скачать книгу бесплатно
"Miss, jums nevajadzetu izteikties tados vardos," virietis aizradija, tacu meitene to nenoverteja un, izvilkusi pirksta galu no mutes, izaicino?i zinoja:
“Jaunkundzei vajadzetu nogibt, dzirdot vardu “ezelis”, bet ista ragana parasti taja iesaistas ar entuziasmu.
Virietis pasmineja un parstaja noverst burves uzmanibu no vinas darba. Loti valdo?a maniere vina ?kiroja ienakumu gramatinas un nolika plauktos pudeles ar parpilditiem ?kidrumiem. Burvis piecelas un izvilka no plaukta vel vienu kolekciju. Tas bija daudz planaks neka iepriek?ejais. Ragana ar blotera uzcitibu ari saka to lasit. Un pec paris stundam virietis vairs neredzeja savu kolegi zurnalu un gramatu kaudzu del. Vina kaut ko nomurminaja zem deguna. Vina tris reizes saskaitija visas dziru pudeles un ielika tas apburtaja skapi.
Pedejais atradas blakus gramatu plauktam un aizverts ar durvim ar necaurspidigu stiklu. Virietis iedeva meitenei atslegu, un vina saka vadit maju, it ka butu majas. Paris reizes meginaju iedzert malku ledus tejas. Bet beigas ar kafijas kannu aizgaju uz vannas istabu un atnesu aukstu udeni. Piesarkusi vina ludza to uzsildit. Brunete izradija tadu zelsirdibu, tomer papildus nekromantijai vina arsenala bija ari daudzas burvestibas. Un, kad udens uzvarijas, vina no audekla maisina ar nezalem izvilka dazus gar?augus un iemeta tos udeni.
Pikantais kumeli?u un piparmetru aromats izplatijas visa uznem?anas zona. Turklat nebija skaidrs, vai vina uzbur dzerienu, vai ari tas viss bija pats no sevis. Vinam tika uzticets zalu novarijumu ieliet tasites. Un meitene, balansejot uz kresla, pastiepas pec citas draudzes gramatas. Kad vina to iznema, vina apsedas un kaut ko pierakstija sava lapu kaudze. Es vairakas reizes uzduros pret leti, meginot tikt pie vajadzigajiem manuskriptiem. Es paklupu aiz paklaja. Es notraipiju rokas ar tinti. Vina bija kaut kas tads, kas raksturigs tikai trakiem zinatniekiem, kaut kadas reibino?as zina?anu slapes. Un ?is tels neiederejas ar vestulei pievienoto vinas zveribu apraksta. Es nespeju noticet
Gregorija uzmanibu no savaldzinatas meitenes apceres noversa durvju zvans. Vin? pagriezas un ieraudzija uz sliek?na gai?u meiteni ar pelniem matiem, kas bija saritinati jaukas lokas. Smalko violeto kleitu papildinaja azura lietussargs uz kreisas rokas.
"Gregorijs ir dargais," meitene burvigi pasmaidija un pastiepa roku skupstam. – Nenormali priecigs tevi redzet…
"Abpuseji Hloja," virietis paklanijas un pielika vinas tievo roku pie lupam. -Tu nac pie manis darba dari?anas?
Meitene kaprizi noputas. Hloja Bernara, pilsetas valdnieka vecaka meita. Burvigi maniga jauna dama, kas sajauc debesu izskatu ar demona raksturu. Vina bija reibino?i skaista, pat ne tada; viss vinas tels, sakot ar jaukajam cirtam un beidzot ar tikla zekem, bija versts tikai uz vienu – velmi sasniegt savu merki par katru cenu. Vina bija jaunaka par Gregoriju. Un divdesmit se?u gadu vecuma vina joprojam nav precejusies. Daudzi to uzskatija par sliktu zimi, un pati blondine vienmer uzstaja, ka velas kaut ko vairak par dzivi ?aja nomale. Bet hercogi un grafi nepiestaja biezi, tapec meitene ar lielu puru apsedas blakus tetim.
