banner banner banner
Pavasara dienasgrāmatas
Pavasara dienasgrāmatas
Оценить:
Рейтинг: 0

Полная версия:

Pavasara dienasgrāmatas

скачать книгу бесплатно


– Bella, atnes udeni! – profesore paveleja, dodoties pie meitenes.

Altmane pamaja ar galvu un izlidoja no deju zales, visus nobiedeja ?ads notikums, jo pirms tam viss bija kartiba. Romanina pielika otru roku pie krutim, tadejadi cen?oties atgut elpu. Uz to vinas acim saskreja asaras. Pec minutes Bella atnesa glazi udens un pasniedza Milanai.

«Iedzer Vestu,» sieviete teica, pacelot glazi pie meitenes lupam.

Vina ar trico?am rokam panema glazi un maziem malciniem saka dzert udeni, klepus pazuda, un paris minu?u laika vini iztuk?oja visu glazi. Vinai joprojam bija gruti elpot, vina neatvera acis.

– Ka tev iet? – profesors Milans jautaja, turedams meiteni aiz pleciem. – Varbut vajag apmeklet arstu?

«Viss ir kartiba,» Vesta atbildeja aizsmaku?a balsi un beidzot atvera acis, vina ieraudzija studentu un profesora izbiedetas sejas. «Es tikko aizsmaku, acimredzot man tagad ir daudz labak.»

– ?odien meginajums ir beidzies. Rit es tevi gaidi?u ?eit pec nodarbibam,» vina pasniedza roku Vestai, meitene pateicigi pamaja ar galvu un piecelas no gridas. – Un tu, ej pie arsta.

Romanina jau grasijas atbildet, tacu vinu partrauca Emmas ienak?ana klase.

«Piedod,» meitene atvainojas. «Vesta, tavs tevs zvana,» un Emma pasniedza talruni draudzenei.

Vesta iznema telefonu no draudzenes rokam un izgaja no klases. Vinas kajas tik tikko vareja vinu noturet, rokas triceja, un balss bija aizsmakusi. Vina atradas vesa koridora un atspieda muguru pret sienu.

– Sveiks tevs! – teica meitene, aizsedzot acis ar roku.

– Sveika, darga, tava balss ?kiet mazliet aizdususi.

«Mes tikko noskrejam krosu, tapec es ta elpoju.» Ka tev iet Vai esat majas vai joprojam esat komandejuma?

– Man pietrukst savas milotas meitas. Ja, es joprojam esmu celojuma, es ieradi?os pec paris nedelam un atbrauk?u pie jums macities, jus tacu neiebilstat, vai ne?

– Ka es varu but pret? – Vesta meloja, vinai riebas melot tevam. «Tikai ?eit viniem nepatik, kad nak radinieki, noteikumi ?eit ir parak stingri, tet.»

«Tas ir labi, manas meitas del es atradi?u veidu, ka iepriecinat jusu sargus.» Piedod mazulit, man jaiet, darbs sauc.

«Cau, tet, man tevis pietrukst,» meitene nolika klausuli un noslideja leja pa sienu.

Vesta nospieda zvana beigu pogu. Vina ir slikta stavokli, jo vinai ir jamelo savam tevam, jo vina vinu tik loti mil, un jums nevajadzetu melot tiem, kurus milat, tas ir nepareizi. Romanina piespieda celus pie krutim un uzlika galvu uz aug?u. Lietas bija daudz sliktakas, neka vina vareja iedomaties no pa?a sakuma. Vinai ?kita, ka vina pagaidam varetu viegli melot tevam, tacu izradas, ka tas ta nav.

Tagad, kad vina dzirdeja vina balsi, vina gribeja vinam visu pastastit. Bet, ja vina to daritu, vinai butu nekavejoties jasakrava mantas un japamet akademija. Bet vin? nevelas to darit. Un vina ari nevelas melot savam tevam. Kapec dzive viss ir tik gruti? Kapec nav universalas atbildes uz visiem svarigajiem dzives jautajumiem. Mes vienmer esam izveles priek?a un nekad nezinam, kur? cel? mums bus piemerots. Ja, mes neko neuzzinasim, kamer kaut ko neizdarisim. Vesta pacela galvu un paskatijas uz sienu sev priek?a. Vina ?odien bija patie?am nogurusi un, lai atgutu spekus, vajadzeja labi izguleties.

11. NODALA

SEJU PRET SEJU.

Vestas interaktiva dienasgramata

niks:Vesna

«Ir pagajis ilgs laiks, kop? pedejo reizi rakstiju ?aja dienasgramata. Tam bija objektivi iemesli.

