скачать книгу бесплатно
a) Attistibas darbs – socialpsihologisko apstaklu radi?ana holistiskai psihologiskai attistibai (psihologiski "partiku?iem" skoleniem).
b) Korigejo?ais darbs – specifisku maci?anas un uzvedibas problemu risina?ana (psihologiski "disfunkcionaliem" skoleniem).
Diagnostika, ko psihologs veic ka planotu pasakumu vai pec skolotaju un vecaku pieprasijuma, kalpo par pamatu korekcijas un attistibas darba virziena noteik?anai.
Korekcijas un attistibas darbs ir holistiska ietekme uz berna personibu ("nesadalot" bernu dazadas garigas sferas), visu personibas aspektu ietekme?anas process, pamatojoties uz
– berna lidzdalibas brivpratigais darbs psihokorekcijas darba (vecaku piekri?ana berniem lidz 5.-6.klasei),
– nemot vera sociali kulturalas vides ipatnibas, individualas ipatnibas un vajadzibas,
– darba formu un metozu konsekvence un nepartrauktiba.
Attistibas darbs ir versts uz berna garigas dzives kognitivo, socialo, personigo un emocionalo sferu.
Attistibas darba formas: attistibas vides organize?ana, apmaciba, izglitojo?as tik?anas ar psihologu, psihologiskas tehnologijas macibu sesijas un arpusskolas sanaksmes; Izglitibas psihodiagnostika – sevis izzina?ana.
c) Psihokorekcijas darbs notiek ka grupu un individualais darbs, un ta pamata ir korekcijas programmu kopums, kas izstradats, nemot vera bernu vecumu un problemas.
III. Skolenu konsulte?ana un izglito?ana. Izglitiba tiek veikta ka atbilde uz noteiktu pieprasijumu, nemot vera skolenu vecuma vajadzibas, vertibas, attistibas limeni un realo grupas situaciju. Konsultacijas galvenokart ir paredzetas vidusskoleniem, un tas tiek veiktas gan pec studenta pieprasijuma, gan pec vecaku pieprasijuma, obligati izpildot brivpratibas un konfidencialitates prasibu. Konsultacijas tiek veiktas ka individuals darbs ar skoleniem un visbiezak par ?adiem jautajumiem:
– grutibas macibas, komunikacija, psihologiskaja labklajiba;
– iemacit pusaudziem pa?izzinas un pa?analizes prasmes;
– sniegt psihologisku palidzibu un atbalstu skoleniem sarezgitas situacijas.
Reizem konsultacijas uzsak psihologs vai skolotajs, un psihologam ir grutak sazinaties ar pusaudzi.
IV. Sociala dispecerdarbiba, kas rodas situacija, kad problema ir arpus psihologa kompetences zina?anu, pieredzes vai speju trukuma del, kad problemu nepiecie?ams risinat arpus skolas. Psihologa nosuti?anas darbiba ietver ?adus posmus:
– identificet problemu,
– atrast kompetentu specialistu,
– palidziba kontakta nodibina?ana starp specialistu un studentu,
– dokumentu sagatavo?ana,
– atbalsts studentam, sekojot lidzi studenta un specialista mijiedarbibai.
Skolas brieduma diagnostice?anas problema
Pa?laik ir diezgan daudz metozu, ka diagnosticet berna skolas briedumu. Kopuma ?is problemas izpetei ir tris galvenas pieejas; antropologisko, pedagogisko un psihologisko.
Antropologiskas pieejas ietvaros ?is problemas risina?anai tiek ierosinats novertet berna skolas briedumu, analizejot vina somatiskas attistibas raditajus. ?im nolukam tiek mekletas korelacijas starp somatiskajiem raditajiem un berna speju veiksmigi apgut skolas macibu programmu.
Lai gan ?aja joma ir ieverojams petijumu apjoms, daudzu no tiem rezultati ir pretrunigi un biezi vien pretrunigi. Tas liela mera ir saistits ar to, ka, novertejot somatisko raditaju vertibu, biezi vien nav apmierino?a izskaidrojuma par mekletajiem modeliem, kas ir sarezgiti savienojumi un interpretacijas, kuras nemti vera konstitucionalie, mediciniskie, socialie un psihologiskie faktori.
