скачать книгу бесплатно
"Redziet, biedri kaptein, ekstremistiski jaunie?i meta policiju ar sniega bumbam," vina uzmanibu versa grupas komandieris vecakais serzants Astapenko. "Varbut mums nevajadzeja ?eit nakt, vini vienkar?i nolema spelet sniega," vin? smejas.
Maksims ari gribeja ko tadu teikt, bet tad ieraudzija, ka tas nav sniega bumbas, bet gan balta marmora gabali, kas noplesti no struklaku fasades, kas nepartraukti lidoja preti policijai.
No ?o “sniega bumbu” sitieniem viens pec otra policisti ar parcirstam galvam izkrita no policijas kordona.
– Atver acis, Astapenko, tas nav sniega bumbas, bet gan balta marmora gabalini.
– Es jau sapratu, ka tas nav sniega pikas, biedri kaptein…
Bataljona komandieris deva paveli izklist un ienemt pozicijas pa visu CK ekas perimetru. Maksima vads ienema poziciju pie centralas ieejas.
Sakas nervoza konfrontacija. Nacionaldemokrati agresivi vicinaja plakatus: "Mes pieprasam pa?noteik?anos!", "Katrai tautai ir savs lideris!", "Neesiet 37!", "Izbeidziet lielvalstu vajpratu!"
Cilveku jura duca, svilpa un dardinaja dzivniekus. Akmeni lidoja arvien biezak, pulis arvien stiprak spiedas uz kordona pirmas linijas. Policija un iek?eja karaspeka karaviri darija visu iespejamo, lai apturetu uzbrukumu. Bet cik ilgi?
Nikolajam bija taisniba, sakot, ka nav ta, ka dusmigu un brunotu puli nedrikst savaldit ar kailam rokam, Maksims igni nodomaja.
Skolas vaditajs runaja no tribines, meginot argumentet ar puli. Atsaucoties uz vina aicinajumiem, akmeni lidoja…
"Ja jus neapturesiet nemierus, es nosuti?u robezsargus pie jums," vin? dusmigi kliedza.
?ie generala vardi lika Maksimam dvesele skumji. Vina vardi “es pievil?u robezsargus” vinu aizvainoja. Turklat nevienlidziga cina pret pieaugo?o puli iespeja zaudet kadu no saviem padotajiem bija liela, un tas vinu loti nomaca.
Bija dzirdami tuvojo?os automa?inu skanas signali. Vini atnesa mazas sapieru lapstas un kiveres. CK ekas aizstavju noskanojums pacelas debesis. Kursanti atri izjauca ekipejumu…
Akmeni turpinaja lidot, pula agresija uznema apgriezienus, un kluva arvien nervozaka.
Nikolajs naca klaja, vin? bija uz priek?u.
"Atceraties, kad es teicu, ka jums nevajadzetu iet un izklidinat puli ar kailam rokam?"
– Es atceros, Kol, tavus vardus. Komandiera neizlemiba ir ienaidnieks numur viens.
– Tatad, Maksim, man ir informacija, ka no Tbilisi ieradas cietuma specvienibas – milzigi usaini pui?i, baltas kiveres ar vizieriem, gumijas stekiem, trieciena vairogiem un policijas metelos.
Un tagad mes gaidam iek?eja karaspeka operativo rezervju iera?anos no Kara-Kemiras un Ta?kentas, un tad mes dosimies uzbrukuma.
Darba darbojas ari ugunsdzeseju skolas un policijas skolas kursanti. Apvienotas ierocu pavelniecibas skolas kursantiem paveicas mazak neka mums.
Vinu Uralus pie ieejas laukuma blokeja degvielas cisternas, ekstremisti gandriz visam automa?inam izsita logus, tacu viniem tomer izdevas izlauzties. Daudzi kadeti tika ievainoti. Viniem ir ceturtais prakses gads, un jaunie?iem ir nepatik?anas…
– Oho, nelie?i! – Maksims zvereja. Vina dvesele iezagas nemiers. Baraka palika vina dels un vina biedri, kurus ari vareja iemest ?aja elle, ka ?os jaunos kadeti no apvienotas ierocu skolas.
"Es ari aizmirsu pateikt," Nikolajs saprata, "Alma-Ata pieejas tika izveidota liela grupa ar vairakiem desmitiem tuksto?u militarpersonu no Centralazijas, Maskavas, Leningradas un citu militaro apgabalu vienibam."
