скачать книгу бесплатно
Aprakstiet pirmsskolas vecuma bernu uzmanibas attistibas iezimes.
AtbildePirmsskolas gadu sakuma berna uzmaniba atspogulo vina intereses attieciba uz apkartejiem objektiem un darbibam, ko vin? veic ar viniem. Berns koncentrejas uz temu, lidz interese par to zud. Jauna objekta izskats nekavejoties izraisa uzmanibas novirzi?anu uz to. Lidz pirmsskolas bernibas beigam uzmanibas stabilitate palielinas par aptuveni 2 reizem. Berni sak kontrolet savu uzmanibu, apzinati virzit to uz noteiktiem objektiem un paradibam un palikt uz tiem, izmantojot noteiktas metodes. Brivpratiga uzmaniba veidojas tapec, ka pieaugu?ie ieklauj bernu jaunas aktivitates, vada un organize vina uzmanibu. Papildus situacijas lidzekliem, kas organize berna uzmanibu, ir vel viens svarigs lidzeklis – runa. Bet piespiedu uzmaniba joprojam ir izplatita visa pirmsskolas berniba, tapec pirmsskolas izglitibu nevar balstit uz uzdevumiem, kas prasa pastavigu brivpratigu uzmanibu. Lai to uzturetu klases ar pirmsskolas vecuma berniem, tiek izmantoti rotalu elementi, produktivas aktivitates un biezas izmainas darbibas formas. Vecaka pirmsskolas vecuma berni jau spej pieverst uzmanibu aktivitatem, kas viniem iegust intelektualu nozimi (miklu speles, miklas). Lidz 7 gadu vecumam berni sak intensivi attistit brivpratigas uzmanibas speju, kas ir svarigs nosacijums izglitibas pasakumu organize?anai skola.
Pirmsskolas vecuma berna atminas attistibas iezimes
Petya (4 gadi 5 mene?i) tika lugts apskatit attelus, tad vini tos aizveda un ludza nosaukt attelotos objektus. Zens nespeja nosaukt daudzus priek?metus, kurus vin? tikko bija parbaudijis attelos. Mi?am (4 gadi 5 mene?i) tika atlauts aplukot tos pa?us attelus, un vinam tika lugts atsevi?ki atcelt to objektu attelus, kas var but nepiecie?ami virtuvei, bernu istabai un pagalmam. Tad vini ari panema no vina attelus un ludza vinu uzskaitit uz tiem attelotos objektus. Zens izsauca visus vardus. Kadas pirmsskolas vecuma berna atminas attistibas iezimes ir atspogulotas ?ajos piemeros?AtbildeIepriek? minetie piemeri atspogulo svarigu pirmsskolas vecuma berna atminas attistibas iezimi – objektu piespiedu iegaume?anas kvalitati. Mi?as gadijuma ?i ipatniba izpaudas pilnigak neka Petjas gadijuma, jo vin? aktivak rikojas ar vinam piedavatajiem atteliem. Atmina pirmsskolas perioda attistas visintensivak, bet paliek piespiedu karta visa pirmsskolas vecuma. Iegaume?ana un atcere?anas notiek neatkarigi no berna gribas un apzinas. Piespiedu iegaume?ana ir netie?s berna uztveres un doma?anas darbibu rezultats. Videja pirmsskolas vecuma sak veidoties patvaligas iegaume?anas un reprodukcijas formas, un vecaka pirmsskolas vecuma tas ir ieverojami uzlabotas. Brivpratigo atminas formu apguve notiek pirmsskolas vecuma bernam pieaugu?a vadiba.
Zime?anas iezimes 3 gadus veciem berniem
Nemot zimulus un papiru, Seryozha teica, ka vin? uzzimes karaviru. Tomer, kad zimejums bija gatavs, zens apgalvoja, ka ir uzzimejis vilcienu. AtbildeAtbilde?ada paradiba ir diezgan dabiska. Tas ir raksturigs berniem no 3 gadu vecuma. ?aja vecuma berni vel nezina, ka rikoties saskana ar iepriek? noteiktu merki. Vini viegli zaude savu merki, tapec vinu riciba biezi noved pie cita rezultata, kas nav saistits ar iepriek? izvirzito merki.
Attieksme pret rotallietam maziem berniem
Kolya (2 gadi 5 mene?i) labprat spele ar tadam rotallietam ka piramida, ligzdojo?a lelle, austinas. Vina mate, iepazistinot delu ar piramidu, iemacija vinam at?kirt gredzenus pec izmera, krasas un iemacija vinam pareizi stiept gredzenus. Iemacijusies spelet ar piramidu, Kolya ir tikpat gatava spelet ar austinam. Vin? ir aktivs, emocionals, priecigs, izruna vardus vairak, mazak, vienadi utt., Saskana ar ricibu. Un Sveta gimene (2 gadi 8 mene?i) ?adas rotallietas tiek dotas visas uzreiz. Sakuma meitene aktivi reage, bet atri zaude interesi par rotallietu. Kads ir iemesls bernu at?kirigajai attieksmei pret vienam un tam pa?am rotallietam?AtbildeBernu at?kirigas attieksmes pret vienam un tam pa?am rotallietam iemesls ir saistits ar vinu prasmju at?kirigo attistibu. Berni labprat dara to, ko vini jau zina, ka darit. Liels skaits rotallietu nover? Sveta uzmanibu, nedod vinai iespeju koncentreties uz kadu vienu darbibu. Gaisma netika macita rikoties ar priek?metiem. Mazs berns pats nevar pareizi apgut darbibas ar priek?metiem. Meitenes pirmo darbibas izpausmi var izskaidrot tikai ar objektu novitati. Kolina mamma rikojas pareizi. Vina macija delam, ka stradat ar priek?metiem: vina nedeva vinam jaunu rotallietu, kamer vin? nebija iemacijies dazadas darbibas ar vienu, iedro?inaja vina ricibu un attistija savu runu.
