banner banner banner
Kā kļūt bagātam no nulles
Kā kļūt bagātam no nulles
Оценить:
Рейтинг: 0

Полная версия:

Kā kļūt bagātam no nulles

скачать книгу бесплатно


Jus atklasiet, ka, balstoties uz citas personas potencialo uzvedibu, jus uzlabosit savas doma?anas kvalitati un paradisit daudz labakus rezultatus.

Padzilinati izprotiet savu biznesu un nozari

Izlasiet visu pieejamo literaturu saistiba ar jomu, kura stradajat. Klusti par ekspertu sava joma. Jo vairak zinasi par savu profesiju, amatu vai darbibas jomu, jo parliecinataks busi sava darba veik?ana.

Apmeklejiet universitati uz riteniem

Klausieties izglitojo?as audio programmas automa?ina. Katrs cilveks gada videji nobrauc 12 000 lidz 25 000 judzu. Tas atbilst piecsimt lidz tuksto? stundam, kas pavaditas pie stures. Dienvidkarolinas universitates zinatnieki ir aprekinaju?i, ka, automa?ina klausoties dazadas izglitojo?as audio programmas, var apgut pilnu universitates izglitibas kursu. Izmantojot vienkar?u metodi – vienkar?i klausoties citu ekspertu sagatavotas programmas, jus varat klut par augstas klases ekspertu.

Apmeklejiet kursus un seminarus

Apmeklejiet visus seminarus, ko organize augsti kvalificeti specialisti sava joma, kura stradajat. Piesakieties papildu kursiem, kuros varesiet padzilinat zina?anas un uzlabot savas prasmes. Macieties visur, kur vien rodas iespeja, ipa?i no tiem cilvekiem, kuri sava profesija ir sasniegu?i augstus augstumus. Uzdodiet viniem jautajumus. Rakstiet vestules vai sutiet e-pastus. Lasiet vinu gramatas un rakstus. Viens kvalitativs specialista organizets seminars ietaupis mene?us un pat gadus patstavigi apgustot vienas un tas pa?as zina?anas.

Sazinieties ar istajiem cilvekiem

Devindesmit procentus panakumu gan biznesa, gan dzive nodro?ina ta saukta «atsauces grupa». Tas ietver cilvekus, ar kuriem jus sazinaties, stradajat, dzivojat un pavadat laiku. Dr. Deivids Makklelends no Harvarda universitates sava nu jau klasiskaja gramata «Sasniegumu sabiedriba» (Van Nostrand, 1961) rakstija, ka cilveki parasti pienem savu uzskatu, viedoklus, runas un gerb?anas veidu, merkus un ambicijas, attieksmi un pasaules uzskatu. atsauces grupas. Vin? atklaja, ka pirms radikalam parmainam darba vienmer tika izveidota jauna atsauces grupa. Kad cilveks nespeja mainit vecas neefektivas darba metodes un uzvedibas modelus, iemesls bija saistits ar iepriek?ejo grupu.

Apsoliet sev, ka, sakot ar ?odienu, asociesities tikai ar pozitiviem, veiksmigiem cilvekiem. Jus pavadisiet laiku tikai ar tiem, kuri ir ambiciozi un merktiecigi un kuri precizi zina, ko vini sagaida no dzives. Sadarbojieties ar uzvaretajiem un izvairieties no tiem, kuri neizraisa jusu cienu vai apbrinu. Jus nevarat lidot ar ergliem, ja turpinasiet rakties zeme ar titariem.

Centieties noverst jebkadu mijiedarbibu ar negativiem cilvekiem, ipa?i negativiem kolegiem. Nedzeriet kafiju kopa ar to, kas jums nepiecie?ams, vienkar?i tapec, ka jums nav neviena cita. Neejiet pusdienas ar jebkuru cilveku tikai tapec, ka vin? staveja pie durvim. Nesatiec pirmo cilveku, kur? tevi uzaicina pec darba. Ja stradajat pie negativa priek?nieka, jums nopietni jaapsver darba maina. Darbs negativa gaisotne un ar sarezgitiem cilvekiem tevi atvelk un nogurdina. Darbs ar sarezgitiem, negativiem kolegiem vai priek?niekiem nolemj jus nepiepilditai dzivei, kas pilna ar stresu, vil?anos un hroniskam neveiksmem. Tava dzive tam ir parak vertiga.

