скачать книгу бесплатно
Esmu parliecinats, ka jura, akmeni, tirs gaiss, ?is talas zemes dabas skaistuma klusums, kur tava dzive rites izmerita ritma, bez cilveciskas knadas, kiviniem, zemiskuma, neap?aubami izlietis tev brinumainu balzamu. ievainota dvesele.
Es tam patiesi ticu, tapec viss notiks, jums pat nav ja?aubas.
Pec tik ilgas runas Dusja izleca no gultas, pieskreja vinam klat, apvija vinam rokas un bez vilcina?anas noskupstija vinu uz lupam.
No parsteiguma Maksims uz bridi bija apmulsis, un aizraujo?a trice parnema visu vina kermeni. Vin? jau bija gatavs, paklavies iek?ejam impulsam, panemt vinu rokas un atbildet tapat, bet vina atri ieslideja atpakal gulta, pakera piezimju gramatinu un steidzigi ierakstija taja ar lieliem drukatiem burtiem:
ES TEVI APBRINOJU! TU ESI BRINI?KIGS!
– ES tevi ari milu, mazulit! – vin? atbildot izspieda, parvarot pek?no kamolu kakla.
Gulamistaba ienaca mate, kuras pietvikusi seja liecinaja, ka ir apmierinata ar sarunu ar medicinas priek?nieku.
– Ka jus runajat, Jelena Feliksovna? – Maksims vinai jautaja.
– Mes runajam, Maksim, lieliski! Esmu loti gandarits, ka man tika dota iespeja priek?posteni stradat par feld?eri. Esmu atbildigs par ediena gatavo?anas kvalitates un edina?anas bloka sanitara stavokla uzraudzibu.
Pagaju?aja gada, ka man pastastija medicinas dalas vaditajs, puse robezsargu musu priek?posteni cieta no trihinelozes, jo eda piesarnotu laca galu.
"Nu tad mums sava uztura vairak jakoncentrejas uz zivim," Maksims smejas. “Nav nejau?iba, ka japaniem galvenais ediens ir juras veltes, tapec vinu videjais dzives ilgums ir aptuveni astondesmit gadi.
"Es vinam kaut ko tadu teicu." Uz ko vin? atbildeja, ka zivis satur daudz toksisku kimisku vielu, jo ipa?i dzivsudrabu. Un jo vecaka zivs, jo kaitigaka ta ir. Vin? zinoja, ka daudzas valstis tuncis, navaga, roza lasis, nelma, cinoka lasis tiek uzskatiti par bistamiem…
– Ja, neko nevar teikt – labi lasits majors… Paldies, ka neklasificejat ?eit tik cienitas salakas ka bistamu produktu.
Acimredzot vin? nevareja pagriezt meli, lai pateiktu par vinu kaut ko sliktu,” Maksims pasmineja un paskatijas uz Dusju, kura uzmanigi klausijas vina dialoga ar mati.
"Vin? un es vienojamies," vinas mate turpinaja, ka nav neka labaka par jera galu.
Maksims pasmaidija.
– Nav neka parsteidzo?a. Ja nemaldos," vin? teica, "tad galvenais medicinas darbinieks ir Tuvans, un vina vesturiskaja dzimtene vini labpratak ed jera kebabus, tapat ka Kazahstana."
Dusja piecelas no gultas un pasniedza Maksimam savu piezimju gramatinu, kur vina rakstija:
Vai jus domajat, ka vini grile jera kebabus Gorny Vozduh slepo?anas kurorta, ka mes to daram Medeo? Jus tos pieminejat, un man uzreiz radas grim?anas sajuta vedera bedre…
Tava izsalku?a Dusja.
Maksims paskatijas pulksteni.
– Pec divdesmit minutem mums jadodas uz ?taba lieveni. Tur mus sagaidis UAZ. Ierodoties Mountain Air baze, uzzinasim, kadus kebabus tur cep.