Mazula pirmie soli
Manai sievai ir 1 gads. Vina staiga, turot mates roku, bet atsakas staigat pati. Kas vecakiem jadara, lai palidzetu mazulim parvaret bailes, kas saistitas ar vina pirmajiem soliem (spriedze, lidzsvara zudums, kritieni)?AtbildeVecakiem nevajadzetu paradit savam bernam savu spriedzi, bailes, neapmierinatibu mazula nekvalitativu kustibu, vina kritienu gadijuma. Preteja gadijuma bernam var tikt ieaudzinatas bailes un vin? ilgu laiku partrauks staigat.
Vai spitiba ir iedzimta?
Petjas mate (4 gadi 7 mene?i) versas pie skolotaja pec padoma: ko darit ar savu delu, kur? klust arvien spitigaks? Vina teica, ka ari zena tevs un vectevs bija spitigi. "Varbut tas ir iedzimts?" mana mate jautaja. AtbildeMammas raizes nav nepamatotas, tacu vina kludas savos spriedumos. Spitibas ka nemotivetas neatlaidibas ra?anos ietekme nevis iedzimtiba, bet gan nepareiza audzina?ana. Berniem spitiba var but protesta forma, neapmierinatibas izpausme ar berna attisto?as neatkaribas un iniciativas nepamatotu apspie?anu.
Pieaugu?o uzvediba – paraugi
Mazo Varenku pacienajam ar ?okolades tafeliti. Meitene nolauza mazu gabalinu un skreja pie mates: "On." "Laba meitene," mana mate slaveja, "ed sevi, tu esi maza meitene." Varenka atnes vecmaminai karumu. Vina izliekas, ka iekost, sasit lupas, slave mazmeitu: "Dasna meitene. Cik gar?igi! Paldies!" Varenka piedava cienastu vectevam, bet vin? atsakas: "Es jau zinu, ka tu neesi mantkarigs, tu esi laipns." Vectevs vinai uzsit pa galvu. Varenka skrien pie savas skolnieces masas un ienes mute ?okolades gabalinu. Un… Viena mirkli ?okolade pazud aiz vaiga!
Varenka izpluda asaras. Mate, vecmamina un vectevs visi uzreiz nirgajas par vecako masu: "Tas nav kauns, es aizvainoju mazo! Vina ir liela, bet vina nesaprot!" Varenka ir partraukusi raudat, klausas pieaugu?o piezimes, ir skaidrs, ka vina piekrit vecako viedoklim. Analizejiet pieaugu?o ricibu. Vai pieaugu?ie pareizi noverte Varenkas un vinas masas uzvedibu?Kadas rakstura iezimes var veidoties meitenei ?aja situacija?AtbildeAdults nepareizi noverte Varenkas un vinas masas uzvedibu. Varenkai var rasties alkatiba, egoisms un velme novelt savu vainu uz kadu citu. Un manai masai ir greizsirdibas sajuta, negativa attieksme pret masu un pieaugu?ajiem. Pieaugu?o uzvediba, vinu attiecibas ar radiniekiem un pazinam, ka ari vinu attieksme pret sve?iniekiem ir paraugs berniem.
Pozitivas beigas pasakai
Ma?a (4 gadus veca), stastot pasaku "Sniegmeita un lapsa", izlaida eju, kura teikts, ka Sniegmeita klausijas lapsu, nokapa no koka, un lapsa vinu atveda majas. Pec vardiem: "Ne, vilks, es baidos no tevis, tu mani edisi," vina jautra balsi turpinaja: "Ritiniet uz leju, ritiniet talak, es jums atnesu Sniegmeitu." Nosauciet meitenes stasta nekonsekvences iemeslu, pasakas satura butisko dalu izlai?anu.
AtbildeBerna jutas, klausoties pasaku, parveido vinu no pasiva klausitaja par aktivu dalibnieku. ?aja gadijuma Ma?a izlaida tas pasakas dalas, kuras aprakstitas vinai nevelamas pasaku varonu darbibas. Berni, ka likums, gaida pasakai pozitivas beigas un ir sa?utu?i, ja pasakai ir negativas beigas.
Nepiecie?amiba uzdot jautajumus pirmsskolas vecuma berniem
Sa?a pastavigi uzdod jautajumus: kas jums ir? Kada veida automa?ina ta ir? Kads tevocis ?eit sez? Nesadzirdejis atbildi, vin? aizbeg. Ieskrienot iek?a, vin? atkal uzdod jautajumus: Vai zilonis ir stiprs? Un lauva? No kurienes nak lietus? No kurienes es piedzimu? Kados apstaklos pirmsskolas vecuma berni jut nepiecie?amibu uzdot jautajumus? A ko? Kur? no tiem?" ir raksturigi 3-4 gadus veciem berniem. Tiem ir kedes raksturs. ?ie jautajumi vel neatspogulo berna kognitivo darbibu, tapec nav nekas neparasts, ka berns aizbeg, neklausoties atbildi. Nepiecie?amiba uzdot jautajumus rodas berniem dazados apstaklos: kad vini sastopas ar kaut ko nezinamu; meginot saprast nezinamo; domajot par jaunam lietam.
Kapec berni melo?
Petja (6 gadi) speleja ar bumbu istaba un salauza vazi. Kad vina mate saka jautat, kur? to ir izdarijis vakara, Petja teica, ka Sa?a, vina jaunakais bralis, to ir izdarijis. Mate saka parmest delam, sakot, ka vin? melo. Kads ir galvenais Petinas melu iemesls? Kadas kludas mate pielava dela audzina?ana un ko vinai var ieteikt?AtbildeBerna melo?ana sak attistities, ja neveidojas vajadziba pec patiesas attieksmes pret citiem cilvekiem. "Dualas motivacijas" situacija, lai tiktu atzits par pieaugu?o, berns keras pie melo?anas. Melo?ana tiek noverota ari ka izzinas nepiecie?amibas attistibas blakusprodukts, ka kompensacija par gribas uzvedibas nepietiekamibu: berns nevar veikt darbibu, kas veicinatu tas atzi?anu, tapec vin? keras pie melo?anas. Matei vajadzetu uzticeties bernam, pauzot parliecibu, ka vin? nakotne nepazemos sevi ar meliem. Ir svarigi attistit berna gribu, veidot nepiecie?amibu rikoties godigi. Lai to izdaritu, ir nepiecie?ams apmacit vinu godigas darbibas.