Rits ir gudraks par vakaru

?eit ir visefektivakais veids, ka aktivizet zemapzinu un piesaistit naudu. Cilveka zemapzina ir daudz uznemigaka pret jauniem iestatijumiem un programme?anu pedejas minutes pirms guletie?anas un pirmaja stunda pec pamo?anas no rita. Izmantojot ?os divus periodus, jus palielinat atrumu, kada komandas tiek implantetas jusu apzina, lai ieviestu jusu dzive visu, ko velaties.

Katru vakaru pirms guletie?anas iztelojies savus merkus ka faktisku realitates faktu. Uzzimejiet tos ta, it ka tie jau butu iemiesoti. Iztelojieties sevi ka cilveku, par kuru jus tiecaties, kur? dara to, par ko sapnojat. Iedomajieties, ka jus svinat pelnitu uzvaru. Pirms iemig?anas iedomajieties ?os priecigos attelus, pec tam izsledziet tos un laujiet tiem darboties miega laika.

Tiklidz no rita pamostaties, nekavejoties vizualizejiet savu vissvarigako merki. Iedomajieties, ka ir kads slepens universals plans, kas izstradats, lai istenotu jusu sapni. Saciet katru dienu ar vardiem: «Esmu parliecinats, ka ?odien mani sagaida kaut kas brini?kigs!»

Iedomajieties savu idealo dzivi

Vizualizacijas noslepums ir redzet savu merki jau realizetu, iemiesotu realitate. Zemapzinu aktivize tikai tagadne atkartoti izteikumi un atteli. Vizualizejiet savu merki pirms guletie?anas, garigi iztelojoties sevi ka uzvaretaju. Iedomajieties, ka nakamas dienas notikumi attistas tie?i ta, ka planojat. Iedomajieties, ka jusu dzive izver?as tie?i ta, ka jus sapnojat.

Iztelojieties, ka veidojat savienojumus, kas nesis jums laimi un labumu. Iedomajieties, ka jums ir lieliska veseliba. Iztelojieties, ka braucat ar savu sapnu automa?inu, dzivojat sava sapnu maja un darat to, kas jums patik. Jo biezak jus barosiet savas smadzenes ar ?iem pozitivajiem, aizraujo?ajiem laimes, veselibas un labklajibas atteliem visos aspektos, jo atrak tie atradis izpausmi realitate.

Zelta stunda

Pedejais princips un, iespejams, vissvarigakais, lai klutu par naudas magnetu un gutu lielus panakumus, ir saistits ar to, ka jus sakat katru dienu. Ka minets iepriek?, jus klustat par to, par ko domajat lielako dalu laika. Jus klustat par domu, ideju un iespaidu kopumu, ko ievadat sava prata no briza, kad no rita atverat acis, lidz bridim, kad tas aizverat gulta nakti.

Visam ir nozime, tacu dazas pieredzes ir svarigakas par citam. Domas, kas ienak jusu smadzenes pirmaja nomoda lidz dienas beigam, loti ietekme jusu doma?anu, jutas un uzvedibu. Ka saka sakamvards: «Labs sakums ir puse no kaujas.» Tas attiecas uz to, ko jus lasat, rakstat, redzat, klausaties un sakat pirmajas, vissvarigakajas 60 minutes.

Miljonu dolaru paradumi

Gandriz 95 procenti jusu uzvedibas ir saistiti ar pozitiviem vai negativiem ieradumiem. Veiksmigiem, partiku?iem cilvekiem ir pozitivi ieradumi, kas nosaka vinu pozitivo produktivo uzvedibu. Neveiksmigi cilveki neti?i veido negativus, nelietderigus ieradumus, kas galu gala noved pie neveiksmem un jegpilnu sasniegumu trukuma.

