скачать книгу бесплатно
Vecakiem nevajadzetu aplaupit berna piezimes, piemeram: "Jus to nevarat izdarit"; "Tu to nezini"; "Tu to neizdarisi"; "Netraucejiet mani ar tuk?iem jautajumiem" utt. Kapec lai vecaki to nedaritu? Mazvertibas komplekss ir viens no visgrutakajiem cilveka moralajiem defektiem, kas vinam apgrutina sazinu ar citiem cilvekiem un rada sarezgitu iek?ejo labklajibu.
Aprupetaja noverojumi par berniem
Katru vakaru bernudarza skolotajs skatas, ka ?is vai tas berns satiek mati vai vecmaminu, kas ieradas vinu panemt, ka vin? atstaj bernudarza grupu. Kadiem bernu uzvedibas un reakciju simptomiem pedagogam japiever? uzmaniba? tik?anas ar vecakiem raksturs (atri vai leni, vai vin? steidzas zinot par saviem sasniegumiem, vai vin? draudzigi satiekas ar saviem radiniekiem vai ne, vai vin? stasta vecakiem par dienu, vai vin? pauz neapmierinatibu un ar ko); par atvadi?anas no berniem un skolotaja raksturu (neatkarigi no ta, vai vin? draudzigi atvadas, runa par kaut ko ar draugiem (pieaugu?ajiem) vai atstaj klusuma). Informacija, kas ieguta, izmantojot bernu novero?anas metodi laika, kad vini atstaj bernudarzu un tiekas ar vecakiem, palidz pedagogam secinat, vai diena bernudarza grupa ir pedagogiski organizeta; Kadu poziciju tas vai tas berns ienem starppersonu attiecibu sistema? Noverojumi palidzes pedagogam organizet darbu ar visu grupu, ka ari ar atsevi?kiem berniem.
Kapec jaundzimu?ie sparda rokas un kajas?
Parasti jaundzimu?ajam ir dazadas kustibas ar rokam, kajam, galvu un visu kermeni. AtbildeBerna kustibu daudzveidiba izskaidrojama ar to, ka jaundzimu?a nervu ?unu celi vel nav parklati ar mielina apvalkiem, kuriem ir izolatora loma, tapec ierosme ir viegli parnesajama (izstarota) uz citiem nervu celiem, ieskaitot lielu skaitu muskulu grupu ierosmes procesa. Ir nepiecie?ams gerbt bernu ta, lai neierobezotu vina motorisko aktivitati, kas ir tik nepiecie?ama mazulim vina attistibai.
Bernu garigas attistibas celoni (vecaka pirmsskola, pamatskolas vecums)
1. septembra priek?vakara Mi?ai apriteja 5 gadi 11 mene?i. Vin? negaja uz skolu un palika bernudarza. Viktors un Vasja kluva 6 gadus veci un devas uz skolu. Visi zeni attistijas vienadi. Gadu velak ?ie berni tika atkartoti parbauditi. Tas atklaja, ka Viktora un Vasjas, kas macijas skola, attistiba bija ieverojami augstaka neka Mi?a, kas turpinaja apmeklet bernudarzu. Salidzinot skolu apmekleju?o zenu garigo attistibu, Viktora tika konstateti augstaki attistibas raditaji. Kadi ir iespejamie iemesli ?o zenu at?kirigajai garigajai attistibai, ja vien vini nebija slimi un vinu fiziska attistiba bija aptuveni tada pati? AtbildeVitjas un Vasjas augstaka gariga attistiba ir saistita ar to, ka vini ir pacelu?ies jauna socialaja limeni – vini ir kluvu?i par skoleniem. Viniem ir jaunas intereses, bazas, attiecibas, un vinu galvenas darbibas forma ir mainijusies: ta ir kluvusi izglitojo?a. Un Mi?a, vel bernudarza, aizkavejas pirmsskolas bernibas perioda. Vin?, protams, ari attistijas, bet ne tada pa?a veida ka skoleni Vitya un Vasya. Kas attiecas uz Vitya un Vasya, lidz macibu gada beigam at?kiriba vinu attistiba kluva pamanama. Aktivakais Viktors, kur? daudz lasija, noveroja un atrisinaja, lidz gada beigam pats apguva macibu materialu: vin? izradijas attistitaks.
Mates adaptacija, kad berns ienak bernudarza
Nosutot bernu uz bernudarzu, mate parasti nevar atrast vietu sev! Mates emocijas ir dzilas: vina saskarsies ar specigu ?oku – atdali?anos no berna. Ka vin? tur var iztikt bez manis? Ko darit, ja manam bernam es vairs neesmu vajadzigs? Vai vinas mazulis tagad mil skolotaju? Mana dvesele sap un sap. Saprats saka, ka viss ir pareizi: jus nevarat visu muzu turet bernu blakus. Bernam ir savas intereses. Vinam vajag komandu. AtbildeJums ir jasaprot, ka visas mates to pardzivo, un atbildigakas ir tas, kas visvairak uztraucas. Verojiet savas emocijas. Mates, pirmo reizi sagatavojot savu bernu bernudarzam, biezi uzvedas ta, it ka redzetu vinu priek?a. Ja esat parliecinats par savu ricibu, tad berns bus mierigs. Iepriek? veidojiet bernam pozitivu attieksmi pret bernudarzu. Pastastiet smiekligus stastus no jums zinamo bernu dzives, kuri apmekle bernudarzu, dalieties sava personigaja pieredze. Nesteidzami, pirms ieiet bernudarza, nemaciet bernam nekadas pa?apkalpo?anas metodes. Tas ir tas, kas tas ir. Speja gerbties, est un iet uz tualeti pati par sevi nav vissvarigaka lieta, ?is prasmes veidosies loti atri, un skolotajam jusu berns nav pirmais, kur? nezina, ka pats uzvilkt kurpes. Bet jus pievienosiet mazula rupes. Iemaciet bernam risinat problemas, kad tas nak, nevis iepriek? par tam uztraukties. Orientejiet bernu pie aprupetaja. Vinam jazina, ka neatkarigi no ta, kas notiek, vin? vienmer var versties pie vina pec palidzibas. Nakama pedagoga vardam un patronimam pastavigi japaradas jusu sarunas, vinas telam vajadzetu ieklut berna apzina. Noteikti pastastiet skolotajam par berna ipa?ibam, vina velmem un ieradumiem. Nebaidieties but uzstajigs. Piemeram, ja berns klusas stundas var mitrinat gultu, neslepiet to, vini saka, ka vina pati to izdomas. Tas pats ir ar edienu. Ja berns patie?am nevar paciest kadu edienu, labak par to bridinat apkalpojo?o personalu.
"Cinas" bernudarza
Jusu mazulis, vienmer paklausigs un sirsnigs, pek?ni saka "uzbrukt" saviem draugiem grupa – skrapejot, nokozot, saspiezot. Skolotaji un citu bernu vecaki saka sudzeties. Ko man darit? Kapec vin? ta uzvedas? AtbildeVisticamak, berns nespes izskaidrot savu uzvedibu, jo berna runas prasmes un doma?anas spejas nelauj bernam identificet situaciju. Visa "sabotaza", ka ari sliktie ieradumi saknojas psihologiskas problemas. Aizvainojo?s berns ir agresivs un savas dusmas izgaz uz citiem. Meginiet kritiski paskatities apkart: kas ir mainijies jusu dzive, kas ir novedis pie izmainam berna uzvediba? Tu esi sacis vinam pieverst mazak uzmanibas, vai varbut esi sacis cinities ar saviem milajiem. Kads ir jusu mantinieka visparejais emocionalais noskanojums? Vai vin? ir kautrigs un kautrigs "dzive"? Jums jazina, ka jums nevajadzetu nemt ?adu personu uz darzu tikai tapec, lai "iemacitu vinam sazinaties". Problemas tikai pasliktinasies, un nepareizi pielagots berns nonak grupas "vajaja" sastava. Ja notiek sadursme, tad pirmais, kas jadara, ir pajautat pa?am bernam, cietu?ajam, noverotajiem un pedagogam lidz mazakajai detalai. Vai pedagogs cen?as aizsargat "likumparkapeju"? To darot, vin? skaidri norada, ka "to vairs nedaris". Citiem grupas berniem var piedavat kopigu ricibas planu: piemeram, ja kads pamana, ka berns atkal gatavojas kadam iekost, ieskauj vinu, satraucas un zvana vecakajiem.
Vai mans berns ir sieviete?
Es skatos uz savu delu un nobijos. Vai vin? izaugs par sievieti vai sievietes virieti? ?odien vinam patik viena meitene, rit cita, mene?a laika vin? jau uztraucas par to, vai jauns klasesbiedrs vinam patiks vai ne, pec paris dienam vinam vairs nav vajadzigs ?is klasesbiedrs, un ir jauns adoracijas objekts. Ko man ka vecakam darit? Ka pareizi audzinat delu, lai vin? nebutu tik vejains un nepastavigs. Galu gala vinam ir tikai 14 gadu, vinam joprojam priek?a ir visa dzive, un sievie?u maina nakotne, piemeram, cimdi, nav risinajums! Vina seksuala velme tikai veidojas, un tapec ?o periodu raksturo aizrau?anas nestabilitate ar milestibas objektu, milestibas un idealu maina. Tas nepavisam nav lidojums un vieglpratiba. Pusaudzis var iemileties viena klasesbiedra, tad cita, tad ar vairakiem uzreiz, tad ar meiteni no vina pagalma, tad ar savu skolotaju, tad ar mates draugu. Tas ir pilnigi dabiski pusaudza vecumam. Ta ir sava veida maci?anas, "spele?ana", izmeginajumu un kludu mekle?ana tam hobiju, erotisko velmju un seksualas orientacijas pazimem, iezimem un niansem, kas nakotne raksturos seksualo velmi. Jo pla?aka ir pusaudza izvele seksualitates veido?anas perioda, jo vieglak vinam bus pielagoties nakotne.
Pusaudza pirma milestiba
Mans 12 gadus vecais dels iemileja savu klasesbiedru. Vina nepiever? vinam uzmanibu, izjoko vinu. Vin? cie?. Sakuma vin? centas vinu iepriecinat, piezvanija vinai, rakstija piezimes, no rita veroja vinu zem majas, lai kopa dotos uz skolu, un ieraudzija vinu pec skolas. Mes redzejam, ka musu berns cie?, un aizliedzam vinai piezvanit vai doties uz savu maju. Tagad vin? atkapas sevi. Vin? zaudeja apetiti un vina akademiskais sniegums samazinajas. Klase vinam ir galva makonos. Ko mums vajadzetu darit? AtbildeVecaku kluda ir ta, ka vini aizliedza viniem sazinaties ar meiteni. ?ada nepareiza taktika vismaz izraisa normalas psihoseksualas attistibas aizkave?anos un dazreiz noved pie tragiskam sekam lidz pat depresijai un pa?navibas meginajumiem. Tas ir loti svarigs psihoseksualas attistibas posms. ?eit pusaudzis iemacas iepazities ar meitenem, piesaistit tas meitenes uzmanibu, ar kuru vin? ir iemilejies, un sazinaties ne tikai ar vienaudziem un pieaugu?ajiem, bet ari ar vina milestibas objektu. Tapec vecakiem tas noteikti janem vera un nekada gadijuma nedrikst iejaukties. Atminas par pirmo milestibu daudziem cilvekiem paliek visu atliku?o muzu ka spilgtaka un cildenaka sajuta, kura joprojam nav vietas patiesai seksualitatei. Tas ir tiri romantiskas attiecibas. Jebkura pieaugu?o iejauk?anas izkroplos normalu berna attistibu: papildus psihoseksualas attistibas aizkave?anas var but specifiskas reakcijas, kas raksturigas pusaudza vecumam, piemeram, protesta reakcijas, beg?ana no majam un citi. Vecakiem nav par ko uztraukties. Neskatoties uz augsto jutu intensitati, platoniska milestiba var pariet loti atri. ?aja vecuma visi normalie pusaudzi ir loti miligi. Vecaki vienkar?i dazreiz aizmirst, kadi vini bija taja vecuma un cik nevelama bija pieaugu?o iejauk?anas, un ka vini pa?i uz to reageja. Ja platoniska milestiba neistenojas, tad pusaudza milestiba var palikt ne tikai neatlidzinama, bet ari nepamanita.