Kapec pirmsskolas vecuma berns neuzdod jautajumus?
Dazreiz pirmsskolas vecuma berns neuzdod jautajumus pieaugu?ajiem. Kadi ir ?is paradibas iespejamie iemesli? Atbilde?o paradibu var izraisit ?adi iemesli: izpratnes trukums, zina?anu trukums berna, neattistits ieradums klausities. Iespejams, ka berns iepriek? ir sanemis atbildi, kas kaite vina pa?cienai. Viens no iemesliem var but berna temperaments un raksturs.
Kapec stradigi un aktivi vecaki dazreiz izaug par slinkiem un pasiviem berniem?
Ir zinams, ka vecaku piemeram, kurus berni atdarina, ir svariga loma berna attistiba. Kapec stradigi un aktivi vecaki dazreiz aug slinki un pasivi berni? Tacu jaatceras, ka prasmes un pat tadas personiskas ipa?ibas ka centiba un neatlaidiba veidojas tikai darbiba. Vecaki, kuriem ir "zelta rokas", var parspet savus bernus un pieprasit augstu snieguma kvalitati. Un, ta ka berni nevar izpildit uzdevumu tikpat augsta limeni, vini vispar partrauc kaut ko darit. Dazreiz vecaki savu bernu lidzdalibu kaut ko uztver tikai ka efektivu palidzibu praktiska rezultata sasnieg?ana. Vini neapzinas, ka berna darbiba ir nepiecie?ama vina attistibai. Bernam ir svarigi ari stradat kopa, lai pirmsskolas vecuma berns varetu redzet un parvaret grutibas, kas radu?as kopa ar pieaugu?o. Kopigas aktivitates dzimst savstarpeja sapratne starp vecakiem un berniem. Visbiezak tie?i kopigas aktivitates vecaki klust par piemeru savam bernam.
Kapec bernam ir gruti atteikties no savam velmem, paleninat savu ricibu?
Mamma dodas pastaiga ar savu meitu (Ole, 3 gadi), kura rokas tur lelli un veletos to nemt lidzi. Savukart mammai vajag, lai meita nem lidzi nevis lelli, bet gan spaini, liek?keri un lapstinu, lai speletos smil?u kaste. Tiklidz mate meitai teica: "Nenemiet lelli, bet nemiet liek?keri," Olja saka raudat. Kapec bernam ir gruti atteikties no savam velmem, paleninat savu ricibu? AtbildeMamma varetu teikt: "Olga, lelle grib gulet. Ielieciet vinu uz gultinas un parklajiet vinu ar segu. Kamer vina gul, tu panem liek?keri, spaini un lapstinu un spelejies smiltis." Tada veida jus varat nomierinat bernu un parslegt vinu uz citam aktivitatem. Mazam bernam ir velme apmierinat savas vajadzibas. Vin? ir "aktivs aktieris". Pieaugu?ajiem prasmigi javirza berna darbiba pareizaja virziena un javeicina sapratiga neatkariba.
Kapec zidaini var nobiedet pieaugu?ais?
Kad tevs tuvojas savai meitai Olgai (11 mene?i) nepazistama formas terpa, meitene pek?ni saka rugti raudat. AtbildeSastopoties ar neparastu, jaunu neparasta situacija, bernam var but akuts trauksmes stavoklis. To var izraisit vienots vacin?, plivurs, kas parklaj seju utt. Neparasta vai neskaidra situacija berns ir ari loti satraukts un sak raudat.
Kapec jusu berns salauz rotallietas?
Vecaki biezi sudzas, ka vinu berni ludz iegadaties viniem rotallietu, kas tiek atri demonteta un salauzta. Kad vini tiek lamati, berni, taisnojoties, saka, ka vini gribeja redzet, no ka tas ir izgatavots. Noradiet iespejamos bernu uzvedibas iemeslus.
AtbildeIr daudz iespejamo iemeslu. Starp tiem ir ?adi: kognitiva interese un nespeja rikoties ar rotallietu. ?ada bernu uzvediba var but ari nepareizas audzina?anas rezultats: berns nav izveidojis rupigu attieksmi pret lietam.
Kapec mazam bernam nepatik klausities pasakas?
Mate stasta bernudarza audzinatajai: "Mana Alyosha (zens ir 2 gadi 8 mene?i) Ar lielu prieku vin? skatas programmu "Labvakar, berni". Tomer es ieveroju, ka, ja tiek dots mutisks stasts vai saruna notiek pirms karikaturas paradi?anas, tad mans dels atri nover? uzmanibu. Un, ja aktieris vienkar?i lasa pasaku no gramatas, tad Alo?a to nemaz neklausas." Kapec Alo?ai nepatik mutvardu stasti?ana? Ka piesaistit berna uzmanibu mutiskai runai?AtbildeAlyosha nespej klausities mutisku stastu. ?i prasme ir sarezgitaka neka speja uztvert spelfilmu attelus ar verbalu pavadijumu. Lai piesaistitu berna uzmanibu runatajai valodai, ar vinu ir jasastada isi stasti, kuros vin? pats butu galvenais varonis. Stastu satura jaieklauj tas darbibas, kas jau ir notiku?as ar zenu vai var notikt nakotne.
Kapec berniem ir bailes?
