скачать книгу бесплатно
Ka klut bagatam no nulles
Edgars Auzin?
Gramata ir piepildita ar strategiskam idejam un praktiskiem padomiem, kas palidzes atri uzlabot pa?sajutu, sakot no ta limena, kada ?obrid sevi uzskatat.Pla?am lasitaju lokam.
Edgars Auzin?
Ka klut bagatam no nulles
Priek?vards
Zelta iespejas, kuras jus meklejat, ir pasleptas sevi. Ne tev apkart, ne veiksmes, ne nejau?ibas vai citu palidzibas del, tikai sevi.
Orison Sweet Maden
Imigranti, kas devas uz Ameriku, uzskatija, ka celi ?eit ir brugeti ar zeltu. Vini uzskatija, ka slava un bagatiba ?eit ir pieejama ikvienam. Tacu realitate un vinu pa?u pieredze vinus parliecinaja, ka tas ta nav. Patiesiba bija tada, ka bagatiba nak pie tiem, kas to mekle. Braiens Treisijs zina, kur meklet. Pielietojot gramata aprakstitos principus, vin? no nabaga pardeveja kluva par miljonaru nepilnu 10 gadu laika.
Ar savu padomu Braiens ir palidzejis simtiem uznemumu un tuksto?iem uznemeju gut finansialus panakumus, kas ieverojami parsniedza vinu ceribas. Vin? pastavigi celo pa valsti, organizejot seminarus par pardo?anu, vadibu, uznemejdarbibu, biznesu un personigo attistibu. Vin? ir sava uznemuma prezidents un visvairak pardotais autors vairak neka 300 audio un video programmam. Vin? ir ari autors 35 gramatam, kas tulkotas 25 valodas. Gramata Ka klut bagatam no nulles Braiens Treisijs stasta, ka klut bagatam neatkarigi no jusu pa?reizejas situacijas un finansiala stavokla.
Jus uzzinasit par pieciem galvenajiem bagatibas avotiem un 18 principiem, idejam un jedzieniem, kas nepiecie?ami, lai programmetu sevi panakumiem. Iepazisies ar pieciem veiksmiga biznesa veido?anas noteikumiem, uzzinasi, ka par to iegut naudu, un uzzinasi 10 gudras investe?anas noteikumus. ?os principus ir parbaudijis laiks un to cilveku personiga pieredze, kuri no nabadzibas nonaku?i bagatiba. Lasot par to, ka Braiens Treisijs un daudzi citi to darija, jus ari uzzinasit, ka klut bagatam no nulles, atrodot celu, kas ir ideali piemerots jusu talantiem un spejam. Jus sapratisit, ka tam nav ierobezojumu.
Viktors Rislings
Ievads
Cilveks nevar kludities ar talantu.
Savienojieties tikai katra loma
Iztele, sajuta, prats un aizrau?anas
Un diezgan daudz humora.
Gete, «Fausts»
At?kiriba starp panakumiem un neveiksmem
Paldies, ka iegadajaties ?o gramatu. At?kiriba starp tiem, kam izdodas, un tiem, kuriem neveicas, ir pavisam vienkar?a: veiksmigi cilveki ir orienteti uz ricibu, neveiksmigie ir orienteti uz sarunam. Cilveki, kuri pa?i ir sasniegu?i lieliskus rezultatus, ir tie, kas strada; tie, kas dzive maz sasniegu?i, tikai sapno, cer, ludz un visos iespejamos veidos cen?as attaisnot savu neizdaribu. Atverot ?o gramatu, tu esi speris soli preti tiem, kas veido savu dzivi, sperot soli prom no tiem, kuri lenpratigi pienem visu, kas ar viniem notiek.