Ka izveidot uzticibas pilnas attiecibas ar savu bernu un atbalstit vinu?
Atbilde: Lai atbalstitu bernu, ir nepiecie?ams: Balstities uz berna stiprajam pusem. Izvairieties uzsvert vina kludas. Paradiet, ka esat apmierinats ar bernu. Spet un gribet izradit milestibu un cienu pret bernu. Spet palidzet bernam sadalit lielus uzdevumus mazakos, ar kuriem vin? var tikt gala. Pavadiet vairak laika kopa ar savu bernu. Ienesiet humoru attiecibas ar bernu. Apzinieties visus berna meginajumus tikt gala ar ?o uzdevumu. Spet mijiedarboties ar bernu. Ja iespejams, laujiet bernam atrisinat problemas. Izvairieties no disciplinaram atlidzibam un sodiem. Pienemiet berna individualitati. Izradiet ticibu bernam, empatiju pret vinu. Demonstrejiet optimismu. Jaatceras, ka dazi pieaugu?o vardi un frazes atbalsta bernu, bet citi iznicina vina ticibu sev. Tadi vardi un frazes ka "Zinot tevi, es esmu parliecinats, ka tev veiksies labi". Jus to darat loti labi. Jums ir dazas domas par to. Tas ir liels izaicinajums, bet es esmu parliecinats, ka esat tam gatavs. Vardi un frazes "iznicina?anai": Zinot jus un jusu spejas, es domaju, ka jus to varejat izdarit daudz labak. Jus to varejat izdarit daudz labak. ?o ideju nekad nevar realizet. Jums tas ir parak gruti, tapec es to dari?u pats. Pieaugu?ie biezi jauc atbalstu ar uzslavam un atlidzibu. Uzslavas var but vai nebut atbalsts. Piemeram, parak dasna uzslava bernam var ?kist nejedziga. Citos gadijumos vina var atbalstit bernu, kur? baidas, ka vin? vai vina neatbilst pieaugu?o ceribam. Psihologiska atbalsta pamata ir palidzet bernam justies vajadzigam. Starpibu starp atbalstu un atlidzibu nosaka laiks un sekas. Atlidziba parasti tiek pie?kirta bernam par to, ka vin? kaut ko dara loti labi, vai par daziem vina sasniegumiem noteikta laika perioda. Atbalsts, nevis uzslavas, var nakt no jebkura meginajuma vai neliela progresa. Kad pieaugu?ie pauz prieku par to, ko berns dara, tas vinus atbalsta un mudina turpinat vai meginat velreiz. Vin? izbauda sevi. Jus varat atbalstit: atsevi?kus vardus ("skaists", "veikls", "brini?kigs", "lielisks", "uz priek?u", "turpinat"); Pazinojumi ("Es lepojos ar tevi", "Man patik, ka tu strada", "Tas patie?am progrese", "Es priecajos, ka tu man palidzeji", "Paldies", "Viss notiek lieliski", "Labi, paldies", "Es priecajos, ka tu biji dala no ta", "Es priecajos, ka tu meginaji, lai gan tas neizradijas ta, ka tu gaidiji"); Pieskar?anas (pleca patausti?ana, pieskar?anas rokai, maiga berna zoda pacel?ana, sejas tuvina?ana sejai, apskaviens) kopigas darbibas, fiziska lidzdaliba (sezot, stavot blakus bernam; maigi vadot vinu; spelejoties ar vinu; klausoties vinu; edot kopa ar vinu); sejas izteiksmes (smaids, smaids, pamaj, smieties). Lai izveidotu pilnvertigas, uzticamas attiecibas ar bernu, pieaugu?ajam jaspej efektivi sazinaties ar vinu. Komunikacija ir verbals un neverbals process, kura cilveki sazinas ar jutam, attieksmem, faktiem, pazinojumiem, viedokliem un idejam. Ja pieaugu?ie velas izveidot attiecibas, kas apmierina vinus un vinu bernu, viniem jaiemacas efektivi, atbildigi komunicet.
Skaistums vai zvers
Mana pusaugu meita pedeja laika daudz laika pavada savam izskatam. Es saprotu, ka ta ir normala ar vecumu saistita paradiba. Bet problema ir ta, ka vina ienist savu atspulgu spoguli, vina vienmer atrod dazus trukumus sava izskata. Nesen vina teica, ka tad, kad vina aug un nopelna naudu, vina veiks operaciju, lai mainitu degunu, ausis un krutis. Vina ir tik skaista, un tad pek?ni vina to pateica. Pastastiet man, ko darit ar manu meitu. AtbildeIr tada slimiba ka kermena dismorfijas traucejumi – sapiga fiziskas mazvertibas pieredze reala vai iedomata anatomiska defekta del. To cilveku pieredze, kuri cie? no kermena dismorfiskiem traucejumiem, visbiezak attiecas uz redzamam kermena dalam: deguna, ausu, pieres formu vai izmeru, kaju strukturu; retak – kru?u, vidukla, vedera, gurnu izmers. Pilniga neapmierinatiba ar sevi, parlieciba, ka ir verts mainit savu izskatu, un dzive brinumaina karta uzlabosies, ir galvenie slimibas simptomi. Bet ir ari citi. Piemeram, kad garas stundas spogula priek?a tiek aizstatas ar izmisuma periodiem un nevele?anos redzet savu atspulgu. Sievietes, kas cie? no kermena dismorfiskiem traucejumiem, cen?as atrast un "iegaumet" sejas izteiksmes vai kermena pozicijas, kuras, pec vinu domam, "eso?ais" trukums klus pec iespejas sleptaks. Vel viena slimibas pazime ir kategorisks atteikums fotografet. Parasti to motive fakts, ka ar statisku efektu "neglitums" bus ipa?i pamanams. Velme padarit formas perfektas liek sievietem ar ?adu diagnozi iesaistities burtiski sevis spidzina?ana. Visbiezak pusaudziem attistas dimorfofobija. Lielakajai dalai cilveku ?i problema tiek atrisinata dabiski ar vecumu, tomer tai ir japiever? ipa?a uzmaniba. Varbut tas liecina par pieaugu?o milestibas trukumu. Kompleksi par izskatu var ari slept nespeju sazinaties ar vienaudziem. Ja vecaki pie?kir parak lielu nozimi tam, ka vinu berns izskatas no loti agra vecuma. Tad organisma parstrukture?anas laika pubertates laika vin? var ienist savu "neglito" kermeni, iedomajoties, ka ?i iemesla del vinam tiks atnemta vecaku milestiba. Maz ticams, ka ?adas mates un tevi skaidri parada savu nepatiku pret berna izskata izmainam, bet netie?i, negribot, to skaidri norada. Tevi ?ados gadijumos ir ipa?i nezeligi. Ironiskas piezimes apaligas meitas klatbutne par kadu kaiminu ar lieko svaru biezi noved pie stereotipa nostiprina?anas: meitene atceras, ka sievietes ar savu kermena uzbuvi riebjas virie?iem. Naida pret savu kermeni iemesls var but ari piederiba socialajai videi, kura valda izskata kults, un cilveks, kuram ir pat minimals trukums, parver?as par izstumto. Vecakiem jakonsultejas ar kvalificetu psihoterapeitu. Vieglos gadijumos var pietikt ar dazam sarunam ar psihoterapeitu.
Psihologiska palidziba pusaudziem: kapec tas ir svarigi
Kapec psihologiska palidziba pusaudziem ir svariga?
Pusaudza vecumu pavada daudzas fiziologiskas un emocionalas izmainas, padarot ?o dzives periodu ipa?i izaicino?u daudziem pusaudziem. Ir svarigi saprast, ka vini saskaras ar unikalam problemam, kas var ietekmet vinu garigo labsajutu. Palidziba ir loti nepiecie?ama pusaudziem, jo vini var saskarties ar tadam problemam ka trauksme, depresija, stress, pa?cienas problemas, starppersonu konflikti, ka ari maci?anas grutibas.
Garigas veselibas aprupei ir iz?kiro?a loma, sniedzot pusaudziem atbalstu un resursus, lai veiksmigi parvaretu ?is problemas un pilniba attistitu vinu potencialu.
Psihologiskas palidzibas veidi pusaudziem
Individualas konsultacijas. Individualas sesijas ar psihologu lauj pusaudziem sazinaties dro?a un atbalsto?a vide. Psihologs palidz pusaudziem tikt gala ar savam emocijam, apzinaties savas domas un jutas un apgut efektivas stresa un trauksmes parvaldi?anas strategijas.
Grupu terapijas. Piedali?anas grupu sesijas lauj pusaudziem justies ka dalai no kopienas, kur vini var dalities sava pieredze un uzzinat, ka vinu problemas nav unikalas. Grupu terapija veicina socialas prasmes un pa?apzinu.
Gimenes terapija. Gimenes attiecibam ir svariga loma pusaudzu dzive. Gimenes terapija lauj visiem gimenes locekliem sazinaties un risinat konfliktus konstruktiva vide. Tas palidz radit atbalsto?u vidi pusaudzim un veicina labaku izpratni par vinu vajadzibam.
Psihologiskas palidzibas priek?rocibas pusaudziem
Uzlabota gariga labsajuta. Psihologiska palidziba palidz pusaudziem izstradat efektivus dzives izaicinajumu parvare?anas mehanismus, kas palidz uzlabot vinu emocionalo stavokli un visparejo labsajutu.
Paaugstinats pa?vertejums un parlieciba. Psihologa atbalsts lauj pusaudziem tikt gala ar kompleksiem un palielinat pa?apzinu, kas ietekme vinu uzvedibu un attiecibas ar citiem.
Veiksmiga maci?anas grutibu parvare?ana. Psihologiska palidziba var palidzet pusaudziem izstradat efektivas studiju un koncentre?anas strategijas, kas palidz uzlabot vinu akademisko sniegumu un akademisko izaugsmi.
Veseligu starppersonu attiecibu uzture?ana. Pusaudzi, kuri sanem psihologisko palidzibu, biezi vien labak spej izprast savas jutas un var vieglak sazinaties ar citiem, kas veicina kvalitativu starppersonu savienojumu veido?anos.
Secinajums
Garigas veselibas aprupei ir svariga loma pusaudzu garigas veselibas un labklajibas atbalsti?ana. Dazadas psihologiskas palidzibas metodes, piemeram, individualas konsultacijas, grupu terapija un gimenes sesijas, nodro?ina harmonisku pusaudza attistibu un palidz vinam veiksmigi parvaret dzives grutibas. Centieni sniegt psihologisko palidzibu un atbalstu ir svarigi, lai raditu specigas un veseligas paaudzes.