Dazi berni baidas no tumsas, pelem, lec pari kaut kam, saslimst utt. Kapec berniem ir bailes? ?o nemierigo stavokli dazreiz pastiprina pa?i pieaugu?ie ar savu neparasto izskatu, balsi un uzvedibu. Neparasta, neskaidra situacija bernu parnem intensivs uztraukums, bailes, piemeram, bailes no tumsas. Bieza bailu pieredze ietekme berna visparejo labklajibu (fizisko un garigo), tapec pieaugu?ajiem vajadzetu audzinat un uzturet berna brivibas un bezbailibas sajutu.
Kapec pirmsskolas vecuma berna speja veikt vardu pareizu analizi un vina izpratne par runas verbalo sastavu veicina veiksmigu lasi?anas un raksti?anas apguvi?
AtbildePirmsskolas vecums ir periods, kura atklajas vislielaka jutiba pret valodas paradibam un jaunu vardu veido?anas vieglums. Berni viegli maina vardus, nemot vera to sakotnejo formu, izrada interesi par varda skanas formu un aizraujas ar tas poetisko formu. Pakapeniski attisto?a lingvistiska izjuta un lidz ar to garigais darbs pie valodas noved pie meginajuma saprast runu. 5 gadus vecam bernam ir velme saprast vardu nozimi un izskaidrot to izcelsmi. Salidzinot ar agrino bernibu, pirmsskolas vecuma berna vardu krajums parasti palielinas tris reizes. Vardnicas pieaugums ir tie?i saistits ar dzives un audzina?anas apstakliem.
Agresivas uzvedibas celoni berniem
Sa?a (2 gadi 5 mene?i) skara Viktoru (2 gadi 3 mene?i), kad vin? iznicinaja savu eku. Vai pedagogs var saskatit bernu agresivas uzvedibas celoni tikai vinu negativajas rakstura iezimes vai gimenes audzina?anas trukumos?AtbildeAtbildeBernu agresivas uzvedibas iemesls var but saistits ar daudziem citiem faktoriem: abi zeni nezinaja, ka izklut no situacijas; bernu runa nebija pietiekami attistita; Iespejams, kads no berniem bija parstimulets; zeni nezinaja, ka sazinaties; varbut valdija ignuma un nepatikas sajuta; vienam no berniem bija slikti, bet tas vel nebija atklats areji; vienaudzu imitacija; Atbildi; impulsivitate zenu uzvediba; Aizvainojums par skolotaja iepriek?ejo rajienu.
Runas skanas puses attistiba maziem berniem
Mamma, gerbjot Dimu (zenam ir 1 gads 1 menesis), saka: "Tagad uzvilksim kreklu. Kur ir krekls? Dod to man. Iedodiet man dazas zekbikses. Atnes man sandales" utt. Un Dima, lai ari lenam, seko mates noradijumiem. Vai mamma rikojas pareizi? AtbildeMom rikojas pareizi. Vina parliecinas, ka dels saprot runu, tas skanas pusi; parvietojas objektu apkarteja pasaule un veica darbibas saskana ar pieaugu?a verbalo noradijumu. Dima labprat gerbsies, jo vina mate rada attieksmi pret ?is darbibas attistibu.
Vizualo speju attistiba berniem
Viena mate teica otrai: "Cik labi jusu Seryozha zime. Un manam delam ir tikai skriveri. Neatkarigi no ta, cik daudz es vinam saku, lai vin? zime precizi, vin? katru reizi slikti zime. " Vai tu esi meginajis vinu macit?" "Es biezi sezu Petja, lai zimetu. Iespejams, vinam nav nekadu speju," sarugtinata bija Petjas mate. Kadus padomus var dot vecakiem, kuri velas attistit savu bernu vizualas prasmes? Atbilde: Petjas mate kludas. Zimejuma kvalitate ir atkariga ne tik daudz no berna iedzimtajam ipa?ibam, bet gan no vina speju attistibas, macoties zimet. Berna speja zimet tiek attistita pieaugu?a ietekme. ?is efekts ir ?ads: attistit interesi ka darbibas motivu; Biezak vini kopa ar bernu uzskata objektus un paradibas, izcelot to at?kirigas iezimes. Bernam tiek maciti vizualas darbibas veidi un panemieni. Vecaki zime kopa ar bernu, attistot vina vizualas prasmes, pamodinot interesi par ?o darbibu.
Agrinas bernibas doma?anas attistiba
Vanya (1 gads 3 mene?i) ieraudzija kazokadas cepuri uz mammas galvas un, laimigi smaidot, teica: "Kitty-kitty." Kada ir ?is paradibas vieta mazu bernu doma?anas attistiba?AtbildeMazu bernu doma?anas attistiba nozimigu vietu ienem visparina?ana, t.i., objektu vai darbibu, kuram ir kopigas iezimes, gariga apvieno?ana. Berni biezi visparina objektus, pamatojoties uz lidzibu, pamatojoties uz nejau?am iezimem (viena, divas). Vienumu atributi var mainities visu laiku.
Rakstura moralo ipa?ibu attistiba pirmsskolas vecuma bernam
Berni speleja speli "Veikals". Pie pardeveja bija rinda. Bija interesanti verot bernu uzvedibu rinda. Tanya gribeja but veca sieviete. Vina uzvilka kabatlakatinu, panema roka zizli, apskava un teica: "Es esmu vecmamina." Viktors, kur? negribeja nevienu ielaist iek?a, jautaja: "Vecais, vai ne?" "Protams, vecmaminas vienmer ir vecas," atbildeja Tanja. "Nu tad apsteidziet mani." Vecmaminas ir jaielaiz iek?a, es zinu," pratigi piebilda Viktors. Skolotajs slaveja zenu: "Labi darits, Viktor, vin? labi darija." Kadas personibas ipa?ibas tiek kultivetas berniem iepriek? minetaja piemera?AtbildeSpele "Veikals" berniem tiek audzetas ?adas ipa?ibas: jutigums, pieklajiba, ciena pret vecakajiem. Skolotajs netie?i (ar uzslavam) ietekmeja speli, liekot berniem veleties darit pareizo lietu.
