скачать книгу бесплатно
Cezara braladels, imperators Klaudijs, kur? valdija no 41. lidz 54. gadam, nolema nostiprinat savu diezgan vajo varu, pievienojot jaunas zemes, un ?im nolukam 43. gada nosutija konsulu Aulu Plautiju uz ziemeliem, pie?kirot vinam cetrus legionus, ko pastiprinaja divdesmit tuksto?u speciga paligarmija. Izsedinaju?ies musdienu Kentas teritorija, romie?i driz ienema Britanijas ?dienvidaustrumu dalu un turpinaja salas iekaro?anu no ?i erta priek?punkta. Temzas ?kerso?anai izraudzitaja vieta romie?i uzcela tiltu un ta tuvuma nodibinaja apmetni, ko nosauca par Londiniju. Bez apmetnes nebija iespejams iztikt, jo tiltu vajadzeja apsargat.
Ar to viss sakas.
43. gada, gandriz pirms diviem tuksto?iem gadu.
P. S. Pavisam nesen, 2016. gada, Londona tika atrasta aptuveni 65. gada dateta plaksnite ar uzrakstu Londinio Mogontio ("Uz Londiniju, Mogontijam"). Lidz ?im ?i plaksne ir agrakais vesturiskais dokuments, kura mineta Londona.
Otra nodala
Londinium liktena likloci
Skaidra gaisa tas ir skaists skats,
No Hampstedas silta augstuma, lai uzreiz redzetu
Anglijas pla?a galvaspilseta,
Torni, zvanu torni, pagarinatas ielas un buves.
Sveta Pavila augstais kupols starp vasalu bandam
No kaiminu smailem stav karala virsnieks,
Un pari laukiem paradas ridgy jumti,
Ar attalumu maigi tonets, blakus,
Ar radniecigu zelastibu, ka divas masas dargas,
Vestminsteras torni, vinas abatijas lepnums;
Kamer talu aiz tas spid Serrejas kalni
cauri planai, maigai miglai un rada to vilnoto liniju.
Ta skatoties, labs skats!
Joanna Bailli. Londona
Romas pilseta
Visas romie?u pierobezas pilsetas, kas tika buvetas pec vienadiem standartiem, bija nocietinatas. Faktiski cietoksnis – murets militarais cietoksnis – bija pilsetas sakums. Netalu tika atverta krodzin?, sakas ?kada tirdznieciba, vietejie iedzivotaji un romie?u karaviri, kuri bija nostradaju?i savu laiku, apmetu?ies uz dzivi, demobilizeti, vareja sanemt zemes gabalu un naudu saimniecibas uzsak?anai. Centrala valdiba stimuleja apdzivoto vietu attistibu iekarotajas zemes, tapec ipa?i nozimigas celtnes, ipa?i templus un akveduktus, parasti cela par valsts lidzekliem, no tiem apmaksaja ari celu ieriko?anu. Tapec neliela apmetne isa laika vareja klut par lielu (pec ta laika standartiem) pilsetu. Romie?i tereja daudz naudas buvniecibai pat pierobezas pilsetas, jo visa ?i monumentala grezniba bija romie?u dizenuma iemiesojums.
Marks Aurelijs Mauzejs Karausijs bija Romas imperijas ?uzurpators Britanija un Ziemelgallija.
Attistitam pilsetam, ka ari strategiski nozimigam pilsetam tika pie?kirts Romas kolonijas statuss, kas to iedzivotajiem deva tiesibas, pielidzinamas Romas iedzivotaju tiesibam. Senas Romas vesturnieks Publijs Kornelijs Tacits, kas slavens ar savu analitiskas pieejas un smalka psihologisma apvienojumu, savas Annales Londiniju apraksta ka "pilsetu, ko nesauc par koloniju, bet kas, pateicoties tirgotaju un precu parpilnibai, tomer ir loti parpildita. Tas nozime, ka Londinijam bija pa?valdibas statuss, kas tam deva tiesibas uz pa?parvaldi un ta iedzivotajiem – dalu no Romas pilsonibas tiesibam.
Londinijs radas "tuk?a vieta", nevis pirms romie?u laikmeta apmetnes attistibas rezultata, tapec tam bija regulara taisnstura forma un taisnas ielas, kas krustojas taisna lenki, kas raksturigi velino romie?u pilsetai. Ja forma vel vareja novirzities no standarta (lai neparbuvetu tikko iekarotu pilsetu!), tad taisnas ielas bija neap?aubama senas romie?u pilsetas pazime imperatora laika. Iespejams, tikai pa?u Lielo Romu nevareja pieskanot ?im standartam, jo ta ilgsto?i attistijas haotiski.
Boudicca Rising
Dzive ?pierobezas pilsetinas bija nemieriga. Tiklidz galvenie romie?u speki atkapas, paklautie valdnieki saka kusteties. Biezi vien romie?i, kas bija pieradu?i palauties uz savu zobenu, pa?i izraisija sacel?anos.