No juras Aktau lici un pieejas tam bloke Kaspijas militaras flotiles kugi un laivas. Tatad nacionalisms Kazahstana nedarbosies, mes to sagrausim…
"Izskatas, ka veidojas nopietna situacija, jo ir iesaistiti tadi speki," atzimeja Maksims. – Starp citu, ka tu to uzzinaji?
"Jus dro?i vien aizmirsat, mans onkulis ir Iek?lietu ministrijas politiska departamenta pulkvedis," Nikolajs vinam atgadinaja. – Es tikko vinu satiku.
"Es redzu," Maksims iesmejas. "Un tad vin? sevi izlaboja: "Es neko nesaprotu." Kas Maskavai nelava uzstadit kadu no vietejiem iedzivotajiem, piemeram, Nazarbajevu vai Mendybajevu.
Tikko raidija mikrofona, laikam gudri viri, viens republikas Ministru padomes priek?sedetajs, otrs regionalas partijas komitejas pirmais sekretars. "Un ta mes parpludinasim laukumu ar asinim, mes salauzisim cilveku liktenus cina par kada cita taisnibu, un tad mes atzisim un nozelosim savu lemumu," vin? noteica ar rugtumu balsi.
"Vai mes to nozelosim, es nezinu, cilveki dazreiz var but tik rupji," ironiski piezimeja Nikolajs.
"Tev taisniba, Koljan," Maksims vinam piekrita. – Tomer var saprast ari kazahus. Viniem ir launums pret Maskavu, kas aizsakas Hru?cova laikos. Kads vecs kazahs man reiz stastija, ka Nikita Sergejevics, ierodoties Kazahstana, no lidma?inas iesaucas: "Ugunigi sveicieni uzbeku tautai!"
Nikolajs iesmejas.
– Ko es varu teikt? Hru?covs ir tads auglis! Vin? reiz par Albaniju teica, ka tur zemnieki ed mazak maizes neka peles musu laukos. Rezultata mes kluvam par albanu ienaidniekiem uz visiem laikiem…
– Vai varbut tie visi ir stasti?
"Nu, es nezinu," sacija Nikolajs. "Kadu iemeslu del es ta nedomaju." Piemeram, musu attiecibas ar Kinu sastridejas ar Mao, “sarkano sauli”, vina deklareta Stalina personibas kulta del. Un kads ir rezultats? Un rezultata konflikti uz robezas un musu pui?u nave Usurijas upe 1969. gada marta.
“Es atzimeju, ka kinie?u zaudejumi tur bija ieverojami – apmeram se?us tuksto?us nogalinaja musu “graduati,” atzimeja Maksims.
"Ja," Nikolajs vilka, "pirma cilveka loma musu sabiedribas dzive nav tuk?a fraze." Vinam galva ienaks jebkadas kaujinieciskas mulkibas, un vina uzticigo kalpu galvas lidos…,” vin? sarkastiski piezimeja.
Nikolajs aizgaja. Maksims uzmanigi paskatijas uz saviem pui?iem.
Vinu sejas ir koncentretas, vinu skatieni ir versti uz kordonu. Interesanti, kadas domas tagad mudz vinu galvas, vin? nodomaja.
Tikmer pulis manami pieauga un saka aktivi trakot. Atbrauca ugunsdzeseju ma?inas un saka mest balta marmora metejus, parraujot struklaku ap?uvumu, un ar udens struklu no ugunsdzeseju ?lutenem tas notriecot struklaku bedres.
Maksima kermenim parskreja zosada, vin? skaidri iztelojas, cik auksti viniem jabut. Ara nebija tik auksts, bet salu vareja just…
Kluva tum?s. No tribines skaneja bezgaliga parliecina?ana, skalruni tika nomainiti viens pec otra. Vini aicinaja jaunie?us atgriezties savas izglitibas un darba vietas, tacu visi vinu pamudinajumi bija nesekmigi, tacu kuditaju aicinajumi deva rezultatus – pogromistu skaits pieauga daudzkart.
Pec stundas kritiska masa bija nobriedusi, un viss pulis ar izmisigiem kliedzieniem metas iebrukt Centralas komitejas eka. Izcelies kautin? ar policijas kordonu un iek?eja karaspeka karaviriem. Vini izmantoja mietinus, armaturu, akmenus, un karaviri atbildeja ar jostam un stekiem.