Un vakara iesaku doties uz Ocean restoranu, lai klatiene izjustu, cik labi ir juras vel?u edieni. "Vai jums, Jelena Feliksovna, ir iebildumi pret do?anos uz nejauku vietu?"
Jelena Feliksovna izpluda smaida.
– ES neiebilstu. Brini?kigs gadijums…
– Un tu, Dusja?
Dusja paskatijas uz viniem ar viltigu skatienu un tad berni?kigi pastiepa ar pirkstiem muti, liekot saprast, ka vina ir arkartigi prieciga par ?adu piedavajumu. Maksims un vinas mate, redzot vinas zestu, izpluda nevaldamos smieklos…
Septita nodala
Uz karogiem
Laikapstakli izbrauk?anas diena uz robezas priek?posteni atbilda noskanojumam – diena bija gai?a un saulaina, un debesis bija skaidras un atvertas.
Mi-8, sasniedzis nepiecie?amo augstumu, ar autopilotu lidoja pa piekrastes joslu, nedaudz ?upojoties no vienas puses uz otru, ka laiva jura viegla veja.
Dusja un vinas mate ar interesi skatijas uz klusajam sniegotajam ainavam, kas mirgo aiz iluminatora logiem. Sakuma vini bija satraukta noskanojuma, bet pamazam nemiers pazuda. Vini gribeja pec iespejas atrak noklut priek?posteni, vini bija garigi noguru?i un viniem bija nepiecie?ama atputa.
Helikopters, veicot nelielu pagriezienu, saka nolaisties. Zemak, starp sniegu, paradijas pierobezas priek?postena ekas, kas sastaveja no trim atsevi?kam ekam: kazarmas, virsnieku majas un noliktavas.
No kabines iznira lidojuma mehanikis ar ordena dienesta pakapi.
– Mes tuvojamies priek?postenim! – vin? kliedza Maksimam ausi, jo helikoptera kabine bija loti gruti sarunaties no rotoru rek?anas.
Dusja un vinas mate atkal piekeras pie iluminatora logiem.
Robezsargi staveja gar helikopteru nolai?anas laukuma nomalem, apzimetas ar sarkaniem karogiem, rokas turot lapstas.
"Labi darits, biedri kaptein, jusu robezsargi," prapor?ciks atkal kliedza vinam ausi. "Vini labi iztirija vietu, neskatoties uz to, ka sniegs bija lidz jostasvietai." "Tas bija lielisks taifuns," vin? piebilda teiktajam.
Specigas gaisa struklas, kas naca no dzenskruves, pacela sniega stabu un, to griezot, parverta par sniega virpula straumi. Helikoptera kabine kluva daudz tum?aka. Pie robezas priek?postena ekas, kas atrodas netalu no helikopteru nolai?anas laukuma, stipra veja del uz karoga masta trakuliga brazma saka plivot sarkans karogs ar sirpi un amuru. Taluma stavo?ajiem robezsargiem veja brazma gandriz norava no galvas cepures ar ausu aizbazniem, knapi tas paspeja piespiest ar rokam.
Helikoptera ?asija pieskaras nose?anas paliktnim, un lidojuma mehanikis noleca zeme. Propellers apstajas, un vin? aicinaja visus uz izeju.
Maksims bija pirmais, kas nokapa pa kapnem. Tad vin? palidzeja sievietem izkapt. Pie viniem pieskreja virsnieks un tris robezsargi, noliecot galvu pret veju. Vinu sejas bija sarkanas no veja un sala. Virsnieka meteli klaja sniegs, un nevareja saprast, kada dienesta pakape vinam ir.
“Kaujas apmacibas priek?postena vaditaja vietnieks, vecakais leitnants Sergejs Nikolajs Vasiljevics,” vin? skaidri, militari iepazistinaja ar Maksimu.
"Robezpostena priek?nieks ir kapteinis Lomakins Maksims Aleksejevics," Maksims vinam iepazistinaja ar atbildi, pla?i smaidot.
