скачать книгу бесплатно
«Es jau sen gribeju kaut ko darit,» Arsenijs paliecas uz priek?u, meitene piespiedas pie gridas, vina saka tricet.
Puisis piegaja pie vinas lupam un gribeja vinu noskupstit, bet koridora kaut kas nokrita, tas noversa vina uzmanibu, un Vesta izmantoja mirkli, atgruda vinu, atri uzleca un ka lode izlidoja no klases. Vinas vaigi dega, elpo?ana bija apgrutinata. Klases durvis aizcirtas.
Senija pasmaidija un apgulas vinam uz muguras.
«Traks,» vin? teica, aizverot acis.
Lai gan vinai blakus vin? klust savadaks neka vienmer. Vinas uzvediba, ieradumi un manieres, tas viss neietilpst vajaka dzimuma standarta jedzienos. Vina nekautrejas, necen?as but stulba un neflirte ar pui?iem. Vesta ir dabiska un raupja, un tas vinu at?kir no citam. Vina nav absoluti neka sievi?kiga, pat zelastibas nav.
Un Senijai nekad nav patiku?i tadi cilveki ka vina. Vina gaume izsmalcinatas jaunkundzes ar labam manierem un speju flirtet, vispar istas damas, kuras spej iekarot virieti, tikai uz vinu paskatoties.
Arsenijs nevareja beigt domat par ?o trako sievieti, kura pec vannas uzvedas ka traks jenots. Vina izcelas ne tikai starp visiem studentiem, bet ari no visam meitenem, kuras vin? jebkad bija pazinis.
Tas pa?as dienas vakara.
Vesta skreja pa gaiteni, vinas mugursoma vilkas gar gridu, vina pie durvim samazinaja atrumu un strauji atvera tas. Skolotajs parsteigts paskatijas uz meiteni.
«Atvainojiet, es kaveju,» Romanina nomurminaja, ievelkot elpu, pussaliekta stavokli.
«Nac iek?a,» saka Elza, radot meitenei ienemt tuk?u vietu.
Nolaidusi galvu, Vesta panem tuk?u rakstamgaldu. Vina iznem macibu gramatu, burtnicu un sak klausities skolotaju. Patiesiba Romanina ir loti preciza persona, vinai nepatik, ja kads kavejas, un vina aizliedz sev kaveties. Kave?anas ir neciena pret cilveku. Bet ?odien meitene nevareja kontrolet savu kermeni un pratu.
Pec notikumiem deju zale vina skraidija aplus pa akademiju, lai kaut ka tiktu vala no parnemtajam domam, Vesta centas sevi fiziski saspiest, lai visas domas aiziet otraja plana. Vina tik loti aizrava ar ?o darbibu, ka vina pilniba zaudeja laika izjutu. Bet vakara vinai ir papildu nodarbibas italu valoda, vina speciali pierakstijas uz tam, lai atri apgutu valodu.
Vina ielidoja istaba desmit minutes pirms stundu sakuma, Romanina, draudzenei neko nesakot, iegaja du?a, pargerbas un metas uz klasi, vina skreja loti atri, pat izdevas notriekt paris cilvekus. Un ?eit vina sez klase. Vesta veic piezimes un atzime nepiecie?amas lietas macibu gramata, atradisies istaba un analizes visu sikak.
Romanina nodrebeja no sajutas, ka kads uz vinu verigi skatas, vina pagriezas un pa labi ieraudzija Martinu, kur? skatijas uz vinu tuk?a vieta, nenover?ot acis. Vesta strauji pagriezas, tik loti, ka rakstamgalds gandriz apgriezas. Vinas vaigi atkal kluva sartinati, otro reizi taja diena. Meitene ierakas savas piezimes un saka citigi klausities skolotaju. Visu atliku?o stundas laiku vina juta vina skatienu uz sevi, bet vairs neuzdro?inajas apgriezties un paskatities uz vinu.
– ?odien vari but brivs. Lidz nakamajai stundai jums jaiemacas 150 vardi no pirmas rindkopas,» Elza sacija un izgaja no biroja.
Romanina aizvera macibu gramatu un nogurusi zavajas, joprojam bija slikta diena, un rit tikai sakas skolas nedela, un vinai ?kita, ka vina nemaz nav atputusies. Meitene atvera mugursomu pla?ak un atstaja tur savus skolas piederumus.
«Profesor,» Vesta pagriezas pret virieti, beidzot pacelusi vinu uz galvas. «Neskatieties uz mani ta velreiz, es nevareju apkopot savas domas.»
«Piedod Vesta, jus vienkar?i izskatijaties loti smiekligi, kad centaties koncentreties,» atbildeja Suvorovs.