Matematikas problemu risina?ana pirmsskolas vecuma berniem
Pirmsskolas grupa matematikas nodarbibu laika berni atrisinaja problemu: "Uz galda bija 6 piezimjdatori. Zens atveda vel 4. Cik piezimju gramatinu ir uz galda?" Dazi berni, risinot problemu, nolika mikroshemas, un Sa?a uzreiz atbildeja uz problemas jautajumu. Kad vinam ludza izskaidrot problemas risinajumu, vin? atbildeja: "Es saskaitu: 1, 2, 3, 4, 5, 6, un tad es pievienoju vel cetras reizes: 7, 8, 9, 10. To es aprekinaju." Ka raksturot Sa?as problemas risina?anas procesu? Kada ir ?i paradiba?AtbildeRisinot problemas, ?is grupas berniem ir areja oriente?anas darbiba, noliekot mikroshemas. Sa?as problemu risina?anas procesu raksturo iek?eja garigo darbibu plana klatbutne. Parejas procesu no arejas darbibas uz iek?eju, idealu darbibu (prata), ko veic ar objektu atteliem un to koncepciju, sauc par interjerizaciju.
Sensorie standarti
Vecaki pirmsskolas vecuma berni zimeja rotalu kravas automa?inu. Tie?i pirms zime?anas skolotajs aicinaja bernus to labi apskatit un pec tam nosaukt katru automa?inas dalu, piever?ot uzmanibu tam, ka automa?inas virsbuve ir lielaka par kabini un plataka par to. Berni atzimeja, ka kabine ir nedaudz augstaka par kermeni, viens ta sturis ir nogriezts, kabine ir logs, kam ir kvadrata forma utt. Kadus manu standartus skolotajs iepazistina ar berniem?Kadas ir pirmsskolas vecuma berna sensoras attistibas iezimes?Ka objekta parbaude ietekme bernu vizualo aktivitati?Ka objektam (?aja gadijuma automa?inai) jaatrodas attieciba pret bernu? AtbildePedagogs iepazistina bernus ar manu standartiem: cilveces izstradatajam idejam par katra veida ipa?ibu un attiecibu galvenajam ?kirnem – formu, krasu, izmeru utt. Viens no galvenajiem sensoras izglitibas uzdevumiem ir konsekventi iepazistinat bernus ar dazada veida manu standartiem un to sistematizaciju. Iepazi?anas balstas uz bernu darbibu organize?anu, lai parbauditu un iegaumetu katra ipa?uma galvenas ?kirnes. Parbaudes sistema ietver objekta uztveri kopuma, galveno dalu, mazo detalu un to savstarpejo attiecibu identifice?anu, at?kirigu iezimju (krasas, formas, materiala ipa?ibu uc) atra?anu un visa uztveri, pamatojoties uz eso?ajam zina?anam. Sistematiska parbaude laus jums pareizak uzzimet automa?inu, jo ideju izstrade par standarta ipa?ibu ?kirnem notiek cie?a saistiba ar bernu maci?anu zimet, modelet, veidot utt. Dotaja piemera ma?inai jabut novietotai ta, lai tas galvenas iezimes butu skaidri redzamas. Fonam, uz kura atrodas automa?ina, nevajadzetu noverst bernu uzmanibu.
Lecieni bernu runa
Sa?a (2 gadi 11 mene?i) dzirdeja savu tevu sakam: "Es esmu pabeidzis darbu, es amureju nagus ar amuru." Pec klusuma briza zens teica: "Un es ieleju smiltis ar lapstinu." Kadi ir iemesli vardu mainai bernu runa? Atbilde?adas novirzes norada uz berna doma?anas un runas attistibu. Tomer tas ari norada, ka berns vel nav pietiekami apguvis runas gramatisko strukturu. ?aja situacija berns ir sapratis, ka OM beigam ir instrumenta nozime, un sak to piemerot jauniem objektiem ("lapsta"). Vecakiem vajadzetu labot berna runu un izskaidrot vinam lietu beigu nozimi.
Vai jaundzimu?ais berns dzird?
Daudzi vecaki ir nobaziju?ies par to, vai vinu jaundzimu?ais berns var dzirdet. Vai vinu bailes ir pamatotas? AtbildeVecaku bailes ir dabiskas: nedzirdot, berns neiemacisies runat, jo vin? nedzirdes gan savu, gan citu cilveku balsis. Ja nav dzirdes, runu var veidot, pamatojoties uz citu analizatoru sistemu darbibu, kas lauj uzraudzit runas attistibu. Piemeram, pamatojoties uz taustes, muskulu un skeleta sistemas jutibu.
Izglitibas pasakumu veido?ana
Bernam pirmsskolas grupa tika lugts atrisinat problemu: "Mamma eda 3 konfektes, bet dels – 2. Cik daudz konfek?u vini apeda?" Zens atteicas atrisinat problemu, apgalvojot, ka tas ta nenotika. Paskaidrojiet ?is paradibas iemeslu. AtbildeBerns nav izveidojis macibu darbibu: speju at?kirt macibu uzdevumu no dzives situacijas.
"Tu jau esi liels!"
Mamma piedava Mi?am (2 gadi 5 mene?i) iet gulet, bet vin? to nevelas. Mate ver?as pie dela: "Tu jau esi liela. Tagad tetis redzes, ka tu iemacijies kartigi atpogat kurpes un ka tu zini, ka kartigi salocit drebes." Analizejiet savas mates ricibu. Uz kadam berna attisto?as personibas ipa?ibam mate palaujas? Tas ir balstits uz tadam berna jaunattistibas personibas ipa?ibam ka neatkaribas izpausmi, pamatojoties uz berna izpratni par vina spejam, velmi klut lielam, labam un tikt atzitam pieaugu?ajiem.
Kam ir labak attistita iztele: pieaugu?ais vai berns?
