скачать книгу бесплатно
– protesta reakcijas, kas saistitas ar nevele?anos macities skola, atteik?anos macities pa?macibas internatskolas, apzinatu majasdarbu nepildi?anu "par spiti" skolotajiem un vecakiem;
Hiperkompensejo?as reakcijas ar velmi pieverst uzmanibu sev ar negativam uzvedibas formam skola: rupjiba, skolotaja prasibu neievero?ana, launpratigas blenas;
Lidz pamatskolas izglitibas beigam ir konstatetas pastavigas nepilnibas; fiziska nespeja asimilet turpmakas programmas sadalas gan vaju intelektualo priek?noteikumu del, gan intereses trukuma del par studijam un sociali noderigu darbu;
Pieaugo?a pievilciba antisocialam uzvedibas formam (sikas zadzibas, agrina atkariba no smeke?anas, naudas izkrap?ana, ko?lajama gumija, nozimites, cigaretes, pirmie meginajumi iepazities ar alkoholu) pusaudzu vai vecaku draugu ietekme;
– audzina?anas defekti, kas izpauzas ka kontroles trukums, nolaidiba, rupj? autoritarisms, gimenes loceklu antisociala uzvediba
Pirmspubertates perioda iepriek? aprakstita somatopsihiskas attistibas asinhronija ienem svarigu vietu:
Disociacija starp patiesu, vecaku vecumu un psihofizisku atpalicibu
Disociacija starp palielinatu fizisko izaugsmi un aizkavetu garigo un pubertati
Disociacija starp fiziskas un pubertates paatrinajumu un attistibas traucejumiem. Disharmoniska paatrinajuma variants ir nelabveligs, ko raksturo nevis pubertates vecuma samazina?anas, bet gan strauj? ta tempa paatrinajums. Asinhronijas izpausmes liek pieaugu?ajiem nepareizi orienteties uz prasibam, kas izvirzitas berniem.
Starp pirmspubertates perioda garigajam iezimem, kas ir nozimigas patologiskas pusaudzu krizes ra?anas gadijuma, ir ?adas:
Garigas nenobrieduma iezimju samazina?anas trukums, infantilu spriedumu saglaba?ana, arkarteja atkariba no situacijas ar nespeju to aktivi ietekmet, tendence izvairities no sarezgitam situacijam, vaja reakcija uz neuzticibu;
– savas gribas attieksmes izpausmes trukums, pa?kontroles un pa?regulacijas funkciju vajums; Uzvedibas nelabojamiba infantilisma kombinacijas del ar afektivo uzbudinamibu un impulsivitati. Pubertates paatrina?anas gadijumos izteikta afektiva uzbudinamiba biezi vien ir pirms pirmajam palielinatas aug?anas un seksualas metamorfozes pazimem un biezi ieverojami samazinas, kad somatoendokrinas reorganizacijas intensitate samazinas;
Agrina pievilcibas izpausme ar seksualas metamorfozes pastiprina?anos vai agrinu sakumu. Pastiprinata interese par seksualam problemam: meitenem – ar seksualitati saistitas uzvedibas histeriformas krasojums, zeniem – tieksme uz alkoholismu, agresiju, nosmak?anu;
– ?o izpausmju apvienojums ar skolas intere?u izpausmes trukumu, pedagogiskas neveribas pieaugumu, zemam darba spejam;
– intere?u parorientacija uz arpusskolas vidi, pusaudzu uzvedibas arejo formu asimilacija; velme atdarinat un asocialas pieaugu?o dzives formas (agrina seksualitate, smeke?ana utt.);
– nelabveligi mikrovides apstakli ka pamats imitacijas vai protesta reakcijai;
– Neatbilsto?i izglitibas apstakli visparizglitojo?ajas skolas berniem ar attistibas traucejumiem un oligofreniju, kas kave programmas asimilaciju.
Galvenie riska faktori izteiktai uzvedibas dekompensacijai pusaudza gados ir ?adi:
– infantilu personibas iezimju noturiba, nenobrieduma pazimju parsvars par vecuma attistibas tendenci;
– encefalopatijas traucejumu smagums, psihiska nestabilitate, afektiva uzbudinamiba, dzinu izjauk?ana;
– psihofiziskas attistibas asinhronija disharmoniskas atpalicibas un paatrinajuma veida;
Nelabveligi vides apstakli, kas ir ipa?i patogeni konkretam uzvedibas traucejumu variantam;
Mikrosocialas un pedagogiskas nolaidibas sakums.
Daudzas garigas slimibas var rasties pusaudza gados, dazas no tam rodas ?aja vecuma, jo notiek psihologiska un hormonala kermena parstrukture?ana, un daudzas sleptas slimibas saasinas. Dazas iedzimtas slimibas jau pastav no bernibas, un pusaudza gados to izpausmes klust izteiktakas.