Bernu psihologiem
Berna komunikacija
Komunikacija ir divu vai vairaku cilveku mijiedarbiba, kuras merkis ir koordinet un apvienot vinu centienus, lai izveidotu attiecibas un sasniegtu kopigu rezultatu, kas ir viens no svarigakajiem faktoriem berna garigaja un socialaja attistiba. Cilveku personibas veidojas un darbojas tikai attiecibas ar apkartejiem cilvekiem. Pec L. S. Vigotska domam, visas cilveka augstakas garigas funkcijas sakotneji veidojas ka arejas, t.i., tas, kuru realizacija piedalas ne viens, bet vismaz divi priek?meti. Tikai pakapeniski, izmantojot apropriaciju, tas klust iek?ejas. Vygotsky uzskatu attistiba noveda pie ta, ka krievu psihologi (A. V. Zaporozecs, D. B. Elkonini uc) radija berna attistibas koncepciju, kuras ietvaros berna attistiba tiek saprasta ka sociali vesturiskas pieredzes piesavina?anas process mijiedarbibas procesa ar tas nesejiem, pieaugu?ajiem. Arzemju psihologija ir dazadi komunikacijas jedzieni. Dazi to interprete galvenokart ka "komunikaciju" – informacijas apmainu starp cilvekiem. Citi ka "sociala uztvere", cilveka uztvere un izpratne par cilveku. Vel citiem komunikacijas vado?a sastavdala ir "mijiedarbiba". Krievu psihologija tiek atzita katra no ?iem faktoriem fundamentala nozime, bet jebkur? no tiem nav absolutizets; Komunikacija tiek uzskatita par visu ?o komponentu kopumu ka ipa?u darbibas veidu. Vairuma gadijumu mijiedarbiba starp bernu un pieaugu?o ir tikai dala no vinu pla?akas mijiedarbibas. Komunikacijas motivu attistiba notiek cie?a saistiba ar berna pamatvajadzibam: nepiecie?amibu pec jauniem iespaidiem, aktivas aktivitates, atzi?anas un atbalsta. Pamatojoties uz to, ir tris galvenas komunikacijas motivu kategorijas: kognitivie, biznesa un personigie. Kognitiviem un biznesa motiviem ir kalpo?anas loma, un tie ir starpnieki attalaku, ierobezotu motivu sasnieg?ana; Personigie motivi rada vinu galigo apmierinatibu ar komunikacijas darbibu. Dazadu komunikacijas aspektu attistibas linijas rada vairakus posmus vai limenus, kas dabiski seko viens otram, katra no tiem komunikacijas darbiba paradas neatnemama, kvalitativi savdabiga forma. M. I. Lisina identificeja cetras komunikacijas formas, kas aizvieto viena otru pirmajos 7 berna dzives gados. Situacijas un personiskajai komunikacijai starp bernu un pieaugu?o (pirmie se?i dzives mene?i) attistita forma ir ta saucama kompleksa forma – sarezgita uzvediba, kas ietver koncentre?anos, ieskati?anos otra cilveka seja, smaidi?anu, vokalizaciju un motoro animaciju. Sazina starp zidaini un pieaugu?o notiek patstavigi, bez jebkadam citam aktivitatem, un ta ir ?i vecuma berna vado?a darbiba. Komunikacijas nolukos berniem jaiemacas uztvert pieaugu?o stimulus, un tas stimule uztveres darbibu veido?anos. ?is iegades, kas iegutas komunikacijas joma, pec tam tiek izmantotas, lai iepazitos ar objektivo pasauli, kas noved pie kognitivo procesu vispareja progresa. Situacijas un biznesa komunikacijas forma (6 mene?i – 2 gadi) notiek uz berna un pieaugu?a praktiskas mijiedarbibas fona. Papildus uzmanibai un labajai gribai mazs berns sak izjust nepiecie?amibu pec pieaugu?a sadarbibas. Pedejais nenozime tikai palidzibu; Berniem ir nepiecie?ama pieaugu?a lidzdaliba, vienlaicigas praktiskas aktivitates blakus. Komunikacijas biznesa motivi klust par vado?ajiem. Galvenie sazinas lidzekli ir uz darbibu orientetas darbibas. Vissvarigakais mazu bernu ieguvums ir izpratne par apkartejo cilveku runu un aktivas runas apgu?ana. Runas izcelsme ir cie?i saistita ar komunikacijas darbibu: ta ka tas ir vispilnigakais sazinas lidzeklis, tas paradas komunikacijas nolukos un tas konteksta. Runas apgu?ana lauj berniem parvaret situacijas komunikacijas ierobezojumus un pariet no tiri praktiskas sadarbibas ar pieaugu?o uz augstaku komunikativas darbibas formu. Ne-situacijas-kognitiva komunikacija (3-5 gadi) izver?as uz bernu kognitivas darbibas fona, kuras merkis ir izveidot manu attiecibas fiziskaja pasaule. Papla?inoties savam spejam, berni cen?as panakt sava veida teoretisku sadarbibu ar pieaugu?ajiem, kas sastav no kopigas diskusijas par notikumiem, paradibam un attiecibam objektivaja pasaule. ?i sazinas forma ir vistipiskaka jaunakiem un videjiem pirmsskolas vecuma berniem. Daudziem berniem tas joprojam ir augstakais sasniegums lidz pirmsskolas bernibas beigam. Ne-situacijas-personiska komunikacijas forma starp berniem un pieaugu?ajiem (6-7 gadi) ir augstaka bernu komunikativas aktivitates forma pirmsskolas berniba. At?kiriba no iepriek?ejas, tas kalpo socialas, nevis objektivas pasaules, cilveku pasaules, nevis lietu izzinas merkim. Tas veidojas, pamatojoties uz personigiem motiviem, kas mudina bernus mijiedarboties, un nemot vera dazadas aktivitates: speli, darbu, kognitivo. Bet tagad komunikacijai ir neatkariga nozime bernam, un ta nav vina sadarbibas ar pieaugu?o aspekts. Vecakais partneris kalpo ka zina?anu avots par socialajam paradibam un taja pa?a laika klust par izzinas objektu ka sabiedribas locekli, ka ipa?u personibu. Pateicoties bernu panakumiem ne-situacijas-personiskas komunikacijas ietvaros, dazi sasniedz gatavibas stavokli skolai, kuras svariga dala ir berna speja uztvert pieaugu?o ka skolotaju un ienemt studenta poziciju attieciba pret vinu. Kad berns ienak skola, pieaugu?a loma daudz nemainas, bet skolotajs klust autoritativaks par vecakiem. Pakapeniski, saistiba ar pievieno?anos vienaudzu grupai, komunikacija ar draugiem berniem klust arvien svarigaka. Lidz pamatskolas vecuma beigam velme pec vienaudzu apstiprinajuma biezi vien ir pat izteiktaka neka velme pec pieaugu?o apstiprinajuma. ?is jaunais apstaklis rada butiskas izmainas jaunaka skolena attistibas socialaja situacija un sagatavo pareju uz jaunu vecuma attistibas posmu – pusaudza vecumu. Viena no svarigakajam iezimem, kas raksturo attistibas socialo situaciju vidusskolas vecuma, ir pietiekami veidotas vienaudzu grupas klatbutne, kura berni cen?as atrast un ienemt savu vietu. Pusaudziem raksturiga velme pec neatkaribas (ta saukta personiga autonomija) izpauzas galvenokart pretestiba pret pieaugu?o ietekmi ar pieaugo?u atkaribu no vienaudzu ietekmes. Ja ?i ietekme ir negativa, pastav risks izkroplot pusaudza personigo attistibu, nosakot antisocialas uzvedibas formas. Pusaudza gados nepiecie?amiba pec komunikacijas klust dzilaka satura. Garigas un intelektualas komunikacijas lauki papla?inas. Komunikacijas stils, kas attistijies attiecibas ar pieaugu?ajiem un vienaudziem, ka ari komunikativas prasmes, kas veidoju?as izglitibas procesa, liela mera nosaka cilveka socialpsihologiskas ipa?ibas pieaugu?a vecuma.
Gruti berni
Gruti berni ir pla?s visparinats jedziens, ko izmanto zinatniskaja un galvenokart popularzinatniskaja literatura, ka ari pedagogiskaja zurnalistika, lai apzimetu pla?u bernu kategoriju, kas demonstre skaidru novirzi personibas attistiba. Parasti berns tiek pie?kirts ?ai kategorijai, pamatojoties uz vina vai vinas individualo psihologisko ipa?ibu arejam izpausmem, kas kalpo ka ?kerslis normalai izglitibas procesa norisei. Berna rakstura un uzvedibas traucejumu celoni ir loti dazadi. Tapec berni, kuri ieverojami at?kiras pec savam individualajam ipa?ibam, biezi tiek saukti par sarezgitiem. Berna verte?ana par grutu galvenokart atspogulo vecaku un skolotaju viedokli par vinu, nevis vina specifiskas psihofiziologiskas ipa?ibas. Musdienu literatura sarezgitus bernus parasti sauc par tiem, kuru uzvediba krasi at?kiras no visparpienemtajam normam un nover? pilnigu audzina?anu. ?i iemesla del tiek izmantots ari sinonims "gruti izglitojami berni", jo vini vismazak tiecas ieverot pedagogiskos priek?rakstus un izrada arkarteju nejutigumu pret tradicionalajam pedagogiskajam ietekmem. Viens no galvenajiem grutibu celoniem izglitibas procesa ir garigas slimibas un ta sauktas robezvalstis. Berns, kas cie?, piemeram, no psihopatijas vai agrinas bernibas autisma, noteikti izcelas no normali attisto?os vienaudzu masas, un vina audzina?ana ir ieverojami sarezgita. Tomer ta klasifice?ana par sarezgitu nav pilnigi pamatota, jo tas novirzes galvenokart ir paklautas mediciniskai korekcijai. Ja berna uzvediba liek vinam aizdomas, ka vinam vai vinai ir neiropsihiskas novirzes, ir jakonsultejas ar neiropsihiatru, neiropatologu vai bernu psihiatru, kur? veic kvalificetu diagnozi un nosaka atbilsto?u arste?anu (ja ta nav, jebkuri pedagogiskas korekcijas pasakumi var but neefektivi). Dazos gadijumos ieteicama individuala apmaciba. Dazus uzvedibas traucejumus var izraisit iedzimtas vai iegutas psihofiziologiskas anomalijas, kas nav saistitas ar garigam slimibam. Ta ir ta saukta agrina infantila nervozitate, ta saukta augla alkohola sindroma izpausmes (kas rodas alkohola intoksikacijas rezultata pirmsdzemdibu attistibas stadija). Viegli psihofiziski traucejumi ietver ari minimalu smadzenu disfunkciju, kas rodas dazadu kaitigu faktoru ietekmes rezultata agrina attistibas stadija. Visbiezak sastopamas ?i traucejuma sekas ir ta sauktais hiperkinetiskais sindroms, kas ierosmes un inhibicijas procesu nelidzsvarotibas del nervu sistema izpauzas ka parmeriga aktivitate, impulsivitate un nespeja brivpratigi regulet uzvedibu. Berniem, kas cie? no ?adam novirzem, ir nepiecie?ama individuala pieeja audzina?anai, nemot vera vinu psihofiziskas attistibas ipatnibas. Vairuma gadijumu ir iespejams labot savu uzvedibu ar nosacijumu, ka tiek apvienoti individuali izveleti pedagogiskas ietekmes pasakumi un terapeitiskie un korektivie pasakumi. Vairuma gadijumu sarezgitu bernu mediciniska parbaude nosaka normalu vinu psihofiziskas attistibas limeni. Acimredzot novirzes vinu uzvediba ir saistitas ar arejiem, socialiem un pedagogiskiem faktoriem. Visbiezakais islaicigo novirzu iemesls ir tas, ka vecaki un skolotaji nepietiekami nem vera berna attistibas vecuma ipatnibas. Krievu bernu psihologija ir konstatets, ka individuala attistiba tiek veikta ta saukto stabilo un kritisko vecumu mainas veida. Pedeja ietvaros berns pariet uz kvalitativi jaunu attistibas posmu, iepriek? veidotu garigo audzeju realizaciju. Taja pa?a laika pieaugu?ie ne vienmer godigi noverte berna paaugstinatas spejas un vajadzibas un turpina istenot noteiktos, bet nepietiekamakos pedagogiskas ietekmes pasakumus. ?ada situacija kritiskais vecums parver?as par patiesi krizes posmu, kas ir pilns ar traucejumiem berna uzvediba. ?aja aspekta tris gadu krize ir ipa?i nozimiga, kad veidojas berna pa?apzina, kas prasa at?kirigu attieksmi pret vinu, ka ari pusaudza vecuma krizi, kura berns medz parvertet savas paaugstinatas spejas, un vecakie, gluzi preteji, turpina iztureties pret vinu ka pret bernu. Daudzi petijumi ir paradiju?i, ka ar atbilsto?u pieeju jaunattistibas personibai kritiskais vecums var turpinaties bez konfliktiem. Tapec "gruta vecuma" definicija ir diezgan patvaliga; Nemot vera attistibas vecuma ipatnibas, ir iespejams izvairities no daudzam grutibam, kas raksturigas ne tik daudz noteiktam vecuma posmam, bet gan individualai attistibas situacijai. Vairakos gadijumos izglitibas procesa parkapumus izraisa hroniski neatbilsto?i pedagogiskas ietekmes apstakli uz bernu. Nelabveligs moralais un psihologiskais klimats gimene biezi ir pamats, uz kura rodas novirzes personibas attistiba. Nepietiekamas vai, gluzi preteji, parmerigas prasibas bernam rada vina nevele?anos un nespeju uztvert pedagogiskas ietekmes. Ipa?i negativu lomu spele vecaku prasibu vienotibas trukums, kura berns nonak "izglitibas vakuuma", nespejot un neveloties apmierinat pretrunigas vai pat savstarpeji izsledzo?as prasibas. Izglitiba, kuras pamata ir moralize?ana un sodi?ana, parasti nerada ilgtermina pozitivu efektu: pieradis paklausit tikai no bailem, berns viegli izdara jebkadus parkapumus, tiklidz bailes vajinas. Tapec vecaku un skolotaju sudzibas par bernu uzvedibu ir jaapsver visaptvero?i, nemot vera visas iespejamas kludas audzina?ana. ?aja zina loti noderigas var but gimenes konsultacijas un skolas psihologiskie pakalpojumi, ja berna uzvediba tiek analizeta konteksta ar vina vai vinas attistibas apstaklu kopumu. Biezi vien dazi gimenes iek?ejo attiecibu psihoterapeitiskas korekcijas pasakumi palidz atrisinat sarezgita berna problemu. Skolas sniegumam ir svariga loma berna uzvediba un vina personibas veido?ana. Hroniska maci?anas kave?anas, kas radusies dazadu iemeslu del, var radit studentam nepatiku pret izglitojo?am aktivitatem un velmi sevi apliecinat citos veidos. Nav nekas neparasts, ka nesekmigs students iebilst pret sevi klasei un skolotajam, demonstre izaicino?u un nepietiekamu uzvedibu. Pedagogiska takta parkap?ana, sodu launpratiga izmanto?ana un negativi vertejumi tikai saasina radu?os opoziciju. Skolotaja uzdevums ir izprast akademiskas neveiksmes celonus un meginat tos noverst, izmantojot individualu pieeju studentam. Dazos gadijumos pat nelieli akademiskie panakumi izraisa pozitivas izmainas berna uzvediba.