Sergejevs sirsnigi sveicinaja sievietes un stingri paspieda lidojuma mehanika roku.
– Sveiks, Volodja? Ko tu mums ?oreiz atnesi? – vin? vinam jautaja.
– Viss ir ka parasti: pasts, partika, gramatas jusu bibliotekai, ka ari zales feld?erpunktam. "Un es gandriz aizmirsu," vin? saprata, "cigaretes un konfektes atrodas saplak?na kaste, kas atrodas kravas nodalijuma gala."
– Pui?i, izkraujam helikopteru! – izpildija starlija paveli, ko vin? deva blakus stavo?ajiem robezsargiem.
Vinu sejas iedegas smaids. Galu gala helikoptera iera?anas ir gaidits notikums! Cigaretes, saldumi un gimenes un draugu vestules ir tas, kas robezsargam attala priek?posteni ir vajadzigs pilnigai laimei.
Maksims iepazistinaja savu mati un meitu ar savu vietnieku. Pec tam vini visi kopa gaja pa taku, notiritu no sniega, priek?postena virziena.
"Mes esam sakartoju?i jusu dzivokli pilniga kartiba, biedri kaptein, rudeni veicam kosmetisko remontu visas istabas, nomainijam visu santehniku virtuve un vannas istaba un pat uzkaram jaunus aizkarus," vina vietnieks saka stastit Maksimam. ceru, ka tavam sievietem tas patiks.
“Paldies, Nikolaj Vasiljevic, patikami to dzirdet,” Maksims pateicas savam vietniekam. – Pedeja mene?a laika pirms lidojuma uz Sahalinu manam sievietem nacas daudz pardzivot saistiba ar labi zinamajiem notikumiem, kas notika Alma-Ata. Tas ietver patveruma zaude?anu un fiziskas cie?anas…
Maksims uz bridi apklusa, it ka sakopot savas domas.
– Mes, Maksims Aleksejevics, par notiku?o Almati sakotneji uzzinajam no Japanas televizijas zinu kanala. Galu gala Japana ir loti tuvu taisna linija – apmeram cetrdesmit kilometrus.
Pagaju?aja gada priek?postena vieta uz akmeniem izskalojas japanu ?oneris, uz kura atradam labi saglabaju?os Sanyo televizoru, kas lieliski iemuzina Japanu.
– Ka uz ?o notikumu reageja speciala nodala? Dro?i vien vinam par to bija kas sakams.
– Ipa?ie virsnieki par vinu neko nezina. Kas attiecas uz televizoru, mes tam pie?kiram neviena statusu, un tas ?obrid atrodas jusu dzivokli. Mes to tur noskatijamies ar politisko virsnieku.
Volodja tagad karo Afganistana Pyanj robezvienibas motorizetas manevru grupas sastava, un vina gimene kopa ar vecakiem atrodas Niznijnovgoroda. Te japaradas junija-julija…
Maksims saproto?i pakratija galvu.
– Tas ir skaidrs. Nu, kas attiecas uz televizoru, lai tas pagaidam paliek pie manis, es megina?u parliecinat specialos virsniekus, ka kaiminu kaitiga propaganda neatstas nekadu kaitigu ietekmi uz mani un manam sievietem. Un tad tu paskaties, un konteiners ar manam sadzives lietam deres. Bet ka jus varat nogadat savas mantas ?eit?
Runajot par to, ka vinam izdosies vienoties ar specialajiem virsniekiem, Maksims kluseja par to, ka pusotru menesi pirms parcel?anas uz Sahalinu vinam tika lugts pariet dienet militaraja pretizluko?ana. agenturam. Vin? piekrita kandidet darbam PSRS VDK Specialaja nodala. Un, ta ka kandidata prakses laiks bija vismaz gads, vin? uzskatija, ka par ?o temu nav nepiecie?ams pakaveties pirms laika.