"Vai jus tie?am domajat, ka es varu nakt tikai darijumu del?" – Vina nosita skropstas un koketi pasmaidija. – Ka mes varam sazinaties un jat ar zirgiem? Tu tik sen neesi nacis ciemos…
Tad blondines skatiens uztvera raganu, kura, uz pirkstgaliem uz kresla, stiepas, lai noliktu zurnalu plaukta. Savas nestabilitates del meitene lidzsvarojas un nepamanija, ka no kleitas apak?as lur ara vinas pukainie apak?svarki. Pilsetas valdnieka meitas uzacis uzlidoja lidz pieres vidum, un vinas skatiens kluva tads… ?kielets.
Alise, atkapusies, noleca no kresla un pieversa skatienu apmekletajam. Vinas lupas izliecas smina, un vina skaidri gribeja pateikt kaut ko nejauku, bet blondine bija pirma:
– Dargais Gregorij, vai tavs paligs nezina, ka sveicinat dizciltigo damu? – vina sajusma ievilka.
Tie?i ?aja bridi virietis saprata, ka, neskatoties uz vina formalo klatbutni saruna, vin? ?eit bus lieks. Vajadzeja kaut ka nogludinat bruve?anas parpratuma aso lenki, bet ragana tika tam priek?a. Vel tikai mirklis un Alise jau staveja ar tadu skatienu, ka bija gatava ar kailam rokam sagrabt eziti, izsist vampiram zobus, nogrust kilogramu kumelites rukim parsolit par vissmalkakas belladonnas cenu, noplukt vienradza krepes un iebaziet ?os matus puka dup?a. Citiem vardiem sakot, ragana devas sievie?u kara celu.
"Vin? nezina," Alise teica, smaidot pacelot kreiso uzaci un saliekot rokas uz krutim. – Varbut vari mani apgaismot?
"Ar prieku," Hloja atbildeja tikpat sarkastiski. – Dizciltigas damas klatbutne jums japaliekas un jasasveicinas baroneses kundzei. Ta ir ari laba ideja, lai izveidotu slieksni.
"Ak, paldies no visas sirds," ragana izcela zobus, uzliekot roku uz krutim. "Es zina?u, preteja gadijuma mani kalpi vienmer sacis: "Madame Duchess… Madam Duchess…". Un vini krit viniem pie kajam.
Hloja kluva sarkana, un ragana smaidot vel izsmejigak pastiepa lupas un grasijas kaut ko piebilst, bet Gregorijs partrauca:
“Alise, ej uz virtuvi, pasuti vakarinas pasniegt pec stundas…” meitene atkal pacela uzaci un paklausigi gaja garam blondinei, izvairoties no sadursmes ar vinu vien par paris centimetriem. Un vina skali aizcirta durvis un aizgaja.
"Gregorij, tavs paligs ir neticami nikigs," gaidamas histerijas priek?vakara nomurminaja blondine. – Tev steidzami jaatbrivojas no vinas. Vina tevi apkaunos…
"Hloja…" burvis iesaka, domas nobolidams acis. – Meitene ?eit ir pirmo dienu, vina ir jauna un spontana. Tas ir tikai vecuma izmaksas.
Bet tas ir veltigi. Blondine pietvika, it ka vinu darza butu iesitis akmens. Sievie?u priek?a nevar minet vecumu, lai gan vin? nevelejas aizvainot sarunu biedru, bet vinam izdevas. Meitene noversa acis, ar kuram bija gatava sadedzinat gan vinu, gan visu maju.
"Pec dazam nedelam bus labdaribas balle bernu namiem," apmekletajs atkal medus nomurminaja. – Un tu joprojam neesi teicis savam tevam, vai gaidit tevi vai ne.
– Nu, kas par bumbinu? – burvis noguris jautaja. "Es nesaprotu ?os notikumus, un, ja mana lidzdaliba bus nepiecie?ama, es vienkar?i izraksti?u ceku bareniem."
“Bet tada ir pilsetas kulturas dzive, un tu no tas izvairies,” blondine iesaka vecu dziesmu. – Mes visi ar prieku gaidisim jus…
Un zemteksts vinas acis skaneja: "Es ipa?i."