"Ikenu kenin? Prasutags, kur? bija slavens ar savu lielo bagatibu, sava testamenta par mantiniekiem iecela Cezaru un vina divas meitas, ceredams, ka ?i paklausiba pasargas vina valstibu un ipa?umus no vardarbibas. Tacu notika pretejais, un valsti izlaupija centurioni, bet mantojumu – prokurora vergi, it ka abi butu sagrabu?i ar ierocu speku. Vispirms tika sista Prasutaga sieva Budika, un vina meitas tika apkaunotas; talak visiem ieverojamajiem ikeniem tika atnemts no senciem mantotais ipa?ums (it ka visa teritorija butu atdota romie?iem), un karala radiniekus saka uzskatit par vergiem. Iceniji, sa?utu?i par ?iem apvainojumiem un baididamies no vel sliktakam lietam, jo vinu zeme ir kluvusi par provinces dalu, nem rokas ierocus un iesaistas sacel?anas sacel?anas cinas ar Trinobantiem, ka ari ar visiem tiem, kas, vel nesalauzti verdziba, slepenas sanaksmes ir zvereju?i atgut zaudeto brivibu, ar ipa?u naidu pret veteraniem [t. i., atvalinatajiem romie?u ?karaviriem-iedzivotajiem]. Patie?am, nesen parcelu?ies uz Kamulodunas koloniju, vini izmeta trinobantie?us no vinu majokliem, izdzina vinus no vinu laukiem, saucot tos par gustekniem un vergiem, turklat karaviri lavas veteranu patvalai gan vinu dzivesveida lidzibas del, gan ceriba, ka ari viniem tiks lauts darit to pa?u..... Nemierniekiem ?kita, ka nav gruti iznicinat koloniju, kurai nebija nekadu nocietinajumu, jo musu komandieri par to nerupejas, vairak domajot par patikamam lietam neka par lietderigam lietam" .
Sacel?anas, ko 61. gada izraisija keltu cilts Iceniju cilts karaliene Boudicca, sakas veiksmiga bridi – romie?u parvaldnieks Gajs Suetonijs Paulins devas paklaut nepaklausigos britus, kas bija nostiprinaju?ies Monas (tagad Anglesija) sala . Turklat Boudicca pievienojas kaiminu keltu ciltim, galvenokart trinovantiem, kas dzivoja tagadeja Eseksas ?tata . Vesturnieku viedokli ir loti at?kirigi, tacu saskana ar ticamako versiju Budikas vadiba bija aptuveni simts tuksto?i karaviru.
Suetonijs ieradas Londinija pirms Budikas, bet, "nemot vera nelielo savas armijas skaitu… nolema upuret ?o pilsetu, lai glabtu parejo. Vina apnemibu nesatricinaja ne lugumi, ne pilsetnieku asaras, kas sauca vinu pec palidzibas, un vin? deva signalu doties cela, panemot lidzi tos, kuri velejas vinu pavadit; tos, kurus attureja dzimums, vecums vai vietas pievilciba, ienaidnieki iznicinaja" . Britani ne tikai nokauj iedzivotajus, bet ari nodedzina pilsetu, kas viniem bija naidigas romie?u varas simbols, lai gan sapratigak butu bijis taja nostiprinaties, jo ipa?i tapec, ka ta sargaja svarigu tiltu par Temzu.
Suetoniju nevajadzetu vainot par to, ka vin? nodeva Londiniju dro?ai navei, jo vinam patie?am truka karaspeka. Kad vin? bija sapulcinajis visu, ko vareja sapulcinat, ieskaitot miliciju, vina riciba bija aptuveni desmit tuksto?i karaviru – desmit reizes mazak neka ienaidniekam. Tacu ne velti tika teikts, ka viens romie?u karavirs ir vienads ar desmit barbariem. Iz?kiro?aja kauja, kas hronikas iegajusi ka "Rokstera kauja", romie?i sagrava britus strauja uzbrukuma, pec kura kauja parvertas slaktina. Tacits raksta, ka britu tika nogalinati "nedaudz mazak par astondesmit tuksto?iem", bet romie?u zaudejumi bija aptuveni cetri simti viru.
Londinium Revival
Desmit gadu laika romie?i atjaunoja Londiniju, un jauna pilseta bija daudz labaka par iepriek?ejo un ne tikai ieguva romie?u kolonijas statusu, bet ari kluva par regiona galvaspilsetu. Savas attistibas kulminaciju ta sasniedza II gadsimta vidu, kad taja dzivoja aptuveni piecdesmit tuksto?i iedzivotaju. Tacits rakstija, ka Londoninija nebija nekadu nocietinajumu, un par to vainoja romie?u komandierus. Var pienemt, ka nocietinajumu trukuma iemesls nebija vieglpratiba vai nolaidiba, bet gan parlieku optimistisks situacijas novertejums Lielbritanija – ja nav gaidami uzbrukumi, kada jega no nocietinajumiem? Tacu otra gadsimta beigas kluva skaidrs, ka ?ajas vietas nekad nebus pilniga miera, un romie?i saka norobezot Londiniju no trim pusem ar mura muri.