Meginajumi nomierinat puli bija nesekmigi. Tika zinots, ka kads modrs, vietejas televizijas darbinieks, tika nezeligi nogalinats, bet policijas majors tika nopietni ievainots…
Atskreja divizijas komandiera sutnis.
– Pavele no divizijas komandiera. "Visi gatavojieties uzbrukumam," vin? pazinoja. – Mes sakam, kad ir ieslegti prozektori. Tre?ais gads mus nomainis musu amatos…
Kadetu rindas par?alca apstiprinajuma rukona. Vini bija noguru?i no stundam ilgas konfrontacijas – tas nebija vinu gara.
– Pui?i, gatavojieties uzbrukumam! Sakopsim apkartni! Rikojies izlemigi, neapvaino sevi un savus biedrus! – Maksims deva komandu.
"Beidzot," atskaneja vina padoto atbalsto?ie izsaucieni. "Preteja gadijuma mums ir laiks iet gulet," kads jokoja. Kadeti saka iesildit savas kermena dalas gaidamajai cinai ar lielo ienaidnieku.
Visbeidzot, teritoriju apgaismoja skolas APM-90 – automa?inu prozektoru stacijas. Reagejot uz to, protestetaji dazadas vietas aizdedzinaja vairakus transportlidzeklus, tostarp ugunsdzeseju ma?inu.
Draudo?o liesmu meles no dego?am automa?inam izcela skaidri nedraudzigus cilveku seju sminus no tumsas. Uzliesmoja konfrontacijas uguns…
Uzbruko?as policijas rezervistu grupas saka virzities pa ielam pa labi un pa kreisi no laukuma, draudigi sitot ar nujam plastmasas vairogus.
– Divizija, uz priek?u! – atskaneja divizijas komandiera balss.
"Brajons, uz priek?u," Maksims atkartoja sava vecaka komandiera paveli.
Kursanti gaja klusi, draudigi vicinadami sapieru asmenus. Protestejo?o jaunie?u agresivaka dala, kuras rokas atradas akmeni, furnitura un lauzni, uzbruka viniem ar sirdi ploso?iem kliedzieniem un caururbjo?am svilpieniem.
Maksims redzeja, ka kreisaja flanga cetri vina kadeti, stavot viens pret otru ar muguram, nikni cinijas ar uzbruko?o puli. Vienam no kursantiem bija salauzta kivere, un par vaigu teceja asinis.
Ar pieciem kadetiem, kas bija dala no vina personigas rezerves, vin? steidzas viniem paliga. Palidziba bija savlaiciga. Brutals bandits ar specigu kermena uzbuvi kartejo reizi parmeta lauzni par ievainoto kursantu, kur? nometas celos…
Sitiens ar sapiera lapstu, kura Maksims ieviesa diezgan lielu dusmu, parverta bandita roku nedziva pataga. Milzigais puisis sapes kliedza ka beluga, vinam no rokam izkrita lauznis un vin? nometas celos blakus ievainotajam kursantam…
Maksimu ielenca vairaki skoleni ar nujam. Vinam nebija vajadziga sapiera lapsta, lai vinus parliecinatu. Vin? vareja parvietoties loti atri. Dazu sekunzu laika ar specigiem sitieniem no durem tika nogazti divi kazahu jaunie?i.
Sanemu?i atvairi?anu, uzbruceji aizbega, un kede flanga tika atjaunota. Citiem gaja daudz labak…
Driz vien pulis zem robezsargu skarba spiediena saka atri pamest laukumu. Darba iesaistijas iek?lietu ministrijas specvienibas, kas grupas iebruka puli, izrava agresivakos demonstrantus un iekrauja risu vagonos. Pec stundas teritorija tika pilniba iztirita.
Maksims ievilka elpu un paskatijas apkart. Laukums atstaja smagu iespaidu: salauztas automa?inas, ugunsgreku pedas, akmeni, izmetatas nujas, mieti, sadegusi, joprojam kupo?a ugunsdzeseju ma?ina.
Vada komandieris virsserzants Ostapenko naca klaja ar zinojumu.
– Biedri kaptein, mums ir se?i viegli ievainoti cilveki, vienam kursantam ir lauzta galva, visiem jau ir sniegta mediciniska palidziba. – Otraja grupa viss ir sliktak – divi ir smagi ievainoti.