Ir pagaju?as tikai dazas skolas nedelas, un es jau esmu diezgan pargurusi un pat nevaru izlemt, kas mani nogurdinaja vairak, studijas vai cilveki. Programma ?eit ir patie?am intensiva, priek?meti nak pec kartas, un absoluti nav laika nopusties un atvilkt elpu, tacu tas mani diez vai var nobiedet. Daudzus gadus pec kartas dzivoju lidziga ritma un pieradu. Fiziskas aktivitates ?eit ir patie?am nopietnas, tacu man ir trenets kermenis un visas grutibas, kas rodas, macoties ?eit, izturu daudz vieglak neka Emma. Katru vakaru es redzu, ka nabadzite cie? no ta, ka vina knapi var uzkapt uz gultas. Man vinas zel, bet lepojos ar vinu. Vina dodas preti savam sapnim. Emma ir sapnojusi ?eit studet tik daudzus gadus, un tagad vina atrodas ?is akademijas sienas. Ja, vina nogurst, ja ir gruti, bet vina nepadodas. Vienigais, kas mani patie?am apbedina, ir tas, ka vina joprojam nav parvarejusi bailes runat publiski. Ja nekas nemainisies, tad man bus jaizdoma, ka palidzet draugam. Ja, es ne vienmer esmu uzmanigs vai sirsnigs pret vinu, biezi esmu rupj? pret vinu, bet es vinu nepratigi milu. Vina ir mana vieniga draudzene, kura joprojam pacie? manus tarakanus. Esmu vinai par to pateicigs; ja vina mana dzive nebutu, es nezinu, kur es ?obrid atrastos. Vina dro?i vien kada universitate studejusi augstako matematiku vai fiziku. Tikai tagad es sapratu, cik tas viss ir garlaicigi.

Ja, galu gala studijas mani nenogurdina tik loti, cik cilveki, kas dzivo ?ajas sienas. Es vienmer dzivoju atsevi?ki no cilvekiem sava majigaja mazaja pasaule, kur nevienam nebija vietas, iznemot macibu gramatas un sportu. Bet ?eit visur ir cilveki, kuriem, ?kiet, es nepatiku. Nekad agrak nebiju bijusi skandala centra, bet ?kiet, ka dzive viss notiek pirmo reizi. No sava stulbuma vai varbut naivuma es gandriz noskupstiju visas valsts meroga zvaigzni Arseniju Isajevu. Es nezinu, kas taja bridi mani parnema. Ta vien ?kita, ka tas bus labs veids, ka noslegt vakaru. Ka man logiskaja prata vispar vareja ienakt tik traka ideja? Es nekad agrak neesmu skupstijies ar nevienu, man nav biju?as attiecibas, es nekad sava dzive pat neesmu gajis uz randinu, un ?eit, pie jums, es gribeju ienirt ?aja visa. Es nezinu, ka vinam izdevas mani apburt (lai gan vina muzika tie?am izklausas loti sirsnigi, es gribu ticet, ka vin? taja ir ists), bet vina uzbrukumam es nevareju pretoties. Kad vin? mani apskava un mes vienkar?i klusejam, mani notika emociju eksplozija, likas ka parasts apskaviens, bet mana prata tas izraisija divainu reakciju. Es pat nezinu, ka to aprakstit vardos. Interesanti, vai mes butu beigu?i skupstities vai ne? Es to nekad vairs neuzzina?u.

Tacu bridi partrauca Karameles paradi?anas. Ak, ?i blondine tie?am var mani nokaitinat. Kapec es neiepriecinaju vinas zvaigzni? Es nepretendeju uz vinas akademijas karalienes titulu, visas ?is regalijas mani nemaz neinterese, es esmu daudz piezemetaks neka lielaka dala studentu. Acimredzot kaut kas mani vinu biede. Bet atgriezisimies pie ta vakara. Vin? mani praktiski noskupstija, bet tad ienaca Karamele un viss aizgaja uz elli. Ja vina butu vienkar?i izteikusi kodigas piezimes, es to mierigi izturetu, kop? bernibas biju pieradis dzirdet negativus viedoklus par sevi un savu izskatu. Tacu vina devas talak un nolema visu redzeto iemuzinat kamera.

No rita visa akademija zinaja par nakts incidentu, un visi redzeja, ka mes ar Arseniju praktiski skupstamies. Pirmo reizi pec ilgiem laikiem man tie?am bija kauns, lai gan acimredzot nebija par ko kauneties, bet taja bridi man likas savadak.