Celtnieciba ilga trisdesmit piecus gadus – no 190 lidz 225 gadiem, bet muris izradijas iespaidigs pat musdienu standartiem – piecus kilometrus gar?, se?us metrus augsts un divarpus metrus plats. Mura paliekas ir saglabaju?as lidz musdienam. Sienas fragmenti ir izkaisiti pa Londonu. Lai gutu priek?statu par muri, pietiek apskatit vienu no tiem, vismaz to, kas atrodas netalu no metro stacijas Tower Hill. Zimigi, ka lidzas versijai, saskana ar kuru siena bija paredzeta, lai aizsargatu Londiniju no britiem, pastav vel viena, kas tas buvniecibu skaidro ar romie?u iek?ejam kildam (cinu par imperatora scepteru starp Britanijas vietvaldi Klodiju Albinu un Aug?panonijas vietvaldi Septimiju Severu).
Londinium ?ziemelrietumu dala atradas cietoksnis, kura muri bija divus romie?u posmus gari (aptuveni 400 metrus). Garnizoni vienmer tika izvietoti pilsetas nomale, kas bija erti gan no strategiska, gan sadzives viedokla.
Uz ?dienvidaustrumiem no cietok?na atradas amfiteatris – apal? antikais teatris bez jumta, kur notika gladiatoru cinas, ratinu sacikstes un citas masu izrades. Laika apstakli Albiona bija daudz skarbaki neka Apeninu pussala, tacu ari ?eit "izrazu templi" bija atverti.
Romas pilsetas "sirds" bija forums – centralais pilsetas laukums, kur notika iedzivotaju sapulces un tiesas sedes, notika tirdznieciba, naudas apmaina un darijumi. Forumu no visam pusem norobezoja ekas vai muri, un ta iek?eja perimetra stiepas portiki, kas kalpoja ka aizsardziba no saules karstuma vai lietus. Foruma atradas templi, pilsetas padomes eka – kurija un bazilika, kur notika tiesas sedes, tika risinati finan?u jautajumi un sliktos laikapstaklos pulcejas cilveki (labos laikapstaklos sanaksmes notika zem klajas debess).
Portiki bija ari forumam piegulo?ajas ielas. Tie uzsvera geometrisko proporciju stingribu un pie?kira ekam monumentalitati. Pilsetas varti bija ne tikai atveres siena, bet ari triumfa arkas. Iebraucot pilseta, cilveku uzreiz parnema tas vareniba.
Bagato pilsonu majas bija imperialaja Roma ierasta ?atrija-peristila tipa. Tikai tie, kas tajas dzivoja, vareja apbrinot majoklus, jo no zinkarigiem skatieniem un zagliem maju aizsargaja tuk?as augstas sienas. Sakotneji romie?u majas, kuras turigie pilsoni parcelas no malainajam budam, bija slegts cetrsturains komplekss, kura centra atradas atrijs – telpa ar kaminu un caurumu jumta virs ta. Atrijs kalpoja ka virtuve un edamistaba, un taja vareja ierikot ari peldbaseinu. Atrija iedzivotaji vareja baudit tiru gaisu klusa un erta vide. Promenades Senaja Roma veidoja tikai daba – laukos vai darzos, jo staiga?ana pa parpilditam un puteklainam pilsetas ielam nesagadaja nekadu baudu.
Laika gaita atriju merkis mainijas. Tie kluva par ceremoniju zalem, un majai tika pievienots peristils – atklats pagalms, ko no atrija atdalija tablinums – majas ipa?nieka birojs. Tagad iedzivotaji atputas peristila (ja platiba to lava, tur vareja ierikot darzu), bet atrija notika kopigas maltites vai tika uznemti viesi.
Londona atrasts bronzas Hadriana kru?utels
Ir viegli sajusties ka senas Londinijas iedzivotajam. Apgerbieties pla?as "balakhonny" drebes (velamas atklatas sandales) un pusdienlaika iziet uz ?Oksfordas ielu. Protams, pulksteni, mobilie telefoni un citas progresa davanas jaatstaj majas. Pastaigajieties zem Marmora arkas, izliekoties, ka tie ir pilsetas varti, un dodieties uz Holbornu , baudot pulus. Kad sasniegsiet Holbornu, varat uzskatit, ka esat apceloju?i visu Londiniju no rietumiem uz austrumiem. Jus varat uzturet spekus ar ?kaut ko piemerotu – galas gabalinu vai vienkar?u sieru un maizi, senatne tadas lietas ka fish and chips vai tandoori ciken nebija.