?i gramata ir piesatinata ar amerikanu garu, balstita uz amerikanu piemeriem un statistiku, tacu taja macitie principi ir universali. Ar dazam izmainam tos var izmantot jebkura pasaules valsti ar tirgus ekonomiku. Musdienas ASV ir brivaka ekonomiska sistema un daudzas iespejas. 2004. gada 19 procenti amerikanu vecuma no 18 lidz 54 gadiem planoja uzsakt savu biznesu, kas ir lielakais procents pasaule, liecina Eiropas Sadarbibas un attistibas organizacijas Parize dati. Pateicoties ?im labveligajam biznesa klimatam, Amerika ir daudz vairak pa?taisitu miljonaru un miljardieru neka jebkura cita valsti. Ta nu luk.
Sakot no nulles
Es uzaugu loti nabadziga gimene. Mans tevs pastavigi mainija darbu un ilgu laiku nestradaja, tapec manas mates alga ka medmasa biezi vien bija vienigais iztikas avots man un trim braliem. Mes uzaugam, edot makaronus un sieru un iegadajamies savas drebes tikai no Pesti?anas armijas. No desmit gadu vecuma es pati pelniju naudu, veicot nelielas lietas un stradajot darza vai ap maju pie kaiminiem.
Kad man palika piecpadsmit, es nolemu meklet finansialo panakumu noslepumus. Es, tapat ka daudzi jaunie?i, sapnoju klut bagatam lidz trisdesmit gadu vecumam. Tomer trisdesmit gadu vecuma, neskatoties uz isiem panakumiem, man bija tikpat daudz naudas ka divdesmit. Es pat nebeidzu vidusskolu un, ja neskaita speju pardot, ne ar ko citu nevareju lepoties.
Toreiz es saku nopietni domat par savu finansialo stavokli un to, cik mazs progress man ir bijis 10 gadu laika. Daudzi mani draugi iedzivojas diezgan labi: apprecejas, dzemdeja bernus, dzivoja skaistas majas un nopelnija labu naudu. Es nokluvu finansiala strupcela.
Pec vairakiem meginajumiem atri nopelnit naudu, es nolemu izveidot realu planu, lai sasniegtu finansialo neatkaribu. Un tas stradaja. Protams, man nacas saskarties ar islaicigam grutibam un neskaitamiem ?ker?liem, no pielautajam kludam guvu daudz vertigu macibu, tacu galu gala uzvareju, nopelnot vairak neka miljonu dolaru. Tas, ko es varu darit, bus iespejams ari jums.
Vai vari to izdarit
Mans merkis ir parliecinat jus, ka jus varat klut bagats neatkarigi no ta, cik slikta ?odien ir jusu finansiala dzive. Ja jus sakat agri, sekojat manam padomam un smagi stradasit, jus varat klut par miljonaru. ?is strategijas un metodes ir palidzeju?as ne tikai man, bet tuksto?iem citu cilveku. Ja esat gatavs ieguldit laiku un pules, nav nekada iemesla, lai jus atturetu no Amerikas sapna sasnieg?anas.
1900. gada ASV bija aptuveni pieci tuksto?i miljonaru, un taja laika miljons dolaru bija daudz vairak verts neka tagad. 1980. gada, kad saku rupigi petit ?o temu, miljonaru bija aptuveni pusotrs miljons. Lidz 2000. gadam vairak neka septiniem miljoniem amerikanu piedereja miljonu dolaru bagatiba. Valsti ir ari daudz miljardieru, un saskana ar prognozem nakotne ?ie skaitli dubultosies.
Lielaka dala no ?iem miljonariem un miljardieriem ir pirmas paaudzes uznemeji. Vini pa?i nopelnija daudz naudas, sakot no nulles. Vini nopelnija katru centu, izmantojot savus talantus un spejas, izmantojot iespejas, ko pa?i atklaja vai radija. Tiek lests, ka ?aja valsti ik pec cetram minutem kads klust par miljonaru. Tavs uzdevums ir klut par vienu no viniem.
Ko ?ie miljonari varetu darit, to varat ari jus. Tici, ka neviens nav gudraks par tevi un neviens nav labaks. Gadu gaita man ir izdevies runat ar daudziem miljonariem un multimiljonariem un pat paris miljardieriem. Vinu at?kiriga iezime ir ta, ka vini ir pilnigi parasti cilveki – arkartigi godigi un stradigi, nebaidas risket, pilnveidojas izveletaja biznesa un nekad nepadodas, pat ja tas ir gruti.