10. nodala
Vakarinas noriteja pilnigas nolemtibas gaisotne. Vienam bija kauns par blondo nekaunibu. Otrs nevareja saprast, ko sagaidit no burvja. Vina visu ritu bija sagremojusi nakts incidentu. Vina pat slepa no darba deveja visus asus priek?metus. Tacu tad vina saprata, ka vin? ir apveltits ar varu un, ja vin? tie?am gribetu vienu kaitigo raganu apglabat mezrozi?u krumos, vinam rokas ar asinim nevajadzes notraipit. Ne sveta ganampulka iera?anas, ne demonu pieludzeji nevareja vinu noverst no ?ada ?oka. Alisei neiekrita galva, ka ?is sarkastiskais virietis ar uguns mirdzumu melnajas acis varetu but slepkava. Traka tels nesaskaneja ar vina manierem, balsi un zestiem. Ar savu attieksmi pret vinu, nepazistamu kaprizu meiteni. Kada bridi vina lava savam pratam parliecinat vinu, ka vin? ir vai nu apbeditajs, vai nekromants. Un tagad lielaja edamistaba vina uzmeta kautrigus skatienus, lai labak paskatitos un, iespejams, uzdurtos kadai racionalai domai.
Lidz trispadsmit gadu vecumam Alise saka izjust neparastu vajumu krutis, ko jaunava un ?kista meitene nodeveja par piedzivojumu slapem, lai gan, pec krustmates Klo majieniem, tas krutis nevis nikuloja, bet gan niezeja. ass. Un tagad vina nevareja mierigi nosedet, jo ta nebija tikai nieze, ta vienkar?i soloja. Un tie nebija tarpi, bet gan vecas labas nepatik?anas. Kad virietis nolika galda piederumus, Alise pacela galvu un stostidamas sacija:
– Gregorijs, – te mele uzmeta kuleni, mana galva muizas ipa?nieka varda nosauk?ana nebija tik personiska, – aizved mani uz pilsetu.
Burvis noslaucija pirkstus salvete un iemeta to pie ?kivja un tad gaido?i paskatijas. Un meitene sajuta vieglu vesumu. Vinai nepatika ?ads darba devejs. Vin? ?odien bija loti divains, vin? ieradas laba noskanojuma, un likas, ka katra minute, atrodoties piebuve, izvilka no vina visas emocijas. Vina to pamanija kumeli?u tejas stadija, ar kadu vienaldzibu vin? lika burvestibu. Alisija velreiz meginaja atpazit speka identitati, tacu vin? noauda rakstu tik mehaniski, ka nepalaida garam nevienu sitienu un nelava spekam vilnoties pari malam.
– Vai tu mani redzeji dzinu? – Vin? piecelas no galda.
– Ne…Kads ir jautajums?
– Vai es izskatos pec ifrita?
"Es tevi nesaprotu…" meitene nomurminaja, atstumdama kreslu un iztaisnojot kleitas apak?malu. – Man jaiet uz pilsetu…
– Ja vajag, jauta! – virietis asi izdvesa. – Vai ari jusu iedzimta raganu rupjiba nelauj jums but vismaz nedaudz laipnakam pret cilvekiem?
Vai to tagad saka cilveks, kur? atlaida visus sunus cienas trukuma del sava luguma? Ne. Alicia ari ir laba. Bet vina noteikti jautatu velreiz un pateiktos vinai. Un vina nenosala pie galda neerta poza un neseko darba deveja taisnajai mugurai. Tomer pie pa?am durvim vin? paskatijas uz vinu ar skatienu, kas vestija: "Es sadedzina?u raganu lidz demoniem un bez attiro?as uguns."
Pec ceturtdalas stundas Alise bija tik loti sastradajusi sevi un savus nervus, ka no tiem vareja izgatavot kugu virves. Cik nekaunigi! ?i ir vinas iecienitaka spele: cilveku satrauk?ana. Ja, vina pat ienesis demonu pie pentagrammas, gluzi ka garidznieks uz sabrukumu.