?Oksfordas iela pastaigai tika izveleta nevis nejau?i, bet gan Marmora arkas del, kuru arhitekts Dzons Ne?s veidoja pec slavenas Konstantina romie?u triumfa arkas parauga. No 1828. gada ta atradas Malstrita un kalpoja par lielo ieeju Bekingemas pili, bet 1851. gada to parcela uz tagadejo vietu. Tika uzskatits, ka parvieto?anas iemesls bija arkas izmers, kas nelava garam pabraukt Zelta karaliskajai karietei . ?o maldigo priek?statu, kas pastaveja aptuveni simts gadus, atspekoja 1953. gada Elizabetes II krone?anas laika, kad Zelta kariete bez ?ker?liem pabrauca zem arkas. Patiesiba ta tika parvietota, jo karalienei Viktorijai ta nepatika, uzskatot, ka Ne?a raditais trauce pils ansambla harmoniju.
?Oksfordas ielas garums (divarpus kilometri) ir piemerots ari pastaigai pa iedomato Londiniju, var uzskatit, ka pastaiga pa pilsetu vedis no rietumu vartiem lidz austrumu vartiem.
Londonas Mitreum
1954. gada Londonas pilsetas centralaja dala, Walbrook iela, Londonas Sitija, tika atklats mitreums – tre?a gadsimta vidus dievam Mitram veltits templis. Mitreumi tika buveti pazeme vai izcirsti klintis, jo Mitra dzimis akmeni ala, un tie sastaveja no taisnstura formas telpas ar kupolveida griestiem, kura vareja atrasties aptuveni divdesmit cilveku. Mitrejas bija "kameras", bet loti daudzskaitligi templi. Ta, piemeram, Senaja Roma to bija aptuveni astoni simti. Nav izslegts, ka nakotne Londonas centra varetu atrasties vel citi mitraji.
?Patiesiba Mitra ir persie?u dievs. Grieki parnema vina kultu no persie?iem, bet romie?i – no griekiem. II gadsimta Mitras kults izplatijas visa Romas imperija, pateicoties tam, ka ta galvenie piekriteji bija karaviri, kuri ticeja, ka Mitra dod uzvaru. Turklat mitraismu piesaistija visparejas vienlidzibas pasludina?ana un pecnaves svetlaimes apsolijums tiem, kas dzives laika neparkapa Mitras likumus (?aja zina tas bija loti lidzigs kristietibai).
1954. gada mitru parcela uz ?Temple Court, Karalienes Viktorijas iela, lai netraucetu buvniecibai. Nesen tika runats par tas atgrie?anu sakotneja vieta, jo eka, kuras celtniecibas laika ta tika atrasta, tika nojaukta, tacu lidz ?im "repatriacija" ir atlikta.
Londinium saulriets
Londinija atdzima divreiz – pec Budikas iebrukuma un pec posto?a ugunsgreka ap 120. gadu. Lielaka dala pilsetas bija buveta no koka, tapec ugunsgreks tai nodarija nopietnus postijumus.
Ir biju?i valsts apversumi. Pirmais notika 286. gada, kad Romas parvaldnieks Marks Karausijs pasludinaja sevi par Lielbritanijas imperatoru. Karausija un vina pecteca Gaja Allekta valdi?anas laika Londinija zaudeja dalu no savas varenibas, un 296. gada, kad ?eit ieradas imperators Konstants I Hlors lielas armijas vadiba , Allekta karaviri pamatigi izlaupija pilsetu. Ari otrais apversums, ko 383. gada organizeja karavadonis Magnuss Maksims un piecus gadus velak apspieda imperators Teodosijs Lielais, neiztika bez postijumiem, ipa?i nemot vera, ka lidz IV gadsimta beigam pilseta saka panikt. No otras puses, romie?u valdi?anas beigas Lielbritanija bija liktenigas Londonijai......
Rakstamspalva un rakstampiederumu kladite ir senakais zinamais Londonas Sitijas komercdarijuma ieraksts. Tas datets ar 57. gada 8. janvari?. Melnais vasks, kas sakotneji bija uz ta, ir pazudis, bet autors uz koka ir atstajis pedas, kuras var nolasit. Autors Tibuls, Venusta brivlauligais, raksta, ka vin? ir parada Gratam, Spura brivlauligajam, 105 denarijus apmaina pret precem. Izstadits Mithraeum Londona.
Nebija britu atbrivo?anas sacel?anas. 407. gada Britanija par imperatoru pasludinaja vienkar?u karaviru varda Konstantins, kura personigas ipa?ibas neparprotami atsvera vina "zemako" izcelsmi. Vinam zverinatas armijas priek?gala Konstantins ?kersoja kontinentu un devas uz Romu, kur atradas likumigais imperators Honorijs. Lielbritanija palika dazi nelieli romie?u garnizoni – faktiski iedzivotaji bija atstati pa?i sev. Kad 410. gada Konstantinam klajas loti slikti, Lielbritanijas iedzivotaji ludza Honorija aizsardzibu, tacu tam nebija nekadu rupju par attalo un, atklati sakot, maznodro?inato provinci. Honorijs atbildeja stila "parupejieties pa?i par sevi", un tadejadi Londinija kopa ar visu Britaniju "izkrita" no Rietumromas imperijas . Un 476. gada pazuda ari pati imperija.