Pastav viedoklis, ka pirmsskolas vecuma berna iztele ir labak attistita neka pieaugu?a iztele. AtbildeAtbilde?is apgalvojums ir nepareizs. Bernam ir ierobezota dzives pieredze, tapec vina veidoto telu kombinacijas ir mazak daudzveidigas. Taja pa?a laika iztelei ir lielaka loma berna dzive neka pieaugu?a dzive, ta izpauzas daudz biezak un lauj vieglak atkapties no realitates. Ar izteles palidzibu berns uzzina par apkartejo pasauli, parsniedz ?auras personigas pieredzes robezas. Iztele prasa pieaugu?o kontroli, kuru vadiba ta iegust speju at?kirt iedomato no reala.
Vai berns atpazist sevi spoguli?
Mate pie spogula atveda savu delu Sa?u (zenam ir 1 gads 2 mene?i). Vai Sa?a atpazist sevi spoguli?
AtbildesSa?a neatpazist sevi spoguli. Otraja dzives gada berns parasti neatpazist sevi spoguli vai fotografija, visu savu uzmanibu koncentrejot uz vinam zinamo cilveku telu. Atpazi?ana notiek ar pieaugu?a palidzibu, kur? vingrina bernu, atceroties savu izskatu, saucot mazula vardu.
Gribas prasmju veido?anas pirmsskolas vecuma berniem
Kolya (4 gadi 6 mene?i) bernudarza, saskaroties ar pat nelielam grutibam, pazuda un raudaja. Ja vinam nebutu kresla, vin? teiktu: "Man nav, kur sedet", un gaiditu, kad kresls naks klaja. Ja vin? nevaretu piestiprinat savas sandales un sasiet kurpju auklas, vin? izstieptu kajas un lugtu palidzibu. Vin? bija neveikls un nezinaja, ka kaut ko darit. Kads ir galvenais Kolya bezpalidzibas iemesls? Ka attistit pirmsskolas vecuma berna gribu?AtbildeKolya bezpalidzibu izraisa fakts, ka vina vecaki darija visu vina laba. Vini neattistija dela gribas prasmes un ieradumus, ricibas motivus. Vecakiem jaiesaista berns darbibas, kas vinam ir iespejamas, sasniedzot gala rezultatu. Ir nepiecie?ams paradit, pamudinat, iedro?inat un stimulet dela stipras gribas centienus.
Atzi?anas nepiecie?amibas veido?ana pirmsskolas vecuma berniem kolektiva spele
Sa?a (6 gadi), piedaloties grupu speles, vienmer ir bijis kapteinis. ?aja loma vin? runaja rupji, kliedza uz "jurniekiem". Berni kopa ar pasniedzeju vinam teica, ka kapteinim to nevajadzetu darit, un atteicas vinam piedavat lomu. Vairakas dienas Sa?a nespeleja "jurniekus", jo vin? nevelejas but jurnieks, un vin? netika izvelets par kapteini. Bet vin? loti gribeja but kapteinis: stavet cepure pie stures, skatities caur binokli un komandu. ?i velme bija tik liela, ka Sa?a saka skatities uz sevi, savaldit sevi un but uzmanigam pret saviem biedriem. Berni, pamanot, ka Sa?a ir mainijies, saka vinam uzticet kapteina lomu. Sa?a rupigi pildija spelu lomas, par kuram pui?i saka vinu biezak uzaicinat uz spelem. Kada svariga vajadziba veidojas Sa?a ?aja spele?AtbildeSpele Sa?a veidoja nepiecie?amibu pec atzinibas, orientacijas uz vienaudziem. Skolotajs vadija bernu attiecibas ta, lai speletaji nemtu vera viens otra intereses. Caur bernu grupu vin? ietekmeja Sa?as atzi?anas veido?anas procesu.
Pareizo lomu attiecibu veido?ana, kas attista bernu komunikaciju
Vecakas grupas berni speleja speli "Jurnieki". Klims apnika spelet un gribeja pamest speli. Pasniedzejs ieteica Klimam lugt kapteinim atlauju. "Biedrs kapteinis," Klims versas pie sava biedra kapteina loma, "vai jus atlausiet man atstat kugi?" Klims ne?aubigi paklausija vinam un kopa ar parejiem devas krasta tikai tad, kad kugis atgriezas no reisa. Kadas personibas ipa?ibas veidojas berniem ?aja spele?AtbildeSpele "Jurnieki" tika veidotas tadas personibas ipa?ibas ka kolektivisms, speja rikoties saskanoti un, ja nepiecie?ams, paklausit. Skolotajs atgadinaja Klimam, ka vissvarigakais spele ir kapteinis un visiem vinam ir japaklaujas. Skolotaja riciba bija versta uz pareizu lomu attiecibu veido?anu, kas attista bernu komunikaciju.
Ideju veido?ana par krasam maziem berniem
Divus gadus vecas Nadijas mate, motivejot ar to, ka vinas meita nevareja izrunat vardu oranzs, sauca vinu par visiem dzeltenas un oranzas krasas objektiem ar vienu vardu – dzeltenu. Divus gadus vecas Tamaras mate centas meitai pareizi nosaukt visas krasas, neatkarigi no ta, cik gruti meitenei bija izruna. AtbildeTamara mate dara pareizo lietu, jo jau no pa?a sakuma ir nepiecie?ams veidot pareizo krasu ideju.
