скачать книгу бесплатно
1707
Londona klust par Lielbritanijas Apvienotas Karalistes galvaspilsetu, kas tika izveidota, pienemot Anglijas un Skotijas savienibu.
1708
Liela Londonas ugunsgreka laika nodegu?as Sveta Pavila katedrales vieta ir uzcelta jauna Sveta Pavila katedrale.
1733 odes.
"Kanalizacijas" upe Fleet ir iebuveta caurule.
1749
Tiek izveidots pirmais Londonas profesionalais policijas speks, kas pazistams ka Bowstreet Runners.
1762
Karalis Dzordzs III no Bekingemas hercoga iegust savu pili, kas pec parbuves klust par britu monarhu rezidenci.
1801
Londonas iedzivotaju skaits ir sasniedzis vienu miljonu.
1807
PallMall ielu sak apgaismot gazes laternas.
1824
Tiek dibinata Nacionala makslas galerija.
1836
Tiek dibinata Londonas Universitate; Londona tiek atklats pirmais Lielbritanijas dzelzcel?, kas savieno Londonas tiltu ar Grinicu.
1840
Jaunas Vestminsteras pils celtniecibas sakums.
1858
Liels smards rada jaunu pilsetas kanalizacijas sistemu; tiek uzcelts Big Bena tornis.
1863
Londona tiek uzsakta pasaule pirma pazemes dzelzcela buvnieciba.
1865
Ir pabeigts Londonas centralizetas kanalizacijas sistemas pirmais posms.
1888
Vaitcepela un tas apkartne ir slepies serijveida slepkava, kuru iesauku?i par " Dzekpota izlaupitaju".
1894
Torna tilta atkla?ana.
1901
Londonas iedzivotaju skaits sasniedz 6,7 miljonus; tiek atklats elektriskais tramvajs.
1902
Londonas ielas sak kurset autobusi.
1909
Harijs Gordons Selfridzs atver Londonas pirmo universalveikalu Oksfordas iela.
1915
Pirmie spradzieni Londona.
1919
Londona notiek militara parade par godu Pirma pasaules kara beigam un Antantes uzvarai.
1924-1925
Notiek Lielbritanijas imperijas izstade.
1940-1941
"London Blitz" – Hitlera lidma?inas masveidigi bombardeja Lielbritaniju.
1946
Londona notiek militara parade par godu uzvarai par Hitlera Vaciju un tas sabiedrotajiem.
1948
Londona notiek XIV vasaras olimpiskas speles.
1952
"Lielais smogs" klust par vislielako gaisa piesarnojumu Londonas vesture.
1985
Sadursmes starp policiju un iedzivotajiem Londonas rajona Broadwaterfarm.
2004
Tiek pienemts Londonas plans, kura izklastita Londonas strategija lidz 2031. gadam.
2012
Londona notiek XXX vasaras olimpiskas speles.
2015
Londonas iedzivotaju skaits atkal sasniedz 1939. gada limeni – 8,6 miljoni.
Otra nodala – Slaveni londonie?i
Bairons, Dzordzs Gordons (1788-1824) bija viens no ieverojamakajiem anglu romantisma ?dzejniekiem, pazistams visa pasaule.
Bovijs, Deivids (David, 1947-2016) bija ieverojams ?rokmuzikis, kur? sava dailrade deva priek?roku novatoriskiem virzieniem.
Bekhems, Deivids (1975) ir slavens futbolists un pussargs.
Defo, Daniels (1660-1731) bija ieverojams rakstnieks un esejists, viens no anglu romana pamatlicejiem, Robinsona Kruzo autors.
Kamberbacs, Benedikts (Benedict, 1976) ir ieverojams britu aktieris, pazistams ar ?erloka Holmsa lomu BBC seriala Sherlock un zurnalista Dzuliana Asanza lomu biografiskaja trilleri The Fifth Estate.
Kitss, Dzons Kitss (1795-1821) bija ieverojams anglu ?dzejnieks romantikis un Viktorijas laikmeta zvaigzne.
Pips, Samuels (1633-1703) bija parlamenta deputats, Karaliskas Zinatnu biedribas prezidents (1684-1686) un pla?i pazistamas dienasgramatas autors, kas sniedz detalizetu ieskatu 17. gadsimta otras puses londonie?u ikdienas dzive.