At?kiriba starp bagatajiem un nabadzigajiem
Bagatie cilveki daudz neat?kiras no jums vai manis. Vini vienkar?i vairak izmanto savus Dieva dotos talantus un strada nedaudz savadak neka citi cilveki. Redziet, kads brini?kigs atklajums: ja jus atkal un atkal darat to, ko dara bagati un veiksmigi cilveki, jus galu gala sasniegsiet tos pa?us rezultatus. Finansialie panakumi nav brinums, ta nav veiksme. Tas ir celonu un seku likuma iemiesojums. Ja jus uzsakat celonus, jus iegustat sekas.
?aja gramata jus uzzinasit, ka sakt tur, kur atrodaties, pat ja esat parados, un iegut finansialu brivibu. Stradajot ar tuksto?iem klausitaju visa pasaule, esmu stingri parliecinats, ka cilveki, kuri velas klut bagati savas darba karjeras laika, iegus velamos rezultatus, ja izmantos pareizo pieeju.
Apbrinojama iepazi?anas
Pirms daziem gadiem ar mani notika atgadijums, kas man atvera acis uz daudzam lietam. Uzrunajot vairak neka tuksto? klausitaju auditoriju, es teicu, ka esmu stingri parliecinats, ka ikviens, kur? patiesi velas gut panakumus, spej to sasniegt, vinam tikai jasper pareizie soli un jaizvelas pareizais cel?. Partraukuma laika man apkart bija apmeram trisdesmit labi gerbti virie?i un sievietes, un mani apbera ar daudziem jautajumiem. Pek?ni puli mala atgruz kads garigi invalids jaunietis, kur? ari bija klat seminara: «Treisija kungs, Treisija kungs, vai man ari izdodas?»
Esmu apjucis. Manas smadzenes drudzaini stradaja. Saprotot, ka visi klateso?ie gaida manu atbildi, es nezinaju, ko teikt. Taja bridi tika parbaudits mans apgalvojums «var gut panakumus jebkuram» un vispar mana reputacija. Par laimi, jauneklis turpinaja intereseties: «Treisija kungs, es dzivoju patversme, mes remontejam mebeles. Katru menesi es perku krajobligaciju par simts dolariem. Vai tas man palidzes klut bagatam?
Salikto intere?u brinums
Par laimi, nesen biju lasijusi, cik daudz cilvekam vajadzetu ietaupit, lai klutu finansiali neatkarigs. Es zinaju, ka, ja cilveks no 21 lidz 65 gadiem ietaupis 100 USD menesi un nopelnitu 10 procentus no ?is naudas, vin? 65 gadu vecuma klutu par miljonaru. Tadejadi ?is jauneklis patie?am var klut par miljonaru, lai gan vin? dzivo garigi atpaliku?o patversme un, no pirma acu uzmetiena, tam nav ne izredzu, ne iespeju. Ja vin? turpinas ietaupit 100 USD menesi, vin? aizies pensija bagataks neka 95 procenti iedzivotaju.
Vinam bus labak neka vairumam arstu, juristu, arhitektu, inzenieru un mazo uznemumu ipa?nieku. Viss, kas vinam bija jadara, bija ietaupit simts dolaru, un vin? butu finansiali neatkarigs. Ja vin? to izdaris, salikto procentu brinums parupesies par parejo. Ikviens var to izdarit.
Jus varat iemacities jebko
Galvenais, lai var nopelnit. Tas prasa zina?anas un praksi. Bet, ja simtiem tuksto?u cilveku prot pelnit, tad to var iemacities. Ja jus spejat vadit automa?inu, lietot mobilo talruni, lietot datoru un veikt daudzus ikdienas darbus, jums noteikti ir iespeja nopelnit tik daudz naudas, cik jums nepiecie?ams.
