скачать книгу бесплатно
– Kapec mums vajadzigs sports? – viens no studentiem nomurminaja.
– Ja esi labs aktieris, bet izskats nav glits, tad tici man, neviens negribes ar tevi slegt ligumu. Zvaigznei vienmer vajadzetu izskatities labi un forma. Neviens nezina, kadas lomas tev piedavas turpmak, un atceries, kamera vienmer pievieno piecus kilogramus.
«Bet ir brinumprogramma, kas samazina proporcijas,» sacija Karamele, sasienot savus blondos matus augsta zirgaste.
– Zurnals var jus samazinat, bet ka ir ar nabaga skatitajiem, kas nak jus redzet teatri? Vai jums nav bail par vinu psihi? Nu, kungi, pietiks ar runam, sakam iesildities, un tad par godu musu pirmajai pazinai skrienat 3 kilometru krosu pa akademiju. Aiziet.
Stunda sakas diezgan kutri, un lidz krosa beigam vesela stavokli bija paliku?i tikai paris. Visi bija parguru?i un gribeja vienu – noklut istabas un nokrist uz gultas. Izradas, ka dazreiz nevajag daudz, lai butu laimigs.
Vesta praktiski ievilka istaba Emmu, kura tik tikko pakustinaja kajas un turpinaja vaimanat, ka vina tulit nomirs no sapem un noguruma. Kad meitenes atgriezas istaba, Vesta nosedinaja draudzeni uz kapnem un panema dvieli, kas karajas uz otra limena gultas margam.
«Es tagad atdo?u savu dveseli Dievam,» meitene cuksteja, berzejot ikrus.
– Hm, tu teici, ka esi gatava uz visu, lai klutu par aktrisi, un pek?ni tu mirsi? – Romanina teica, piemiedzot draudzenei ar aci, novilkdama netiro sporta kreklu.
– Un kapec tu esi tik jautrs, ja? – meitene iebaza galvu gultas dzelzs balsta.
– Vai tas ir kravas? Kad gatavojos zinatniskajai konferencei un starteju konkursos, ta netrenejos un nemacijos, tapec man tas nav apgrutinajums. Es ieie?u du?a, un tu te nenomirsi. Es nezinu, kuru zarku jums pasutit.
Lankova sapigi izdvesa un saka cetrrapus rapties gulta. Vesta du?a iesledza udeni un saka izgerbties. Protams, ari vina bija nogurusi, bet ?is nogurums vinai sagadaja prieku. Ziniet, kaut kas lidzigs tam, kad pabeidzat svarigu projektu un pec tam jutaties patikami noguru?i. Kermenis sap, galva krak?k, bet patikama svetlaime izplatas pa visu kermeni. Romanina pasmaidija sev spoguli un iekapa silta du?a, lai nomazgatu nogurumu no kermena.
Kad meitene atgriezas no vannas istabas, Emma jau guleja, kaut kada divaina poza. Vestu draudzene apsedza ar segu. Vina nevelejas gulet pati; du?a vinu pilniba atlaidinaja. Jauna dama panema savu italu valodas macibu gramatu, savu netbook, uzmeta par pleciem svaigu sporta kreklu un izgaja ara.
Romanina devas uz kafejnicu, pec trenina vina vienmer bija loti izslapusi. Kad vina tur ienaca, gandriz visi galdini bija brivi, acimredzot visi bija loti noguru?i no ?odienas.
Vairaki cilveki sedeja pie loga un dzera teju, kads raknajas pa plan?eti, Vesta nopirka sev abolu sulu un izvelejas galdinu sturi. Meitene atvera datoru. Tikai tagad vina pamanija, ka Martins sedeja talu no vinas. Meitene nedaudz paliecas uz priek?u. ?kiet, vinai ?odien bija daudz ko ierakstit sava dienasgramata, jo diena izvertas neparasti darbiga.
Meitene atvera savu dienasgramatu un saka rakstit.
Vestas interaktiva dienasgramata
niks:Vesna
«Vel viena traka diena ir beigusies. Es esmu izspiests ka citrons, bet tomer laimes sajuta mani ir specigaka par noguruma sajutu.
Ta patie?am bija gruta diena. Ne, ne jau krosa del, es jau sen esmu pieradis pie fiziskam aktivitatem. Pat skola es iemacijos to visu viegli izturet. Manas smadzenes nekavejas pie sapem vai noguruma, tas ir aiznemtas ar daudz svarigakam lietam.