– Starp citu, ko tu dari stunda? «Tu pats esi profesors,» meitene jautaja, uzkarusi plecos mugursomu.
«Tas, ka esmu profesors, nenozime, ka es zinu visu pasaule,» vin? smaidot sacija, laujot meitenei iet uz priek?u. – Es vienmer gribeju iemacities italu valodu, ta ir tik temperamentiga valoda.
«Es priecajos, ka vismaz kads ?aja vieta dalas ar manu aizrau?anos macities,» Vesta atvera durvis un izgaja koridora.
«Tu neesi viena,» vin? vinai sekoja. – Vai esat stradajis pie savas emocionalitates?
«Man vel nav bijis laika, bet apsolu, ka centi?os atrast sevi vismaz dazas emocijas,» smaidot sacija meitene.
«Tevi tas ir, jus vienkar?i baidaties tos izlaist.» Nebaidies, neviens tevi vinu del nenosodis.
– Un es ne no ka nebaidos.
Vini iegaja koridora, kas veda uz sievie?u sparnu. Vinu solis bija merits, nesteidzigs, it ka abi negribetu, lai cel? tik atri beidzas.
– Pavisam nekas? – virietis jautaja, ejot viena limeni ar vinu.
«Absoluti, tikai dazreiz,» Romanina smaididama ievilka. – ?kiet, esam sasniegu?i sievie?u sparnu. Paldies, profesor, ka pavadijat mani. Man bija prieks tevi redzet.
«Abi, tiekamies klase,» Martin? teica un devas uz virie?u sparnu.
Vesta dazus mirklus pieskatija vinu un tad devas uz savu istabu. Un tad aiz vinas aizveras durvis uz kopmitnes istabu.
– Kas notika? Kur tu biji? Ko Senijai no tevis vajadzeja? – Emma uzbruka draudzenei ar jautajumiem, piespiezot vinu pie durvim.
– Tu nobiedeji mani! «Vesta nodrebeja uz vietas, nonema no pleciem mugursomu un svieda to galda virziena. «Neuzdodiet parak daudz jautajumu un izsledziet ultraskanu, manas bungadinas ar to nevar tikt gala.»
Romanina novilka kedas un pec tam jaku, atstajot vinu dzinsos un sarkana T-krekla.
– UN?? Nemocieties, pastastiet man visu – Lankova saka kratit savu draugu aiz pleciem.
«Es skreju, un Isajevs mani uzaicinaja uz balli, tas ari viss,» Vesta sacija, nonemot draudzenes rokas no pleciem, vina atvera skapi un iznema savu milako pidzamu.
– Senija tevi uzaicinaja uz balli? – draudzene izbrina ievilka, neticot saviem vardiem. – Nevar but.
«Pajauta ?ai zvaigznei pa?ai,» Romanina nonema no matiem gumiju un uzmeta to uz kumodes. – Bet es atteicu, kapec doties uz balli ar visu milako, kas var but sliktaks par to?
«Sports un zinatne ir pilniba apedu?i jusu smadzenes,» sacija Emma, sitot sev pa pieri. «Vin? ir musu valsts priesteris, katra meitene velas iet ar vinu uz balli, un jus esat vieniga, kas vinam atteicas.»
«Ko es varu darit, ja vin? nav mans tips un vin? ir stulbs ka ?is dzelzs gabals?» – Romanina pieklauveja pie dzelzs balsta, kas tureja gultu.
«Tu mani nogalina,» meitene nokrita uz kresla. – Ka tu vari ?adi uzvesties?
– Viegli! – Ve novilka savu T-kreklu un parklaja pidzamas kreklu. – Es varu tevi iemacit, ej, kamer es pasniedzu bezmaksas meistarklases.
«Tad labak, ja mani tulit izraida no ?ejienes.»
– Ka velies. Es ie?u gulet – Vesta uzkapa pa kapnem un devas gulet, ?odien bija parak gara un notikumiem bagata diena, un vina noteikti bija pelnijusi mierigu un veseligu miegu.
Meitene apsedza galvu ar segu, saldi zavajas un aizvera acis. Lidz pirmdienas ritam nebija palicis daudz laika.
8. NODALA
STARPPERSONALAS ATTIECIBAS.
Mes visi sevi saucam par daudzpusigiem cilvekiem, mums ?kiet, ka mes par visiem zinam visu. Tipisks vairuma cilveku nepareizs priek?stats. Mes zinam un redzam tikai to, ko pa?i velamies redzet. Mes ne vienmer redzam acimredzamas lietas, kas ir musu deguna priek?a. Katrs no mums dzivo sava pasaule. Tas nemaz nav slikti, tas viss labi ieklaujas cilveka normala uzvediba. Galu gala katrs no mums dzivo un redz to, ko velas.