Velak pastasti?u, ka panakt finansialu neatkaribu un labklajibu, ka klut bagatam no nulles. Tas ir atkarigs no jums, vai jus uzdro?inasities spert pirmo soli un vai jus neatlaidigi turpinasit tiekties. Nav nekadu ierobezojumu, iznemot tos, kurus jus uzliekat savai iztelei.
Iedomajieties, ka jums jau pieder tas, ko velaties… Uztveriet to ka savu ipa?umu, kas pilniba pieder jums.
Roberts Koljers
1. nodala. Ka klut bagatam
Ja tavas velmes ir arkartigi specigas, ?kiet, ka esi apveltits ar pardabiskam spejam tas realizet.
Napoleona kalns
Ja pat cilveks ar ne tas lielakajam spejam var klut bagats, kapec ir tik maz bagatu cilveku? Kapec pasaules bagatakaja valsti, kur lielaka dala cilveku dzives laika pelna un tere bagatibu, daudzi, aizejot pensija, ir atkarigi no sociala nodro?inajuma, pensijam un radiniekiem?
Ja cilveks, kas nopelna 25 tuksto?us dolaru gada, ietaupa tikai 2500 no tiem gada, tas ir, 10 procentus, un sapratigi iegulda tos pa?us 10 procentus visa darba muza – no 21 lidz 65 gadiem -, tad pec 44 gadiem tie pieaugs. lidz 1 794 762 USD.
Ja garigi atpaliku?am jaunietim, bez jebkadam priek?rocibam, var klut bagats (skat. Ievadu), un virietim, kur? pelna 25 tuksto?us gada un ietaupa tikai 10 procentus no ienakumiem, ir iespeja klut par miljonaru vai multimiljonaru, tad gandriz ikviens var nopelnit. pieklajiga bagatiba, bet ar nosacijumu, ka vin? to patie?am velas.
Kapec cilveki neklust bagati?
Jautajums, ar kuru es saku, bija: «Kas nelauj cilvekiem klut bagatiem?» Kapec musu valsti, kur cilvekiem ir dotas tik daudz iespeju, tikai neliels procents pilsonu aiziet pensija finansiali neatkarigi? Galu gala es atradu atbildes. ?eit ir pieci iemesli, kapec, manuprat, cilvekiem neizdodas klut bagatiem.
Kapec es?
Pirmkart, tada perspektiva viniem vienkar?i neienak prata. Vienkar?s cilveks nak no gimenes, kura nav neviena turiga radinieka. Vin? iet uz skolu un sazinas ar vienaudziem no videju ienakumu vides. Velak strada ar nabaga kolegiem. Un arpus darba vina socialo loku veido cilveki ar diezgan pieticigiem ienakumiem. Vinam nav bagatu paraugu. Ja tas viss ar tevi notika pirms 20 gadu vecuma, tas ir, personibas veido?anas perioda, tad pieaugu?a vecuma tev ir gruti noticet, ka tu vari klut bagats tikpat reali ka citi.
Tapec cilveki, kas uzaugu?i turiga gimene, pieaugot, gust lielakus finansialos panakumus neka tie, kuru berniba pagaja krampjos materialos apstaklos. Tieksme pec bagatibas ir bagatu vecaku bernu pasaules uzskatu neatnemama sastavdala.
Tatad galvenais iemesls, kapec cilveki nekad neklust bagati, ir tas, ka vini nekad nav domaju?i par iespeju. Un, ja vini par to nedomaja, tad vini nespera nekadus konkretus solus ?aja virziena.
Pienemt lemumu!
Otrs iemesls, kapec cilveki neklust bagati, ir tas, ka vini nekad nepienem lemumus. Nekas nemainisies, kamer cilveks neizlems mainit savu dzivi, pat ja vin? lasis gramatas, apmekles seminarus vai komunice ar veiksmigiem cilvekiem. Un, ja vin? saprot, ka var klut bagats, tikai veicot dazas darbibas, bet neizlems spert pirmo soli, vin? paliks taja pa?a vieta.