Ir gruti but ?eit emocionali. Man nepatik izradit emocijas cilvekiem. Bet skolotaji ?eit ludz mus but iejutigiem. Tas viss man ir jauns. Pats smiekligakais, protams, bija pirma aktiermakslas stunda.
Martin? ir loti jautrs virietis un, galvenais, harizmatisks, pat klusejot piesaista skatienus. Ne, es netaisos iemileties, tas neietilpst manos planos, bet tomer ir kaut kas par profesoru Suvorovu, kas nav saprotams pat manam augsti attistitajam smadzenem.
Vin? man aicinaja spelet ar vinu milestibu. Nu, man nebija pieredzes ?adas lietas, un es nolemu improvizet. Galu gala milestiba vienmer ir standarts, man ir taisniba, vai ne? Kada bridi es nokluvu drosmes noskanojuma, un mana seja bija parak tuvu vina sejai, un ziniet, sevi es jutu divainu satraukumu. Praktiski noskupstiju profesoru visu pirmkursnieku priek?a. Interesanti, vai es vel varetu tikt lidz galam vai ne? Es pat nezinu, varbut ja.
Bet vairak man patika kaut kas cits. Pec Karameles reakcijas bija skaidrs, ka, ja es butu nakusi paris solus tuvak, vina man butu uzbrukusi. Ja, visa ?i milas aina bija ta verta. Galu gala, jus reti redzat koptu meiteni, kas kratas no sa?utuma.
Nu, ?odien ir bijusi smaga diena, un man ir pienacis laiks iet gulet. Nezinu, kas notiks rit, bet ceru uz to labako.
Kaut ka par brinumu man ?eit sak patikt.
Meitene izsledza datoru un paskatijas uz galdu, uz kura bija sedejis Martin?. Vina bija tik loti aizravusies ar raksti?anu, ka nepamanija, ka virietis iziet no kafejnicas.
Romanina nogurusi zavajas, savaca mantas un iegaja istaba, pat genijiem vajag veseligu miegu.
6. NODALA
GRIBET UN VARET IR DAZADAS LIETAS.
Gandriz visi pusaudzi ir lieli gul?ni. Un kapec viss? Galu gala nakti vini parasti ir nomoda, un no rita vini velas gulet, nevis macities klases.
Romanina bija ari miega cienitaja. Brivdienas meitene ne reizi nav piecelusies pirms vieniem pecpusdiena, un, ja butu dota briva vala, vina butu gulejusi dienam ilgi, lai pilniba atveselotos.
Vinai vienmer ir gruti pamosties no rita, katrs kapums parver?as gruta darba un visai gimenei. Ja ?i jauna dama pietiekami neizgulesies, vina visu atliku?o dienu murminas par to, ka vinai nelava pabeigt savus jauktos sapnus.
Tacu, lai ari cik loti Romaninai patiktu gulet, vina zina vienu: jo atrak vina piecelsies no gultas, jo atrak paveiks visu, ko iecerejusi. Un, iespejams, tie?i tapec, katru reizi, parspejot savu velmi gulet, meitene ap pulksten se?iem atver acis un keras pie lietas.
Akademija Vesta negrasijas mainit savus ieradumus, kas bija izveidoju?ies laika gaita. Noskaneja meitenes modinatajs. Pulkstenis radija tie?i se?us no rita. Ir pienacis laiks rita skrejienam. Un kapec mainit savus ieradumus, ja ?i vieta vinai ir pilnigi piemerota dzivo?anai ka agrak?
Meitene izstaipijas gulta, nokapa leja un miegaini zavajoties devas uz vannas istabu. Apmeram desmit minutes, un vina ir gatava parastajam rita treninam. Vesta panema uzlimi un uzrakstija uz tas Emmai zinu: «Es nak?u uzreiz uz kafejnicu. Dod man sulu»
Romanina panema no galda savu speletaju, saseja kedam ?nores, pievilka cie?ak sporta jakas kapuci par acim un izgaja no istabas.
Kas var but labaks par rita skrejienu? Skrie?ana dabas klepi klasiskas muzikas pavadiba. Visi skoleni vel guleja un skatijas pedejos sapnus pirms pamo?anas. Vesta skreja cauri lielajam parkam, kas atradas akademijas teritorija. Rudens riti ne vienmer ir pretimnako?i, bet ?odien bija pietiekami silts priek? rudens.