Daudzas pusaudzu reakcijas ipatnibas uz dazadam arejam ietekmem var but eso?as garigas slimibas izpausme, bet tas rodas ari pusaudziem, kuri necie? no garigiem traucejumiem. Garigie traucejumi pusaudziem rodas 15-20% gadijumu. Taja pa?a laika 2 no 5 gadijumiem ir endogeni traucejumi, piemeram, trauksme un depresija; Vel 2 gadijumos ir areji traucejumi, piemeram, uzmanibas un uzvedibas traucejumi, un tikai 1 no 5 gadijumiem ir emocionalu un uzvedibas traucejumu kombinacija.
Pusaudza gados palielinas depresijas traucejumu, pa?navibas meginajumu un pabeigtu pa?navibu biezums. Hiperaktivitate ir retak sastopama, bet uzmanibas deficita traucejumi bez hiperaktivitates ar vienlaicigam uzvedibas novirzem ir biezak sastopami. Likumparkapumu uzvedibas maksimums ir pusaudza vidu. E?anas traucejumi (nervu anoreksija un bulimija), ?izofrenija, atkaribas (narkomanija un alkoholisms) biezi izpauzas pusaudza gados.
Pusaudzi reti ver?as pie psihologa pa?i, biezak vinus uz konsultaciju atved vecaki vai skolotajs. Tas ir grutak, bet vel svarigak ir izveidot uzticibas pilnas attiecibas ar pusaudzi. Pusaudzi biezi dramatize savu stavokli un situaciju, tapec psihologam labak ir ienemt neitralu mierigu poziciju. Rupiga stavokla diagnostika ir nepiecie?ama, pamatojoties uz sarunu ar pa?u pusaudzi, ka ari ar vina skolotajiem un vecakiem.
Visbiezak sastopamie uzvedibas traucejumi pusaudza gados ir ?adi: protesta reakcija, atgru?anas reakcija, imitacijas reakcija, vienaudzu grupe?anas reakcija, likumparkapums, emancipacijas reakcija, beg?ana no majam, dromomanija, piromanija, aizrautibas reakcijas, kompensacijas un hiperkompensacijas reakcijas, reakcijas jaunas seksualas dzinas del un nepilngadigo prostitucija.
Pusaudzu reakcija uz atteik?anos sazinaties, spelet, est, veikt majsaimniecibas darbus vai skolas nodarbibas rodas, kad vecaki iebilst pret viniem komunikacija ar parasto vienaudzu kompaniju, kurai ir nevelama ietekme uz pusaudzi; Ja pusaudzis pek?ni tiek izrauts no ierasta sociala loka vai dzivesvietas, kad pusaudzis tiek ievietots internatskola vai bernunama, ja pusaudzis ir uznemts audzina?ana cita gimene u.c. Depresija, atteik?anas macities, izolacija var novest pie atpalicibas petijumos, un, uzlabojoties apstakliem, situacija normalizejas.
A. V. Potapova, S. K. Nartova-Bochaver
Galvenie bernu uzvedibas traucejumu veidi
Pirmsskolas vecuma bernu uzvediba un attistiba biezi sastopami uzvedibas traucejumi (agresivitate, aizkaitinamiba, pasivitate, hiperaktivitate), attistibas kavejumi un dazadas bernu nervozitates formas (neiropatija, neirozes, bailes). Berna garigas un personigas attistibas komplikacijas parasti izraisa divi faktori:
1) kludam audzina?ana vai
2) noteikta nenobriedums, minimals nervu sistemas bojajums.
Biezi vien abi ?ie faktori darbojas vienlaicigi, jo pieaugu?ie biezi vien nenoverte vai ignore (un dazreiz vispar nezina) tas berna nervu sistemas iezimes, kas ir uzvedibas grutibu pamata, un cen?as "labot" bernu ar dazadam nepietiekamam izglitibas ietekmem. Tapec ir loti svarigi spet identificet berna uzvedibas patiesos celonus, kas trauce vecakiem un pedagogiem, un izklastit atbilsto?us korigejo?a darba veidus ar vinu. Lai to izdaritu, ir nepiecie?ams skaidrs priek?stats par iepriek? mineto bernu garigas attistibas traucejumu simptomiem, kuru zina?anas laus skolotajam kopa ar psihologu ne tikai pareizi organizet darbu ar bernu, bet ari noteikt, vai dazas komplikacijas parver?as sapigas formas, kuram nepiecie?ama kvalificeta mediciniska aprupe. Korektivais darbs ar bernu jasak pec iespejas agrak. Psihologiskas palidzibas savlaicigums ir galvenais nosacijums tas panakumiem un efektivitatei.