Pa?kontroles izveido?ana
Pa?kontrole ir cilveka apzinata savu stavoklu, impulsu un darbibu regule?ana, pamatojoties uz to salidzinajumu ar noteiktam subjektivam normam un idejam. Pa?kontroles attistiba ir viens no galvenajiem socializacijas mehanismiem; Tas ir saistits ar sabiedribas izstradato uzvedibas normu asimilaciju un pienem?anu no personas, ?o merka (kas pastav neatkarigi no personas) normu parveido?anu par iek?ejiem, raksturigiem pa?regulacijas mehanismiem. Pa?kontroles ra?anos un attistibu nosaka sabiedribas prasibas attieciba uz cilveka uzvedibu. Tadejadi pa?kontrole ir sociali pastarpinata paradiba, kas raksturiga tikai cilvekam ka socialai butnei. Pa?kontroles rezultata tiek apzinati izveletas pielaujamas un pienemamakas reakcijas formas uz apkartejas realitates apstakliem. Jo ipa?i tiek atsijati tie spriedumi un darbibas, kas neatbilst realitatei. Tadejadi svarigs pa?kontroles aspekts ir sevis ierobezo?ana, speja atteikties no neproduktivam un sociali noraiditam reakcijam. ?i speja sakotneji nav raksturiga personai, bet pakapeniski veidojas, attistoties personibai. Berns piedzimst ka biologiska butne, kurai nav raksturigas socialas uzvedibas regule?anas formas. Sakotneji zidaina darbibas virzo?ais mehanisms ir tikai vina pa?a elementarie impulsi un vajadzibas. Vinu apmierinatiba ir pilniba pieaugu?o rokas, un berns spej izteikt savus impulsus tikai vienkar?ako reakciju veida (rauda?ana, klieg?ana, motora aktivitate). Berna attistiba ir pakapeniska vina asimilacija ar lietderigam praktiskam darbibam, ar kuru palidzibu vin? iegust iespeju patstavigi apmierinat savas individualas vajadzibas. ?is process tiek veikts, sazinoties ar pieaugu?o, vina tie?a uzraudziba. Kooperativas aktivitates galvena loma sakotneji ir pieaugu?ajam; Ta vada un regule berna ricibu, demonstre apgustamos uzvedibas modelus, ka ari noverte un kontrole. Tada veida kontroles mehanismi sakuma ir areji bernam, pastav neatkarigi no vina; Vinu parvadatajs ir pieaugu?ais. Vecaki un pedagogi ne tikai piedava bernam noteiktus uzvedibas veidus, bet ari demonstre sekas, uz kuram noved ?i vai ?i darbiba. Atkartotu atkartojumu rezultata berns apgust cilveka darbibas celonu un seku raksturu un pakapeniski iegust speju paredzet ?i vai ?i sola rezultatus. Laika gaita ?is paredzamais rezultats klust par neatkarigu un pietiekamu darbibas regulatoru. Berns spej izvairities no noteiktas darbibas, kas rada nevelamas sekas tikai tapec, ka vin? garigi (iek?eji) iedomajas ?is sekas un nevelas, lai tas notiktu. ?is spejas apgu?ana ir saistita ar noteiktas iek?ejas pretrunas atrisina?anu. No vienas puses, berna impulsivie impulsivie impulsi liek vinam veikt noteiktus pasakumus; No otras puses, jau ir pieredze, ka ?adus impulsus kavet ar arejam ietekmem (noraidijums, sods utt.). ?adas pretrunas iznakums var at?kirties. Ja bernam ir pietiekama iespeja apmierinat savas pamatvajadzibas, un arejie regulatori vinu neiegremde atnem?anas situacija, tad vin? izradas diezgan uznemigs pret sapratigiem ierobezojumiem un pakapeniski pielidzina tos ka savus, raksturigos uzvedibas regulatorus. Bet parmerigu ierobezojumu apstaklos, kad tiek bloketas berna emocionalas, kognitivas un citas vajadzibas, sapigi tiek piedzivota pretruna starp pa?a impulsu un arejo ierobezojumu. Pieaugu?a zina ir ari tas, ka no arejiem ierobezojumiem izrieto?ai sevis ierobezo?anai nevajadzetu but tikai negativam aspektam bernam, bet ta ir javeicina un jaapstiprina. Pa?kontroles attistiba notiek, kad berns saprot, ka optimala risinajuma izvele nav merka noraidi?ana, bet gan veids, ka to sasniegt ar pienemamiem lidzekliem. Parmerigas un parak ierobezojo?as audzina?anas vide, kas raksturo autoritaru audzina?anu, arejas prasibas tiek uztvertas ka naidigas un sve?as; Tas netiek piesavinatas ka savas, iek?ejas normas. Taja pa?a laika pa?kontroles spejas veido?anas ir sarezgita; Berns ne tikai nespej asimilet socialas normas, bet, demonstrejot, ka vin? seko tam, baidoties no soda, cen?as tas apiet, kad vien iespejams. Tapec pilnigas arejas kontroles situacija noved pie negativa rezultata: berns neattista speju veikt neatkarigu moralo novertejumu. Vel viens nevelams vecaku strategijas variants ir ta sauktais visatlautibas stils, kad vecakie nepietiekami regule berna motivus. ?ajos apstaklos bernam vienkar?i nav iespejas apgut pa?regulacijas un sevis ierobezo?anas mehanismus. Optimala izglitibas strategija sastav no pakapeniskas pieaugu?a un berna kontroles un noverte?anas funkciju atdali?anas. Agrinas attistibas stadijas berns nav spejigs pa?kontrolet un vinam ir nepiecie?ama areja vina uzvedibas regule?ana. ?aja gadijuma pieaugu?a loma ir vado?a. Pakapeniski berns iegust speju rikoties un spriest patstavigi. Pieaugu?a uzdevums ir nodot tiesibas un atbildibu par savas uzvedibas regule?anu bernam proporcionali ?is spejas veido?anas atrumam. Katra vecuma posma mainas arejas un iek?ejas regule?anas attieciba, lidz cilveks sasniedz speju pilniba patstavigi novertet un vadit savu uzvedibu. ?is spejas sasnieg?ana daleji iezime psihologiska un sociala brieduma sakumu.
Psihologs bernudarza
Stradajot par psihologu pirmsskolas iestade, es sava darba saskaros ar daudzam grutibam. Tas attiecas uz jautajumiem par psihologa pienem?anu pedagogu vidu. Es vel nerunaju par vecakiem, tas ir cits jautajums. Lielakajai dalai no viniem galvenais ir tas, ka berna fiziskas vajadzibas ir apmierinatas, daudzi pat neinteresejas par to, ko vinu berns ir darijis dienas laika, nekad neskatas uz vina zimejumiem, amatniecibu utt. Turklat vinus neinterese berna gariga dzive. Ar ko vin? draudzejas, vai vina komanda vinu pienem, vai vinam ir erti darza vai ne. Pariesim pie pedagogiem. Viniem psihologs ir kaut kas jauns. Un, ja tas ir jauns, tas nozime, ka pret to jaizturas piesardzigi un piesardzigi. Ja psihologs atrodas grupa un vero bernus ilgak par 10 minutem, tas ir ka kaujas sauciens skolotajam "vini parbauda savu darbu", vin? sak nervozet un kairinat. Protams, ne visi uzvedas ?ada veida. Kads satiekas ar psihologu puscela, palidz identificet apdavinatus vai deviantus bernus, sniedz noderigu informaciju par bernu, vina gimeni un uzvedibu. Psihologam ne vienmer ir iespejams noverot dazus smalkus mirklus, jo pedagogs ir vairak kopa ar berniem un redz vinus dazadas situacijas. Mes visi esam individuali un unikali. Katrs uz psihologisko servisu reage at?kirigi. Dazi atzinigi verte, dazi nepiekrit. Saku to visu rakstit, jo mani interese, kada ir situacija citos bernudarzos un skolas. Dalisimies sava pieredze. Ja kadu interese ?is problemas, rakstiet viesu gramatai. Sazinasimies!