Nav zinams, kas notika ar Londiniju 5. gadsimta, jo pec romie?u aizie?anas nav saglabaju?as vestures hronikas. Skaidrs ir viens: lidz 5. gadsimta beigam Fleetas upes preteja krasta, kas ietek Temze netalu no Londinium, bija izveidojusies jauna apmetne, un Londinium bija pamests. Vai nu pilsetas iedzivotaji parcelas uz jaunu vietu, vai ari visi aizgaja kopa ar romie?iem, un anglosak?i nolema ?eit neapmetinaties. Kapec? Varbut Londoninija izcelas vel viens ugunsgreks vai ari romie?u dibinata pilseta tika uzskatita par "noladetu". Tomer ?aja gadijuma iemesli nav tik svarigi ka rezultats – Londinijs beidza pastavet, un ta tuvuma tika dibinata Lundenvika.
Budikas atgrie?anas
Karalienes Viktorijas valdi?anas laika strauji pieauga Budikas, kas kluva par brivibu milo?o britu kra?nas nacionalas pagatnes iemiesojumu, popularitate. Savu lomu speleja ari abu valdnieku vardu sakritiba – gan Boudicca, gan Viktorija nozime "uzvara". Slavenakais piemineklis Boudiccai, ko 1902. gada Vestminstera uzstadija Tomass Tornycrofts (Thomas Thornycroft). Telnieks apzinati pie?kira Icenijas karalienei lidzibu ar jauno Viktoriju. To varetu uzskatit par pieminekli karalienei Viktorijai ka Boudicca. Tornikrofts nebija grekojis pret patiesibu, jo neviens nezina, kada izskatijas ista Budika.
Tacu ?kopuma interese par Budiku pamodas 16. gadsimta otraja puse, valdot Elizabetei I, Henrija VIII un nelaimigas Annas Boleinas meitai . Energiska Elizabete, kuru vajadzeja devet nevis par "labo karalieni Besu", bet gan par "specigo karalieni Besu", loti atbalstija senas britu karotajas telu. Un fakts, ka Budika pretojas romie?iem, ieguva ipa?u nozimi pec Henrija VIII ?kir?anas no Romas katolu baznicas. Tacu pec Elizabetes naves anglu Tjudorus troni nomainija Skotijas Stjuarti, kuriem Budika bija sve?a, un ta vina atkal tika aizmirsta.
Tre?a nodala – Lundenvika – Oldvica
Londona, tu esi no pilsetam A per se.
Pilsetu virsaitis, puslielakais acu priek?a…
Citie, ka dazi tyme cleped bija New Troy.
Viljams Voltons. Par godu Londonas pilsetai
Vai ir pareizi uzskatit Lundenviku par Londonas pilsetas attistibas posmu? Vai nepastav kads loti izplatits triks, kas palidz palielinat pilsetas vecumu lidz vertibam, kas salidzinamas ar Romas vai, teiksim, Bagdades vecumu? Tas tiek darits vienkar?i – pilsetai, kuras vesture sniedzas lidz viduslaikiem (pat velinajiem viduslaikiem), ir kads priek?gajejs – ?kada sena apmetne, no kuras dibina?anas sak skaitit pilsetas vesturi. Ir parliecino?s sakums un skaidrs gals, bet starp tiem nav nekadas saistibas – pilsetas vesture nav nepartraukta, bet ?o "nenozimigo" apstakli var ignoret. Vai Lundenviks nekalpo ka "instruments", lai palielinatu Londonas vecumu par vairak neka astoniem simtiem gadu?
Ne, tas ta nav. Divas apdzivotas vietas, kas dazados laikos pastaveja praktiski viena un taja pa?a vieta (pusotrs kilometrs nav liels attalums), ja starp tam ir skaidri saskatama nepartrauktiba, var uzskatit par vienu un to pa?u pilsetu. Un nav nozimes, vai uz jauno vietu parcelas Londinium iedzivotaji, vai tur apmetas citi cilveki, svarigi ir tas, ka Londinium nodeva stafeti Lundenvikam, ka vini to deve, "no rokas roka". Nu, un skrupulozajiem pedantiem, kuriem nepiecie?ama "pilniga atbilstiba", var ieteikt pastaigaties pa Oldvicas ielu, kas vijas ap Strandu St ?MaryleStrand baznicas rajona (starp citu – tie?i ?eit 1809. gada apprecejas Dzons Dikenss un Elizabete Barrova, Carlza Dikensa vecaki). ?is ielas vieta atradas Lundenviks. 9. gadsimta beigas, kad karalis Alfreds Lielais saka atjaunot Londiniju, Lundenviku pardeveja par Ealdviku, ko var tulkot ka "Vecais tirgus", jo piedeklis "vic" apzimeja tirdzniecibas vietu, tirgu. Laika gaita "Ealdwick" partapa par "Aldwych", un tagad Lundenviks ir neatdalams no Londonas.