"Paldies, Vasilij," Maksims pateicas savam padotajam. – Gaidisim divizijas komandiera paveli…
Laukuma pek?ni paradijas glita kazahu meitene, apmeram astonus gadus veca. Vina brauca ar skrituldeli, un, paatrinot atrumu, negaiditi uzskreja vienam no kursantiem.
Meitene atvera acis un samulsusi teica: "Ak, piedod man, ludzu," un tad pasmaidija tik loti, ka visa vinas seja iedegas. Cietu?ais nevilus vinai uzsmaidija, berzejot savu sasitu?o apak?stilbu.
– Vai pazistat manu vecako brali, robezsardzes kadetu Abasu Kusainovu? – vina vinam jautaja. "Mana mate saka, ka vin? ?eit varetu tikt piekauts."
– Kas pazist Abasu Kusainovu? – kadets skali iesaucas.
Izradijas, ka vinas bralis laukuma nebija, jo vin? ir pirma kursa students, taja pa?a divizija ar Klimu. Meitene pateicas visiem, apsedas dzila sparna un ripoja talak. Vinai sekoja entuziasma pilni kadetu aplaudejumi.
Meitene pagriezas un pamaja viniem atpakal.
Ceturta nodala
Uguns
Maksims atviegloti uzelpoja – beidzot bija pienakusi ilgi gaidita parcel?ana uz savu jauno dienesta vietu. ?i vieta, ka vin? gribeja, bija Talie Austrumi un konkretak, Sahalinas sala. Pec Jaungada brivdienam vinam vajadzetu doties uz Klusa okeana pierobezas rajonu, Vladivostokas pilseta. ?i zina patikami mierinaja un sildija vina dveseli.
Pec ?kir?anas no sievas vin? tikai sapnoja par aizie?anu, lai kalpotu prom no Alma-Atas. Sahalinas sala, vinaprat, bija tie?i tada vieta.
Vinam bija problemas ar delu, Klims bija iedzivojies, labi macijas, nodarbojas ar sportu un uztureja normalas attiecibas ar mati. Nu, un visbeidzot, vinam bija draudzene, kas bija loti svariga lieta jaunam virietim, kur? atradas kazarmu situacija.
Maksimam atlika tikai rezervet bileti, sakravat mantas, nosutit bagazu un uzklat galdu atvadu vakarinam ar draugiem un kolegiem…
Cekista diena, par ko tik daudz runaja pierobezas skola, saistiba ar gaidamo ?tirlica iera?anos, aizgaja aizmirstiba. Iemesls tam bija jauni nemieri jaunie?u vidu nacionala meroga del, bet Karaganda. Ka jau galvaspilseta, ari tur saka trakot vairaku augstskolu studenti. Robezskola atkal tika parcelta uz “Pastavigas kaujas gatavibas” rezimu…
Klims mierigi reageja uz teva parcel?anu, jo ?is notikums bija gaidams. Vin? ari mierigi reageja uz to, ka tik loti velama tik?anas ar slaveno kinoaktieru nav notikusi. Vienigais, kas vinu un vina draugus apbedinaja, bija tas, ka vinu kurss nespeja piedalities ekstremistu sacel?anas apspie?ana.
Vinus nemaz nesamulsinaja fakts, ka slimnica un medicinas nodala bija piepildita ar vecako kla?u kursantiem, kuri tika ievainoti un sakroploti sadursmes ar ekstremistiem. Vini visi vinu acis bija varoni.
Skaidrs, jaunie?i, dodiet viniem iespeju kautina ar ienaidnieku nodirat dures, un ka varda ?is jautajums viniem nerodas. Galvenais, ka viniem tas ir OBLIGATI! Ka gan lai neatceras Rietumu psihologus Lorencu un Mareju, ka ari vinu domubiedrus, kuri apgalvoja, ka cilveks pec dabas ir nikns.
Situacija ar notiku?o notikumu vertejumiem starp virsniekiem bija at?kiriga. Ja sakuma kursa virsniekus, ka ari vinu palatas domineja kaujiniecisks noskanojums, tad velak tas krasi mainijas.
Kluva zinams, ka liela dala aiztureto jaunie?u ar specialajam automa?inam un autobusiem nogadati vairakus desmitus kilometru no pilsetas, kur puskaili atstati lauka sniega, bet daziem novilktas bikses. Neglaimojo?i vertejumi lija uz tiesibsargajo?o iestazu darbiniekiem.