Kopuma es ?aja akademija izcelos visas frontes. Man jau ir oficiali izteikts pirmais bridinajums, vel divi un mani no ?ejienes izraidis. Man jabut daudz uzmanigakam, es nevelos tagad pamest ?o vietu. Saku pierast pie vietejas burzmas un tenkam aiz muguras. Ziniet, nav tik svarigi, ko par mani saka un doma citi, galvenais, ka es pats zinu patiesibu. ?i ir mana dzive, nevis vinu.

Ak, man joprojam ir smaga saruna ar profesoru, kur? pasniedz nodarbibas baseina. Vini saka, ka vin? visu laiku pavada baseinu, bet es pat nevaru tur iet, nemaz nerunajot par to. Bet ?i problema ir kaut ka jaatrisina, es nevaru no vina aizbegt uz visiem laikiem, vai ne?

Ak, gandriz aizmirsu. Tagad esmu deju kolektiva, mana pirma uzsta?anas bus rudens balle, atklasim ?o pasakumu. Protams, mana ieklau?anas ?aja komanda atkal visus neiepriecinaja. Bet kapec lai es visiem patiktu? Es neesmu 100 eiro banknote!

Nu ir pienacis laiks atrisinat uzkratas problemas un censties neielaisties jaunas, vismaz tuvakajas paris nedelas pirms gaidamas balles.

Vesta saglabaja ierakstu un aizvera savu netbook, vina atspiedas uz grozama kresla un paskatijas uz griestiem.

– Starp citu, vai esat jau atrisinajis savas problemas ar Degu? – jautaja Emma, kura staroja uz savu draugu no otra stava gultas.

«Vel ne,» meitene aizsedza seju ar plaukstam. – Vai mums tas vispar ir jarisina?

– Tu esi traks, vai ne? – Lankova pagrieza to pie sava templa. – Ja tu izgazies kursa, tevi izmetis no ?ejienes.

– Smuki! «Vesta sedeja taisni sava kresla. – Saka, ka ?is profesors dzivo tikai peldbaseina, vai ta ir taisniba?

– Ak ja! Vin? ir biju?ais peldetajs, vinu no turienes nekas nevar izvilinat, pastav uzskats, ka vin? pat gul udeni,» smaidot atbildeja meitene.

– Vai jus domajat, ka vin? joprojam ir tur ?aja velaja stunda?

– Esmu par to parliecinats. Vai V brauks tev lidzi?

– Ne, es pats atri skrienu turp un atpakal, bet tev vel ir vajadzigas divas stundas, lai sagerbtos un uzklatos grims! «Vesta izleca no kresla, panema no aizmugures jaku ar ravejsledzeju un pa celam uz durvim paspeja to uzvilkt un aizpogat. – Negaidi mani, ej gulet.

– Veiksmi! – Emma kliedza pec vinas.

Vinai tas tie?am bus vajadzigs. Kad aiz Romaninas aizcirtas durvis, meitene smagi izelpoja. Vina parvilka pari galvai kapuci un ielika rokas dzilajas kabatas. Jau no domas, ka vina ieraudzis baseinu, vinai kluva slikti, kakla un plaukstas jau paradijas auksti sviedri. Bet Vestai tas ir jadara. Nevienam nevajadzetu zinat par vinas bailem no udens, ta ir vinas personiga problema, un tikai vina to var atrisinat.

Vina pavadija paris minutes, lai sakartotu savas domas, un tad virzijas pa gaiteni, lai atrastu skolotaju un izskaidrotu vinam iemeslu, kapec vina izlaida macibu priek?metu.

Baseins.

Vina iegaja baseina gerbtuve un pakera tuvako skapiti, vinai palika slikti, domajot tikai par to, ko vina grasijas redzet.

– Tu vari! – meitene skali teica, saznaudza dures un paspera soli preti durvim, aiz kuram atradas pats baseins.

Katrs no mums dzive no kaut ka baidas un bailes nenak no debesim, vienmer ir kada situacija, kas mums kalpoja par vienu vai otru katalizatoru. Cilveki nebaidas tikai no tarakaniem vai citiem rapojo?iem radijumiem, tam ir iemesls. Visam ir savs pamatojums un logika, nu, praktiski visam, mes nenemam vera cilvekus, ?is radibas ir pilnigi nelogiskas un nepaklaujas nevienai varbutibas teorijai.

Vesta nospieda durvju rokturi un nedaudz atvera, vina negaja iek?a, pat noversa acis.

«Profesor, jus ludzat mani atnakt,» vina kliedza, turot durvju rokturi, gatava to aizsist jebkura bridi.

– Kur? tur vel ir? – Degu jautaja, ejot gar baseina malu.

«Vesta Romanina, pirma kursa studente,» atbilde kliedza jauna dama.