Pedagogiska pieeja ietver skolas brieduma noverte?anu no briza, kad berns ir ieguvis noteiktu zina?anu, prasmju un speju kopumu, kas nepiecie?ams macibam skola. ?ada novertejuma izredzes sarezgi citu faktoru, kas nav intelektualais, klatbutne skolas brieduma fenomena, kas ?aja studiju aspekta praktiski netiek skarti.
?aja sakara psihologiskas metodes var but noderigakas diagnostika. Psihologiskas pieejas ietvaros skolas brieduma diagnostice?anai ir skaidri izdaliti divi galvenie virzieni. Pirmais ietver psihodiagnostikas metozu izmanto?anu, lai noteiktu skolas brieduma limeni (Kern-Jerasek tests, Witzlak tests uc). Otrais ietver skolas brieduma noteik?anu, diagnosticejot berna garigo procesu attistibas limeni. Krievu psihologija ?ada attistiba sakas jau 1930. gados, kad pirmo reizi tika prezentetas eksperimentalas metodes, kas atspogulo izmainas berna psihe vina sociali simboliskas aktivitates internalizacijas procesa (dubultas stimulacijas metode).
Musdienu darbu pamata ?aja virziena ir izpratne par garigajiem procesiem ka orientejo?am darbibam, kuru merkis ir objektu un paradibu izpete, to ipa?ibu un attiecibu identifice?ana un nospiedums. Attiecigi skolas brieduma intelektuala komponenta diagnoze tiek uzskatita par ?o procesu attistibas limena novertejumu.
Kriteriji berna gatavibai skolai
Personiga gataviba – berns ir gatavs macibam, ja skola vinu piesaista nevis ar arejo pusi (atributi: portfelis, piezimju gramatinas), bet gan ar iespeju iegut jaunas zina?anas.
Intelektuala gataviba ir horizonta klatbutne, specifisku zina?anu krajums un interese par zina?anam. Speja izprast savienojumus starp paradibam, reproducet modeli.
– Logiskas doma?anas attistiba (speja atrast lidzibas un at?kiribas starp dazadiem objektiem, salidzinot, speja pareizi apvienot objektus grupas atbilsto?i kopigam butiskam iezimem).
Brivpratigas uzmanibas attistiba (speja saglabat uzmanibu uz konkreto darbu 15-20 minutes).
– Brivpratigas atminas attistiba (speja mediet iegaume?anu: saistit iegaumeto materialu ar konkretu simbolu / vardu-attelu vai vardu-situaciju).
Socialpsihologiska gataviba:
– Maci?anas motivacija (velas iet skola; izprot maci?anas nozimi un nepiecie?amibu; izrada izteiktu interesi par jaunu zina?anu apguvi).
– Speja komunicet ar vienaudziem un pieaugu?ajiem (berns viegli nonak saskarsme, nav agresivs, spej atrast izeju no problematiskam komunikacijas situacijam, atpazist pieaugu?o autoritati).
– Speja pienemt macibu uzdevumu (uzmanigi klausities, precizet uzdevumu, ja nepiecie?ams).
Fiziologiska gataviba ir fiziologiskas attistibas limenis, biologiskas attistibas limenis, veselibas stavoklis, ka ari skolai atbilsto?u psihologisko funkciju attistiba:
– Plaukstas siko muskulu attistiba (roka ir labi attistita, berns ir parliecinats ar zimuli un ?kerem).
– Telpiska organizacija, kustibu koordinacija (speja pareizi noteikt virs – zem, uz priek?u – atpakal, pa kreisi – pa labi).
– Koordinacija acu un roku sistema (berns var pareizi parnest uz piezimju gramatinu vienkar?ako grafisko attelu – rakstu, figuru – vizuali uztveramu no attaluma (piemeram, no gramatam).
Skolas gatavibas psihologiskas ipa?ibas
Tradicionali ir tris skolas brieduma aspekti: intelektualais, emocionalais un socialais.