Pa?apzinas veido?anas mazam bernam
Mi?a (2 gadi 2 mene?i), redzot, ka vina mate uzvelk meteli, jautaja: "Mammu, kur tu ej?" "Vai mes mani nemsim lidzi?" berns jautaja. Pec dazam dienam Mi?a pienaca pie savas mates un teica: "Mi?a grib est!" Kapec berns sevi identificeja tre?aja persona? AtbildeNo tre?a gada vidus kadu laiku berns runa par sevi tre?aja persona. Tas ir grutibas realizet sevis nemainigumu dazados apstaklos. Mi?a atsaucas uz sevi tre?aja persona, jo vin? vel nav atdalijies no pieaugu?a. Sevis atdali?ana no citiem cilvekiem notiek lidz tre?a dzives gada beigam berna pieaugo?as neatkaribas ietekme. Vin? apgust speju veikt dazadas objektu darbibas bez pieaugu?a palidzibas, apgust vienkar?akas pa?aprupes prasmes. Ta rezultata berns sak saprast, ka tas ir tas, kur? veic ?o vai citu darbibu, berns sak runat par sevi pirmaja persona, vin? attista pa?apzinu.
Pirmsskolas vecuma bernu atsaucibas veido?anas, velme komunicet
Pirms speles sakuma, atbilsto?i stavoklim, kada bija nepiecie?ams sadalit pa pariem, skolotajs pari ar Ninu ar jauno meiteni Anya un pacuksteja vinai, ka Anya bija kautriga un vinai bija nepiecie?ams palidzet, jo vina labi nezinaja speli. Nina pari ar Anya un saka rupigi sekot speles noteikumiem, paradot jaunpienacejam nepiecie?amas kustibas. Skolotaja uzslaveja Ninu. Nakamaja diena speles Anya meginaja veikt speles darbibas, ka ari Nina. Kadas personibas ipa?ibas tiek kultivetas berniem ?aja situacija?AtbildeNina spele attista tadas ipa?ibas ka atsauciba, savukart Anya attista centibu, velmi sazinaties un speju koordinet savas darbibas ar vienaudzu ricibu. Pedagoga darbibas merkis ir radit apstaklus, kuros tiktu veidotas uzskaititas personibas ipa?ibas.
Ka mes varam izskaidrot vienmulos majas attelus piecgadnieku zimejumos?
5 gadus veciem berniem, kas dzivo liela pilseta, tika lugts uzzimet maju. Lielaka dala bernu uzzimeja maju tradicionalas vienstavu majas forma, kuras pamata bija taisnsturis un trissturis aug?puse. Ka izskaidrot monotonos majas attelus piecgadigu bernu zimejumos?Kadas kludas, macot bernam zimet, ir saistitas ar ?im paradibam?Ka pareizi organizet pirmsskolas vecuma berna maci?anu zimet? AtbildeBernu zimejumu raksturo agra berniba iegutu pazistamu grafisko attelu konsolidacija, parver?ot tos par grafiskam veidnem. Parastas veidnes ir maju, ziedu un koku atteli. Berns parnes apguto modeli no zime?anas uz zimejumu, nerupejoties par ta uzlabo?anu. Grafisko modelu fikse?ana bernu zimejuma ir loti bistama. Macot berniem zimet, jaiznicina iesaldeti modeli, uzlabojot attela redzama objekta ipa?ibu nodo?anas veidus, attistot zimejumu grafisko formu.
Kas pieaugu?ajam butu jadara, lai iemacitu zidainim rikoties ar priek?metiem un rotallietam?
Sa?a (4 mene?i), atrodoties arena, visu laiku parvietojas. Ta nu vin? pamanija rotallietu – ko?u verpjamo aug?dalu. Vin? izstiepj rokas, noliekot tas talu uz priek?u, pret rotallietu, megina satvert aug?dalu, bet palaiz garam. Kas pieaugu?ajam butu jadara, lai iemacitu bernam rikoties ar priek?metiem un rotallietam? Merktiecigu, koordinetu kustibu apgu?anas process tikai sakas. ?is process prasa roku un aci, lai stradatu kopa. Pieaugu?ais organize berna darbibas ar objektiem ta, lai berns varetu izveleties objektu redzes lauka, sasniegt to, parbaudit to un rikoties ar to. Pieaugu?a un berna kopigas darbibas attista mazula kustibu koordinaciju.
Kas vecakiem butu jadara, lai papla?inatu maza berna neatkaribu komunikacija ar arejo objektivo pasauli?
AtbildeBerna neatkariba komunikacija ar arejo objektivo pasauli attistisies, ja vin? apgus staiga?anu, objektu darbibas un runu. Vecakiem ir jarada tadi apstakli, kas lautu bernam iesaistities aktivas aktivitates, veikt to kopa, pakapeniski nodro?inot bernam arvien lielaku neatkaribu. Lai to izdaritu, bernam vajadzetu but dazadam rotallietam: piramidam, ligzdojo?am lellem, dazadu izmeru, krasu, formu ieliktniem, kas izgatavoti no dazadiem materialiem (neaizmirstiet par piesardzibas pasakumiem!). Lelles, automa?inas, buvmaterialu komplekti utt. Kopigas aktivitates ar bernu pieaugu?ais, macot, veido pareizos veidus, ka rikoties ar priek?metiem, pakapeniski nodro?inot bernam arvien lielaku neatkaribu.
Kas ir "revitalizacijas komplekss"?
Kada ir pieaugu?a loma ?aja berna attistibas posma? Atbilde"Animacijas komplekss" ir ipa?a berna emocionala un motoriska reakcija, kas adreseta pieaugu?ajam. Berns koncentre skatienu uz pieaugu?o, uzsmaida vinam, animeti kustina rokas un kajas un rada klusas skanas. "Atdzim?anas kompleksa" paradi?anas norada uz berna pareju uz jaunu attistibas posmu – zidaina vecumu. "Animacijas komplekss" ir svarigs berna runas, emociju, kustibu un, pamatojoties uz to, garigas attistibas attistibai. Pieaugu?ais ir starpnieks starp bernu un apkartejo pasauli. Zidaina dzive ir pilniba atkariga no pieaugu?a, lai apmierinatu zidaina augo?o vajadzibu pec dazadam pieredzem.