Bet vienmer pienak bridis, kas atklas noslepumus. Parasti viss, ko tik spitigi nepamanijam, iznak visnepiemerotakaja bridi. Un tad musu pazistama pasaule sabruk. Ziniet, arsti to sauc par «komforta zonas atsta?anu», kad mes nonakam situacija, kas mums ir neierasta un piedzivojam stresu. Tam nav neka slikta, stress mus stiprina, bet fakts ir tads, ka ne katrs var atstat ?o zonu un ieiet vieta, kur neko nezina.
Katram no mums aiz muguras ir savs noslepums, kadam tas ir briesmigi, kadam ne tik loti. Dzive mums dava ne tikai atminu bagazu, bet ari skeletu skaits musu personigaja skapi vairojas. Pasaule nav neviena kristaldzidra cilveka. Katrs ir kaut reizi melojis. Mes nerunajam par globaliem meliem, vienkar?i katrs uz ierasto jautajumu «ka tev iet?» vismaz vienu reizi ir atbildejis ar meliem. Dazreiz ir vieglak melot, neka atzit pasaulei, ka jums neklajas labi un jums ir vajadziga palidziba.
Meliem ir dazadas formas, tacu beigu beigas, sasniedzot deriguma terminu, tie atstaj nepatikamu pecgar?u dvesele, un daudzas lietas, par kuram mes iepriek? tikam dargi, sabruk. Katram ir savs iemesls meliem un katrs personigi cen?as attaisnot savus melus sev. Protams, meliem nav nekada attaisnojuma. Tacu daudzi izvelas melu celu.
Rits. Aleksandra Isajeva dzivoklis.
Isajeva gimene nekad nav piedzivojusi finansialas problemas. Arsenija tevs Aleksandrs saka stradat loti agri, un lidz cetrdesmit piecu gadu vecumam vinam ir diezgan labs kapitals. Vinam ir vairaki dzivokli visa valsti, paris majas un ipa?umi arzemes, ka saka, nevar aizliegt dzivot skaisti. Virietis vienmer centas savas gimenes laba; kad sieva bija dziva, vin? visu darija vinas laba. Kad vina bija prom, vin? visu uzmanibu pieversa delam, tacu ?kiet, ka Arsenijam teva aprupe nemaz nav vajadziga.
Pec sievas naves dels pilniba partrauca ar vinu sazinaties, visas vinu sarunas beidzas tikai ar to, ka Senija ludz vai nu atvert vinam kontu papildus vaditajam, vai ari, ja runa ir par citiem finan?u jautajumiem. Kamer Isajevs ir nepilngadigs, vin? nevar patstavigi parvaldit savu nopelnito naudu.
Aleksandrs ir loti noraizejies par savu delu, tacu vini nekad neuzdro?inas ar vinu runat no sirds uz sirdi. Atminas par tragediju joprojam ir parak spilgtas abu atmina, ?kiet, ka abi ar jebkadiem lidzekliem cen?as izvairities no sarunas, lai tikai nepieskartos sapigajai temai.
Isajevs vecakais staveja liela un gai?a vannas istaba spogula priek?a un noskujas. Virietis domaja, ka ir pienacis laiks izligt ar delu un izstastit visas mates naves detalas. Virietim ir apnicis daudz ko slept no dela, vinam ir tiesibas zinat, kas isti noticis. Bet Senija var vinam neticet, un patiesiba var vinus vel vairak atdalit; veiksmigais uznemejs nezinaja, ka atrisinat ?o problemu, lai gan vin? risina visus citus jautajumus uzreiz. Virietis bija iegrimis pardomas un nepamanija, ka istaba ienaca stalta, apmeram cetrdesmit gadus veca sieviete. Vina piegaja pie vina un apskava vinu no aizmugures, uzlika skupstu uz vina pleca.
– Labrit! – Altmans pievilka, cie?ak pieklaujoties virietim.
– Ka tu guleji, mila? – Aleksandrs jautaja, iesledzot udeni.
«Ar jums ir labi, ka parasti,» sacija Ludmila un, atlaidusi virieti, vina apsedas uz izlietnes malas.
Isajevs noliecas, lai nomazgatu atliku?as putas, kad vin? pacela galvu, sieviete vinam pasniedza svaigu sniegbaltu dvieli.
– Par ko tu tik loti doma? – vina jautaja, ieraugot sava milota virie?a domigo skatienu.