Intelektualaja sfera skolas brieduma sasnieg?anas ipa?ibas ir; uztveres diferenciacija (uztveres briedums); speja brivpratigi koncentreties; speja identificet objektu un paradibu butiskas iezimes un izveidot celonu un seku attiecibas starp tam (analitiska doma?ana); racionala pieeja realitatei; speja logiski iegaumet, speja runat ar ausu, speja saprast un izmantot simbolus, roku un roku un acu koordinacijas smalkas motorikas attistiba un interese par jaunam zina?anam. Kopuma intelektualais briedums atspogulo smadzenu strukturu funkcionalo nobrie?anu. Intelektualas attistibas faktors ir nepiecie?ams, bet nepietiekams nosacijums veiksmigai berna parejai uz skolu.
Emocionala zina skolas briedumu raksturo noteikta emocionalas stabilitates limena sasnieg?ana, impulsivo reakciju skaita samazina?anas, uz kuras fona tiek veikts macibu process.
Socialo briedumu, pirmkart, nosaka berna nepiecie?amiba sazinaties ar citiem berniem, piedalities grupas mijiedarbiba, pienemt un paklauties bernu grupu interesem un parazam. ?i skolas brieduma sastavdala ietver bernu ipa?ibu attistibu, kas lauj viniem efektivi sazinaties ar citiem macibu procesa dalibniekiem (klasesbiedriem un skolotajiem). Vispla?akaja nozime socialais briedums ir berna speja uznemties skolena socialo lomu. Tas izpauzas berna attieksme pret skolu un izglitojo?am aktivitatem, skolotajiem un sevi ka studentu. Studenta veidotais iek?ejais stavoklis lauj vinam tikt ieklautam izglitibas procesa ka darbibas priek?metam, kas izpauzas ka apzinata nodomu un merku veido?ana un isteno?ana, vai, citiem vardiem sakot, studenta brivpratiga uzvediba. ?is komponents ietver ari noteiktu motivacijas sferas attistibas limeni. ?aja aspekta bernu, kur? ir psihologiski gatavs skolai, piesaista macibam ne tikai tas areja puse (portfelis, macibu gramatas, piezimjdatori utt.), Bet galvenokart iespeja apgut jaunas zina?anas, prasmes un iemanas.
Skolas brieduma sasnieg?ana ir saistita ar vairakiem genetiskiem un socialpsihologiskiem faktoriem, kas ietekme berna somatisko un garigo attistibu visa vina dzives laika pirms skolas. ?o faktoru ietekmes raksturs nosaka skolas nenobrieduma celonus, kas ietver:
– Trukumi izglitibas vide.
– Berna somatiskas attistibas trukumi.
Neirotiska rakstura attistiba.
Pirmsdzemdibu vai agrins postnatals centralas nervu sistemas bojajums.
Shema berna psihologiska un pedagogiska profila sastadi?anai uznem?anai skola
Tipologiskas ipa?ibas:
– Aktivs, mobils, lens, inerts, lens. Uzbudinams, nelidzsvarots, mierigs, lidzsvarots, nomakts, whiny.
– Atra reakcija uz verbaliem stimuliem, parsledzamiba.
"Valdo?ais noskanojums ir jautrs, nomakts, bez lielas pieskanas. Vai dienas laika ir kadas pek?nas garastavokla svarstibas?
– Vai vin? ir neatlaidigs, saskaroties ar grutibam, ar kuram nacies saskarties, vai atkapjas, saskaroties ar tam? Ludz palidzibu un izmanto to.
Raksturigas pazimes:
– Sabiedriskums, introvertums. Viegli sazinas, pareizi uztver situaciju, saprot tas nozimi, uzvedas adekvati, kontakts un komunikacija ir sarezgita, izpratne un reakcija uz situaciju ne vienmer ir vai nav pilnigi adekvata, labi neveido kontaktu, ir grutibas komunikacija, situacijas izpratne.
– Attieksme pret draugiem – draudzigums, negativisms, laipniba, rupjiba u.c.
– Attieksme pret lideribu – velme pec parakuma, vai citi atzist lideri par lideri. Vai vin? parada organizatoriskas prasmes un iniciativu?
– Attieksme pret pieaugu?ajiem. Attieksme pret uzdevumiem, iedro?inajumiem, neuzticibu.
– Kadiem aktivita?u veidiem jus dodat priek?roku?