Dro?i vien veseligakais ieradums ir sakt katru dienu ar pozitivu energiju atliku?ajai dienas dalai. Es ver?u jusu uzmanibu uz formulu, kas man un tuksto?iem citu cilveku ir palidzejusi no nabadzibas nonakt bagatiba. Apnemieties to lietot 21 dienu, pirms beidzot izlemjat, vai ta ir efektiva vai ne. Es jums apsolu, ka 21 dienas laika, ja jus to regulari lietosit, jusu pasaule mainisies lidz nepazi?anai.

Pozitiva iek?eja ieteikuma dieta 21 dienai

1. Sakot ar ritdienu, mosties vismaz divas stundas pirms kaut kur jabut un pirmo stundu velti sev un savam pratam. Ja jus veicat vingrinajumus no rita, fiziskiem vingrinajumiem vajadzetu but pirms garigajiem vingrinajumiem.

2. Pirms radio, televizijas vai rita avizes atver?anas veltiet 30–60 minutes motivacijas, iedvesmas vai izglitojo?as literaturas lasi?anai. Galvenais, lai pirmais, kas no rita ienak prata, nes pozitivu, optimistisku ladinu un pilniba atbilst tam, ka velies pavadit dienu.

3. Pec rita lasi?anas pabeig?anas panemiet spiralveida piezimju bloknotu un pierakstiet 10—15 merkus tagadnes forma, it ka jus tos jau butu sasniedzis. Tas varetu izskatities ?adi: «Es nopelnu 100 000 USD gada», «Es sveru 165 marcinas un esmu lieliska fiziska forma», «Es braucu ar pilnigi jaunu, gai?i peleku cetrdurvju BMW», «Es dzivoju jauka maja, ar platibu 3500 pedas.» Un ta talak. Katru ritu parrakstiet savus merkus, neparbaudot, ko uzrakstijat iepriek?eja diena. Tas ir loti svarigs punkts.

4. Planojiet katru dienu uz priek?u. Kad esat pabeidzis savu merku sarakstu, izveidojiet sarakstu ar lietam, kas jums ?odien japaveic, un numurejiet vienumus pec prioritates, lietderibas un svariguma.

5. Nekavejoties saciet stradat pie svarigakajiem un noderigakajiem uzdevumiem. Nevajag noverst uzmanibu no kaut ka cita. Ienirstiet ?aja uzdevuma un nepadodieties, kamer tas nav pabeigts. Ja, pirmkart, izdodas tikt gala ar vissvarigako uzdevumu, jus iegustat neizsiksto?u energijas, parliecibas un produktivitates krajumu. Tas kalpos ka tramplins jusu nakamajam uzdevumam un palielinas jusu produktivitati visas dienas garuma.

6. Pa celam uz un no darba klausieties izglitojo?as audio programmas automa?ina. Parvertiet savu automa?inu par universitati uz riteniem, mobilo macibu telpu. Aizmirstiet radio. Pastavigi barojiet savas smadzenes ar augstas kvalitates garigo partiku, kas iedvesmo jus sasniegt un veikt labus rezultatus.

7. Visbeidzot, apmaciet sevi but efektivam. Paceliet tempu. Atri parejiet no viena uzdevuma uz nakamo. Neterejiet savu laiku. Jo atrak jus stradajat, jo vairak energijas jus iegustat. Jo atrak stradajat, jo vairak paveicat un labak jutaties. Jo atrak jus stradajat, jo vairak jus kontrolejat savu dzivi, un jo vairak jus cienisit un novertesit sevi.

Sture visu dienu

Zelta stunda ir dienas dzinejspeks. Kad saksiet celties vienu stundu agrak un veltit to sev, driz pamanisit parsteidzo?as izmainas sevi un iegutajos rezultatos. Pamazam tu spesi radikali mainit savu doma?anu, parversties par naudas magnetu un izbaudit panakumus, ko esi nopelnijis ar smagu darbu un pulem. Jums nebus atstatas robezas.

Darbibas apmaciba

1. Izveidojiet skaidru, spilgtu priek?statu par sevi ka veiksmigu cilveku visas dzives jomas, apvienojiet ?o telu ar absolutas laimes sajutu un lepnumu par saviem panakumiem. Izsauciet ?o attelu kopa ar sajutam pec iespejas biezak visas dienas garuma.