«Es domaju, ka mums ir pienacis laiks izstastit Bellai un Senijai visu,» vin? atbildeja, abas rokas noliecot uz izlietnes un skatoties uz vinu. «Agrak vai velak vini visu uzzinas.»
– Mes ar jums jau esam runaju?i par ?o temu. Bella vel nav gatava dzirdet, ka man ir jauns romans. Vina jau ?obrid pardzivo grutu periodu, un tas vinu beidzot piebeigs. Un Senija, visticamak, nebus apmierinata ar ?im zinam – Ludmila satvera Isajeva roku. – Jus vinus pazistat, vini abi ir parak emocionali un var pielaut daudz kludu.
«Bet mes vairs neesam skoleni, lai skrietu pa sturiem un sleptos no visiem,» Aleksandrs iebilda, izelpojot. – Mums galu gala nav tiesibu uz laimi?
«Mums ir, bet musu berni nav gatavi ?adai patiesibai.» Tu pats to saproti, Sa?, – sieviete noleca no izlietnes un velreiz apskava virieti, uzliekot galvu uz vina kailajam krutim.
«Es zinu,» vin? izdvesa un noskupstija savu miloto sievieti uz vinas galvas.
Visgrutak pasaule ir paturet savu miloto noslepuma no gimenes. ?kiet, ka esat laimigs, tacu taja pa?a bridi jusu dzives svarigakie cilveki nevar dalities ar jums prieka. Vinam jau bija gruti attureties, lai nepateiktu delam visu patiesibu, tacu vin? turas, lai gan nezina, cik ilgi vel iztures.
Marka un Arsenija istaba kopmitne.
Ikvienam ir noslepumi. Bet ir ipa?i gruti kaut ko noslept, kad atrodaties ierobezota telpa. Ikvienam akademija ir noslepumi, bet, ja dazi izbirs, nekas nenotiks, un, ja citi klus zinami, tad no liela skandala un izrekina?anas noteikti nevar izvairities.
Altmans un Valters sava starpa patureja vienu noslepumu. Ja vinu noslepums naks klaja, daudziem tas nepatiks. Marks un Bella guleja gulta, saspiedu?ies, puisis iebaza degunu meitenes kakla un vienkar?i izbaudija mirkli, kad var vienkar?i apgulties ar vinu un kluset. Diviem iemileju?iem cilvekiem ne vienmer kaut kas jasaka, dazreiz vienkar?i jasaturas rokas vai japaskatas viens otram acis, un tas sniedz daudz vairak neka ugunigas runas par milestibu un uzticibu. Ikviens, kur? kadreiz ir patiesi milejis, sapratis, par ko mes runajam.
– Kur ir Senija? – Bella jautaja, izbraucot ar pirkstiem caur milota matiem.
– Nezinu. Vin? steidzas kaut kur pirms ritausmas un nekad neparadijas. Vin? dro?i vien izstrada planu, ka apburt Romaninu.
– Var but.
Puisis piecelas sedus gulta un paskatijas uz savu miloto, vin? izskatijas noguris, bet ne tapec, ka vin? slikti guleja, ?eit bija kaut kas cits.
«Belle, mums jaruna,» vin? teica ar nopietnu skatienu un nokapa leja.
– Par ko? – jauna dama jautaja, sapinot matus, sededama gulta.
«Par mums,» Marks izdvesa un atvera skapi. «Man ir apnicis izlikties, ka mes ar jums esam tikai draugi.» Vai jums tas ne?kiet stulbi?
– Mes ar jums jau esam runaju?i par ?o temu. Labak paturet musu attiecibas noslepuma. Maz ticams, ka jusu menedzerim patiks musu savienojums, un Karamelu ?is jaunums neiepriecinas – Bella nokapa leja un apsedas uz kapnem.
«Jus vairak uztraucaties nevis par manu menedzeri, bet gan par Karameli.» Kapec tu baidies no vinas viedokla? Vina ir ka zemes naba, un tikai vina var izlemt, kam ar kuru jatiekas? – puisis pacela balsi un aizcirta skapja durvis.
«Ne, ta ir tikai Karamele,» Belka ludzo?i sacija, pielecot no sedekla.
– Un ko tad? Vina ir vina, mes esam mes! – puisis satvera rokas. «Es gribu iet uz pasakumiem ar savu draudzeni, es gribu, lai paparaci fotografe mani kopa ar jums, nevis ar citu modeli.»
– Marka! «Altmans gribeja pieiet pie drauga, lai vinu nomierinatu, bet tomer pa?saglaba?anas instinkts izradijas specigaks, un vina to nedarija, meitene tikai lenam gaja uz durvju pusi. «Mums tagad nav tiesibu visiem stastit par mums, tas slikti ietekmes mus abus.»