– Verbalas komunikacijas aktivitate – atbilst vecumam, palielinas, samazinas, ir izolacija, negativa attieksme pret runas komunikaciju.
"Uzvediba ir organizeta, dazreiz ta neregule tas uzvedibu, ir nepiecie?ama pastaviga areja kontrole.
Psihologiskas iezimes:
– Dzirdes iegaume?ana, vizuala iegaume?ana, taustes iegaume?ana. Atceras atri vai leni, ar grutibam, pareju uz ilgtermina atminu, RAM apjoms ir pietiekams, ierobezots, zems.
– Ilgsto?a uzmaniba – spej ilgsto?i koncentreties vai viegli noverst uzmanibu. Uzmanibas nover?anas daba – Apjucis stimuli, ja nav areju stimulu.
– Uzmanibas novirzi?ana – viegli, atri, leni, gruti.
"Uzmanibas sadalijums ir pietiekams, bet tas ir gruti.
– Visparejais uzmanibas attistibas limenis ir vecumam atbilsto?s, zems, nav izveidojies.
Garigas aktivitates attistibas limenis:
– speja salidzinat, klasificet, visparinat, speja izdalit objektu un paradibu butisko iezimi.
– prasme izmantot iegaume?anas panemienus – mediaciju, grupe?anu, asociacijas.
Sensoro funkciju attistiba:
– Analizatoru stavoklis, visparino?u ideju klatbutne par formu, izmeru, krasu, relativitates jedzienu – atbilst vecumam, netiek veidots, tiek parkapts.
Izteles attisti?ana:
– Spilgtums, spilgtums, izteles bagatiba, speja darboties ar atteliem, kados darbibas veidos tas izpauzas (muzika, maksla, matematika, fiziskaja audzina?ana, runa, konstrukcija u.c.) – atbilst vecumam, parmerigi, izteles procesu vajumam.
Verbala dala:
– Izpratne par stastiem ar sleptam nozimem.
– Para analogijas.
– Narativs stastijums ir runas nominativas un komunikativas funkcijas.
– Speja stradat dialoga rezima.
– Runas aktivitate – adekvata situacijai un vecumam, parmeriga, grutibas uzsakt runas izklastu, emocionala nepietiekamiba, problemas ar papla?inatu runu, izrunas grutibas, stosti?anas, eholalijas, runas kli?eju klatbutne utt.
Sniegums klase:
"Attieksme ir aktiva, ieintereseta, vienaldziga.
– Nodarbibu laika ir koncentrejies vai biezi apjucis.
– Atri vai lenam keras pie darba.
"Darba temps ir atrs, videjs, lens. Lena darba tempa iemesli ir doma?ana, pamatigums un garigas aktivitates samazina?anas, piemeram, letargija, letargija, uzmanibas nover?ana utt.
– Nogurums izpauzas ka tempa palenina?anas, kvalitates pasliktina?anas vai pilniga darba partrauk?ana.
– Subjektivas un objektivas noguruma pazimes – sudzibas par nogurumu, galvassapem, letargiju, miegainibu, uzmanibas nover?anu u.c.
– Snieguma samazina?anas klases vidu, sesijas beigas.
– Speja ieverot instrukcijas, speja ilgsto?i turet instrukcijas.
Darbibas nejau?iba:
– Saglaba aktivitates merki, izklasta tas planu, izvelas atbilsto?us lidzeklus, parbauda rezultatu, noved uzsakto darbu lidz galam.
– Darbibas procesa vin? biezi ir apjucis, parvar grutibas tikai ar psihologisku atbalstu, vinam biezi nepiecie?ams iedro?inajums.
"Darbiba ir haotiska, nepardomata, tiek zaudeti dazi uzdevuma nosacijumi, rezultats netiek parbaudits, grutibu del tas partrauc darbibu, palidziba ir neefektiva.
Darbs ar bernu:
– Tika veikts attisto?s un korigejo?s, pavado?ais darbs, cik ilgi, veids (par telpisko attelojumu veido?anu, kognitivo procesu attistibu, emocionalo izglitibu utt.) ieteikumi turpmakajam darbam (ja nepiecie?ams).