"Jusu lietas uz priek?posteni var nogadat tikai rudeni ar kugi planotas partikas piegades laika priek?postenim vai nelielos daudzumos ar helikopteru," sacija vina vietnieks.
Maja, kura vini iegaja, celta cetram gimenem. Lidzas vinu dzivoklim tuk?s bija ari priek?postena brigadiera dzivoklis, kur? pa?laik apmekleja ordena virsnieku parkvalifikacijas kursu.
Dzivoklis pec robezas priek?postena standartiem bija loti labs. Apsildama krasns padarija maju siltu un majigu.
Maksims ar gandarijumu atzimeja, ka visas telpas iekartotas ar vienkar?am, bet loti kvalitativam mebelem, gludas koka gridas nokrasotas ar labu brunu emalju, sienam jaunas gai?as tapetes, bet logos, ka jau minets, patikami krasaini aizkari. .
Vienigais, kas vinu tagad satrauca, bija tas, ka Dusja un vinas mate uztvera ?o spartie?u rotajumu, kas vinam patika?
Sievietes staigaja apkart un rupigi apskatija visas telpas. Priek?nama vini pavera aizkarus un paskatijas ara pa logu. Vini ieraudzija vienstavu kazarmas eku, pa kuras perimetru staigaja sargsargs balta aitadas kazoka ar lozmeteju uz pleca.
Vinam blakus no sniega attirita laukuma, kas kalpoja ka robezsargu parades laukums, priecigi rotalajas divi tris mene?us veci kuceni. Vinus ieraugot, Dusjas seja iedegas maiguma smaids.
Virtuve Maksima vietnieks pla?i atvera ledusskapja durvis. Visiem mutes paveras parsteiguma. Ledusskapis bija lidz malam piepildits ar partiku.
– Nebaidies! ?i ir jusu februara partikas deva. Ir saldeta gala, zivis, malta gala, konservi un sviests. Visus parejos produktus: cukuru, cepumus, graudaugus, iebiezinato pienu novietoju virtuves skapja apak?a.
Pirma piekeras Jelena Feliksovna.
– Es tagad pagatavo?u mums kaut ko edamu…
Redzot vinas reakciju, deputats Maksims zino?i pasmaidija.
"Tagad, Jelena Feliksovna, jums nekas nav jagatavo, jo priek?postena edamistaba jums jau ir sagatavotas pusdienas." "Mes jus visus tur gaidam," vin? teica un devas uz izeju.
– Nu, Jelena Feliksovna, ka jums patika musu naktsmitne? – Maksims nepacietigi jautaja, tiklidz aiz Nikolaja aizveras durvis.
"Man patika majoklis." Es domaju, ka ari Duse,” vina sacija, skatoties uz savu meitu. “Vina turpinaja stavet pie loga un apbrinot kucenus. Izdzirdejusi vinas vardu, Dusja pagriezas, pasmaidija un, pacelusi ik?ki, pauda sajusmu. "Paldies, Maksim, par visu, ko darat musu laba," dveseliski sacija Jelena Feliksovna, noslaucot negaiditu asaru, kas izskreja no vinas acim…
Pie durvim pieklauveja. Maja iekluvu?i tris robezsargi. Vini ienesa savus koferus, kurus nolika pie ieejas. Dusja jautajo?i paskatijas uz Maksimu. Vin? vinai uzsmaidija, vin? saprata, kas slepjas aiz ?i skatiena.
"Izvelies savu istabu, Dusja, pirma prioritate ir jums," vin? teica. – Vai ta nav, Jelena Feliksovna?
– Man nav nekas preti, man patik visas telpas.
Dusja bez vilcina?anas noradija uz stura istabu, kuras logi paveras uz juras krastu. Maksims panema vinas koferi un svinigi aiznesa to uz turieni.
Iekartoju?ies savas istabas, vini steidzas uz priek?posteni, kur vinus jau gaidija Nikolajs.
Pusdienas bija lieliskas. Izcils bor?cs, cepta salaka, stirnas cepetis un, protams, tradicionalie korejie?u salati, kurus tik loti mil salas iedzivotaji.