Faradejs, Maikls Faradejs (1791-1867) – viens no slavenakajiem fizikas ?zinatniekiem cilveces vesture, elektromagnetiska lauka doktrinas pamatlicejs, pirma elektromotora modela autors.
Cizs, Dzeimss Hedlijs (Renе Brabazon Raymond; 1906-1985) bija viens no pasaule pazistamakajiem detektivromanu autoriem, kur? sarakstijis gandriz simts romanus.
Attlee, Clement Richard (1883-1967) – slavens politikis, Leiboristu partijas lideris (1935-1955), Lielbritanijas ?premjerministrs (1945-1946), izcils reformators, kur? daudz darija, lai istenotu "labklajibas valsts" koncepciju.
Pirma nodala
?Londona, ?dingdong, ?Londona!
Darga, noladeta, izklaidejo?a pilseta, atvadies!
Tavus mulkus es vairs nedirige?u:
?ogad miera, jus, kritiki, dzivojiet,
Jus, netiklas, guliet mierigi!
Aleksandrs Pops. Atvadas no Londonas
Legenda par Diku Vitingtonu
Musu senajai pilsetai nav legendu par tas izcelsmi. Londonai nav tik paveicies. Legendas saka rasties velak, un, iespejams, visaizkustino?aka no tam ir stasts par Diku Vitingtonu, nabadzigu barenu, kur? dzivoja karala Edvarda III (1327-1377) valdi?anas laika.
Starp citu, Edvards III bija pirmais Anglijas valdnieks, kur? sava oficialaja titula nosaukuma ieklava kartas skaitli. Pirms tam karali ?kaut ka bija iztiku?i bez cipariem, kas radija zinamu jucekli hronikas.
Dikam nebija ne majas, ne gimenes, ne naudas, ne perspektivu. Meklejot labaku dzivi, Diks aizbrauca no dzimta ciemata uz Londonu, kur vinam paveicas atrast darbu bagata tirgotaja Ficvorena virtuve. Un viss butu labi, ja ne launais pavars, kur? Dikam nepatika un tiranizeja vinu visos iespejamajos veidos, tostarp sitot ar visu, kas pagadas pa rokai. Benini, kur saskana ar ta laika parazam tika izmitinati zemakie kalpotaji, bija pilni zurku un pelu, kas naktis apgrutinaja miegu.
Diks stradaja par partiku un pajumti, vinam naudu nemaksaja, tapec, lai nopirktu kat.....
"Nopirkt kaki?! – uzmanigakie lasitaji tagad bus parsteigti. – Vai jus nevaretu kadu nokert uz ielas? ?adu labu lietu visos laikos bija daudz!".
Kada ir atbilde uz ?o jautajumu? ?Pirmkart, mes nezinam visas detalas par londonie?u ikdienas dzivi Eduarda III laika, kur? valdija piecdesmit gadus. Iespejams, izsalku?ie klaidoni nokera visus klainojo?os kakus vai ari Dikam bija vajadzigs ipa?i liels kakis ar labi attistitam medibu prasmem. Un vispar pret senam legendam jaizturas ar cienu, bez nirga?anas un citam viltibam. Gudriba noved pie alternativu versiju ra?anas, un pecteciem nakas minet, ka bija patiesiba. Vai laktuve bija uz akmens, vai ne? Vai ari Arturam nemaz nebija jaraizejas ar zobena izvilk?anu, jo Ekskaliburu vinam uzdavinaja Ezera dama?1 Tapec mes nebusim izveligi attieciba uz mantojumu, ko esam mantoju?i no saviem senciem, bet pienemsim to tadu, kads tas ir.
Diks velejas kaki. Vin? to nopirka par santimu, ko bija nopelnijis, spodrinot kurpes, ielika sava mitekli un no ta briza baudija nakts mieru. Bet tad liktenis vinam sagadaja kardinajumu. Ficdvorens aprikoja vel vienu kugi uz sve?am zemem un piedavaja saviem kalpiem izmeginat veiksmi, dodot kapteinim ?kaut ko pardot. Ta bija riskanta ideja – izdosies vai ne? – Un ar kugi vareja notikt jebkas, tacu visi kalpi atsaucas piedavajumam. Pat Diks bija kardinats atdot kapteinim savu kaki, jo vinam nebija citas kustamas mantas. Vin? atdeva to kapteinim un driz vien to nozeloja, jo mazie beninu dzivniecini atkal saka vinu kaitinat. Un pavars bija kluvis nikns – reti kur? rikojums tika dots bez dauzi?anas. Piedzits izmisuma, zens nolema pamest Londonu, kura beigu beigas vilcinajas. Nolema – un izdarija. Vin? aizbega no sava saimnieka pirms ritausmas (un bija Visu sveto diena2 , labveliga jebkuram pasakumam), devas uz Holloveju, kas tolaik bija pilsetas nomale, apsedas uz akmens un pardomaja, kura virziena butu labak doties. Un tad atskaneja Svetas ?Marijas baznicas zvani.....