Pirmsskolas vecuma bernu sensora attistiba
Musdienu pieejas ietvaros uztveres ka ipa?as aktivitates izpratnei B. G. Ananyev, Z. M. Boguslavskaya, L. A. Venger, T. O. Ginevskaya, T. E. Endovitskaya, A. V. Zaporozhets, V. P. Zinchenko, A. R. Luria, M. I. Lisina, Y. Z. Neverovich, A. G. Ruzskaya, E. F. Rybalko un citi atklaja uztveres attistibas likumsakaribas ontogeneze. Ir konstatets, ka uztveres attistiba notiek, veidojot uztveres darbibas, kas ir cilveka uztveres procesa strukturvienibas (Zaporozecs A. V., 1941). Uztveres darbiba nodro?ina dazu jutekliski dotas situacijas ipa?ibu apzinatu izolaciju un manu informacijas parveido?anu, ka rezultata tiek radits attels, kas ir piemerots objektivajai pasaulei un atbilst darbibas uzdevumiem. Uztveres darbiba ir cie?i saistita ar praktisko darbibu. ?is savienojums izpauzas to izverstaja areja motora rakstura – rokas kustibas, kas jut objektu, balsenes kustibas, kas rada dzirdamu skanu, un acu kustibas, kas izseko redzamo konturu. Veicot ?is darbibas, juteklu organu kustibas tiek "pielidzinatas" uztverta objekta iezimem (A. N. Leontievs). Tas noved pie ?i objekta "cast" vai "kopijas" uznem?anas, sava veida modela izveides, nepartraukti salidzinot uztveri ar originalu, attela parbaudi un korekciju (Y. B. Gippenreiter). Uztveres darbibu attistibu papildina ieverojams motora komponentu samazinajums, ka rezultata uztveres process areji izpauzas ka vienreizejs "ricibas brivibas" akts. Uztveres attistiba uztveres darbibas ir darbibas, kas saistitas ar objektu parbaudi un salidzina?anu ar sociali attistitiem pasakumiem – manu standartiem. Dazas sistemas, kas identificetas visa cilveces vesture, regulari veidotas formu, izmeru, krasu uc rindas, kas ir sanemu?as noteiktu verbalo apzimejumu, darbojas ka standarti. Ontogenetiskaja attistiba ir objekta parbaudes meistariba, orientacijas metodes, noteiktu ipa?ibu identifice?ana (mekle?anas, klausi?anas un sajutas veidi), ka ari manu standartu sistemu asimilacija, ar kuru palidzibu individs asimile socialo manu pieredzi (A. V. Zaporozecs). Pec tam arejas darbibas ar arejiem objektiem tiek samazinatas, automatizetas un internalizetas. Taja pa?a laika arejas darbibas nonak garigaja plana, bet standarti – atminas satura. Orientacija klust par operaciju holistiskas darbibas struktura. Ta rezultata orientacija tiek parveidota par vienu no psihiskajiem procesiem: ja tie ir versti uz arejo objektu iezimem, uztveri un, ja uz eso?ajiem savienojumiem starp objektiem, uz doma?anu. ?aja posma vini var atdalities no pa?reizejam darbibam, iegustot relativu neatkaribu un savu attistibas logiku, un jo ipa?i paredzet praktiskas darbibas, nodro?inot to regulejumu. No iepriek? aprakstitas uztveres attistibas gaitas klust skaidrs, ka nepiecie?amais nosacijums berna garigajai attistibai ir vina organisma un nervu sistemas nobrie?ana. Uztveres attistibai ipa?i svariga ir analizatoru (galvenokart redzes un dzirdes) nobrie?ana. Tomer ?ie organiskie apstakli rada tikai iespejas, priek?noteikumus uztveres attistibai. Vietejo un arvalstu zinatnieku petijumi liecina, ka jaundzimu?ajiem ir refleksu reakcijas, kas parada analizatoru gatavibu sanemt arejas ietekmes. Vizuala analizatora aktivitates petijums atklaja visparejas motora aktivitates izmainas, reagejot uz gaismas stimulu darbibu. Krievu un arvalstu psihologu un fiziologu (M. P. Denisova un K. L. Figurin, A. I. Bronstein un E. P. Petrova, N. I. Kasatkina un A. I. Levikova uc) darbi apraksta taustes jutibas palielina?anos, dzirdes analizes attistibu un zidainu vizualo uztveri. Tomer sensoras attistibas organiskie priek?noteikumi (analizatoru sistemu dabisko anatomisko un fiziologisko ipa?ibu veida) vel nav pa?pietiekami, lai berns sakotneji asimiletu cilveka pieredzi, kas ir pamats vina garigo ipa?ibu un speju veido?anai. Analizatoru darbiba ir japielago apkartejas pasaules ipatnibam. Berna manu-uztveres sferas adaptivo mehanismu attistiba pirmaja dzives gada ir diezgan labi izpetita. Ir identificeti cetri vecuma periodi, kas raksturo ?i vecuma bernu manu attistibu. Svarigakie pirma perioda ieguvumi (no dzim?anas lidz pirma mene?a beigam) ir: skatiena izseko?anas kustibas paradi?anas (dazas stundas pec dzim?anas); konvergences paradi?anas (2. vai 3. nedela); redzes koncentracija (3.-4. nedela); palielinot attalumu, no kura berns var sekot kustigam objektam; dzirdes koncentracija (2.-3. nedela, saskana ar N. L. Figurinu un M. P. Denisovu, 9. diena, saskana ar A. I. Bron?teinu un E. P. Petrovu). Otraja perioda (no viena lidz trim mene?iem), saskana ar V. M. Bekhtereva un N. M. ?celovanova petijumiem, vizuala reakcija sak spelet vado?o lomu. G. L. Rosengart-Pupko raksturo tre?o menesi ka galveno berna vizualas uztveres attistiba pirmaja dzives gada: stimuli, kas saistiti ar citam receptoru sistemam, piemeram, dzirdi un pieskarienu, izraisa vizualu reakciju tris mene?us vecam bernam (pagriezot galvu uz balss skanu un meklejot personu, kas runa; parvietojot skatienu uz rotallietu, kas nejau?i pieskaras rokai). ?aja vecuma, saskana ar petijumiem, ir iespejams attistit pirmos nestabilos kondicionetos refleksus dzirdes un vizualajiem stimuliem (L. I. Levikova, N. I. Kasatkin, M. O. Fontzetzer, Ts. P. Nemanova). Tre?o periodu (no trim lidz se?iem mene?iem) petnieki raksturo ka rokas aktivas attistibas periodu ka darbibas organu un izzinas organu (G. L. Rosengart-Pupko uc). Sakotneji ir roku palpatoriskas kustibas un pec tam rokas kustiba uz objekta. Lidz sesta mene?a beigam ir butiskas izmainas attiecibas starp vizualo uztveri un roku kustibu. Vizuala uztvere izraisa rokas kustibas un regule kustibas attieciba pret virzienu un formu. Taja pa?a perioda (no ceturta mene?a) klust iespejams iegut stabilu gaismas (N. I. Kasatkin) un skanas (N. P. Nechaeva, A. M. Levikova uc) stimulu diferenciaciju. Ceturta perioda (no se?iem lidz divpadsmit mene?iem) galvenais audzejs ir kustibu saistiba noteikta seciba uztvero?a organa kontrole un motoru sistemu veido?anas. Ir iesniegta parauga reproduce?ana, arejas ietekmes modele?ana. Petijumi ir paradiju?i iespeju attistit stabilas diferenciacijas ?i vecuma berniem: smalka skanu diferenciacija ar piki se?u lidz septinu mene?u vecuma (N. P. Nechaeva); spektra galveno krasu diferenciacija astotaja menesi (M. P. Denisova, N. L. Figurin); vizuala dziluma diskriminacija, sakot no se?arpus mene?iem (J. Gibsons). Tadejadi pirmo dzives mene?u vispareja nozime berna manu attistiba galvenokart ir analizatoru sagatavo?ana arejas pasaules objektivai uztverei, vinu darba pielago?anai arejo ietekmju ipatnibam. Bernu petijumi otraja un tre?aja dzives gada liecina, ka sensoro funkciju attistibu ?aja vecuma nosaka objekta aktivitate (Sh. A. Abdullaeva, S. L. Novoselova, N. M. Shchelovanov uc). Taja pa?a laika objekta arejas ipa?ibas vairs nenosaka darbibu, tas, no vienas puses, lauj atpazit objektu, un, no otras puses, tas ir janem vera, veicot objektivo darbibu. Psihologisko un pedagogisko petijumu rezultata ir konstatets, ka bernu manu attistibas galvena linija otraja un tre?aja dzives gada ir uztveres veido?anas par attiecibam starp objektiem pec to arejam ipa?ibam praktiskas darbibas apguves gaita.
Objektu darbiba un rotalas pirmsskolas vecuma
Saistiba ar objekta darbibas meistaribu mainas berna orientacijas raksturs vinam jaunas situacijas, tiekoties ar jauniem objektiem. Ja manipulacijas laika berns, sanemis nepazistamu objektu, rikojas ar to visos vinam zinamajos veidos, tad velak vina orientacija ir versta uz to, lai noskaidrotu, ko ?is objekts kalpo, ka to var izmantot. Orientacija, piemeram, "kas tas ir?" tiek aizstata ar orientaciju, piemeram, "ko mes varam darit lietas laba?" No darbibam, ko berns iegust agra berniba, korelativas un instrumentalas darbibas ir ipa?i nozimigas vina garigajai attistibai. Korelativas darbibas ir tas, kuru merkis ir panakt, lai divi vai vairaki objekti (vai to dalas) nonaktu noteiktas telpiskas attiecibas. Tas ir, piemeram, piramidu loci?ana no gredzeniem, izmantojot visu veidu saliekamas rotallietas, aizverot kastes ar vakiem. Lidz agras bernibas beigam (tre?aja dzives gada) sak veidoties jauni darbibas veidi, kas sasniedz attistitas formas arpus ?i vecuma un sak noteikt garigo attistibu. Tas ir rotalas un produktivas darbibas (zime?ana, modele?ana, projekte?ana). Pirmsskolas bernibas perioda rotalas klust par vado?o darbibas veidu, bet ne tapec, ka berns parasti lielako dalu laika pavada izklaidejo?as speles, bet gan tapec, ka rotalas izraisa kvalitativas izmainas berna psihe. Speles faktiska darbiba notiks, kad berns ar vienu darbibu domas citu, bet otru – ar vienu objektu. Speles darbibai ir pazistams (simbolisks) raksturs. Tie?i rotalas visspilgtak atklajas berna apzinas formulejo?a zimju funkcija. Tas izpausmei spele ir savas ipatnibas: objektu speles aizstajejiem var but daudz mazaka lidziba ar pa?iem objektiem neka, piemeram, zimejumam ar atteloto realitati. Tomer speles surogatiem butu jalauj pret viniem iztureties ta, it ka tie butu aizstati priek?meti. Tapec, pie?kirot savu vardu izveletajam aizstajejobjektam un pie?kirot tam noteiktas ipa?ibas, berns nem vera ari dazas pa?a aizstajejobjekta iezimes. Izveloties aizvietojo?us objektus, pirmsskolas vecuma berns izriet no objektu realajam attiecibam. Vin? viegli piekrit, ka puse speles bus rotalu lacitis, viss macs bus mates lacis, un kaste bus gulta lacim. Bet vin? nekad nepienems ?adu iespeju, kur rotalu lacitis ir kaste, un gulta ir spele. Rotalu aktivitates pirmsskolas vecuma berns ne tikai aizvieto priek?metus, bet ari uznemas noteiktu lomu un sak rikoties saskana ar ?o lomu. Berns var uznemties zirga vai briesmiga dzivnieka lomu, bet visbiezak vin? attelo pieaugu?os – mati, skolotaju, vaditaju, pilotu. Spele berns pirmo reizi atklaj attiecibas, kas attistas starp cilvekiem darba procesa, vinu tiesibas un pienakumus. Lomu speles berni atspogulo apkartejas realitates daudzveidibu. Vini atveido ainas no gimenes dzives, no darba un attiecibam starp pieaugu?ajiem. Bernu speles atspogulota realitate klust par lomu speles sizetu Dazadu vecuma grupu berni, spelejot speli ar vienu un to pa?u sizetu, ienes taja at?kirigu saturu. Piemeram, jaunaki pirmsskolas vecuma berni atkartoti atkarto tas pa?as darbibas ar tiem pa?iem objektiem, atveidojot pieaugu?o realas darbibas. Speles sizetu, ka ari speles lomu visbiezak neplano pirmsskolas vecuma berns, bet tas rodas atkariba no ta, kads priek?mets nonak vina rokas. Rotalu aktivitates veidojas noteiktas bernu komunikacijas formas. Rotalas prasa, lai berns butu proaktivs, sabiedrisks un spetu saskanot savu ricibu ar vienaudzu grupas darbibam, lai izveidotu un uzturetu komunikaciju. Attistoties rotalu prasmem un rotalu ideju sarezgitibai, berni sak iesaistities ilgaka mijiedarbiba. Pati spele to prasa un veicina. Kopigas rotalas berni apgust sazinas valodu, savstarpeju sapratni un savstarpeju palidzibu, macas saskanot savu ricibu ar citu ricibu. Rotalu darbiba ietekme psihisko procesu brivpratibas veido?anos. Tatad rotalas berni sak attistit brivpratigu uzmanibu un brivpratigu atminu. Lomu speles ir iz?kiro?as izteles attistibai. Rotalas berns iemacas aizstat vienu objektu ar citu, uznemties dazadas lomas. Sagustot bernu un piespiezot vinu ieverot noteikumus, kas atbilst vina uznemtajai lomai, spele veicina jutu attistibu un gribas uzvedibas regule?anu. Dazados pirmsskolas bernibas posmos berna produktivas darbibas, piemeram, zime?ana un projekte?ana, ir cie?i saistitas ar rotalam. Interese par zime?anu un buvniecibu sakotneji rodas ka spele, kuras merkis ir izveidot zimejumu, strukturu saskana ar speles ideju. Tikai videja un aug?eja pirmsskolas vecuma interese tiek parnesta uz darbibas rezultatu (piemeram, zimejumu), un ta tiek atbrivota no speles ietekmes. Rotalas aktivitates ietvaros sak veidoties macibu aktivitate, kas velak klust par vado?o darbibu.
Pirmsskolas vecuma berna uztvere, uzmaniba un atmina
Uztvere. Vienlaikus ar sajutu attistibu berniem vecuma no 2 lidz 6 gadiem uztveres attistiba turpinas. ?aja perioda rotalu un konstruktivu darbibu ietekme berni attista sarezgitus vizualas analizes un sintezes veidus, tostarp speju garigi sadalit uztverto objektu redzes lauka, parbaudot katru no ?im dalam atsevi?ki un pec tam apvienojot tos viena veseluma. Berns pielauj lielu skaitu kludu, novertejot objektu telpiskas ipa?ibas. Pat lineara acs berniem ir daudz mazak attistita neka pieaugu?ajiem. Piemeram, uztverot linijas garumu, berna kludas pakape var but aptuveni piecas reizes lielaka neka pieaugu?ajam. Vel grutak berniem ir laika uztvere. Bernam ir loti gruti apgut tadus jedzienus ka "rit", "vakar", "agrak", "velak". Dazas grutibas rodas berniem, uztverot objektu attelus. Piemeram, aplukojot attelu un pastastot, kas uz ta ir uzzimets, pirmsskolas vecuma berni biezi kludas, atpazistot attelotos objektus, nosaucot tos nepareizi, jo vini joprojam noker tikai nejau?u vai nenozimigu lidzibu ar to, ko vini nem.