Vispariga informacija par bernu un pusaudzu kriminogenas uzvedibas motivaciju, kas saistita ar vecumu
Motivacija ir pirmais faktors, kas janem vera, analizejot kriminallietu, kura piedalijas nepilngadigais. Otrs svarigais faktors ir pieaugu?a ar sodamibu klatbutne aiz berna vai pusaudza muguras. ?ie cilveki labi parzina psihologiju, vini nozieguma sagatavo?anu un izdari?anu uzskata par darbu. Nav brinums, ka vini saka: "Kersimies pie biznesa." Un, lai gan nav ipa?as sistemas nepilngadigo iesaisti?anai nelikumigas darbibas, pieredzeju?i atkartoti likumparkapeji to dara parsteidzo?i kompetenti, varetu pat teikt ar pedagogisko taktiku tie?i tapec, ka vini nem vera vecuma motivaciju: tiem, kas ir 8-9 gadus veci, tas ir savtigums. Berni, protams, nav vainigi, vainiga ir vide. Lidz 7 gadu vecumam lielaka dala no viniem tika audzinati bernudarzos, kur viss ir kopigs – gramatas, rotallietas, partika. Berns no disfunkcionalas gimenes, kur? kaut ko nesanem majas, vismaz kompense trukumu arpus majas, bernu iestade. Vin? veido priek?statu par socialo taisnigumu: man, tapat ka visiem citiem. Bet pirmais gads parastaja skola iznicina vienlidzibas iluziju. ?eit katram skolenam ir savi skolas piederumi, un dazreiz vinam nav ta, kas vinam vajadzigs. Berns sak saprast, ka vecaki nevelas vai nespej (kas vinam ir lidzvertigs) dot tikpat daudz ka kaimin?. Un tie?i pamatskolas vecuma piederibas sajuta sasniedz vienu no augstakajiem punktiem. Otr?kiriga darguma subjektiva vertiba neatbilst preces tirgus vertibai. Nav gruti veikt abpuseji izdevigu apmainu ar vinu – panemt dargu gredzenu, ko berns nozadzis pec pieaugu?a paveles, un laipni dot vinam elektrisko lapu. Likumparkapumu motivacija 11-13 gadus veciem berniem at?kiras no jaunako skolenu motivacijas. ?eit pa?interese dod iespeju spelet, romantiku, draudzibu, iespeju kapt soli augstak pa hierarhiskajam kapnem sava uznemuma. Vini var but ideali vertibu glabataji. Zagli biezi izmanto zenu dzivoklus no viena vecaka gimenem, kuri parasti dzivo kopa ar mati, ka zagtu precu noliktavas. Vairuma gadijumu mates nezina, ka vinas ir neapzinatas aprupetajas. Sanemot pasi, pusaudzis iegust jaunu parliecibas sajutu. Vina nelikumigajas darbibas paradas pardomas un savtigums. Motivs parvietoties pa hierarhiskajam kapnem klust svarigaks ar vecumu. Tiem, kas ir 16-17 gadus veci, ir nepiecie?ama nauda dzer?anai, narkotikam, supermodernu un lidz ar to dargu apgerbu iegadei. Loti raksturigs socialas psihologijas fakts musdienu pusaudzu uznemumos ir vertibu sistemas maina. Ja pirms 15 gadiem kads grupas dalibnieks tika tiesats pec: "Kas tu esi?" (specigs, drosmigs, godigs, lojals), tagad kriterijs ir at?kirigs: "Cik daudz jus esat verts?" Berni no elitaram gimenem tiek izcelti ari ka ipa?a grupa. Sabojats berns, kur? jau no mazotnes sanem visu, par ko sapnoja un nesapnoja, "pared saldumus" un dodas uz vetraino dzives juru, meklejot kaut ko pikantu. Dazi no viniem sak domat, ka romantika vai drizak pseido-romantika par parkapumiem var dot dzivei jaunas gar?as sajutas. Tos sauc par "lielajiem uznemumiem". Runajot par noziegumu sarezgitibu, kriminalaja vide tie nav vienadi.