Kamer darisi to, ko esi darijis lidz ?im, tev bus tas, kas tev ir.
Tadejadi galvenais neveiksmju un savu speju nepilnigas apzina?anas iemesls ir cilveku nevele?anas pienemt lemumu, lai gutu panakumus. Vini nedod sev stingru zverestu klut bagatam. Vini plano, plano, plano un cer kadreiz klut bagati. Vini, tapat ka aizrau?anas, velas iegut daudz naudas, bet nekad neuztraucas stingri teikt: «Es to izdari?u!»
?is lemums ir pirmais nepiecie?amais solis cela uz finansialo neatkaribu.
Varbut rit
Pastaviga vilcina?anas ir tre?ais neveiksmes iemesls ?aja jautajuma. Cilveki vienmer atrod labu iemeslu nedarit kaut ko tadu, kas vinus novestu pie materialas labklajibas. Laiks vienmer izradas nepiemerots: dazreiz ir nepareizs menesis, dazreiz gadalaiks, dazreiz gads. Uznemejdarbibas apstakli nav pilniba labveligi vai parak labveligi. Tirgus nav piemerots. Risks ir parak liels. Piemeram, pastav risks zaudet visu savu ieguldijumu. Varbut pat nakamgad.
Vienmer ir labs iemesls visu aizkavet vai pat atlikt. Un rezultata pirmais solis tiek atlikts un atlikts, menesi pec mene?a, gadu no gada, lidz ir par velu. Pat ja cilveks apzinas iespeju klut bagatam, ieradums atlikt visus vina planus virzis uz nenoteiktu nakotni. Prokrastinacija ir laika un dzives zaglis.
Lai apmaksatu rekinus
Tas, ko ekonomisti sauc par nespeju atteikties no tulitejas apmierina?anas, ir ceturtais iemesls, kapec cilveki paliek nabadzigi. Lielais vairums cilveku ir paklauti neparvaramai velmei izteret katru nopelnito centu, ka ari iespejai kaut ko aiznemties vai iegadaties kredita. Tu nekad neklusi par bagatu cilveku, ja nespesi savaldit ?o neremdinamo velmi izteret visu, lidz pedejam centam. Jus nekad nesasniegsiet finansialu neatkaribu, ja vien taupibu nepadarisit par ieradumu.
Ka teica V. Klements Stouns, Amerikas Apvienotas apdro?ina?anas kompanijas dibinatajs un viens no bagatakajiem cilvekiem pasaule: «Ja nezinat, ka ietaupit naudu, dizenuma seklas tevi neaugs.»
Skatit perspektivu
Pedejais iemesls, iespejams, ir tikpat svarigs, ja ne svarigaks, neka visi parejie kopa. Tas ir laika perspektivas trukums. Petijuma, kas tika veikts piecdesmitajos gados un publicets 1964. gada ar nosaukumu «Nedebesu pilseta», Dr. Edvards Banfilds no Harvarda universitates petija socialas un ekonomiskas aktivitates pieaugumu Amerikas Savienotajas Valstis. Vin? velejas saprast, vai individs vai gimene var pacelties par vienu vai divam socialekonomiskajam klasem un klut bagataki nakamaja paaudze.
Banfilds savus atklajumus salidzinaja ar visizplatitakajiem ekonomisko panakumu skaidrojumiem Amerikas Savienotajas Valstis. Izglitiba? Ne. Daudzi cilveki, kas ieguvu?i labu izglitibu, faktiski parvietojas pa ekonomikas kapnem. Prats? Ne. Daudzi gudri cilveki palika nabadzigi un nespeja nodro?inat sev pienacigu dzivi. Dzimis piemerota gimene? Ne. Daudzi cilveki, kuriem bija paveicies piedzimt turiga gimene, pieaugu?i cinas, lai savilktu galus kopa, savukart tie, kas dzimu?i nabadziga gimene, gust lielus finansialus panakumus. Vai valsts regionam ir ietekme? Darbibas joma? Veiksmi? Kadi faktori janem vera, prognozejot finansialas veiksmes iespejamibu?