Benediktinie?u muks Beda Godajamais, viens no Baznicas skolotajiem , sava "Anglu tautas baznicas vesture" (731. g.) apraksta Lundenviku, ko vin? deve par Londoniju, ka "tirdzniecibas ostu daudzam tautam, kas ?eit ierodas pa sauszemi un juru". ?os vardus var pienemt ka versiju, kas izskaidro apmetnes parcel?anu pusotru kilometru uz rietumiem – iespejams, jauna vieta bija ertaka tirdzniecibai neka veca.
Eseksas karaliste un tas galvaspilseta
6. gadsimta sakuma teritorija, ko tagad aiznem Eseksas, Hertford?iras un Middlesex grafistes, tika dibinata Eseksas karaliste.
Mes loti maz zinam par agrino viduslaiku britu karalvalstim. Informacijas avoti ir nedaudzie dokumenti, kas apliecina zemju vai privilegiju iegu?anu. No tiem mes zinam, ka ap 477. gadu saksonu ciltis no kontinentalas dalas ieradas Lielbritanijas krastos vadonu Ella un Saksas vadiba. Saksa nostiprinajas tagadeja Eseksas grafiste un saka spiest britus atpakal. Lidz 527. gadam sak?i bija iekaroju?i teritoriju, kas kluva par Eseksas karalisti, vienu no septinam anglosak?u karalistem . Tadejadi 6. gadsimta pirmaja puse Lundenvica nonaca saksonu paklautiba.
Lielbritanija astota gadsimta beigas
Saksonie?i pret romie?iem labakaja gadijuma bija neitrali, tapec par romie?u mantojuma saglaba?anu nevareja but ne runas. Lielbritanijas vesturi saka rakstit no jauna.
Pilsetas statuss no provinces centra kluva par nelielas, bet joprojam neatkarigas karalistes galvaspilsetu. Arheologiskie atradumi, kas nereti izradas informativaki par dokumentalajiem avotiem, lauj iztele uzburt priek?statu par rosigu apmetni, kuras kodolu veidoja liels tirgus, ko ieskauj amatnieku darbnicas, kautuves, krodzini un krodzini, kas tajos talakajos laikos kalpoja ka sava veida izklaides centri – edot vareja noskatities celojo?o makslinieku uzsta?anos, paklausities minstreliem, atrast kadu, pie ka pavadit nakti. Nedaudz talak pla?a josla stiepas fermas… Un viss ?is kra?nais kra?nums bija iespiests starp ?Longakru un Temzu.
Kristietibas izplati?anas
Roma, neraugoties uz imperijas sabrukumu, vini atcerejas talo ?ziemelrietumu zemi. 595. gada pavests Gregors I, kuru protestantu ?reformators Zans Kalvins uzskatija par "pedejo labo pavestu", nosutija misiju uz Lielbritaniju, lai pieverstu kristietiba Kentas karali Etelbertu un vina padotos. Misiju vadija benediktinie?u muks Augustins, kur? bija Sveta Andreja klostera pravests Roma. Var iedomaties, ka vinam negribejas pamest savu klosteri un vilkties uz talam zemem, lai iepazistinatu ar kristietibu ?dazus savvalas laudis, tacu disciplina ir disciplina – Augustins dro?i sasniedza Lielbritaniju, apmetas Kenterberija, kristija karali un daudzus vina padotos, nodibinaja klosteri un 601. gada kluva par arhibiskapu. Tadejadi Lielbritanija nonaca Eiropas politikas orbita, kuras centrs bija jauna kristiga Roma. Eseksas karaliste tolaik bija Kentes vasala teritorija.
"Kunga iemieso?anas gada ?604. gada Lielbritanijas arhibiskaps Augustins iesvetija divus biskapus, proti, Mellitu un Justu. Mellitu vin? iecela par biskapu Austrumsak?u province, kuru no Kentas atdalija Tamensas upe un kura austrumos robezojas ar juru. Tas galvaspilseta Londonia atrodas minetas upes krastos" .
Mellits nodibinaja Sveta Pavila katedrali ?Lundenvika-Londona un saka izplatit iedzivotajiem patiesas ticibas gaismu. Taja laika karalis Saberts bija pirmais, kas pienema kristietibu, un mudinaja savus padotos darit to pa?u. Tomer Saberta deli nepiekrita teva uzskatiem un slepus turpinaja pielugt paganu elkus. Tiklidz karalis nomira (tas notika 616. gada), vina deli izraidija Mellitu un vina lidzgaitniekus. Mellits devas uz Kentu pie biskapiem Lawrence un Justus. "Kopa vini nolema atgriezties sava zeme un tur ar tiru sirdsapzinu kalpot Kungam, nevis bezjedzigi palikt starp ?iem barbariem, kas sacelas pret ticibu.".
Par anglosak?u ticejumiem mes zinam maz, galvenokart no ta pa?a Beda Godajama, kur? raksta par priesteriem, elkiem un kapiem, ka ari par to, ka kapus vareja apganit, metot tiem ?kepu, un ka priesteriem nebija tiesibu nesat ierocus. No ta nevajadzetu secinat, ka kareivigo anglosak?u dievi bija miermiligi; ierocu aizliegums religiskaja sfera bija cienas izpausme pret dieviem.