Interneta atkariba pusaudziem
Pa?laik nepilngadigo agresivo un vardarbigo darbibu klasts ir arkartigi pla?s. Lidztekus tradicionalajam vardarbibas formam musdienu tehnologijas sak spelet arvien nozimigaku lomu, radot jaunus rupniecibas virzienus un lidz ar to jaunus pusaudzu pa?realizacijas aspektus. ?adi pilnigi jauni uzvedibas veidi, ko virza jaunu tehnologiju ievie?ana, ietver e-komerciju un e-noziedzibu, kam ari biezi ir vardarbibas elements. Apskatisim vienu no svarigakajam jaunajam nenormalas uzvedibas formam, kas pusaudziem ir gandriz unikala: interneta atkariba. Mes neizvirzam sev merki pilniba aptvert atsevi?ku faktoru lomu interneta atkaribas veido?ana pusaudziem un izsmelo?i raksturot ?is paradibas variantus un formas. Drizak tas ir meginajums pardomat vairakus noteikumus un ieskicet galvenos virzienus turpmakajam darbam. Interneta atkaribas pazimes ir nekontroleta interneta tikla izmanto?ana, ieverojama stresa iedarbiba, kas saistita ar finansialam problemam, socialam un izglitibas grutibam utt. Rodas jautajumi: vai internets ir kvalitativi at?kirigs mijiedarbibas veids starp pusaudzi un vidi, un, ja ja, kadi patologiski varianti var rasties ?aja gadijuma, un vai ir veidi, ka tos noverst? Un mes centisimies analizet dazas tas isteno?anas iespejas. Dazi petijumi interneta atkaribas joma ieskice merkus un uzdevumus, ar kuriem saskaras petnieki, saskaroties ar jaunu problemu. Petnieki ir vienispratis par vienu lietu: interneta atkariba ir problema gandriz tikai jaunie?iem. Interneta lietotajiem pieejamie informacijas resursi ir patiesi neierobezoti. Katrs lietotajs var atrast nepiecie?amo informaciju interneta, kas tiek sniegta jebkura no tehniski eso?ajam formam – teksta, audio un video formatos. Informacija var but tiri privata, zinatniska vai publiska. Viena no galvenajam problemam, kas saistita ar informacijas iegu?anu interneta (ka ari citas informacijas sistemas), ir lietotaja speja novertet sanemtas informacijas ticamibu. Tas ir ipa?i svarigi, jo lielakajai dalai informacijas avotu interneta vel nav reputacijas, ko oficialie avoti (laikraksti, televizija, izdevniecibas, radio kanali) ir attistiju?i ilga to pastave?anas laika. Neap?aubama tikla priek?rociba ir katra lietotaja potenciala speja ievietot un padarit pieejamu neierobezotam skaitam citu lietotaju savu informaciju. Internets, iespejams, ir visdemokratiskakais pla?sazinas lidzeklis, kas neprasa nekadus kapitalieguldijumus un ir pieejams ikvienam. Vel viena tikla informacijas resursu priek?rociba ir atgriezeniskas saites iespeja starp lietotaju un subjektu, kur? sniedza informaciju. Tadejadi lietotajam tiek dota iespeja sevi iepazistinat, informet apmekletajus par savu resursu informaciju, kas no vina viedokla ir nepiecie?ama privata, reklamas, komerciala un publiska rakstura informacija. Daudzi no ?iem faktoriem pa?i par sevi nav priek?noteikumi interneta atkaribai, bet, darbojoties kopa viens ar otru un, pats galvenais, ar lietotaja personibu, tie var izraisit interneta atkaribas veido?anos. No vienas puses, viegla piekluve interneta resursiem ir noteico?ais faktors e-komercijas izaugsme un lidz ar to tas pieejamiba pla?am lietotaju lokam. Tas padara internetu ipa?i pievilcigu jauniem lietotajiem, tostarp pusaudziem, nodro?inot vinu socializaciju un biezi vien profesionalo, karjeras un materialo izaugsmi ?i varda ?auraja nozime. No otras puses, darbibas jomas ierobezo?ana tikla rada negativu slodzi. Tapat ka jebkura darbibas sfera, kas ietver profesionalas un privatas intereses, internets ir savdabiga vide pusaudza darbibai, kurai ir savi iek?ejo attiecibu veido?anas likumi un savs unikals faktoru kopums, kas ietekme personibu. Pa?reizeja attistibas stadija, ?kiet, ir iespejams runat par interneta subkulturas veido?anos, kurai ir gandriz pilns nepiecie?amo iezimju kopums: savs slengs, iek?eja hierarhija, noteiktu ideju kopums, kas veido subkulturas loceklu pasaules uzskatu poziciju, noteiktas etikas normas, pietiekams skaits formalu un neformalu lideru, kas veido stabilas lietotaju kopienas ap sevi, kas veic ideologisku vadibu. Tapat ka jebkura subkultura, internets apvieno lielas pusaudzu grupas, veido intere?u un komunikacijas loku, stimule starppersonu attiecibu attistibu un tam ir savi pozitivie un