Greizsirdibas sajutas pirmsskolas vecuma bernam
Kados gadijumos pirmsskolas vecuma berns izrada greizsirdibu? AtbildePirmsskolas vecuma bernam var rasties greizsirdibas sajutas. Ja gimene ir jaunaki berni (bralis vai masa), tad berns jut, ka viniem tiek pieversta lielaka uzmaniba un milestiba. Katram bernam gimene pastavigi jajut vecaku uzmaniba un rupes. Ja greizsirdiba radas saistiba ar otra berna paradi?anos, tad pirmais berns tiek audzinats ar pieker?anas sajutu mazulim, vecakaja berna attistas velme rupeties par vinu.
Eidetiska atmina pirmsskolas vecuma bernam
AtbildeDaziem pirmsskolas vecuma berniem ir ipa?s vizualas atminas veids, ko sauc par "eidetisko atminu". Runajot par to spilgtumu un at?kirigumu, eidetiskas atminas atteli ir tuvu uztveres atteliem: atceroties kaut ko, berns skaidri iedomajas, ko vin? uztvera agrak, un var to detalizeti aprakstit. Eidetiska atmina ir ar vecumu saistita paradiba. Skolas gados berni medz zaudet ?o speju.
"Es esmu es pats!" ir attisto?as personibas izpausmes
Mi?a (2 gadi 4 mene?i) megina gerbties pats. Grunting, vin? velk uz zekbiksem. Tas nedarbojas. Mamma iejaucas ar vinas palidzibu. Sevi! Berns proteste. Sediet mierigi, jus neko nevarat izdarit. Es pats to gribu! Berns atkal saka. Vai Mi?as uzvedibu var uzskatit par spitibu vai ta ir jaunattistibas personibas izpausme? Atbilde: Jus nevarat uzskatit Mi?u par spitigu. Pirmie pa?apzinas elementi izpauzas vina uzvediba, un velme pec neatkaribas ir pamanama. Pieaugu?ais mudina tikai uz berna sapratigu neatkaribu. ?aja piemera Mi?as uzvediba ir vina attisto?as personibas izpausme.
Spelejiet ka aktivitati
Lena (3 gadi 5 mene?i) mates vadiba macas gerbties un izgerbt lelli, ?upot vinu un ievietot gultina. Meitene precizi veic ?is darbibas, bet tikai mates vadiba un vinas klatbutne. Ninas mate (Nina, 3 gadi 6 mene?i), paradot meitenei veidus, ka rikoties ar lelli, ver? meitas uzmanibu uz to, kada veida mate ir gadiga, laipna, uzmaniga, ka vina mil savu meitu. Vina saka, ka to dara visas mammas. Uzaicinot Ninu speleties vienai, vina ludz meitu nolikt lelli gulet, ka to dara gadiga mate. AtbildeNinai lugas ka aktivitates veido?anas bus atraka, jo vina ne tikai veidoja rotalas darbibas ka tadas, bet ari nepiecie?amibu veikt mates funkcijas vinai pieejama forma. Lenas gadijuma tas netika veidots, jo mates prasibas veikt darbibas, kas stingri apgutas vinas vadiba, neveido mates telu un nerada meitenei nepiecie?amibu spelet mati.
Ka attistas nedzirdiga un mema berna runa un ka noverst trukumus runas attistiba?
Petnieki atzime, ka, ja nedzirdigie un memie berni sak macities runu pec tris gadu vecuma, tad daudzu veidu aktivitates un garigo procesu attistiba ir kave?anas: nav lomu speles, doma?anas uztveres attistiba aizkavejas. Ka attistas nedzirdiga un mema berna runa un ka noverst trukumus runas attistiba?
AtbildeJa berns piedzimst nedzirdigs, vin? neiemacisies runat, jo vin? nedzird citu runu un nejut skanu izruna?anas procesu. Ir nepiecie?ams ipa?i macit runu, ieskaitot citas (iznemot dzirdes) analizes sistemas (pieskarienu, redzi utt.). ?ada apmaciba jasak pirms 3 gadu vecuma, jo jutigais berna runas attistibas periods ir 1,5-3 gadi. Berna verbalas komunikacijas nepiecie?amibas veido?anai ir iz?kiro?a nozime. Runas apgu?ana rada pamatu nozimes iegu?anai vardi, saistot tos ar apkartejas pasaules objektu un paradibu atteliem. Berna gariga attistiba ir veiksmiga, ja skolotaju centieni ir versti ne tikai uz runas maci?anu, bet ari uz citiem vina attistibas aspektiem: objektu darbibu, fizisko un manu attistibu.
Izmantojot sarunas metodi, varat uzzinat, kadu ietekmi gramata ir atstajusi uz pirmsskolas vecuma berniem
Saruna sniegto datu objektivitate liela mera ir atkariga no pedagoga taktikas, spejas noskaidrot vinu interesejo?os apstaklus ne tik daudz tie?u jautajumu veida, bet netie?i. Sarunas veida pedagogs var uzzinat berna personibas veido?anas ipatnibas: vinu raksturu, moralas jutas, intereses, spejas utt. Ja jautajums: "Vai jums patik konstruktors, kuru spelejat?" ir vienkar?s jautajums, netie?ais jautajums tiek formulets citadi: "Cik biezi jus veletos spelet ?o konstruktoru?" Netie?o jautajumu variacija ir bezpersoniski jautajumi. Ieteicams viniem bezpersoniska forma pajautat: "Vai berniem patik jusu rotalu istaba?" Tomer, atbildot uz to, sarunu biedrs pauz savu viedokli. Netie?ie jautajumi var ietvert projektivus jautajumus. Piemeram, "Ko, jusuprat, zens daritu, ja vin? tiktu nepelniti sodits?" Dazreiz projektivs jautajums ir detalizets situacijas apraksts ar izdomatu personu. Un sarunu biedrs uzzina, ko ?is iedomatais cilveks daris vai jutis. Atbildot uz to, sarunu biedrs noliks sevi jautajuma minetas personas vieta un tadejadi izteiks savu attieksmi.
Mazvertibas komplekss