Berna uzmaniba pirmsskolas gadu sakuma atspogulo vina interesi par apkartejiem objektiem un ar tiem veiktajam darbibam. Berns ir koncentrets tikai lidz bridim, kad interese zud. Jauna objekta izskats nekavejoties liek pieverst uzmanibu tam. Tapec berni reti dara to pa?u ilgu laiku. Pirmsskolas vecuma, pateicoties bernu aktivita?u komplikacijai un vinu kustibai vispareja garigaja attistiba, uzmaniba iegust lielu uzmanibu fokuss un noturiba. Piemeram, ja jaunaki pirmsskolas vecuma berni var spelet to pa?u speli 30-50 minutes, tad lidz piecu vai se?u gadu vecumam speles ilgums palielinas lidz divam stundam. Bernu uzmanibas stabilitate palielinas ari, skatoties attelus, klausoties stastus un pasakas. Tadejadi attela skati?anas ilgums lidz pirmsskolas vecuma beigam palielinas apmeram divas reizes; Se?us gadus vecs berns ir labak informets par attelu neka jaunaks pirmsskolas vecuma berns un taja izcel interesantakus aspektus un detalas. Brivpratigas uzmanibas attistiba. Galvena uzmanibas maina pirmsskolas vecuma ir ta, ka berni pirmo reizi sak kontrolet savu uzmanibu, apzinati virzit to uz noteiktiem objektiem un paradibam un palikt uz tiem, izmantojot tam noteiktus lidzeklus. Sakot ar vecako pirmsskolas vecumu, berni var pieverst uzmanibu aktivitatem, kas viniem rada intelektuali nozimigu interesi (miklu speles, miklas, izglitojo?a veida uzdevumi). Uzmanibas stabilitate intelektualaja darbiba ieverojami palielinas lidz septinu gadu vecumam.
Atmina. Butiskas izmainas berniem notiek brivpratigas atminas attistiba. Sakotneji atmina ir piespiedu karta: pirmsskolas vecuma berni parasti neizvirza sev uzdevumu kaut ko atcereties. Berna brivpratigas atminas attistiba pirmsskolas perioda sakas vina audzina?anas procesa un spelu laika. Iegaume?anas pakape ir atkariga no berna interesem. Berni labak atceras to, kas vinus interese, un jegpilni atceras, saprot, ko vini atceras. Taja pa?a laika berni galvenokart palaujas uz vizuali uztvertiem objektu un paradibu savienojumiem, nevis uz abstraktam un logiskam attiecibam starp jedzieniem. Turklat latentais periods, kura berns var atpazit objektu, kas vinam jau ir zinams no iepriek?ejas pieredzes, ir ieverojami pagarinats. Piemeram, lidz tre?a gada beigam berns var atcereties, ko vin? uztvera pirms daziem mene?iem, un lidz ceturta gada beigam vin? var atcereties, kas notika apmeram pirms gada.
Visspilgtaka cilveka atminas iezime ir tada veida amnezijas esamiba, no kuras visi cie?: gandriz neviens nevar atcereties, kas ar vinu notika pirmaja dzives gada, lai gan tie?i ?is laiks ir visvairak pieredzejis.
Pirmsskolas vecuma berna iztele, doma?ana, runa
Berna iztele veidojas rotalas. Sakuma tas nav atdalams no objektu uztveres un speles darbibu veik?anas ar tiem. Berns brauc ar nuju – taja bridi vin? ir jatnieks, un nuja ir zirgs. Bet vin? nevar iedomaties zirgu, ja nav priek?meta, kas piemerots galopingam, un vin? nevar garigi parveidot nuju par zirgu, kad vin? ar to nedarbojas. Bernu spele tris-, Cetru gadu vecuma butiska ir aizstajejobjekta lidziba ar objektu, kuru tas aizstaj. Vecakiem berniem iztele var balstities ari uz objektiem, kas neatgadina objektus, kas tiek aizstati. Pakapeniski izzud nepiecie?amiba pec arejiem balstiem. Notiek internalizacija – pareja uz speles darbibu ar objektu, kas realitate neeksiste, uz objekta rotaligu transformaciju, pie?kirot tam jaunu jegu un iztelojoties darbibas ar to prata, bez realas darbibas. Ta ir izteles ka ipa?a psihiska procesa izcelsme. Spele veidojusies, iztele pariet citas pirmsskolas vecuma berna aktivitates. Tas visspilgtak izpauzas zimejuma un pasaku un atskanu kompozicija. Taja pa?a laika berns attista brivpratigu izteli, kad vin? plano savu darbibu, originalu ideju un orientejas uz rezultatu. Taja pa?a laika berns iemacas izmantot nejau?i radu?os attelus. Pastav viedoklis, ka berna iztele ir bagataka par pieaugu?a izteli. ?is viedoklis ir balstits uz faktu, ka berni fantaze par dazadam lietam. Tomer berna iztele patiesiba nav bagataka, bet daudzejada zina nabadzigaka neka pieaugu?ajam. Berns var iedomaties daudz mazak neka pieaugu?ais, jo berniem ir ierobezotaka dzives pieredze un lidz ar to mazak materiala iztelei. Laika posma no tris lidz cetru gadu vecumam ar izteiktu velmi atjaunot, berns vel nespej saglabat iepriek? uztvertos telus. Lielakoties atjaunotie atteli ir talu no sakotneja pamata un atri atstaj bernu. Tomer ir viegli vadit bernu fantaziju pasaule, kura ir pasaku varoni. Vecaka pirmsskolas vecuma berna iztele tiek kontroleta. Iztele sakas pirms praktiskas darbibas, apvienojoties ar doma?anu kognitivo problemu risina?ana. Visai aktivas izteles attistibas nozimei berna vispareja garigaja attistiba ar to ir saistitas zinamas briesmas. Daziem berniem iztele sak "aizstat" realitati, radot ipa?u pasauli, kura berns viegli sasniedz jebkuru velmju apmierina?anu. ?adi gadijumi prasa ipa?u uzmanibu, jo tie izraisa autismu.
Runas attistiba notiek vairakos virzienos: uzlabojas tas praktiska izmanto?ana komunikacija ar citiem cilvekiem, taja pa?a laika runa klust par pamatu garigo procesu parstrukture?anai, kas ir doma?anas instruments. Noteiktos audzina?anas apstaklos berns sak ne tikai izmantot runu, bet ari apzinaties tas strukturu, kas ir svariga turpmakai lasitprasmes apguvei. Visa pirmsskolas perioda berna vardu krajums turpina augt. Salidzinot ar Agra berniba pirmsskolas vecuma berna vardu krajums parasti palielinas tris reizes, ne tikai lietvardu del, bet ari darbibas vardu, vietniekvardu, ipa?ibas vardu, ciparu un savienojo?o vardu del. Pirmsskolas bernibas perioda tiek asimileta dzimtas valodas morfologiska sistema, berns praktiski apgust deklamaciju un konjugaciju veidus. Taja pa?a laika berni apgust sarezgitus teikumus, savienojumus, ka ari visbiezak sastopamos sufiksus (sufiksus, lai noraditu bernu dzivnieku dzimumu utt.). Gados vecakiem pirmsskolas vecuma berniem nav dubultas deklamacijas gadijumu. Bernu orientacijas paradi?anas uz vardu skanas formu veicina dzimtas valodas morfologiskas sistemas asimilaciju. Berna fonemiska auss veidojas, pamatojoties uz tie?u verbalo komunikaciju. Lidz agras bernibas beigam berni labi at?kir vardus, kas at?kiras viens no otra ar vismaz vienu izteiktu vai bezbalsigu, cietu vai mikstu skanu. Tadejadi primara fonemiska auss izradas pietiekami attistita loti agri. Tomer berns nezina, ka veikt varda skanas analizi, sadalit vardu ta sastavdalas un noteikt skanu secibu varda pat pirmsskolas vecuma beigas.
Attistoties zinatkarei un izzinas interesem , berni arvien vairak izmanto doma?anu, lai apgutu apkartejo pasauli, kas parsniedz vinu pa?u praktisko darbibu izvirzitos uzdevumus. Pirmsskolas vecuma berni izmanto sava veida eksperimentus, lai noskaidrotu vinus interesejo?os jautajumus, noverotu paradibas, iemeslus par tiem un izdaritu secinajumus. Darbojoties prata ar atteliem, berns iedomajas realu darbibu ar objektu un ta rezultatu, un ?ada veida izlemj vina priek?a eso?ais uzdevums. Izteles doma?ana ir pirmsskolas vecuma berna galvenais doma?anas veids. Vienkar?akajas formas tas paradas jau agra berniba, kas izpauzas ka ?aura praktisku problemu klasta risina?ana, kas saistitas ar berna objektivo darbibu, izmantojot vienkar?akos rikus. Pirmsskolas vecuma sakuma berni sava prata risina tikai tas problemas, kuras rokas vai instrumenta veikta darbiba ir tie?i versta uz praktiska rezultata sasnieg?anu, piemeram, objekta parvieto?anu, izmanto?anu vai mainu. Jaunaki pirmsskolas vecuma berni ?adas problemas risina ar areju oriente?anas darbibu palidzibu, t.i. vizuali aktivas doma?anas limeni. Videja pirmsskolas vecuma, risinot vienkar?akas un pec tam sarezgitakas problemas ar netie?iem rezultatiem, berni pakapeniski sak pariet no arejiem testiem uz garigiem izmeginajumiem. Pec tam, kad berns ir iepazistinats ar vairakiem problemas variantiem, vin? var atrisinat jaunu ta versiju, vairs neizmantojot arejas darbibas ar priek?metiem, bet iegustot nepiecie?amo rezultatu sava prata.
Priek?noteikumi logiskas doma?anas attistibai, darbibu asimilacijai ar vardiem un skaitliem ka zimem, kas pamana realus objektus un situacijas, tiek likti agras bernibas beigas, kad berna sak veidoties apzinas zimju funkcija. ?aja laika vin? sak saprast, ka objektu var apzimet, aizstat ar cita objekta, attela vai varda palidzibu. Tomer ?o vardu berni nedrikst lietot ilgu laiku, lai atrisinatu neatkarigas garigas problemas. Gan vizuali aktiva, gan ipa?i vizuali figurala doma?ana ir cie?i saistita ar runu. Ar runas palidzibu pieaugu?ie vada berna ricibu, izvirza vinam praktiskus un kognitivus uzdevumus un maca vinam, ka tos atrisinat. Berna pa?a verbalie izteikumi, pat laika, kad tie tikai pavada praktisko darbibu, pirms tas, veicina berna izpratni par ?is darbibas gaitu un rezultatu un palidz meklet veidus, ka atrisinat problemas.
Bernu psihologiska gataviba skolai
Lidz 6 gadu vecumam berns ir cilveks noteikta nozime: vin? apzinas savu dzimumu, apzinas, kadu vietu vin? ienem starp cilvekiem un ko vinam vajadzetu ienemt, un spej veidot attiecibas ar pieaugu?ajiem un vienaudziem. Vin? ir attistijis pardomas, motivs "man ir" domine par motivu "es gribu". Viens no pirmsskolas vecuma berna garigas attistibas rezultatiem ir vina gataviba macities skola. Katram se?gadigam bernam dzive jau ir individualas, personibas iezimes, motivi un attieksme. Se?gadnieku kognitivas spejas ir tadas, ka vini jau var sakt sistematisku skolo?anos. 6 gadus vecam bernam ir diezgan attistita uzmaniba, atmina un iztele. Vin? viegli novirza savu uzmanibu, labak atceras, kas vinu iespaido; Vina iztele ir saistita ar iespaidiem. Ari 6 gadus veca berna runa ir diezgan attistita. Vin? var izskaidrot speles saturu, kura vin? piedalijas, veidot stastu no attela, izteiksmigi lasit isu dzejoli. Vina doma?ana joprojam ir telaina, bet vin? jau var saprast abstraktus spriedumus. Visi 6 gadus vecu bernu garigie procesi pakapeniski klust arvien brivpratigaki un kontrolejamaki. Tas ir ipa?i efektivs ipa?i organizetos apstaklos. 6 gadus vecu bernu intelektuala gataviba macities skola paredz vinu garigo procesu attistibu, manu attistibu, nepiecie?amibu apgut jaunas lietas, speju macities no pieaugu?a, nepiecie?ama sistema ieguto zina?anu objekta klatbutni utt. speja nonakt saskare ar jauniem cilvekiem (pieaugu?ajiem un vienaudziem) utt.