Vina atgriezas istaba, kad Emmas vairs nebija. Meitene devas uz du?u, un tad pec piecpadsmit minutem vina devas uz kafejnicu ar gatavu mugursomu. Vina nemaz nemainija savu stilu. Vinai bija ?auri dzinsi, brivs sarkans T-krekls un virspuse peleks sporta krekls, vinas mati bija sasieti parasta augsta kucina, kajas vinai bija iecienitakas kedas, kuram cauri bija ievitas dazadas mezgines. Vinas seja nebija ne kripatinas grima, ko jus varat darit, vinai patik izskatities dabiski. Un, ja vel godigak, vina nezina, ka uzklat kosmetiku, vina nekad to pat nav meginajusi.
Ieejot kafejnica, vina uzreiz ienira trok?na bezdibeni, skoleni no rita bija loti nemierigi. Dazi cilveki brokasto, bet citi lej sevi savu piekto energijas dzerienu, lai vismaz kaut ka pamostos. Vi uzreiz ar acim atrada savu draugu un virzijas uz sava galda pusi.
«Labrit,» Vesta teica, novilkdama mugursomu un apsedusies preti draudzenei.
– Kur tu biji ?orit? – jautaja miegaina Emma, kura meginaja kaut ko atrast granolas ?kivi.
«Es devos paskriet,» sacija Romanina, panemusi glazi sulas. – Hm, nezavajieties, preteja gadijuma es jums tagad pievieno?os.
– Vai tu esi traks? – Lankova sacija, pacelot skatienu uz savu draugu. – Ak ja, sasodits, es aizmirsu. Jus esat genijs, un jus visi esat divaini.
– Paldies par genialitati, bet es vienmer skrienu no ritiem. Jus ari butu pastradaju?i, un tad jus tagad neciestu no sapem visa kermeni,» meitene smaidot atbildeja un izstaipijas uz kresla. – Kas mums ?odien ir?
– Cetras stundas vokals. Dievs, es mir?u – Emma pakustinaja ediena ?kivi un nolika galvu uz galda.
«Es nevilk?u jus pie skatitajiem,» Vesta teica, atliecoties kresla.
Nedaudz talak no viniem sedeja kompanija, kuru vadija Karamele un Bella. Marks ari sedeja kopa ar viniem, dzera savu tre?o glazi melnas kafijas, bet joprojam nevareja pamosties. Bella dzera udeni, bet Karamele dzera zalo teju.
– Jus pametat baletu, tad kapec turpinat ieverot dietu? – Alise jautaja draudzenei, redzot, ka vina griez rokas glazi.
– Ieradums. Es edu gaisu tik daudzus gadus, ka parastais ediens man praktiski neiederas,» Belka atbildeja, iedzerot malku udens.
«Kapec vini nevar apmeklet nodarbibas pec pusdienam?» – Valters zelojas, kasidams pakausi.
«Mark, tev nakti jagul, nevis javazajas pa studentiem,» Karamele vinu kircinaja. – Ja tu noguletu visu nakti, tu izguletu pietiekami daudz, nevis no ritiem ielietu sev litrus kafijas.
Bella aizrijas ar udeni no draudzenes vardiem, bet neko neteica. Kafejnica ienaca miegains Arsenijs un uzreiz devas pie draugiem.
«Rit,» puisis sveicinaja, gar?igi zavadamies un piezemejas blakus Markam.
– Un kapec tu esi tik saburzita? – Bella jautaja, redzot draudzenes izspuru?o izskatu.
«Es neguleju pietiekami daudz,» puisis pamaja vinam. – Valter, vai tu izdzeri visu kafiju?
– Klausies.
«Starp citu, Senija dzirdeja par jusu stridu ar Marku par ?o upstravu,» Karamela jautri sacija. – Kadu balvu sanem uzvaretajs?
«Es nezinu,» puisis paraustija plecus, panema drauga zalas tejas kruzi, iedzera gar?igu malku un saviebas. – Ka var dzert ?o nejauku, tas ari nav salds.
– Es ierosinu likt likmes, tas, kur? uzvar, sanem 70% no visas naudas, pareja dala tiek sadalita tiem, kas uzmineja iznakumu. Ka jums tas patik?
– Varbut tas nav ta verts? – Bella teica, skatoties uz Vestu, kura meginaja atgrust savu draugu. «Vina joprojam ir traka, tacu vina ir ari cilveks, kaut ari loti savdabigs.»
– Vai esat aizmirsis, ka vina pameta jusu priek?nesumu? Vai tas nav personisks apvainojums, vai ne?
«?eit ir mana nauda,» Arsenijs nolika uz galda lielu banknoti. – Ieliec mani saraksta, es lieku uz sevi.
– Lieliski! – Karamele atbildeja, panemot naudu no galda, smaidot. «Es varu deret, ka vina jums ir parak skarba.» Paskatieties, ?kiet, ka vinu neinterese nekas cits, iznemot nodarbibas un sportu.