negativie faktori, kas ietekme tas loceklu individualo garigas darbibas sferu. Starp negativajiem faktoriem, kas saistiti ar interneta kulturas ietekmi uz individu, pirmkart, ir janosauc depersonalizejo?a un metapersonalizejo?a ietekme, komunikativas darbibas pola parne?ana no sabiedribas realajiem apstakliem uz tiklu un autizacija. Acimredzot ?ie faktori ir galvenie faktori interneta atkaribas priek?noteikumu veido?ana. Interneta atkaribas veido?anas psihologiskie mehanismi. Virtualo attelu radi?ana, kas biezi vien ir loti talu no reala attela, ir kompensacijas mehanisms, kas izraisa izteiktu interneta atkaribu. Specigakais provocejo?ais faktors ?aja gadijuma ir interneta ipa?ibu kopums ka sazinas lidzeklis. Anonimitate un faktiska neiespejamiba parbaudit sniegto informaciju par sevi, iespeja virtualaja attela apvienot realas, velamas un pilnigi fiktivas rakstura un citas iezimes stimule interneta atkaribas attistibu pusaudzu vecuma grupa. Reala komunikacija ar vienaudziem identifikacijas iespejas ar idealo "I" ierobezo tie?s kontakts, kas lauj rasties situacijam, kas strauji izpauzas ka neatbilstiba starp realajam un deklaretajam ipa?ibam. ?is apstaklis ir gandriz pilniba izslegts, sazinoties tikla. Vairuma gadijumu komunikacija tikla nenozime turpmaku attiecibu nodo?anu fiziskajai pasaulei, kas lietotajiem atstaj pilnigu ricibas brivibu. Tikla komunikacija lauj pusaudzim dzivot savu sapnu attelos un ?o attelu ietvaros veikt ?adu velamu (ka ari realos apstaklos neiespejamu) komunikativo darbibu. Viena no interneta atkaribas formam ir iespeja istenot patologisku identifikaciju, kas faktiski ir mehanisms, kas ir loti lidzigs ideala "I" sasnieg?anai, kura at?kiriba ir patologiskas identifikacijas iezimes, kas raksturigas raditajam attelam pusaudzim. Visbiezak ir patologiska identifikacija ar pretejo dzimumu. Tadu traucejumu ka transseksualisms zemais biezums iedzivotaju vidu ir krasa pretstata ieverojamajam skaitam patologiskas dzimuma pa?identifikacijas gadijumu interneta. Vel viens interneta atkaribas veids ir uzlau?ana. ?i ir visa kustiba, kuras merkis ir demonopolizet programmaturas produktu izplati?anu un demokratizet piekluvi interneta resursiem. Hakeru darbibam lielakoties ir nekomercials raksturs un tas netiek izmantotas materiala labuma gu?anai. Jaatzime, ka, lai veiktu pilnvertigas hakeru darbibas, ir nepiecie?ama loti augsta programmetaja profesionala apmaciba. Uzlau?anai ir vairakas loti pozitivas funkcijas: hakeri stimule informacijas dro?ibas sistemu izveidi; atklat un noverst programmaturas defektus, testejot programmaturas produktus; Tie nodro?ina programmaturas produktu izplati?anu interneta, laujot lietotajiem tos kopet bez maksas un ieverojami ietaupot naudu (protams, kaitejot razo?anas uznemumu komercialajam interesem). Taja pa?a laika uzlau?ana kaite intelektualajam ipa?umam, var iejaukties programmaturas razotaju komercialajas intereses (hakeru radito kaitejumu diez vai var novertet ka loti nozimigu razo?anas uznemumu meroga), un hakeru tehnologijas var izmantot noziedzigiem merkiem. Interneta atkariba hakeru veida ir pla?i izplatita pusaudzu vidu ierobezota meroga, kas galvenokart ir saistits ar vinu profesionalas apmacibas trukumu. Tomer daudzus pusaudzus potenciali piesaista hakeru darbibas, kas galu gala noved pie interneta atkaribas veido?anas. Launpratigu programmu (virusu) radi?ana ir sasniegusi katastrofalus apmerus (tostarp seku zina). Operetajsistema Windows launpratigas programmaturas izveidei nav nepiecie?ama nopietna programme?anas apmaciba, un ta ir pilniba pieejama pusaudziem. Tas pilniba atspogulo pusaudziem raksturigo destruktivitati vinu vecuma ipa?ibu del, ka ari dazus psihopatologijas limenus, jo ipa?i personibas traucejumus, disforiskus stavoklus ar centralas nervu sistemas organiskiem bojajumiem. Lielaka dala pusaudzu, nonakot tikla, neatrod citu pielietojumu savam pa?realizacijas potencialam. ?aja zina virusu raksti?ana ir lidziga vandalismam un nekitriem grafiti uz sienam. Augligs rado?ais darbs, kuram internets piedava pilnas iespejas visiem lietotajiem, prasa ne tikai tiri tehniskas zina?anas un prasmes, bet ari vispareju garigo un izglitibas potencialu, kas daudzos gadijumos ir nepietiekams. Telaini runajot, kad bija reala iespeja