Meitene izlidoja no edamistabas, kura visu ?o laiku bija nodevusies garigai atriebibai, lai gan, kada gan vinai nozime, it ka nekam labakam nebutu iespejams lauties? Bet, neskatoties uz to, ragana, kas atstaja kaujas lauku aiz ienaidnieka, nav ragana, bet gan pasaku krustmate. Un Alise nekad nav piestavejusi mezginu kleitam. Vina bez klauve?anas ieleca darba deveja biroja ar apesta puka labvelibu pec reida tre?aja ciemata. Es paspeju tikai iesaukties:
"Gregorij, mes…" un apklusa, kad ieraudziju virieti isos rutainos svarkos. Vina aizvera acis, meginot neredzet. Burvis kluva purpursarkans un kliedza:
"Vai vini jums nemaceja klauvet?" – Taja pa?a laika vin? izmisigi centas ar rokam aizsegt sapigo vietu, lai gan svarki tur it ka atpu?as un nekas nosodams neizskatijas. Meginot aizbegt, Alise atkapas un aizcirta durvis. Demoni ir pilniba nokritu?i uz ragiem!
Man gribejas pasmieties. Vina saprata, ka vinai nevajadzetu tik dedzigi izradit savu prieku, bet vina nevareja neko darit pret izpludu?ajam ?nukstam. Sasoditas durvis, kas vinu ?kira no virie?a, ietriecas vinai aizmugure. Un tad burvja ka?kiga balss sacija:
– Pasakumi jau.
Man vin? nebija jaaicina divreiz. Virietis joprojam bija gerbies svarkos. Alise skatijas uz vinu aug?up un lejup ar loti novertejo?u skatienu. Nez kapec vinai ?kita, ka ?ada izskata jebkur? virie?u dzimuma parstavis izskatitos ka apsmiekls. Tacu burvim izdevas ne tikai saglabat pa?cienu, vin? ari veroja vinu ar izsmejo?u sminu.
"Interesanti svarki," ragana nolema apgazt savu augstpratibu, smerejoties kresla, "vai lausi man tos valkat?"
Melnas acis dusmigi pazibeja. Tagad Alisija virieti nesaskatija to nakts puisi, kur? nes likus, un to augstpratigo burvi, kur? vinu vakarinas lamaja. Es to neredzeju, un tapec es to provoceju. Tas bija ka slide?ana pa tikko aizsalu?a ezera virsmu. Ledus nav stiprs, viena neveikla kustiba un tu kliegdams iekritisi applaucejo?a sasalu?a udeni. Tas bija aizraujo?i. Un tas man atnema pa?saglaba?anas sajutu. Un ari pieklajiba.
– Es tev iedo?u, – Gregorijs viltigi paskatijas uz priek?u, apsedas uz galda malas, atbalstija plaukstas pret galda virsmu un, noliecis galvu uz saniem, turpinaja, – ja tev nav apak?velas. ?ie "svarki".
"Mes vienojamies," Alise teica, izzibinot zobus, "ja tikai jus ?obrid valkajat tikai apak?velu…"
Vinai tika veltits tads skatiens, ka vinas sirds histeriski dauzijas pret ribam. Tas skara, sasala un izkliedeja asinis. Kluva smacigs. Ka uguniga pataga, kas laizita pa kermeni. Vin? uz bridi sastinga uz atslegas kauliem un izkapa no vartiem, lai samaksatu. Ragana gribeja ticet, ka veids, ka vina rosas, nebus tik atklati redzams. Tacu pacelta uzacis neradija ?aubas: virietis visu pamanija.
"Starp citu, tas ir kilds…" vin? novilka un noglastija rugajus uz zoda, uzplaiksnidams nekaunigu smaidu. Tas vel vairak apgrutinaja elpo?anu, neizprotama sajuta vedera lejasdala auga ka ugunigs zieds un izplatijas pa venam. – Vairakas reizes gada mes ar studentu draugiem sanakam kopa. Un mums ir noteikums, ka kads no mums nosaka vakara temu. ?oreiz izvele krita uz kalnu terpiem. ?orit es nepamaniju iepakojumu, un tad es nolemu to izmeginat.
Vina klausijas, ko vin? teica talak. Vardi bija nesaprotami, bet balss… Ta ir problema! Vina balss apnema, ievilka, piespieda koncentreties uz tembru, aizsmakumu. Par to, ka burvis slape skanas teikumu beigas.