No valdnieka viedokla monoteistiska kristietiba bija velamaka par paganismu, jo ideja par vienu dievu nozimeja ideju par vienu zemes valdnieku, citiem vardiem sakot, kristietiba veicinaja varas centralizaciju un stiprinaja ?o centralizaciju. Vienkar?ajiem cilvekiem bija tuvaki un pazistamaki paganu dievi, no kuriem katrs bija atbildigs par noteiktu dzives jomu. Turklat starp paganu ?dieviem-valdniekiem bija daudz "vietejo" dievu, kas sargaja konkreta regiona iedzivotajus un tapec bija viniem ipa?i tuvi.
668. gada sakuma Nortumbrijas karalis Osvijs un Kentas karalis Egberts ludza pavestu Vitalianu nosutit jaunu Kenterberijas arhibiskapu. Pavests izvelejas Teodoru no Tarsa, kur? dzivoja viena no Romas klosteriem… Visticamak, neviens no godatajiem mukiem nevelejas doties uz nedraudzigo Lielbritaniju, kas izraidija savus apgaismotajus, tapec vajadzeja sutit kadu, kur? piekrita. Teodors tika iesvetits par muku saskana ar austrumu ?kristigo ritu, tapec to pa?u gada pavasari vin? tika partulkots rietumu veida un nosutits uz Angliju, kur izradijas ka loti aktivs macitajs. Beda Goda rakstija, ka Teodors anglosak?u baznicas laba paveicis daudz vairak neka vina priek?gajeji, lai gan vina pecteci ar vinu nevareja salidzinaties. Musu vesturei ir svarigi, ka 675. gada Teodors par Lundenvikas biskapu iecela kadu Erkonvaldu, kura mirstigas atliekas tagad glabajas Sveta Pavila katedrale Londona. Ta kristietiba atgriezas Londona, un tagad jau uz visiem laikiem.
Starp citu, pavests Gregors I bija noskanots izveidot arhibiskapa katedru nevis Augustina izveletaja Kenterberija, bet gan Lundenvika. Par to liecina pavesta vestule Augustinam, kuru Beda Cienijamais pilniba cite sava Vesture. "Tu vari iesvetit divpadsmit biskapus dazadas vietas," raksta pavests, "lai tie butu tava paklautiba, bet Londonas pilsetas biskapam turpmak vienmer jabut iesvetitam sava sinode un jasanem pallijs no sveta apustuliska trona, kuru es tagad parvaldu ar Dieva zelastibu.". Pallijs ir balta lenta ar iz?utiem se?iem krustiem, ko dievkalpojumu laika valka pavesti un biskapi. Nosutot palliju biskapam, pavests apstiprinaja, ka pienem vina kandidaturu. Neskatoties uz to, ka kop? reformacijas ir pagaju?i gandriz pieci simti gadu, pallijs joprojam redzams Kenterberijas diecezes gerboni.
Tomer Londona ir pietiekami daudz karalu un parlamenta, un Baznicas galva labak jutas klusaja un majigaja Kenterberija. Musdienu Londonu, pat ja jus to loti milat, nevar saukt par "majigu", par tadu var saukt tikai dazas vietas, bet Kenterberija ir majiga visa tas pilniba. Ka medza teikt admiralis Dzons Dzerviss , sanemot regularus noradijumus no Admiralitates: "Es labak redzu uz vietas". Tatad Augustinam bija labak zinat, kur tie?i jaieriko arhibiskapa katedra. Augustins, iespejams, velejas atrasties karala tuvuma, jo Kenterberija bija Kentas karalistes galvaspilseta.
"Etelberta patiesiba."
Kentas kenin? Etelberts (Ethelbert of Kent) savai tautai deva likumus, kas balstijas uz romie?u tiesibam. "Vispirms vin? noteica, kada atlidziba jamaksa tiem, kas ?kaut ko nozaga no baznicas, no biskapa vai citas baznicas amatpersonas; ta visi ?ie likumi ir izstradati, lai aizsargatu tos, kuru sludina?anu un maci?anu karalis ir pienemis".
Kentas karala Etelberta statuja Kenterberijas katedrale
Par laimi, ?ie likumi, kas apvienoti ar nosaukumu Etelberta Patiesiba, ir saglabaju?ies manuskripta, kas datets ar 12. gadsimta sakumu un pazistams ka Rocesteras gramata (Textus Roffensis). Etelberta likumiem, ka tas bija ierasts vacie?iem, bija kompensacijas raksturs – tie paredzeja zaudejumu atlidzina?anu.
"[Par] dievbijigu un baznicas ipa?umu zadzibu [lai viniem tiek atlidzinats] divpadsmitkartigi, par biskapa ipa?umu – vienpadsmitkartigi, par priestera ipa?umu – devinkartigi, par diakona ipa?umu – se?kartigi, par garidznieka ipa?umu – triskar?i. Par baznicas miera parkap?anu – divkartigi. Par tautas sapulcu miera parkap?anu – divkar?......