skali pazinot par sevi pasaulei, izradijas, ka musdienu pusaudzim vienkar?i nebija ko teikt. Internets ir daudz datorspelu, kas ir brivi pieejamas lietotajam. Papildus bezsaistes versijam ir liels skaits tie?saistes spelu, sakot no ?aha un kar?u spelem, Speles ir visizplatitakais interneta atkaribas veids pusaudzu vidu. ?is formas parsvars ir saistits ar to, ka nav vajadzigas nekadas prasmes stradat ar personalo datoru (PC), daudzu spelu aizrau?anas un pa?identifikacijas iespeja ar dazadam spelu sniegtajam rakstzimem. Datorspeles ir daudz popularakas neka piedzivojumu un fantazijas literatura, kas ir saistita ar to dinamiku un, pats galvenais, sarezgito zemes gabala algoritmu, kas mainas darbibas gaita, zemes gabala interaktivitati. Daudzas speles sava sizeta apvieno vairakas linijas, laujot jums paradit lietotaja rado?as, destruktivas un izzino?as ipa?ibas. Butiska interneta spelu problema ir azartspelu biznesa attistiba tikla, pla?a (un nereguleta) tie?saistes kazino tikla izveide. Faktiski ?ada veida darbiba daudz neat?kiras no parastajiem azartspelu veidiem, iznemot tas pieejamibu pla?am lietotaju lokam. Interneta noziegumu galvenajam iezimem ir tadas pa?as saknes ka noziedzibai kopuma, tacu tam ir vairakas iezimes, kas lauj klasificet tas izpausmes ka ipa?u "augsto tehnologiju noziegumu" veidu. Lielako dalu ?is kategorijas noziegumu var oficiali novertet ka krap?anu, nelikumigus finan?u darijumus, pateretaju maldina?anu utt. Interneta noziegumu kategoriju var attiecinat uz pornografijas izplati?anu, aizliegtu pakalpojumu reklame?anu (piemeram, prostituciju), informacijas izplati?anu par narkotiku, ierocu razo?anu utt. ?aja gadijuma internets izpauzas vairak ka universals sazinas lidzeklis, nevis ka arena un riks nelikumigas darbibas. Interneta noziegumu izmekle?ana ir arkartigi sarezgita. Vairuma gadijumu tie paliek neatrisinati. Tomer noziedzniekam var but loti gruti izmantot savu darbibu rezultatus. Diemzel ?obrid interneta atkaribas profilakses jautajumi nav praktiski attistiti. Vairakos arzemju darbos autori iesaka izmantot tie?saistes psihoterapiju interneta atkaribas profilaksei. Iespejams, ka interneta atkaribas labo?anas metozu mekle?ana turpinasies, vienlaikus izraisot daudzus stridus pa?a "interneta atkaribas" jedziena neskaidribas del.
Sektantisms un ta saistiba ar terorismu
Teroristu darbibam nepiecie?ama sagatavo?anas, organizatoriska centra klatbutne un materialas izmaksas. Vai pusaudzi piedalas terora aktos? Vecakie, ja. ?aja gadijuma pusaudzu tieksmi pec iznicina?anas var izmantot ka motivaciju, un, protams, ar pusaudziem tiek veikts dzil? ideologisks darbs. Fanatisks pusaudzis ir absoluti nekontrolejams radijums, kuru ir arkartigi gruti atspekot. Pietiek atcereties, ka pusaudzi bija valsts terorisma virzitajspeks Kina Kulturas revolucijas laika. Pusaudzi veido ieverojamu dalu no neofa?istu organizaciju locekliem. Diezgan daudziem pusaudziem izdodas aizrauties ar sektantiskam idejam. Destruktivas sektas daudzas valstis kalpo ka kodoli teroristu organizacijam.
Ir religijas un kulti, kas maca veseligu dzivesveidu un konstruktivi veicina musu dro?ibu. Tie ir kristietiba, judaisms, islams, budisms un daudzi religiskie kulti, kas viniem ir tuvi gara un attieksme pret cilveku.
Taja pa?a laika ir daudzas mazakas religiskas kustibas, kulti un sektas, kas faktiski nestiprina iepriek? minetos dro?ibas un laimigas dzives pamatus uz Zemes, bet iznicina tos, kaut ari sola laimi tala nakotne un kas zina, kur. ?adas sektas un kultus, kas iznicina cilveka majas, gimeni un psihi, sauc par destruktiviem.
Visticamak, nonaks saskare ar ?adu Krievija darbojo?os kultu (sektu) parstavjiem: Balta braliba, Jehovas liecinieki, Kri?nas apzinas biedriba, Dieva Mates centrs, Vissarions, Scientologijas baznica (Dianetics, Hubbard Colledis), satanisti, Dziva etika.
Aicinot ticigos atteikties no pasauligam mantam un bagatibam par labu sektai, sektu vaditaji pa?i bauda labumus, kas nav pieejami karaliem un prezidentiem. Galu gala valstu vaditajus ierobezo likumi un vinu darbs valsts parvaldiba.
Kapec arvalstu un vietejo sektu parstavji pedejo 10 gadu laika ir kluvu?i tik aktivi Krievija? Nosauksim dazus iemeslus un faktorus, kas veicina jaunizveidoto pravie?u (mesiju) komercialos panakumus.