Atgriezieties ?Londona,
?Dindon! ?Dindon!
Atgriezies ?Vitingtons,
Tris reizes Londonas lords mers!
Atgriezieties ?Londona!
Diks paklausija aicinajumam un atgriezas pie Fitzvorrena, pirms vinu palaida garam. Pa to laiku kugis ar Dika kaki uz klaja bija devies uz kadu austrumu valsti, kuru mocija peles. ?aja valsti kaku nebija (un nejautajiet, kada ta ir valsts, jo mes esam vienoju?ies strikti sekot stastijumam). Kapteinis pardeva kaki ?is valsts valdniekam par pasakainu naudas summu un dro?i atgriezas atpakal Anglija. ?ada veida Diks ieguva bagatibu. Velak vin? apprecejas ar Ficdvorena meitu, un ar naudu un sakariem un kluva par meru.
Tiem, kas, degustejot dzerienus kada Londonas kroga, riskes ap?aubit ?i stasta patiesumu, bus smagi. Pirmkart, vinam tiks atgadinats, ka ista Ricarda Vitingtona, triskarteja Londonas ?lorda mera, sievas uzvards ir Fitzworren. Un, ja nekaunigais bezdievigais nelietis noraidis ?adus parliecino?us pieradijumus, vinam var tikt piemeroti ipa?i pasakumi… Tomer ?eit ir magiska burvestiba, kas acumirkli partrauc jebkadus konfliktus krogos. Tev ir jauznem daudz gaisa krutis un jasakliedz pari visai telpai, parspejot visus parejos trok?nus: "Mans mielasts visiem klateso?ajiem!". Un viss uzreiz bus labi.
Kapec mes jau pa?a stasta sakuma atceramies kada labi situeta Gloster?iras3 muiznieka delu (ja, tie?i ta!), kur? 1397. gada pirmo reizi kluva par Londonas ?lordu meru? Tapec, ka skaneja zvani! Tie?i vin? bija tas, kur? to izdarija tik talu uz priek?u. ?Londona! ?Londona! ?Londona! Cik melodisks! Pilsetas vards ir ka radits, lai to izrunatu dziedajuma… ?Londona! (Tagad pameginiet aizvest jauno Diku uz Rosllanerkhragog4 vai Drumnadrockit5 un paklausieties – vai jusu zvani vispar skanes?).
Un, ta ka esam piemineju?i ?St MaryleBow baznicu, ko londonie?i deve par ?Bow Church6 ,
mums japieskaras vienam svarigam apstaklim. Jau septinpadsmita gadsimta vidu eksalteti aristokrati radija iesauku "cockney" par parastajiem Londonas Sitijas iedzivotajiem, kas sakuma tika uzskatita par tik aizvainojo?u, ka par to vareja sanemt duri pa zobiem. Ka gan citadi? Kur? gan gribetu, lai vinu deve par "gaileniti"? Tacu ar laiku gailis apzinajas savu dizo dabu un saprata, ka Londona turas kopa tie?i uz vina specigajiem pleciem (nevis uz aristokratu naudas). Aizvainojo?a iesauka parvertas par goda titulu, uz kuru neviens sve?inieks nevareja aizskarties. Un, ja kads to izdaritu, vin? nekavejoties tiktu izcelts atklatiba ar nevainigu jautajumu: "Un kur tu esi dzimis?". Fakts ir tads, ka par istu koknistieti var uzskatit tikai to, kur? dzimis Bow ?Church magisko zvanu tuvuma, citiem vardiem sakot, piecu judzu radiusa no klusas ?Bowline ietekas trok?nainaja Cheapside8 . Visi londonie?i ir londonie?i, bet ne visi londonie?i ir londonie?i.