Alise garigi kratija sevi aiz pleciem. ?eit tas ir izplatijies pelke. Jus atnacat ?eit, lai aizstavetu brivo burvju tiesibas! Vina nesaprata, kapec ?is virietis uz vinu atstaja tik divainu iespaidu. Vakar sarunas laika vina nekaunigi vinu izprovoceja. Tagad atkal. Un nav ne mazakas bailes domat, ka vin? varetu but kads maniaks, kur? veic savus ritualus meness gaisma. Vinas smadzenes atteicas tam ticet. Vin? cuksteja, lai meitene laiza vinas lupas, noliecas uz priek?u, izliek muguru un nobrauc ar roku gar kaklu.
– Kadus terpus izvelejaties? – balss ir apslapeta, it ka pec ilga slotas lidojuma. Un mele nemaz negrib paklausit. Vina pieskaras lupam, kas ir sausas.
"Druids…" vin? pamana vinas stavokli, un vinas acis sak mirdzet liesmas uzliesmojumi.
Gregorijs noliecas un pacel no gridas nomesto jostu, nejau?i, nejau?i, pieskaras vinas apak?delmam ar plaukstu, un Alisija saraujas no asa karstuma vilna, piemeram, abpuseji griezigs asmens. Likas, ka maja pek?ni bija aizdedzinati visi kamini. Gaiss kluva smags un dedzinaja manas plau?as. Vina krampji noputas, liekot kleitai nepiedienigi izstiepties kru?u rajona, saspiezot to skruvspile.
Ne ne ne! Sadarbojieties! Jus esat ieradies, lai noliktu ?o augstpratigo puisi vina vieta. Vai…
– Gregorij, – kresls attalinas un Alise stav pie loga, lai nesastaptos ar virie?a skatienu, – jusu veikala nav daudz sastavdalu. Un puse no rezervem ir tik nepiemerotas, ka tas var izmantot indes vieta. Tici man ka specialistam…
Virietis kluse un netuvojas. Vina dzird tikai vina izmerito elpo?anu. Acimredzot visa ?i situacija vai nu pacela vina garastavokli un vin? nomierinajas, vai ari vin? vienkar?i nebija nervozs.
"Tie?i tapec," ?eit vina cie?i norija kamolu kakla. Jautajiet. Tik vienkar?s vards, bet ne tiem, kas pieradu?i prasit. – Gregorijs..
“Ja…” burvis maigi atbild, atrodoties nepienemami tuvu, un vina vardi kutina kaklu.
"Ludzu," meitene izspieda, gandriz nokodama meli. – Mums jaiet uz pilsetu…
– Redzi, tas nav tik gruti…
Noteikti. Ne jau vinam bija jaatzist vaina. Un prasi vairak!
"Man nepatik, ja cilveki ar mani runa tada toni," vin? viegli pieskaras Alises plaukstas locitavai. – Jus neesat punktuals. Es to pienemu. Un tu?
Vina pirksti bruge pieskarienu celu, un tas vairs neizskatas pec laipnibas zesta. No domas, ka vin? varetu pacelties augstak, pieskarties vinas plaukstas adai, Alisijas elpo?ana klust nestabila un mierigas atbildes vieta vina sanem piespiedu:
"Ja-ja…" vin? tomer piegaja pie redzama vainaga plaukstas iek?puse un nejau?i to noglastija. – Ko tu dari?
– Ka tas izskatas? – meitene pagriezas un uztver smieklos dzirksto?u skatienu.
– Dievi! Tu joprojam valka svarkus! Tas ir ka nekas cits! – ragana pavelk kleitas aproci un pagriezas uz durvju pusi.
"Jums ir problemas ar pieprasijumiem, un man ir problemas ar atvaino?anos," lido aizmugure. – Atvainojiet… par skarbu…
Alisija no ?adas atzi?anas gandriz ar galvu iegazas paklaja, tacu atrada speku vai varbut vina to aiznemas, lai piekrito?i pamatu ar galvu.
– Un Alise… – Gregorijs stav ar seju pret logu un meitene var tikai nojaust, ko tas tagad pauz. – Tu tomer pieklauve… Lai gan, bez klauve?anas ieskaties blakus durvim.