Nakotnes projice?ana
Petijuma rezultata Banfilds identificeja vienu faktoru, kas, vinaprat, ir iz?kiro?s, lai prognozetu panakumus Amerikas Savienotajas Valstis – laika perspektivu, kas defineta ka «laika daudzums, kas nepiecie?ams ikdienas plano?anai gaidamajam aktivitatem vai svarigu dzives lemumu pienem?anai». Laika perspektiva attiecas uz to, cik talu nakotne jus skataties.
Ilgtermina perspektivas piemers ir anglu valodas kla?u tradicionalais ieradums uzreiz pec bernu piedzim?anas uznemt tos Oksforda vai Kembridza, neskatoties uz to, ka berni nevares iestaties universitate. vel 18—19 gadus. ?ada talredziga doma?ana uzliek vecakiem par pienakumu atvert krajkontu bankas, lai berni nakotne varetu macities laba un prestiza izglitibas iestade.
Naudas taupi?ana un nakotnes plano?ana ir ilgtermina doma?ana darbiba. Jauns paris katru menesi iemaksa 50 USD sava jaundzimu?a berna izglitibas konta, lai planotu savu nakotni. Vini ir gatavi nest upurus istermina, lai nodro?inatu labakus rezultatus ilgtermina. Cilveki, kuri raugas ilgtermina, gandriz vienmer kapj pa finansialu panakumu kapnem.
Apmaksajiet savus rekinus iepriek?
Personai, kas absolve vidusskolu, apmekle medicinas skolu, iegust MD, iziet praksi un rezidenturu un 10 gadu laika klust par licencetu arstu, ir ilgtermina perspektiva. Gadu upure?ana un atteik?anas no tulitejiem priekiem deva vinam tiesibas uz prestizu, statusu un augstu dzives limeni. ?ie 10–12 studiju un darba gadi ir nekas vairak ka ieguldijums jusu karjera. Ilgtermina nodro?inaja vina berniem augstu dzives limeni, ka ari labu izglitibu un lieliskas iespejas. Vina berni ar lielu varbutibas pakapi veiksmigi apprecesies, viniem bus augstakas socialas un ekonomiskas vajadzibas, un vinu dzive bus daudz veiksmigaka.
Ta arsta laika perspektiva, kur? karjeras sakuma ir ieguldijis desmit vai vairak gadus izglitiba, var ietilpt vienas vai divu paaudzu muzs, tas ir, 50–70 gadi. Un vin?, kur? tik daudz laika un pulu veltija savai profesijai, lai pec tam sniegtu mums augsti kvalificetu palidzibu, ir pelnijis musu cienu un apbrinu. Tas var but par iemeslu tam, ka arstu gimenes parasti ienem augstako vietu cienijamako pilsonu sarakstos.
Attieksme ir viss
Laika perspektiva ir socialas klases mers. Turigai gimenei vai labai izglitibai, bez ?aubam, ir nozime, tacu galu gala socialo statusu un prestizu nosaka tas, cik talu nakotni planojat ?odien.
Imigrantiem, kuri ieradas ASV, nav daudz naudas. Bet stradat un taupit, lai jusu berni iegutu labu izglitibu ne tikai skola, bet ari augstskola, ir lieliski, lai cik labi vai slikti viniem ?odien iet. Vini nodro?ina virzibu pa socialajam kapnem ne tikai sev, bet ari saviem pecnacejiem.
Ilgtermina perspektivas pretstats ir tas pilniga neesamiba. Profesionalis redz nakotni 10, 15 vai 20 gadus uz priek?u, varbut ari talak. Parasts stradnieks ir apmeram divas algas priek?a. Narkomanam, alkoholikim un vispar cilvekiem, kas atrodas socialo kapnu pa?a apak?a, izredzes tiek aprekinatas vairakas stundas vai pat minutes. Vini vispar nedoma par nakotni, visas vinu domas ir verstas uz nakamo dzerienu vai devu. Katra cilveka stavokli sabiedriba, ka ari vina izveleto celu pilniba nosaka vina laika perspektivas attalums.