Krievija ir bagataka valsts, bet tai ir vaja uzskaites, kontroles un resursu aizsardzibas sistema. Bagatina?ana ir viens no galvenajiem sektu merkiem. Krievija, tapat ka nekur citur pasaule, cilveki ir letticigi, simpatiski un taja pa?a laika slikti informeti par jauno sektu un kultu patieso butibu, ieskaitot tos, kas aizliegti Eiropa un Amerika.
Vecas sistemas strauja iznicina?ana, patriotiskie ideali, krize gimene un skola noveda pie tuk?as telpas (vakuuma) veido?anas jaunie?u garigaja dzive.
Krizes paradibas ekonomika un sabiedriba, masveida krap?ana, uzkrajumu samazina?anas, noziedzibas un bezdarba pieaugums, personigas grutibas liek cilvekiem meklet lidzjutibu, atbalstu un mierinajumu. Tie?i ar solijumiem un mierinajumiem visi zilnieki, blezi, uzpirksteni, finan?u piramidas, ap?aubamas "win-win" loterijas sak savu kontaktu.
Jaunie?u nesagatavotiba krapnieku viltigajiem maldino?ajiem gajieniem, parbauditu standarta metozu nezina?ana un prasmju trukums atpazit maldus noved pie ideologiskas paverdzina?anas.
Pla?a tie?a un slepta reklama par brinumainiem lidzekliem, bagatina?anas metodem, burvibas sasniegumiem, magiju, gai?redzibu, masu dziedina?anu, cilveka psihes sagatavo?anu kopuma un pusaudzim jo ipa?i iespejamai ieintereseto sektu programme?anai.
Sektantisma socialas ievie?anas vispareja shema ir vienkar?a:
– ideja par pasaules galu un nepiecie?amibu glabt (?is konkretais cilveks);
– meklet letticigus upurus, kurus var parliecinat un maldinat;
– Indoktrinacija darbibam, lai nodotu ipa?umu sektai un vervetu jaunus upurus;
sektas lideru un vinu pavadonu bagatina?ana;
Upura dzivibas iznicina?ana, dazreiz piedaloties terora aktos (kamikadze).
Bistami cilveki
Cilveki, kas ieskauj jusu skolenus, lielakoties ir labi, likumpaklausigi pilsoni. Tomer starp tiem var but bistami bernam un pusaudzim.
?adam personam ir nepiecie?ama vislielaka modriba:
"Zaudetaji. Vini medz but uzbudinati, jutigi un atriebigi. Vinu arejas pazimes ir: fiziska invaliditate, zems stavoklis pieaugu?a vecuma, sullenness.
"Klusums. Tos ir gruti paredzet, jo par tiem nav daudz ko uzzinat.
"Histerija. Vini ir kapriki, jutigi, darbojas atkariba no garastavokla un viegli zaude kontroli par sevi. Psihopatijas pazime ir velme but sabiedribas acis. Tas var izpausties ekstravagantas drebes un frizuras, tetovejumos, pretencioza runas maniere, rotaslietas, ipa?i uzklatas retas, trok?naina "aizvainojo?a" uzvediba un velme pec vadibas.
– Entuziasti. Vini ir neuzmanigi un var radit nepatik?anas citiem cilvekiem.
– Sap dzivnieki. Tiem, kas nespidzina dzivniekus, ir morala barjera, kas var darboties ari attieciba uz cilvekiem. Kadam, kam patik izsmiet kaki vai suni, nav ?adas barjeras, un tas var ari paradit scavenger iezimes attieciba pret cilvekiem.
"Parak principiali. Vini principa labad var upuret visu, ieskaitot cilvekus, savu veselibu, dzivibu un labklajibu.
– Personas ar viegli uzbudinamu psihi. Vini var zaudet kontroli par sevi agresijas stavokli. Galvena pazime, kas liecina par noslieci uz uztraukumu, ir nespeja ilgsto?i palikt nekustigam. ?adi cilveki griezas vieta, ?upo kajas, bungo pirkstus, pirkstos pagriez pildspalvu vai zimuli, kniebj, kaut ko izvelas vai salauz. Vini ir paklauti skandaliem un viegli zaude savu temperamentu.
"Vini ir ipa?i noderigi. Normala sve?inieku attieksme pret mums ir slikti slepta vienaldziba. Ja kads kadam ir ipa?i jauks, tas nozime, ka vinam kaut kas ir vajadzigs un vin? uzspiedis sevi ar kadu lugumu vai uzstadis slazdu.
Skolas psihologa darbs ar skoleniem
Skolas psihologa loma ir radit apstaklus berna produktivai kustibai pa celiem, kurus vin? pats ir izvelejies (saskana ar vai preteji) skolas un gimenes prasibam, lai konstruktivi atrisinatu neizbegamos konfliktus, kas rodas ?is izveles rezultata. Psihologa darbibu liela mera nosaka sociala, gimenes un pedagogiska sistema, kura berns patie?am atrodas (berna reala sociala vide). Psihologa darbiba skola ietver skolas vides analizi kopa ar macibspekiem, attistibas iespejas un prasibas studentam, maci?anas un attistibas efektivitates kriteriju noteik?anu; tadu pasakumu, formu un metozu izstrade un isteno?ana, ko uzskata par veiksmigas apmacibas un attistibas nosacijumiem, ievie?ot ?os nosacijumus pastaviga sistema.