Vina velreiz pamaja ar galvu un norobezojas no darba deveja ar durvju paneli. Un tikai gaitena klusuma vinai atausa: blakus ir saimnieka gulamistaba!
Burve jau bija pacelusi plaukstu, lai izsist beru gajienu uz kada zarka vaka, bet no iek?puses atskaneja skali smiekli.
11. nodala
Burvis iesmejas. Alise to saprata, kad vina nokluva greznas izkartnes "Rozen?teina modes nams" priek?a. Vina ar skeptisku skatienu paskatijas apkart salona un pagriezas pret virieti, kur? apmierinatu seju pavadija vinu lidz slieksnim.
– Vai es neesmu pietiekami gerbies?
"Tu neesi pietiekami izgerbusies," darba devejs nepiekrita, un vina acis ieskatijas vinas dekolte. Pirma doma bija piespiest rokas pie krutim un ienirt kariete preti esencu pudelem un zalu maisiniem.
Un viss sakas tik labi…
Gregorijs atri atbrivojas, un Alisei pat nebija laika pargerbties braucienam uz pilsetu. Nemokot vinu ar ceribam un sevi ipa?i, vina izlidzinaja apak?malas kruncinas un devas uz karieti. Pa celam risinajas bezjedzigas sarunas par zemem, mera valdi?anu, vietejam kulturam un visu citu mulkibu un heraldiku. Bet pati pilseta…
Alise gaidija kaut ko vairak. Kaut kada dienvidu zemju gar?a, bet patiesiba ta ir vienkar?a pilseta, kuras ir desmitiem visa valsti. Skaists, flizets centralais laukums ar ratsnamu priek?gala. Nedaudz talak atrodas garidznieku templis, kas celts no balta akmens. Struklaka ar ?kebino?am skulpturam, kas splauj udeni. Daudz veikalu un stendu. Ta patie?am bija kra?na maiznica. Vina lika meitenei paskatities uz apskates objektiem savadak.
Uz dienvidrietumiem no laukuma atradas kvalitativa daudzlogu maja, darba devejs paskaidroja, ka ta ir Matildes Grilje klinika. ?i eka radija lielaku uzticibu neka ratsnams. Sievietes no tas iznaca glitas peleka auduma kleitas ar baltiem priek?autiem. Un pacienti staigaja pa mazdarzinu. Un atmosfera ap vinu bija tik pazistama, ar gar?augu aromatiem un pazistamas magijas notim.
Uz ziemeliem atradas industrialais kvartals: audeji, rupnieki, tipografijas. Tur atradas gilzu vaditaju ekas. Ka skaidroja burvis, ?is ir sava veida administrativais centrs, divas rupnicas, bet manufakturas atradas arpus pilsetas.
Leja no struklakas, garam klinikai, atradas Flaming Lights District. ?i ir pilsetas kulturas dala: dzejnieki, muziki, makslinieki mileja tur pirkt vai iret majokli. Bija neliels teatris, kur izrades tika iestudetas divas reizes menesi. Te bija ari Makslas nams, te naca jauni talantigi talanti un macijas desmit gadus. Un viens tads talants staveja ar molbertu putnu kir?u ena un garigi veidoja citu darbu.
Noskaneja zvans. Gregorijs lava Alisei iet pa priek?u un klusi paskaidroja:
– Pec paris nedelam te pienaks vasara, un jusu garderobe ir parak “ziemelnieciska”…
Ragana nema vera viena virie?a bazas par sievie?u tualetem un launi pasmineja. Veikala, galvenaja zale, vinus sagaidija jauna, glita meitene, kura apliecinaja, ka vini var izveleties kleitas, bet viniem bus japagaida. Tesa Rozen?teina ?obrid ir nedaudz aiznemta, bet jaunkundzei bus interesanti pavadit laiku ar tejas tasi un ekleriem. Alise par to ?aubijas un bija gatava satvert burvja piedurkni ar izsalku?a gehennas mezonibu. Tomer vinas darba devejs sajuta noker?anu un laikus izravas no tveriena, ?kiroties parliecinot, ka vina nevar sev neko noliegt. Bet burvei nebija nodoma to darit!