Ka velak izradijas, priek?nieki vinus atveda uz priek?posteni. Tas ietver ipa?i marinetus kimchi kapostus ar la?a gabaliniem, diedzetam sojas pupu seklam un jauniem papardes dzinumiem. Ipa?u apbrinu izraisija tonizejo?ais dzeriens no sarkano ogu ogam, ko Sahalinas iedzivotaji sauc vienkar?i par klopovku.
– Nu, ka jums patik musu salaka? – Nikolajs jautaja. – Vai tev patika?
– Pusdienas un nekas vairak! – Maksims un Jelena Feliksovna pauda sajusmu gandriz vienlaikus.
"Kopuma salaka ir unikala, ta ir vieniga ?ada veida zivs, kas, gatavojot edienu, nav jatira," sacija Nikolajs. “To ir viegli apcept – izvelk no maisa aiz astes, iemerc miltos un uz pannas. Kas attiecas uz kaltetu salaku, ta ir jebkuras Sahalinas alus razo?anas uznemuma neaizstajams atributs.
"Mums noteikti jaklust atkarigiem no salaku zvejas," Maksims nekavejoties atbildeja.
"Tie?i ta," Nikolajs pasmaidija. "Priek?postena labaja flanga bakas rajona ir sakusies aktiva salaku mak?kere?ana, tapec, Jelena Feliksovna un Dusja, sagatavojieties garigi, lai kada no jaukajam dienam dotos "pec gurkiem". Mana sieva, vinu sauc Lena, un mans dels Artjoms sagatavos jums ziemas mak?keres, vini ir dedzigi mak?kernieki…
"Man priek?posteni bus jasanem gripas vakcinacija," atcerejas Jelena Feliksovna.
– PAR! Tas neaiznem daudz laika. Mes esam apziniga tauta, gribetajiem nebus gala,” smejas Nikolajs.
"Tad es ari ie?u." Es esmu ieinteresets. Atgriezoties Kazahstana, man vairakas reizes bija iespeja doties ziemas mak?kere?ana uz ?alkaras ezeru. Reiz tur nokeru vienpadsmit asari, no kuriem varijam izcilu zivju zupu…
Dusja parsteiguma iepletas acis. Vina acimredzami nebija gaidijusi dzirdet ?adas zinas no savas mates.
Pirma nedela ir pagajusi. Maksims pienema robezas priek?posteni un oficiali stajas amata. Priek?postena robezsargi jau nakamaja diena nosauca Dusju un vinas mati vinu pirmajos un patronimvardos.
Jelena Feliksovna saka pildit feld?eres pienakumus. Vina aprikoja feld?eru punktu vinai atveletaja priek?postena telpa, kas atrodas blakus bibliotekai, veica personala medicinisko parbaudi un saka gatavoties vakcinacijai.
Visu ?o laiku Dusja priecajas par dailliteraturas gramatu lasi?anu, par laimi priek?postena biblioteka bija vairaki simti gramatu. Vina neaizmirsa ari par kuceniem, kuri, vinu ieraugot, ar cikste?anu metas vinai preti.
Un vakaros, kad visi bija majas, vini kopa ar kaiminiem skatijas Japanas televizijas programmas.
– Kaimini! – uz vinu dzivokla sliek?na atskaneja Lenas iecirtiga balss: "Sagatavojies, mes ejam mak?keret." Mes ar Tjomu jau esam savaku?ies…
– Tagad Lenocka, Dusja un es esam ka mu?a…
Izejot no majas, vini ieraudzija divus sniega motociklus Buran stavam pie majas lievena. Maksims par kaut ko dzivigi runaja ar Nikolaju.
Visas sievietes bija gerbu?as armijas zirnu metelos, cepures ar austinam, stepetas bikses un cuni.
Tioma bija gerbusies silta slepo?anas kostima un somu Alaskas jaka.