«Bella, es gribu noteiktibu,» Valters pagriezas pret vinu un salika rokas uz krutim. – Vai nu mes visiem sakam, ka tiekamies, vai ?kiramies, izvelies. Es do?u tev laiku padomat.
Altmans neatbildeja, meitene pagriezas, atvera durvis un izlidoja pamestaja koridora. Kapec dzive viss ir tik gruti? Kapec jus nevarat vienmer pateikt patiesibu, kapec jus nevarat darit to, ko velaties? Bella aizsedza seju ar rokam un uz paris minutem aizvilka elpu. Vinai riebas strideties ar Marku. Pec katra strida vina palika nepatikama pecgar?a, un vina nevareja uz vinu ilgi dusmoties, ?is puisis vinai bija parak dargs, vini bija parak daudz kopa pardzivoju?i, lai zveretu par ?adiem sikumiem.
Tiklidz aiz meitenes aizcirtas durvis, Valters vairs nespeja savaldit emocijas. Vin? pagrieza duri un no visa speka atsitas pret sienu. Puisis smagi elpoja. Galu gala vin? bija meitenu milakais, visi veletos klut par vina dzivesbiedriem, bet ilgu laiku vinam vajadzeja tikai vienu – Bella. Vin? gribeja vinu turpmak saukt par savu sievu, tacu, ja viss turpinasies ?adi, diez vai vini pat sasniegs oficiala para statusu.
Altmans ievilka elpu un parvietojas pa gaiteni; pirms nodarbibas vinai vajadzeja pargerbties un atjegties, lai izskatitos pec saulainas Bellas, nevis pratojo?a cilveka.
– Altman, ko tu tik agri dari virie?u kopmitne? vaicaja vinas direktore, kura, ?kiet, paradijas no nekurienes.
«Man vajadzeja panemt macibu gramatu,» Bella meloja, nepacelot galvu.
– Kur ir macibu gramata?
– Precizak, vajadzeja panemt macibu gramatu.
– Tik agri? Jus zinat, ka virie?u sparna apmeklejums ir iespejams tikai no pulksten 10 lidz 22, un tagad ir tikai astoni.
«Piedod man, es pilniba aizmirsu par laiku,» Bella nomurminaja.
– Pirmais bridinajums. Vel divi, un jus izlidosiet no ?ejienes, neskatoties uz visiem jusu nopelniem. Tas ir skaidrs? – sieviete bargi teica.
«Ja,» meitene isi atbildeja. – ES varu iet?
– Ta ir brivdiena.
Bella apstaigaja sievieti un, cik vien atri speja, metas uz sievie?u sparnu. Diena acimredzot bus briesmiga, tai pat bija visbriesmigakais sakums, bet kas interesanti ir tas, ka tik briesmiga lieta vinu sagaida nakamaja?
No rita kafejnica, ka ierasts, ir daudz skolenu un visi izskatas diezgan nelaimigi, lielaka dala vel nav pat lidz galam pamodu?ies. Darba dienu ritos visvairak pateretie produkti ir kafija un energijas dzerieni. Lai kaut ka uzmundrinatu, studenti lej sevi litrus ?o dzerienu, ?ada terapija nepalidz visiem pamosties.
Emma un Vesta sedeja zales centra un miegaini sildija rokas uz tejas kruzem, meitene visu laiku zavajas. Vestai piecelties no ritiem vienmer ir bijis gruti, lai gan vina pati sevi trenejusi daudzus gadus pec kartas. Bet, ka saka, puci sevi nekad nenogalinasi.
Attaluma no viniem sedeja «zvaigznu» grupa. Senija izskatijas vislaipnaka no visiem, lai gan vin? taja nakti guleja vismazak. Ap se?iem no rita vin? uzspridzinajas un aizskreja uz muzikas istabu, vinam radas ideja par jaunu dziesmu, un vin? steidzas to pierakstit uz papira. Iedvesmu nevar kontrolet, ta var paradities jebkura bridi. Puisis rokas virinaja energijas dzeriena skardeni, galu gala vina aizrau?anas izzudis lidz pusdienas laikam, bet vinam bija japacie?as lidz vakaram. Preti vinam sez drums Marks, kur? skatas uz vienu punktu sev priek?a, saruna ar Bellu un vinas uzvediba vinu parak sapinaja, un vinu aizvainoja draugs.
Karamele dzera melnu kafiju un kaut ko lasija plan?etdatora. Pec minutes viniem pievienojas elpas aizdususi Bella, kura apsedas blakus Senijai.