Tacu atgriezisimies pie nosaukuma pirmsakumiem. Viduslaiku hronists Galfrids no Monmutas sava gramata "Lielbritanijas karalu vesture" norada uz legendara (t. i., mitiska) karala Luda vardu. Savulaik, pirms romie?u iera?anas, Luds iekaroja Trinovantum pilsetu un nosauca to par godu Kerlud – "[karala Luda] pilseta". Gadu gaita Kerluda kluva par Kerlundainu, pec tam par Londiniju, un galu gala par Londonu. No pirma acu uzmetiena ?i versija izskatas visai logiska, tacu valodniecibas likumi to pilniba atspeko, sakot, ka ?ada transformacija nav iespejama. Un tiem var ticet, jo valodas neattistas ta, ka tam ir jaattistas, bet saskana ar noteiktiem standartiem. Aptuveni izsakoties, ja "Kerlud" kluva par "Kerlundein", tad nosacitajam "Verwood" vajadzetu klut par "Verlundein", "Bribdud" – par "Bribdudein". Tomer lidzigu transformaciju piemeru nav, tapec noliekam "Lielbritanijas karalu vesturi" (starp citu, interesants traktats) plaukta un pieversisimies citiem pienemumiem.
Dazi autori "Londinium" veido no keltu vardiem "llyn" ("ezers" vai "upe") un "dun" ("cietoksnis"). Varda "llyn" vieta var nemt velsie?u "lhwn" ("birzs"), un ari tas izradisies parliecino?i, jo upei, pie kuras dibinats Londinium, bija jabut ar birzem, citadi nebija iespejams. Ja velaties, varat iedomaties dievieti Dianu, kas personificeja romie?u menesi, un tad iegusiet "l[l]an Dian" ("Dianas templis") vai "l[l]an gelach" ("Meness templis") ar sekojo?u "gelach" transformaciju "don", ko divainie valodniecibas likumi gluzi pielauj. Tiesa, ?aja versija ir viens butisks "punktin?" – Diana bija populara romie?u sabiedribas zemakajos slanos, ipa?i vergu vidu, par kuru patronesi vinu uzskatija. Vai nav divaini, ka romie?i, kas iekaroja talas salas, iedomajas pilsetu nosaukt "plebejiskas" dievietes varda? Drizak vini butu dibinaju?i "l[l]an Iuno" ("Juno templis"), jo Juno bija Romas un visas imperijas patronese.
Ja velaties ipa?i originalu skaidrojumu, varat atcereties divpadsmit Izraela ciltis, ipa?i cilti, kas celusies no Dana, patriarha Jekaba piekta dela. "?Landan" ir "Dana majvieta" vai "Dana majvieta". Tacu butu divaini pienemt, ka judi iefiltrejas Lielbritanija uzreiz pec tam, kad to bija iekaroju?i romie?i, sakot ar 43. gadu, ko pienemts uzskatit par musu pilsetas dibina?anas gadu. Lai tirgotaji sekotu karaviriem, bija japaiet ?zinamam laikam, vai ne?
Ja jaizvelas ticamakais no daudzajiem variantiem, tad tas butu (ar visu cienu pret citam versijam) "llyndun" – "cietoksnis pie upes". Savukart visvienkar?akais nosaukuma izcelsmes variants to saista ar cilveku varda Londinos, kuram savulaik piedereju?as ?is vietas. Starp citu, "Londinos" no bretonu valodas var tulkot ka "mezonigs". Stadiona, kur Chelsea spele ar Arsenal9 , pedejais skaidrojums izskatas parliecino?akais.
Romie?i Lielbritanija
Vispirms 55. un 54. gada p.m.e. Gajs Julijs Cezars meginaja iekarot Lielbritaniju, abas reizes neveiksmigi. Otraja vizite vietejais vadonis varda Kasivelauns, ?kiet, piekrita maksat Romai ikgadeju nodevu, tacu neviens no saglabaju?ajiem avotiem ?adus maksajumus nemin. Turklat otraja reize, tapat ka pirmaja, romie?i pilniba pameta Britaniju, neatstajot garnizonus, ka tas pienemts iekarotajas valstis. Tatad piemineta nodeva var tikt uzskatita par izdomajumu, lai saglabatu Lielas Romas prestizu.