Ja brivs cilveks nozog no kenina, lai vin? atlidzina devinas reizes vairak......
Ja ?kads nogalina brivu cilveku, [lai vin? samaksa] piecdesmit ?ilinus karalim ka kungam .....
Ja brivs cilveks aplaupa brivu cilveku, lai vin? samaksa triskar?u sodu, un lai karalis sanem soda naudu un visu zagla ipa?umu…"
Zimigi, ka kodekss sakas ar noteikumiem, kas aizsarga baznicas intereses, un ka karalis tiek pielidzinats priestera statusam – abiem tiek noteikta devinkartiga kompensacija par nozagtajam lietam.
Vikingu iebrukums
Astota gadsimta pirmaja puse, ap 730. gadu, Lundenvica kopa ar visu Eseksas teritoriju nonaca Mercijas – Rietumanglu karalistes – paklautiba, kas no 716. lidz 825. gadam domineja Dienvidbritanija un pec tam atdeva varu Veseksai. Mainoties augstakajam valdniekam, pilsetnieku dzive gandriz ?nekadas butiskas parmainas ?nenotika, jo vairuma gadijumu teritoriju ipa?umtiesibas mainijas bez lieliem kariem. Kopuma sapratigi valdnieki centas nekaitet civiliedzivotajiem, jo uzskatija vinus par savas labklajibas avotu.
Cits jautajums bija ?vikingdati, kas savus uzbrukumus Anglijai saka astota gadsimta trisdesmitajos gados. Vini nevis iekaroja zemes, bet gan tas izlaupija. Vikingus galvenokart piesaistija klosteri, kas bija bagatas un vaji aizsargatas vietas, tacu kopuma vini neaizvainojas ar jebkuru laupijumu. Princips bija vienkar?s: "maksa izpirkumu vai mirsti", tacu gadijas, ka pec izpirkuma maksa?anas cilveki tika nogalinati un vinu majas nodedzinatas. Senie hronisti nesniedz precizas zinas par laupitaju bandu skaitu, tacu vini nosauc kugu skaitu, un viena liela vikingu drakkara bija ne mazak ka simts karotaju, un tas – neskaitot se?desmit vai septindesmit airetajus, kuri ari vareja nemt rokas ierocus. Svariga bija ne tikai kvantitate, bet ari kvalitate – vikingi, kuriem galvenais nodarbo?anas veids bija laupi?ana, skaitliski krietni parsniedza anglosak?u armijas lielako dalu, kas sastaveja no milicijas.
842. gada vikingi Lundenvica, Kenterberija un Rocestera sarikoja "lielu slaktinu", pec kura pilsetniekiem nacas smagi stradat, lai atjaunotu savas apmetnes. Devinus gadus velak vikingi, ierodoties ar trissimt piecdesmit kugiem (!), atkal izlaupija Lundenvicu, bet pec tam Veseksas karalis Etelulfs (Ethelwulf of Wessex) nelugtajiem viesiem deva pamatigu triecienu, pec kura tie uz se?padsmit gadiem atstaja vina valdijumus vienus, dodot priek?roku vajakajam Mercijas, Austrumanglijas un Nortumbrijas karalistem.
Londona boja gaju?o vikingu pieminai ir uzstadits akmens.
Anglosak?u hronikas fragments. "Lunden byrig" – viens no anglosak?u valodas Londonas nosaukumiem. XI-XII gs.
"Tad [871. gada] no Readingas uz Lundenviku ieradas paganu karaspeks un tur ziemoja," teikts anglosak?u hronika, kas ir senaka anglu hronika. ?oreiz Lundenvika tika ienemta uz ilgu laiku. "Mersijas iedzivotaji nosledza mieru ar ?o karaspeku," piebilst hronists. ?aja konteksta vardi "nosledza mieru ar ?o karaspeku" jasaprot ka "atpirka", nevis "kluva par sabiedrotajiem".
Nu – agrak vai velak bija sagaidams, ka vikingi mainis taktiku un no uzbrukumiem Lielbritanijas piekraste paries uz cietok?nu veido?anu ?eit, kas veicinaja salas iedzivotaju aplaupi?anu un kalpoja ka tramplins talakai ekspansijai (beigu beigas vikingi aizpeldeja lidz pat Nufaundlendai!) . Par sagustito Lundenvikas iedzivotaju likteni hronisti nestasta, tacu ?eit, ka saka, nav divu variantu – tie, kuriem neizdevas izbegt, tika nogalinati.
Vikingi palika Lundenvica lidz 885. gadam, kad pilsetu no viniem atkaroja Veseksas karalis Alfreds, kuru par vina varondarbiem iesauca par "Lielo". "Vina rokas pargaja visi angli, iznemot tos, kas bija danu paklautiba," teikts hronika.
Ceturta nodala – Jauna veca Londona
Mirstiba, redzi un baidies!