Pavadijums ir psihologa profesionalas darbibas sistema, lai raditu socialos un psihologiskos apstaklus berna veiksmigai maci?anas un attistibai:
– seko?ana berna dabiskajai attistibai (katra berna iek?ejas pasaules beznosacijuma vertiba);
– apstaklu radi?ana patstavigai rado?ai attistibai;
– sekundarais psihologiskais atbalsts saistiba ar berna dzives vidi (nav aktivi versts uz socialo apstaklu un izglitibas sistemas ietekme?anu);
– tiek istenots ar pedagogiskiem lidzekliem, ar skolotaja starpniecibu un tradicionalam izglitibas un audzina?anas formam.
Idejas berna psihologiskajam atbalstam skola ietver ?adas jomas:
– Sistematiska berna psihologiska un pedagogiska stavokla un vina attistibas dinamikas uzraudziba (informacijas uzkra?ana, kas saistita ar berna ipa?ibam, vina problemam un grutibam).
– Psihologisko un pedagogisko apstaklu radi?ana berna personibas attistibai un sekmigai izglitibai:
Psihologiskas attistibas individualas un grupu programmas, kas rada apstaklus veiksmigai berna attistibai, un programmas un skolotaja elastiba ir nepiecie?ams priek?noteikums.
– Psihologisko un pedagogisko apstaklu radi?ana palidzibas snieg?anai problematiskajiem berniem, kompensacijas pasakumu sistemas izstrade un ievie?ana.
Psihologa darbibas jomas skola ar berniem:
I. Lieti?ka diagnostika. Biezi vien skolas vadibai un skolotajiem ir ideja, ka psihologa darbs ar bernu ietver tikai teste?anu, savukart diagnostika ir skolas psihologa darbibas forma. Ir vairakas problemas, kas saistitas ar psihologa diagnostikas darbu skola: ko darit ar testa rezultatiem, ka saskanot metodes ar konkretam izglitibas problemam. Diagnostikas metodem jabut ari attisto?ajam, ko izmanto ka attistibas.
Nosacijumi bernu diagnostice?anai skola prasa, lai procedura butu ekonomiska, kurai jabut isai, lai berns nebutu noguris un neaiznemtu daudz laika no skolas darbiem, tai jabut daudzfunkcionalai, vienlaikus kalpojot ka lidzeklis garigo funkciju diagnostice?anai un attistibai, un jasniedz pec iespejas vairak informacijas par berna attistibas stavokli un perspektivam. Diagnostikas rezultatiem vajadzetu laut spriest par berna grutibu celoniem un radit apstaklus to parvare?anai, prognozet berna attistibas ipatnibas, savukart lielaka dala metozu lauj tikai noteikt kaut ko klatbutni.
Diagnostikas merki:
– skolena socialpsihologiska portreta sastadi?ana;
– apzinat veidus, ka palidzet "grutajiem" skoleniem;
– psihologiska atbalsta lidzeklu un formu izvele;
Skolas vide ir tris lieti?kas psihodiagnostikas veidi:
– diagnostikas minimums,
– normas un patologijas diferenciacija (intelekts),
– Padzilinata personibas psihodiagnostika "pec pieprasijuma" (individuali).
Diagnostikas minimums lauj atdalit "problematiskos" bernus (1., 3.-5., 8., 10.-11. klase) un veikt bernu attistibas garengriezuma petijumus. Diagnostikas minimums tiek veikts ka planots pasakums, un tas galvenokart balstas uz skolotaju un vecaku ekspertu aptaujam un minimali ietekme bernus. Bernu diagnostiskas izmekle?anas merki:
a) To bernu identifice?ana, kuriem ir zems attistibas limenis un kuriem nav iespejams organizet izglitibu standarta skola.
b) To bernu identifice?ana, kuriem nepiecie?ama ipa?a psihologiska, pedagogiska vai sociala palidziba, berni ar dalejiem kognitivo procesu traucejumiem. ?adiem berniem ir nepiecie?ams veikt korigejo?as nodarbibas (pedagogiska nolaidiba, socialpedagogiskas adaptacijas problemas, emocionalas un gribas sferas traucejumi utt.).
c) Bernu ar ipa?am vajadzibam identifice?ana, lai noverstu iespejamas grutibas.
Padzilinata diagnostikas parbaude ietver ?adas jomas:
– normas un patologijas diferenciacija,
– kognitivas sferas iezimju izpete vecuma normas ietvaros,
– Konflikta zonas un satura izpete.
II. Psihokorekcijas un attistibas darbs