– Redzesim! – pagriezies pret zinam, Isajevs atbildeja.
– Tu piedalies? – Alise jautaja Markam un Belkai. – Nac, bus jautri verot musu drauga pules, kas ar ekstrasensu nolauzis sparnus.
Jaunie?i saskatijas un iznema maku, katrs iznema lielu banknoti un iedeva Karamelevai.
«Uz Vestas,» Bella teica, pabeidzot udeni.
«Tapat,» Valters atbildeja.
– Neviens no jums netic maniem panakumiem? – Isajevs jautaja, ar interesi skatidamies uz draugiem. – Nu, pec uzvaras visa jusu nauda nonaks man, zaudetaji.
Noskaneja zvans, un skoleni saka iziet no kafejnicas uz savam klasem. ?odien pirmkursniekiem bija viena vieniga vokala stunda. Bet tas ilgs cetras stundas pec kartas. Lielaka dala skolenu ar nepacietibu gaida ?o stundu, tacu ?kiet, ka Vesta isti nesaprot, kapec vina tur dodas. Vina nekad pat nav meginajusi dziedat, bet kapec? Vina ir genijs citas jomas, tu nevari but labakais visa, lai ka tu censtos, ?aja dzive vienkar?i nav iespejams gut panakumus visos centienos.
Ari vokalo stundu publika bija loti neparasta. ?eit nebija ari kreslu vai galdu, bija ari kaut kas lidzigs stadiona tribinem. Biroja bija liels balts fligelis, viena sturi bija bungu komplekts, un gar sienu uz stativiem lepni staveja dazadas gitaras. Istabas sturi atradas liels skapis, kura glabajas notis un citi mazaki muzikas instrumenti.
Skoleni apsedas, Emma pierunaja draudzeni apsesties tuvak un Vesta apzelojas un vini apsedas pa?a apak?a. Bella un pareja grupa apsedas viniem blakus. Drumakais no visiem izskatijas pec Marka, kur? nemaz nemaceja dziedat, lai ari cik vinam macija, ko var darit, pat labs aktieris var but slikts dziedatajs un dejotajs.
Pec paris minutem biroja ienaca kads apmeram cetrdesmit gadus vecs virietis, kur? bija gerbies loti neformali un izskatijas nedaudz noguris.
«Nesaki man, ka proti dziedat,» vin? teica no sliek?na, apsedies uz kresla, kas staveja pie klavierem. – Ja starp jums ir tadi, kas velas, lai vinus apgriez pie kastes piecas reizes diena, varat nekavejoties piecelties un doties prom. Es neaudzeju popzvaigznes, es macu vokalistus.
– Ko darit tam nabaga dveselem, kuru albumi jau tiek pardoti miljoniem eksemplaru? Karamele jautaja, sakartodama matus un nedaudz savilkdama uzacis.
– Vai starp jums ir tadi cilveki? – virietis ar sarkastisku sminu jautaja, saliekot rokas uz krutim. – Tad es ludzu tevi pie klavierem, paradi savas vokalas spejas, ja, protams, tev tas ir.
Alisa iegruda Isajevu sanos, vin? nesaprotami paskatijas uz vinu. Lai gan puisis bija nepratigi veltigs un mileja savu cilveku, vinam nepatika ta iznakt.
– UN? Kur ir musu spoza zvaigzne ar miljoniem pardoto? – profesors atkartoja. – Vai esat nolemis uzreiz padoties un atzit savu niecigumu?
Isajevs strauji piecelas un piegaja pie klavierem.
– Padoties? «Ne, jus negaidisit, profesor,» Senija sacija, skatoties uz virieti.
– Ak, puika, tu esi musu skatuves zvaigzne. Lieliski! Un ko tu dari? – Halins atvera klavieru vaku, un vina pirksti haotiski skreja pari taustiniem.
«Vai jus patie?am tas interese vai jus vienkar?i velaties mani pazemot visu acu priek?a?» – Isajevs jautaja, uzlicis elkonus uz klavieru vaka.
– Man labak patik otrais variants, bet, lai jus neapvainotu, teik?u, ka mani loti interese, kas ?eit tiek pardots milziga daudzuma.