Padomajiet par nakotni
Pats laika perspektivas pagarina?anas process, talas nakotnes plano?ana maina tavu attieksmi pret dzivi un personibu. Ja iemacisities domat 10–20 gadus uz priek?u, tad ?is ir jusu pirmais solis cela uz bagatibu. Varesi izvirzit nopietnakus, ilgtermina merkus un izstradat ilgtermina planus to isteno?anai. Pienemsi gudrakus lemumus un spesi paredzet finan?u ieguldijumu vai laika terinu ilgtermina sekas. Jus attistat pacietibu un neatlaidibu. Kopuma jus klustat pozitivaks cilveks.
Tatad, iemacieties pagarinat savu laika perspektivu. Apsveriet katru savu darbibu ka dalu no ilgsto?a procesa, kas laika gaita neizbegami novedis pie finansialas neatkaribas un, iespejams, bagatibas. To dara cilveki, kuri nenogursto?i virzas uz aug?u un uz priek?u.
Esiet veltits savam darbam
Uzsakot karjeru, daudzi cilveki nedoma, ka daris vienu un to pa?u darbu 20–25 gadus. Viniem neienak prata, ka, tikai ieguldot darba laiku, naudu un dveseli, vini var sasniegt patiesos meistaribas virsotnes.
Profesijas prestiza labad jabut gatavam nest jebkadus upurus. Un tad jus nopelnisiet pec iespejas vairak ?aja joma. Koncentrejoties uz ilgterminu, jus nepalaidisit garam un pacelsities uz aug?u, pat ja tas prasis smagu darbu gadiem.
Atcerieties, ka laiks paies ta vai citadi. Vienigais jautajums paliek: «Cik jus nopelnisit pec pieciem gadiem»?
Pieci veidi, ka palikt nabadzigam
Atceresimies piecus iemeslus, kapec cilveki nevar nodro?inat komfortablas vecumdienas.
Pirmkart, viniem neienak prata, ka vini, tapat ka citi, var klut bagati.
Otrkart, pat ja viniem ienak prata ?ada doma, vini neuzdro?inas klut bagati.
Tre?kart, ja vini nolemj uzlabot savu finansialo stavokli, vini to atliek uz nakotni, dazreiz lidz muza beigam.
Ceturtkart, vini nespej atteikties no mirkla baudam, nespej pretoties velmei izteret visu nopelnito naudu un pat vairak.
Piektkart, vini raugas uz istermina perspektivu. Vini dzivo ?odienai un ?odienas menesim, nevis plano 10–20 gadus uz priek?u.
Pieci veidi, ka klut bagatam
Es piedavaju jums piecus veidus, ka veidot bagatibu, ja esat apnemies klut bagats.
Klusti par uznemeju
Visa Amerikas vesture galvenais cel? uz bagatibu jeb top-toping metode ir uznemejdarbiba. Tas ir par veiksmiga uznemuma dibina?anu un vadi?anu. Tas ietver visus ta veidus: no lauksaimniecibas un kravu parvadajumiem lidz nekustamajam ipa?umam un datoriem.
Vairak neka 200 gadu laika Amerikas Savienotajas Valstis 74 procenti miljonaru kluva bagati no sava biznesa. Viss sakas ar priek?statu par noteiktu produktu vai pakalpojumu. Tad cilveks to parver? par biznesu, buve ?o biznesu no nulles, no pamatiem un rezultata klust bagats. Henrijs Fords, Endrju Karnegijs, Dzons Dzeikobs Astors, Kornelijs Vanderbilts, Ross Perots, Sems Voltons, Bils Geitss, Maikls Dels un Lerijs Elisons visi saka no nulles, tacu speja izveidot plauksto?us uznemumus. Ir vel miljoniem.