– Kapec tu kliedz, nac ?urp un mes parunasim par tavu kavejumu.

Virietis attalinajas no baseina malas un nostajas preti durvim, tacu attalums bija pieklajigs, vin? aizlika rokas aiz muguras un uzmanigi paskatijas uz durvim un divaino studentu, pareizak sakot, uz to, ko vin? vareja redzet no vinas.

«Profesor, parunasim ?adi, es jus ludzu,» vina norija siekalas un aizvera acis, vinu saka parnemt panika, bet meitene centas savaldities, vina nedrikst nevienam izradit savu vajumu.

«Es neruna?u tev ar muguru, ja velaties visu paskaidrot, naciet ?urp, preteja gadijuma es tevi pievil?u ?aja tema,» Degu stingri atbildeja.

"Es…es…es…es to nevaru,» Romanina stostas un saka atri elpot, uz pieres paradijas auksti sviedri.

– Par kadam mulkibam tu runa? – virietis nobijas un atri ?kersoja attalumu, kas vinu ?kira no studenta. «Nac ara un mes parunasim,» Degu satvera Vestu aiz rokas un atrava vinu no durvim.

Meitene aizvera acis un saka pretoties, no kaut kurienes vina paradijas milzigs speks, vina meginaja satvert durvju rami vai flizi, bet nekas neizdevas, profesors paspeja vinu ievilkt telpa, kur atradas baseins.

«Es ludzu jus, nedariet to,» Vesta ludza, tik tikko kustinot lupas.

«Skoleni ir kluvu?i pilnigi traki, un vini daris daudz pulu, lai neapmekletu nodarbibas,» vin? neapmierinati nomurminaja zem deguna un atlaida studenta elkoni. «Beidziet but smiekligam un pastastiet man, kapec izlaidat manas nodarbibas.»

Studente triceja, vina tik tikko vareja nostavet kajas un knapi valdija, vina atri elpoja un nevareja atraisit dures, vinai draudeja panikas lekme.

Profesors jau bija aizskarts no tik nepiedienigas audzeknes uzvedibas, vin? piegaja pie vinas un saka kratit meiteni aiz pleciem.

– Ei, atver acis un jau sac runat.

Romanina norija siekalas un atvera acis, profesors atlaida vinu no rokam un pagaja mala. Meitene ieraudzija sev priek?a milzigu baseinu. Vinas acis no bailem iepletas, meitene saka aizrities, Vesta ar rokam satvera vinas kaklu. Tikai viens skatiens uz udens virsmu vina izraisija istu panikas lekmi.

«Ei, beidz spelet,» Degu vinai teica, redzot vinas uzvedibu. «?i nav skatuve jums, tas ir tikai peldbaseins.»

«Palidziet,» vina ciksteja, tik tikko kustinot lupas, vinai vairs nebija speka, un vina bezsamana sabruka uz gridas.

«Celies jau aug?a, tas ir slikts attaisnojums.» Virietis noversas no vinas, bet vina nekad nepiecelas no aukstas flizu gridas. – Cau, tu nespele? – Degu apsedas meitenei blakus un taustija vinas pulsu. – Sasodits, kas notiek?

Profesors satvera Vestas mazo kermeni un skreja uz medicinas kabinetu. Vin? nebija mazak nobijies ka Vesta mazliet agrak. Labi, ka stunda bija vela un neviens vinu neredzeja ar studentu rokas. Degu ar kaju atvera medicinas kabineta durvis.

– Dakter, mums ir arkartas situacija! – profesors kliedza.

– Vel viens noslicis cilveks? – arsts jautaja, caur brillem lukodamies uz virieti.

«Ne, vina saka raustit kaklu, aizrities un pec tam pilniba nokrita bezsamana,» Degu atri sacija.

– Noliec tur, – Zots paveleja, pieceloties no sedekla. – Vai vina kaut ko teica pirms tam? – Vin? iznema no kabatas nelielu lukturiti, lai parbauditu meitenes reakciju.

Profesors atri izpildija arsta noradijumus un nolika meiteni gulta, kamer vin? devas prom dro?a attaluma. Elisa satvera vinas roku un saka just pulsu.

«Vina ludza mani neievilkt vinu baseina, man likas, ka vina joko.» Un tad, kad vina ieraudzija baseinu, vina kluva balta un saka raustit kaklu.

– Idiots! «Vacies no mana redzesloka,» Zota nomurminaja. «Vina neapmekles jusu nodarbibas un neprasis paskaidrojumus, ta tam vajadzetu but.» Tagad ej prom no ?ejienes.