Junioru skolas vecums (no 7 lidz 10 gadiem)
Zinatnieki iesaka vecakiem nesteigties sutit savu bernu uz skolu, lai noverstu iespejamas maci?anas problemas, ka ari izglitotu berna lidera ipa?ibas. Psihofiziologi atzime, ka pec piecpadsmit minu?u sede?anas parastaja skolas stavokli piecus vai se?us gadus vecam bernam attistas stenokardijas lekmes. Vinu secinajums ir tads, ka bernam jaiet uz skolu ne agrak ka lidz pilnam septinu gadu vecumam. Skolas vecums, tapat ka visi vecumi, sakas ar kritisku vai kritisku periodu. Jau sen ir noverots, ka berns pareja no pirmsskolas uz skolas vecumu mainas loti pek?ni un klust grutak izglitibas zina neka iepriek?. Tas ir parejas posms – vairs neesmu pirmsskolas vecuma berns un vel neesmu skolnieks. Berna pardzivojumi, velmes un velmju izpausme, t.i., uzvediba un aktivitates, pirmsskolas vecuma bernam parasti ir nepietiekami diferencets veselums. Musu valsti tas viss ir loti diferencets, tapec pieaugu?a uzvediba nerada iespaidu, ka ta ir tikpat spontana un naiva ka berna uzvediba. Kad pirmsskolas vecuma berns nonak krize, visnepieredzeju?akajam noverotajam uzreiz ir skaidrs, ka berns pek?ni zaude naivumu un spontanitati uzvediba, attiecibas ar citiem vin? klust ne tik saprotams visas izpausmes ka agrak. Ikviens zina, ka 7 gadus vecs berns atri stiepjas garuma, un tas norada uz vairakam izmainam organisma. Ir taisniba, ka berns dramatiski mainas, un izmainas ir dzilakas, sarezgitakas neka izmainas, kas noverotas tris gadu krize. ?is krizes simptomi ir loti dazadi. Berns sak but manierigs, kaprizs, staigat citadi, neka vin? staigaja iepriek?, vina uzvediba paradas kaut kas smiekligs un maksligs, kaut kada fidgeting, klaunade, klaunade; Vin? izliekas par bufonu. Kapec tik nemotiveta klaunade ir parsteidzo?a? Kad berns skatas uz spidigu tejkannu, uz kuras virsmas tiek ieguts neglits attels, vai spogula priek?a veido grimases, vin? vienkar?i uzjautrina. Bet, kad vin? ienak telpa ar salauztu gaitu, runa ciksto?a balsi, tas nav motivets, tas ir parsteidzo?s. Neviens nebus parsteigts, ja pirmsskolas vecuma berns saka mulkigas lietas, jokus, lugas, bet, ja vin? izliekas par bufonu un tadejadi izraisa nosodijumu, nevis smieklus, tas rada iespaidu par nemotivetu uzvedibu. ?is iezimes norada uz spontanitates un naivuma zudumu, kas bija raksturigs pirmsskolas vecuma bernam. Septinus gadus veca berna areja at?kiriga iezime ir berni?kigas spontanitates zudums, nedaudz pretenciozas, maksligas, manierigas un saspringtas uzvedibas paradi?anas. Nozimigako septinu gadu vecuma krizes iezimi varetu saukt par berna personibas iek?ejas un arejas puses diferenciacijas sakumu. Kas slepjas aiz iespaida par berna uzvedibas naivumu un spontanitati pirms krizes? Naivums un spontanitate nozime, ka berns no arpuses ir tads pats ka iek?puse. Viens klusi pariet otra, vienu uzreiz nolasam ka otra atklajumu. Kadas darbibas mes saucam par tulitejam? Pieaugu?ajiem ir loti maz berni?kigas naivuma un spontanitates, un to klatbutne pieaugu?ajiem rada komisku iespaidu. Piemeram, komiksu aktieris Carlzs Caplins izcelas ar to, ka, spelejot nopietnus cilvekus, vin? sak iztureties ar neparasti berni?kigu naivumu un spontanitati. Tas ir vina komedijas galvenais nosacijums. Neatliekamibas zaude?ana nozime intelektuala elementa ievie?anu musu riciba, kas ir kilis starp pieredzi un tuliteju ricibu, kas ir tie?i preteja berna naivai un spontanai ricibai. Tas nenozime, ka septinu gadu krize noved no tulitejas, naivas, nediferencetas pieredzes lidz galejam polam, bet, patie?am, katra pieredze, katra tas izpausme rodas noteikts intelektuals bridis. Viena no sarezgitakajam musdienu psihologijas un personibas psihopatologijas problemam ir problema, ko varetu saukt par nozimes pieredzi. Vajadzibu un motivu reorganizacija, vertibu parverte?ana ir galvenais punkts pareja no vecuma uz vecumu. Taja pa?a laika mainas ari vide, t.i., berna attieksme pret vidi. Citas lietas sak intereset bernu, vina rodas citas darbibas, un berna apzina tiek rekonstrueta, ja apzina tiek saprasta ka berna saistiba ar vidi.
Atminas sakumskolas skoleniem
Pamatskolas vecuma atmina, tapat ka visi citi garigie procesi, butiski mainas. Vinu butiba ir tada, ka berna atmina pakapeniski iegust patvalas iezimes, klustot apzinati reguleta un pastarpinata. "Atmina ?aja vecuma klust par doma?anu" (D. B. Elkonins, Bernu psihologija, Maskava, 1989, 56. lpp.). Mnemoniskas funkcijas parveido?ana ir saistita ar ieverojamu tas efektivitates prasibu pieaugumu, kura augsts limenis ir nepiecie?ams, lai veiktu jaunus mnemoniskus uzdevumus, kas rodas izglitibas pasakumu gaita. Tagad bernam ir daudz jaiegaume: burtiski jaiegaume materials, jaspej to parstastit tuvu tekstam vai saviem vardiem, turklat atcerieties, ko vin? ir iemacijies, un pec ilga laika varesiet to reproducet. Berna nespeja iegaumet ietekme vina akademisko sniegumu un galu gala ietekme vina vai vinas attieksmi pret maci?anos un skolu. Jaunako skolenu speja brivpratigi iegaumet nav vienada visa pamatskola. Pirmklasniekiem (ka ari pirmsskolas vecuma berniem) ir labi attistita piespiedu atmina, kas fikse spilgtu, emocionali piesatinatu informaciju un berna dzives notikumus. Tomer ne viss, kas pirmklasniekam ir jaiegaume skola, vinam ir interesants un pievilcigs. Tapec ?aja gadijuma tie?a atmina vairs nav pietiekama. Atminas uzlabo?ana pamatskolas vecuma galvenokart ir saistita ar dazadu iegaume?anas metozu un strategiju apguvi, kas saistitas ar iegaumeta materiala organize?anu un apstradi izglitibas pasakumu gaita. Tomer bez ipa?a darba, kas versts uz ?adu metozu veido?anos, tas spontani attistas berniem un biezi vien ieverojami at?kiras 1.-2. un 3.-4. kla?u skoleniem. Berniem vecuma no 7 lidz 8 gadiem ir raksturigi, ka bernam ir daudz vieglak kaut ko iegaumet, neizmantojot nekadus lidzeklus, neka iegaumet to ar ipa?as organizacijas un materiala izpratnes palidzibu. Uz jautajumu: "Ka jus atcerejaties?", ?i vecuma berns visbiezak atbild: "Es tikko to atcerejos, un tas ir viss." Ta ka maci?anas uzdevumi klust sarezgitaki, attieksme "vienkar?i atcerieties" vairs neattaisno sevi, kas liek bernam meklet veidus, ka organizet materialu. Vissvarigakie ir semantiskas iegaume?anas panemieni, kas ir logiskas atminas pamats. Logiskas atminas pamata ir doma?anas procesu izmanto?ana ka atbalsts, iegaume?anas lidzeklis. ?adas atminas pamata ir izpratne. ?aja sakara ir lietderigi citet Leo Tolstoja pazinojumu: "Zina?anas ir zina?anas tikai tad, ja tas tiek iegutas ar domu centieniem, nevis tikai ar atminu." Sakumskolas vecums ir jutigs pret augstaku brivpratigas iegaume?anas formu veido?anos, tapec ?aja perioda visefektivakais ir merktiecigs attistibas darbs mnemoniskas darbibas apguve. Semantiska atmina balstas uz izpratni, t.i., uz doma?anas darbibu, un ir saistita ar valodas attistibu. Semantiskas iegaume?anas procesa, pirmkart, tiek izveidoti iegaume?anai piemeroti savienojumi, t.i. lielas atsauk?anas strukturvienibas, ta sauktie mnemoniskie balsti, kas lauj parvaret istermina iegaume?anas ierobezojumus. Iegaume?anai izmantotie savienojumi nav neatkarigi, bet gan paliglidzekli, tie kalpo ka lidzeklis, lai palidzetu kaut ko atcereties. Visefektivakais bus mnemoniskie balsti, kas atspogulo materiala galvenas idejas. Tas ir papla?inatas semantiskas vienibas. Berniem ar nepietiekami attistitu atminu galvenie veidi, ka to kompenset, ir semantiskas atminas attistiba: speja visparinat materialu, izcelt galvenas idejas taja. Efektivu macibu metodi mnemonisko balstu radi?anai izstradaja K.P.Maltseva (1958). ?o metodi, ko sauc par "semantiskajam vienibam", var izmantot visu vecumu skoleniem, kuriem ir grutibas mnemoniskaja darbiba, sakot no otras klases. Visertak ?o macibu metodi izmantot pamatskola. Metodika sastav no ta, ka studentam tiek dots uzdevums izcelt galveno tekstu (izveidojot mnemoniskus balstus) un noradot teksta analizes celu. Lai izoletu galveno punktu, studentam ir jaatbild uz diviem jautajumiem pec kartas: "Uz ko (vai ko) attiecas ?i dala?" un "Kas par to ir teikts (zinots)?" Atbilde uz pirmo jautajumu lauj izcelt galveno punktu dala, uz kuru ta attiecas, un otrais jautajums apstiprina ?is atlases pareizibu. Macibu metodikai ir divas dalas. Pirma dala ir semantisko balstu identifice?ana, otra ir plana sagatavo?ana un izmanto?ana ka semantisks atbalsts skolena mnemoniskajai darbibai.