Halins atklati nirgajas par puisi. Un jega bija pat taja, ka tas bija Isajevs, jega bija pa?a profesora. Pirms kadiem desmit gadiem vin? pats bija populars muzikla aktieris, stradaja galvenokart Azija, kur vinu dievinaja, un tad aizgaja, jo bija noguris darit to, ko gribeja rezisori. Daniils Halins ir loti talantigs, bet taja pa?a laika vinam ir nepanesams raksturs, vin? var iznicinat cilveku, sakot, ka vin? ir viduvejiba. Un vin? to dara nevis aiz launpratibas, bet gan tapec, lai nakamreiz cilveks naktu pie vina un pieraditu, ka kludijies. Bet, diemzel, ir maz tadu cilveku, kuri pec skarbas kritikas piecelas kajas un virzas uz savu merki. Tikai tadi cilveki, kas piecelas no celiem, vinaprat, var kaut ko sasniegt ne tikai uz skatuves, bet ari dzive.
– Liriskas balades! – Karamela sacija, pieceloties no vietas, un piegaja pie Senijas.
– Ak, vai jus spekulejat ar jaunu meitenu jutam? Paradiet visiem savus talantus, un mes jums pateiksim, vai meitenem ir gaume, vai ari vinas ir iecieniju?i jusu jauko seju.
Virietis piecelas no klavierem un kopa ar studentiem apsedas tribines. Vin? noradija, ka visi ir gatavi vinus uzklausit. Senija paskatijas uz Karamelu un apsedas pie klavierem. Puisis saka spelet.
Muzika vinam bija viss. Tikai vina vin? atrada mieru, kas vinu bija atstajis kop? mates naves. Pec vinas berem Arsenijs iesledzas muzikas istaba un stundam ilgi speleja klasiskos darbus uz klavierem. Vin? speleja caur asaram, speleja, kad viss kermenis lust no augsta drudza. Muzika bija vina dveseles dziedinatajs; kad vin? dziedaja un speleja, Isajevs bija patiesi laimigs, pat ja ?i sajuta ilga tikai dazas minutes, tacu ar ?o laiku vinam pietika.
Jaunie?i saka izpildit savu konkursa dziesmu, ar kuru ieguva otro vietu Eiropas dziesmu konkursa. Visi skoleni apklusa, dazas meitenes aizvera acis. Emma aizvera acis un ierunaja dziesmas vardus. Vesta ?o dziesmu dzirdeja pirmo reizi, un ta nebija ideala, tacu kaut kas taja tie?am bija. Pec trim minutem vini parstaja dziedat. Studenti izpluda aplausos. Tikai profesors vinu veikumu nepagodinaja ne ar vienu aplaudeju.
«Tu sasprindzini rikli augstas notis,» sacija Halins, noradot uz Seniju, kas sedeja pie klavierem. «Un tu, tu nespej noturet lidzsvaru, tava balss triceja visas dziesmas garuma, un likas, ka tu grasies krist histerija.» Jus dziedajat uz vaja D.
Virietis piecelas un atgriezas pie klavierem.
– Ikviens, kur? tik pat loti velas dziedat, var pamest ?o nodarbibu, es ar prieku ?kir?os no jums. Ak, jus varat apsesties vai aiziet, ja velaties palikt nemainigs.
Alisa grasijas uzliesmot, bet Isajevs satvera vinu aiz pleciem un veda atpakal uz savu vietu. Neviens students nepiecelas no vietam, visi nolema turpinat macities pie ?i rupja un divaina profesora.
«Nu, ta ka visi paliek, saksim parbaudit jusu spejas,» vin? atkal apsedas pie klavierem. «Tu,» Halins noradija ar pirkstu uz Vestu. «Nac ?urp, tikai jusu seja nav tik stulba elkdievibas izteiksme pret ?o pari.»
Romanina piecelas un piegaja pie klavierem, vina tie?am nezinaja, ko daris, nekad agrak nebija dziedajusi, pat karaoke, pat du?a.
«Es nemaku dziedat,» meitene nekavejoties sacija.
– Drosmiga prasiba. Vai ta ir patiesa atzi?anas, vai ari jus ?ada veida meginat izvairities no vispareja kauna? – Daniels jautaja, ar interesi skatidamies uz meiteni.
– Dro?i vien abi. Bet fakts ir tads, ka es nekad pat nemeginaju dziedat,» Vesta paraustija plecus. – Ja, pat du?a vai karaoke.
– Interesanti, un tas padara to vel intrigejo?aku. Dziediet kaut ko, es dodu jums tiesibas izveleties.
«Hmm, varbut es dzieda?u ariju no muzikla Mulenruza ar nosaukumu Tava dziesma,» sacija Romanina. «Profesor Halin, ja es esmu pilnigi briesmigs, ludzu, apklusiniet mani.»