Cita situacija Degu butu sacis strideties, bet tagad vin? pats gribeja pec iespejas atrak tikt prom no ?ejienes. Vin? atkapas un pec paris sekundem atskaneja durvju aizver?anas skana. Zots nedaudz atvera meitenes acis un parbaudija vinas acu zili?u reakciju; vina reageja, bet vaji. Virietis piegaja pie plaukta, uzvilka mediciniskos cimdus un atri izvilka ?lirci ar zalem. Vin? vinai iedeva injekciju un atgriezas pie ierastajam aktivitatem.

Pec kada laika Vesta saka izradit dzivibas pazimes, Elisa nolika kreslu pie vinas gultas un apsedas. Meitenes plakstini plivoja un vina nedaudz atvera acis.

«Pamosties,» teica arsts.

– Kur es esmu? «Romanina aizsedza acis ar roku, gaisma sapinaja acis.

– Jus atrodaties Vesta medicinas kabineta. Paskaidro, kapec tu esi ?eit? – virietis nedaudz paliecas uz priek?u.

– Labak pastasti, ka tu zini manu vardu. Vai es iepazistinaju sevi pirms iera?anas?

– Nepavisam. Jus jau esat kluvis par legendaru personibu ?aja akademija, un ir pagaju?as tikai paris nedelas kop? jusu paradi?anas ?eit. Tas ir atrums, es jums teik?u – Elisa smineja, vin? bija loti savdabigs cilveks saskarsme, un cilveki biezi apvainoja vinu par vina sarunu vadi?anas stilu.

«Es jus nesaprotu,» Vesta teica, beidzot atverdama acis.

«Citu dienu es sanemu jusu karsto videoklipu no muzikas zales,» Zota redzeja izbrinu vinas seja un steidzas piebilst. «Tas bija nekaitigs video; septinu gadu darba laika es nekad neko tadu neesmu redzejis, ticiet man.»

«Vini mani mierinaja,» nomurminaja Romanina un piecelas sedus gulta. -Tu esi arsts?

– Elisa Zota, Makslas akademijas doktore, – virietis piecelas no sedekla un nedaudz paklanijas. – Cik ilgi tev tas ir?

– Kas?

– Panikas lekmes no atklata udens skata? – arsts atgriezas pie rakstamgalda un saka kaut ko meklet starp papiriem.

«Es… es nesaprotu, par ko jus runajat,» Romanina meginaja melot, neveloties, lai kads uzzina par vinas noslepumu. – Man tagad ir laiks doties.

«Apgulieties, jums ir vajadzigas vel desmit minutes, lai elpo?ana pilniba atjaunotos,» Zota teica kartiga toni, nepagriezusies pret vinu. «Ja tu neteiksi patiesibu, es nedo?u tev brivibu no baseina un tev atkal naksies piedzivot visu ?o murgu, vai tas ir tas, ko tu gribi?»

Meitene norija siekalas un neuzdro?inajas pakusteties. Ja, arsts tie?am izradijas loti gudrs un uzreiz saprata, kas par lietu. Vina patie?am vairs nespes atkartot varondarbu, dodoties uz baseinu, vinas skatiens nokrita uz vinas roku, un vina ieraudzija injekcijas zimi.

«Man ir bail no udens, kop? sevi atceros.» Visus ?os gadus es redzu vienu un to pa?u murgu, it ka kads tur mani aiz kakla un noslicina,» meitene atzina arstam, tacu vin? pirmais uzzinaja par vinas panikas lekmem.

– Vai berniba piedzivojat ar udeni saistitu stresu? – virietis jautaja, pieejot pie kabineta, kura glabajas medikamenti.

«Es neatceros, es vispar neko neatceros.» Zinu tikai to, ka man ir ?ausmigi bail. Man atliek tikai uzklat lielu daudzumu udens, un manas plaukstas salst,» vina izdvesa.

«Ir iespeja uzzinat visu,» Zots pagriezas pret vinu un piegaja pie gultas, rokas turot kaut kadu pudeli. – Bet jautajums ir, vai tu pats to velies?

– Gribi! Ja uzzina?u savu bailu celoni, tad varu tas uzvaret,» parliecinati sacija Vesta, aktivi majot ar galvu.

– Neesiet tik parliecinati par to. Ja jusu zemapzina ir nolemusi no jums slept detalas, tad ta tam vajadzetu but. Kad bus laiks, visu atceresies pati – virietis atkal apsedas uz kresla blakus gultai. Vai jus lietojat tabletes panikas lekmem?

– Ja, bet es tas parasti lietoju, pirms saslimu.

«Nem ?is un dzer tas pastavigi, lai jus varetu kontrolet sevi,» Elisa pasniedza vinai table?u pacinu.