Kapec jums ir nepiecie?ams attistit savu atminu
Bernam nav jaspej atcereties visu pasaule, bet laba atmina ir uzticigs paligs dzive un, pats galvenais, studijas. Speja atcereties ir tie?i saistita ar vecumu, un jau ir pieradits, ka jo vecaks ir berns, jo labak darbojas vina atmina. Zinatnieki uzskata, ka tas ir saistits ne tik daudz ar pa?as atminas attistibu, bet gan ar tas pielieto?anas tehnikas uzlabo?anu. Tas ir, kad berni klust vecaki, vini iemacas piemerot konkretu strategiju, kas lauj viniem vieglak un efektivak atcereties jaunu informaciju un pec tam atrast to atmina. Atmina un tas attistiba ir tie?i saistita ari ar berna garigo speju limeni. Pastav tie?a korelacija starp to, ko berns var domat un darit, un to, ko vin? spej atcereties. Tapec ir acimredzams, ka atminas attistiba ir saistita ari ar garigo speju attistibu, kas notiek, bernam augot. Musu zina?anam ir ari milziga ietekme uz musu speju atcereties jaunu informaciju un atcereties veco informaciju. Tatad, palielinoties zina?anu apjomam, pieaugs ari atmina. Svarigi ir ari tas, lai jaunajam zina?anam butu kada nozime bernam. Un jo vairak vini sazinas ar vina interesem, jo vieglak vinam bus tos atcereties. Lai redzetu pats, paludziet savam mazulim pateikt jums vinu iecienitako multfilmu varonu vardus: nav ?aubu, ka vini tos izpludinas bez viena paklupiena. Tapec motivacijai ir tik svariga loma macibu procesa: ta palidz nepazistamam lietam klut jegpilnam un interesantam skolenam. Lai kaut ko iegaumetu, nepietiek tikai ar vardu, skaitlu, frazu atkarto?anu. Ir iespejams atcereties informaciju, bet atmina ir ne tikai speja uzglabat to, kas nepiecie?ams galva, bet ari iegut to no turienes, un tie?i tas ir loti problematisks ?ada veida. Kad bernam kaut kas ir jaatceras, vinam vai vinai vajadzetu izmantot noteiktas metodes, kas spej ne tikai saglabat informaciju atmina, bet ari velak to atcereties. Zinatne ?is metodes sauc par "strategijam". Skali pateikt, ko vini macas, ir vienkar?aka un visizplatitaka strategija, ko daudzi berni sakuma izmanto neapzinati (pirms 8 gadu vecuma). Ja jus verojat, ka jusu mazulis sve?valodas stunda apgust reizina?anas tabulu, pareizrakstibas likumu vai jaunu ziloni, jus redzesit, ka vin? kustina lupas, lai atkartotu lasito. Mazi berni reti kad spej kaut ko ipa?i iemacities: vini parasti labi prot iegaumet dzejolus, skaitlus utt., atkartojot tos rotalu situacijas. Tomer jasaka, ka iegaumejama materiala izruna prasa parak daudz pulu, laika un uzmanibas. Turklat iegaume?anas rezultati saskana ar ?o strategiju nav ilgi, jo berns uzvedas ka papagailis varda burtiska nozime, nemeginot saprast saiknes, kas pastav starp to, ko vin? macas. Tapec ?i strategija ir piemerota, lai iegaumetu informaciju, kas butu nepiecie?ama tuvakaja nakotne: ta nav paredzeta ilgtermina. Tas ir tipisks veids, ka sagatavoties eksamenam, pec kura viss tiek veiksmigi izskalots no galvas. Ir daudz lietderigak iemacit bernam "organizet" materialu, ko vin? macas, tas ir, grupet to iegaume?anas procesa un atrast savienojumus starp to, ko vin? macas, ka ari starp jaunam un vecam zina?anam. Piemeram, ja bernam sve?valodas stunda ir jaapgust noteikts skaits jaunu vardu, tad pirms to apguves jums ir jagrupe tie pec kadas pazimes, piemeram, pec pirma burta, nozimes vai asociacijam. Tapat ir lietderigi meginat saistit jaunas zina?anas ar to, kas bernam jau bija, piemeram, petot nakamo reizina?anas tabulas kolonnu, lai vilktu paraleles ar jau apgutajam zina?anam. Galu gala, jaunas zina?anas gandriz vienmer kaut kada veida "atkarto" vecas, un tadejadi galva tiek veidota zinama saikne starp vienu un otru, un paradas orientieri, kas palidzes pilniba atjaunot nepiecie?amo informaciju atmina istaja laika. Ar nelielu praksi un jusu palidzibu jusu berns viegli apgus ?o noderigo strategiju. "Aerobatika" materiala iegaume?ana ir sistematiska iegaume?ana. Ja jusu berns vienkar?i lasa tekstu (skali vai klusi), vin? to sapratis un pat atceresies to visparigi. Bet pilnigs un sistematisks skats tiks veidots tikai aktivas iegaume?anas procesa, tas ir, apkopojot lasito, pierakstot galvenas idejas un informaciju, izveidojot savienojumus starp petama materiala dalam un noskaidrojot atbildes uz jautajumiem, kas rodas. Tadejadi informacija ir ne tikai iegaumeta, bet ari labi saprotama un saprotama bernam un ilgu laiku paliek galva harmoniskas sistemas veida. Lai viegli piemerotu iepriek? minetas strategijas, jums ir nepiecie?ama prakse un vecaku palidziba, kuriem vajadzetu palidzet berniem ar ?o vai citu uzdevumu. Ja jusu mazulis iemacisies pareizi iegaumet jaunu informaciju, vina riciba bus specigs riks, kas nepiecie?ams studijam un pec tam darbam, ko sauc par "atminu".
Pedagogiska procesa psihologiskais atbalsts
Pedagogiska procesa psihologiskais atbalsts
(Psihologiskais dienests pirmsskolas iestade)
Pedagogiska procesa psihologiskais atbalsts pirmsskolas iestade ir svariga berna praktiska psihologa darbibas joma. ?eit mes uzskatam, ka pedagogiskais process ir pedagogisko ietekmju sistema ar izglitibas un audzina?anas merkiem, kur izglitiba nodro?ina socialvesturiskas pieredzes zina?anu, prasmju un prasmju "uzkra?anu", un audzina?ana nozime noteiktu socialo attieksmju (jedzienu un principu), vertibu orientaciju (moralo un etisko normu) veido?anos, kas nosaka cilveka apzinu un uzvedibu. Abos gadijumos pedagogiska ietekme balstas uz psihologiskajiem likumiem un ontogenetiskas attistibas mehanismiem. Turklat pedagogiskais process korele ar personibas veido?anas psihologiskajiem likumiem speciali organizetas ietekmju sistemas apstaklos.
Tadejadi, sadalot pedagogisko procesu izglitiba un audzina?ana, mes tadejadi diferencejam tas psihologisko atbalstu. Izglitibas procesa nodro?ina?ana tiek veikta, pamatojoties uz izglitibas (attistibas) programmu psihologisko atbalstu; Un izglitibas procesa nodro?ina?ana tiek veikta, pamatojoties uz izglitibas strategiju psihologizaciju.
Apskatisim tuvak katru no psihologiska atbalsta jomam.
Programma ir pirmsskolas iestades pamatdokuments, kas nosaka skolotaju un pedagogu darba saturu un virzienu. No 1962. lidz 1992. gadam "Bernudarza izglitibas un apmacibas programma" (standarta programma) bija obligats dokuments, saskana ar kuru pirmsskolas iestade tika veikts pedagogiskais centrs. "Darbs pec vienotas, stingri reglamentetas programmas noveda pie pedagogiska procesa formu, satura un metozu vienveidibas." Skolotaji vadijas pec vienota un ideologizeta standarta audzina?ana un izglitiba, kas negativi ietekmeja bernu garigo veselibu un attistibu.
Pa?laik ir raditi tiesiskie nosacijumi dazadam saturam, formam un darba metodem ar pirmsskolas vecuma berniem. Galvenais parmainu darbs valsts pirmsskolas izglitibas konteksta ir "humanizacija un pedagogiska procesa efektivitates palielina?ana", pamatojoties uz individuali diferencetu pieeju berniem. Pirmkart, transformaciju nodro?ina dazada veida pirmsskolas iestazu izveide, pamatojoties uz pedagogiska procesa satura, organizacijas formu un atbalsta mainigumu: valsts un komercialie bernudarzi, bernudarzi un bernudarzi, progymnasiums. Pirmsskolas iestazu veidu mainigums ir tie?i saistits ar pirmsskolas vecuma bernu izglitibas (attistibas) programmu mainigumu ("Varaviksne", "Attistiba", "Izcelsme", "Dialektika" uc). Sakotneji programmu diferenciacija balstas uz at?kiribu starp psihologisko un pedagogisko ietekmju merkiem un uzdevumiem. Dazi no tiem veicina pirmsskolas vecuma bernu visparejo attistibu un izglitibu (visparejas attistibas, pamatprogrammas), citi nodro?ina bernu ipa?o speju attistibu (specializetas programmas).
Visparejas attistibas tipa programmas ietver psihologisko un pedagogisko ietekmju pamatvirzienus un merkus atbilsto?i ontogenetiskas attistibas vecuma posmiem. Visparejo attistibas programmu originalitate un to at?kiribas viena no otras ir saistitas ar sakotnejam teoretiskajam idejam par attistibas procesu.
Specializeto programmu unikalitate ir nepiecie?amiba papildus visparejas (ontogenetiskas) attistibas teorijai iepazistinat ar bernu priek?meta (ipa?as) attistibas koncepciju. Tas nozime dzilu ieklu?anu priek?metu logika (vizuala un muzikas maksla, valodas strukturas un fiziskas un matematiskas konstrukcijas).
Ta ka pirmsskolas iestades administracija un macibspeki var noteikt konkretas izglitibas programmas izveli, rodas jautajums par atlases kriterijiem un programmaturas tehnologijam. Izvirzitos jautajumus var atrisinat, izmantojot ipa?as programmu atbalsta sistemas (metodiskas, pedagogiskas, psihologiskas). Tie ir butiski at?kirigi attieciba uz merkiem, uzdevumiem, metodem, ka ari specialistu pozicijam, kas veic ?o darbibu. Ierosinata psihologiska atbalsta sistema ir universala, kas nozime, ka ta ir pienemama visu veidu standarta un alternativam programmam. Turklat tas ir pielagots vietejai pirmsskolas izglitibas sistemai musdienu apstaklos. ?is sistemas struktura sastav no trim savstarpeji saistitam sadalam, kuru pamata ir secigas darbibas: "Ievads", "Adaptacija", "Ikdienas uzture?ana".
1. nodala. Ievads
Sagatavo?anas posms
Merkis: Parliecinaties par gatavibu izglitibas programmas ievie?anai.
Darbibas joma:
– bernu psihiskas veselibas limena noteik?ana;
bernu garigas attistibas diferenciacija, pamatojoties uz dalejam, individualam, grupas un vecuma at?kiribam;
– identificet iespeju aktualizet tos bernu garigas attistibas raditajus, uz kuriem balstas noteiktas programmas attistibas koncepcija.
Piemeram, speja darboties ar dialektiskam garigam darbibam (pagrie?anas, transformacija, seriacija) ka pamatraditajs programmas "Dialektika" ievie?anai (autors N. E. Veraksa) vai iespeja aktivizet orientejo?as darbibas (spejas) ka svarigu nosacijumu programmas "Attistiba" ievie?anai (autoru komanda L. A. Vengera vadiba).
Dotas diagnostikas darbibas rezultata tiek noteikta bernu kontingenta vispareja un ipa?a psihologiska gataviba konkretas izglitibas programmas ievie?anai.
Taja pa?a laika tiek veiktas diagnostikas darbibas, lai noteiktu pirmsskolas iestades macibspeku psihologisko gatavibu, iznemot profesionalas kompetences aspektus:
– motivacijas pakapes noteik?ana programmas ievie?anai skolotaju un pedagogu vidu;
– pedagogu un pedagogu individualo (psihologisko un psihofiziologisko) ipa?ibu identifice?ana ka nosacijumi efektivai programmas satura izstradei un pienem?anai. Atsevi?ku skolotaju un macibspeku gatavibas diferenciacija kopuma tiek veikta saskana ar programmas prasibam.
Piemeram, viens no galvenajiem programmas "Rainbow" merkiem (autoru komanda, kuru vada G. N. Doronova un S. T. Yakobson) ir "atbilsto?u komunikacijas formu isteno?ana katra pirmsskolas vecuma perioda starp pedagogiem un berniem", pamatojoties uz M. I. Lisina komunikacijas ontogenezes koncepciju. Tas ietver noteiktu sazinas formu un lidzeklu izstradi un aktivize?anu dazadu vecuma grupu berniem. Pedagogam, kas koncentrejas uz autoritaru komunikacijas stilu, ir gruti pielagoties partneru attiecibam ar berniem, vai skolotajs ar fiksetu ietekmes stilu reti atsakas atteikties no iepriek? noteiktajam sazinas formam un lidzekliem bez psihologiskas palidzibas.
Ta rezultata tiek noradita bernu un pedagogiska personala gataviba konkretas izglitibas programmas ievie?anai, nosakot ievie?anas veidu. Psihologa secinajuma pamata ir sagatavo?anas posma diagnostikas materiali.
Programmas ievie?anas iespejas:
1. Ievads bez izmainam programmas satura (pamata):
– frontals (visas pirmsskolas iestades vecuma grupas),
– vecums (viena vecuma pirmsskolas iestazu grupas),
– grupa (atsevi?kas pirmsskolas iestades grupas).
2. Ievads ar programmas satura modifikacijam (eksperimentals):
–Frontalas
– ar vecumu saistiti,
– grupa.
3. Ievads ar macibspeku profesionalo sagatavotibu.
