piezvanijis kalponei, ludza atnest ?urp brokastis, jo rita teja vinam tagad vajadziga vairak neka pukis cita brunniecibas komplekta.
"Tu kavejies stundu," Stenlijs piezimeja, iemaisot kafija cukuru, nepatikami grabedams karoti gar kruzes malam.
"Es neesmu preciza," Alise vienaldzigi sacija un apsedas preti. Vinai bija zila kleita ar korseti un V veida kakla izgriezumu, kas izaicino?i izcela vinas krutis. Vin? nonaca pie secinajuma, ka ?is meitenes izskats liek vinam grekot.
"Mes vienojamies godigi sadarboties," parmeto?i atzimeja nekromants un saprata, ka vinam pek?ni nav sviesta naza. Vini abi bija paslepu?ies zem raganas salvetes.
"Tapec es jums saku godigi, ka neesmu preciza," vina zinaja, ka grabet tejkaroti tikpat pretigi. Vin? iesmejas un pastiepa roku, lai izkratitu vienu no galda piederumiem. Salvete tika atstumta. Atkal atceroties sievi?ko logiku, burvis jautaja:
– nazis…
Alises sejas izteiksme mainijas, bet tad, parnemusi kontroli par savam emocijam, vina nepiespiesta balsi nomurminaja:
"Lauj man par tevi parupeties," un izrava grauzdinus no rokam. Vin? iesmejas. Patie?am loti divaina ragana.
Tacu lidz ar divainibam vina izradijas loti zino?a aptiekas veikala darba. Pats Gregorijs nesaprata, kapec vin? joprojam atbalsta ?is idejas darbu. Vina vela sieva bija arste, un tad tam bija jega. Bet pec vinas aizie?anas vinam nebija speka nosplauties un aizmirst. Nolaidiet aizmirstiba to, pie ka stradaja Emilija, un vin? bezrupigi, it ka pec inerces, turpinaja bruvet visnepiecie?amakos eliksirus. Kaut ari dziru meistars ir no nekromanta, tapat ka mukene no raganas. Un tagad vin? juta kaut kadu iracionalu aizkaitinajumu pret ?o meiteni par to, ka vina tagad ir ?eit, kaisija lietas, pieskaroties ar raganu pirkstiem vecajiem dziru sarakstiem, kas piedereja vina sievai. Jo vinai nav aizdomas, cik nepanesami vinam ir ?eit atrasties. Tas ir pat grutak neka manas sievas gulamistaba.
Divdesmit cetru gadu vecuma vin? kluva par atraitni. Un vin? apprecejas devinpadsmit gadu vecuma. Par jaunu meiteni no dziednieku fakultates. Vini macijas kopa, dieneja valsts dienesta, vin? departamenta, vina – karaliskaja slimnica. Un tad…
Gregorijs noversas no Alisijas, kura no plaukta izvilka burvestibu gramatu, ko vina nelaika sieva ?eit glabaja aiz ieraduma. Vina nemaz necieta no kartibas milestibas, bija haotiska un entuziasma pilna, vienmer aizmirsa, kur atstajusi savus milakos apavus: muiza vai galvaspilsetas maja. Vina bija neorganizeta un izklaidiga, bet ne ar pacientiem. Vini vinai paredzeja lielisku nakotni un vietu tiesa, ja ne letalu negadijumu.
Zila drudza uzliesmojums kaut kur uz karalvalsts robezas. Un vina Emilija, vistalantigaka, spitigaka un nedaudz augstpratigaka, ir brivpratiga. Ja vin? nebutu bijis patrula, vin? butu vinu atrunajis, aizliedzis. Bet…
Pec cetram nedelam vin? vinu atrada. Neatzimeta kapa, iezogots ar svetzariem. Zilais drudzis nav navejo?s, ja pamanat pirmas pazimes laikus, bet pec divam nedelam tas sak aprit organismu no iek?puses, pirmas piedzivo plau?as, pec tam nieres un pedeja padodas sirds. . Tas iznicina gan cilvekus, gan burvjus, un nav nekada veida imunitates. Vin? kavejas septinas dienas. Vinam butu bijis laiks izvilkt vinu ara, iedzit staze, izskaust infekciju no vinas kermena, tacu vin? patrula.
Tris seru gadi, no kuriem divi uz austrumu robezas ka brivpratigie, apspiezot satricinajumus.
Vai vin? ir parstajis vainot sevi? Ne. Tas nekad neapstasies. Un tas, ka vin? atgriezas dzive, vinam nedod tiesibas dzivot. Vin? vienkar?i parstaja piesaistit uzmanibu. Ir gruti, ja tuvuma ir cilveks, kur? apglaba sevi dzivu, un ir egoisms turpinat priecaties par savam bedam, liekot visiem tuvuma eso?ajiem ciest no vina jau ta lenas naves.
Ragana iekliedzas, un Stenlijs saravas, it ka butu izvilkts no sapna. Meitene paspieda roku un ar pedejiem vardiem atcerejas visus demonus par to, ka nepasargaja vinu no nodevigajam skapja durvim, piespiezot ar tam raditajpirkstu.