Vai vini ir kluvu?i pavisam traki? – visiem gaisa virmoja viens un tas pats jautajums.
– Varbut ta tomer ir apmelo?ana? Vai tie?am musu kra?nie likumsargi sasniegu?i tik mezonibu,” saruna ar Nikolaju ?aubijas Maksims.
Uz ko Nikolajs zino?i iesmejas.
– Kas tur par apmelo?anu? Mans onkulis to visu apstiprinaja, vin? pat rakstija par to vestuli savai vadibai un partijas Centralajai komitejai. Iek?eja karaspeka karaviri piespieda aizturetos vairakas stundas gulet uz zemes. Taja pa?a laika vini nodro?inaja, ka vini vienmer pieskaras zemei ar krutim, un ikviens, kur? kaut uz sekundi uzdro?inajas pacelt galvu vai pacelt kruti no zemes, nekavejoties sanema vel vienu sitienu ar nuju.
– ?ausmas! Nav maijs, bet decembris,” sa?utis bija Maksims. "Es varu iedomaties naidu, kas piepildija vinu dveseles…
– ?ada lopiska uzvediba pret vietejiem mums, krieviem, noteikti nepievienoja milestibu…
– Tev taisniba, tas neko nepievienoja.
– Starp citu, ko priek?nieciba atbildeja tavam onkulim?
Nikolajs pasmaidija.
"Vin? tika izsaukts uz partijas Centralo komiteju, un viens no sekretariem vinam dusmigi teica: "Kapec jus neatnesat viniem savu segu no majam?"
– Nu ?ai sekretarei ir purns. Bet viss sakas ar miermiligiem saukliem, kazahi tikai gribeja atcelt sve?inieka – Kolbina iecel?anu un vina vieta ievelet kazahu vai vismaz kazahu, par ko viniem tika pilniba atteikts.
– Mans onkulis stastija, ka tiesibsargajo?as iestades aiztureju?as apmeram desmit tuksto?us cilveku, aptuveni divi tuksto?i kazahu guvu?i traumatiskas smadzenu traumas. Un cik cilvekus aizveda uz laukiem, cik nirgajas – Dievs vien zina. Luk, ko maksaja operacija ar nosaukumu “Blizzard”. Un ?is kompartijas CK sekretars ir snukis,” ar nicinajumu sacija Nikolajs. “Vin? izvirzija ?o jautajumu Iek?lietu ministrijas vadibai, lai mans onkulis tiktu atlaists no varas ka neapzinats elements.
– Tavs onkulis laikam uztraucas?
– Ne isti. Vin? nosplaujas…” Nikolajs pasmineja. "Vin? saka, ka vairs nevelas stradat ?aja valdiba." Patie?am, saskana ar Centralas komitejas noradijumiem pilseta no krievu vidus tika izveidotas tautas vienibas, kuru skaits bija aptuveni desmit lidz piecpadsmit tuksto?i cilveku. Rupnicas viniem tika razoti ieroci – armaturas luzni, kedes, gumijas troses, it ka pa?aizsardzibai un aizsardzibai no kazahu huliganiem.
Sava vestule, kuras eksemplaru es izlasiju, vin? rakstija par nepielaujamibu veidot vienibas, pamatojoties uz tautibu, jo tas var novest pie neatgriezeniskas ?kel?anas starp divam braligam tautam, kuras daudzus gadus dzivoja draudziba un saticiba.
– Labi darits, tavs onkul. Un labi paveikts musu generalim,” piebilda Maksims. “Dzirdeju, ka vinam piedavaja izvirzit darbiniekus, kuri atradas laukuma pie CK ekas, apbalvot ar medalam “Par izcilibu sabiedriskas kartibas sarga?ana”, tacu vin? atteicas, uzskatot, ka robezsargiem ir neheroiski izklidinat savus spekus. cilveki ar sapiera asmeniem.
Nikolaja seja parskreja smins.
– Vinam piedavaja medalas, lai netiktu atjaunoti mums nodaritie materialie zaudejumi. Ar medalam ir vieglak – vini tas pie?kira un aizmirsa. "Un tatad ir jamaksa cetrdesmit devini tuksto?i se?desmit se?i rubli," vin? sarkastiski iesmejas.