Uzgaidama telpa vairs nebija briva. Cienijama matrona ienema dzilu mikstu kreslu. Vina aizsnauda, un vinas gluda roka ar taja iespiesto cigare?u turetaju karajas pie gridas. Ar katru krak?anu mezginu ficu nodrebeja un meginaja aizvert degunu. Sieviete ?naca un aizputa kremkrasas auduma gabalu. Vinai abas puses sedeja divas meitenes. Tas pats. Dvini. Vinus vareja at?kirt tikai pec kleitu krasas un stila. Smil?aini mati bija saritinati graciozas lokas un nokrita uz tieviem aristokratiskiem sprandiem. Vini plapaja par kaut ko savu, nepiever?ot uzmanibu burvei. Alisija bija apmierinata ar ?adu izkartojumu, un, kad vina meginaja apsesties uz kresla, viena no meitenem satvera rokas un nikni paskatijas uz raganu. Plapa?ana pastiprinajas, un Alise tika burtiski ievilkta aiz rokam hobija pulcina.
Runataju vardi bija Tina un Mina. Pirmaja, otraja, divdesmitaja skatiena nevareja atcereties, kur? no viniem ir kur?, tapec, lai nemalditos, jaunakais Gordons vienkar?i pieklajigi uzrunaja abus ka “Prestones jaunkundzi”. Vinu ieradumi un kustibas bija identiskas. Iztauja?anas procesa burve saka pamanit, ka vini neapzinati kope viens otru: viens bezsvara stavokli pieskaras ?atelinas kulonim, masa atspoguloja zestu, iztaisnoja cirtas un sanema kopiju.
“Alicia,” pistaciju kleita ar mezginem izskatas ka kremigs deserts, un burve piespiez sevi paskatities uz sarunu biedru. "Vai ta ir taisniba, ka jus vakar noladejat mera delu?"
Alise domigi piesita pa zodu, it ka lemdama, vai atzities.
"Nedomajiet," violeta krasa piestav otrajai masai, "mes nevacam tenkas." Tas ir tik negaiditi. Eriks Bernards nekad neizradija nekadu labvelibu Stenlija kungam, un pagaju?aja nakti vin? tika manits aizejam pie vina uz ipa?umu…
"Mes no rita dzirdejam baumas no tantes istabenes," "pistacijas" pamaja savai radiniecei, "saka raganas del… Un vinas lasti…"
Un pilseta tie?am ir maza. ?ados gadijumos, pat ja vini no lielas un parpasauligas milestibas piekauj visdargako sievu, tad pec ?kembas tas klust publiski zinams. Un ragana nezinaja, ka reaget: pateikt patiesibu vai izdomat triku. Apzinoties pretigo blondo, meitene iekoda lupas un saspieda plano porcelana kruzi ar tik daudzsolo?u tverienu, ka sarunu biedru krako?a tante butu pamanijusi ker?anu.
"Redziet, jaunkundze…" Alise iesaka, rupigi izveloties vardus, "Man butu arkartigi neerti apspriest ?adus jautajumus bez pa?a Bernarda kunga, iespejams, vin? slepj savus aizspriedumus…"
Smalks majiens uz uztveres robezas. Tads, kas runa par pienemumu neskaidribu. Un tantes Klotildes milota bralameita labi apguva intrigu zinatni, lai neizmantotu ?adu iespeju.
"Turklat… Attiecibas starp Stenlija kungu un godbijigo Bernarda kungu nav nekas tads, par ko butu jaruna meitenu sabiedriba…" vecais radinieks ?naca, it ka apstiprinot: tas nav ta verts.
Meitenes nedaudz pavera muti. “Violeta” nobolija acis pek?na impulsa, lai nogibtu, bet, sanemot plauku pa plaukstu, vina pardomaja. Alise iek?eji pasmineja: ?aja stasta vinai vairs nebija vietas, kur palikt aukstuma. Lai blondine tagad nomazgajas no augsta virie?u sirzu mednieka titula.
– Vai tu negribi teikt…
– Ko tu dari? Par to vini neruna pieklajiga sabiedriba,” apliecinaja ragana.
"Tas ir…" otra masa turpinaja, "lasts ir tikai attaisnojums satikties…"