2. Sakot no ?odienas, saciet veidot savu veiksmes biblioteku. Taja jaieklauj gramatas, kas veltitas to cilveku panakumiem, sasniegumiem un sasniegumiem, kurus jus apbrinojat. Katru dienu veltiet lasi?anai vismaz 30–60 minutes.

3. Sazinies tikai ar uzvaretajiem – pozitiviem, optimistiskiem cilvekiem, kuriem ir skaidri merki un kuri zina, ko velas no dzives. Jautajiet viniem padomu un ieteikumus, ka ari neaizmirstiet dalities ar savam interesantajam idejam.

4. Vienmer runajiet ar sevi pozitiva toni, klustiet par savu karsejmeiteni. Apspiediet savas bailes, regulari atkartojot vardus: «Es varu to izdarit, es varu darit visu, ko esmu nolemis!» Sakiet to, lidz vairs nebaidaties.

5. Saciet katru dienu uz pozitivas nots – izlasiet kaut ko iedvesmojo?u, pacilajo?u un pec tam parrakstiet savus merkus tagadnes forma, it ka tie jau butu sasniegti. Praktizejiet pozitivas attieksmes dietu 21 dienu, lidz ta klust par ieradumu.

6. Izvirziet merki 1 miljona dolaru vertiba. Analizejiet savu sakuma poziciju, sastadiet ilgtermina planu un nosakiet starpposma atskaites punktus ienakumiem, uzkrajumiem un ieguldijumiem. Saciet stradat jau ?odien, lai tuvotos savam merkim. Tuksto? judzu gar? celojums sakas ar vienu soli.

7. Pie?kiriet sev paaugstinajumu. Turpmak palieliniet savus gada ienakumus par 50 procentiem. Rakstiski noradiet ?o merki un izstradajiet planu ta sasnieg?anai. Rikojieties atri un neapstajies, kamer neizdodas.

Jums var but viss, ko velaties – ja jus patie?am velaties to pietiekami daudz. Jus varat but viss, ko velaties, iegut visu, ko velaties, sasniegt visu, ko esat nolemis – ja tikai stingri turesities pie saviem sapniem un nerimsto?i virzaties uz savu merki.

Roberts Koljers

3. nodala. Investe, lai gutu panakumus

Pienaks laiks, un jusu priek?a paversies lieliskas iespejas. Kad tas notiek, jums jabut gatavam tos izmantot.

Sems Voltons

Ja jus nopietni domajat klut bagatam viens pats, tagad ir istais laiks veikt konkretus pasakumus. Finan?u plano?ana ir specigs instruments, kas palidzes sasniegt velamo finansialo neatkaribu. ?aja nodala jus uzzinasiet par dazadam finan?u strategijam un jedzieniem, kas jums jazina, ja planojat nostiprinat savas finanses un doties pensija ka turigs un neatkarigs.

Finan?u plano?anas vaditajs

Finan?u keblitis balstas uz trim kajam – uzkrajumu, apdro?ina?anas un investiciju. Iesaku sakt ar uzkrajumiem un apdro?ina?anu. Cik daudz naudas tev vajag? Kra?anas pamatnoteikums ir ?ads: jums vajadzetu but pietiekami daudz naudas, kas uzkrata likvidu ieguldijumu veida, lai segtu tris lidz se?u mene?u izdevumus.

Likvidie ieguldijumi ir ieguldijumi, kurus var atri parverst nauda. Tajos ietilpst krajkonti, noguldijumu sertifikati un dazi kopfondi.

Sapratiga apdro?ina?ana

Jums ir nepiecie?ama stabila apdro?ina?ana, lai aizsargatu un nodro?inatu savus tuviniekus, ja ar jums kaut kas notiek. Turklat jums bus nepiecie?ama ugunsdro?ibas apdro?ina?ana, civiltiesiskas atbildibas apdro?ina?ana, veselibas apdro?ina?ana un apdro?ina?ana pret jebkadiem finan?u parsteigumiem, kurus nevarat samaksat ar ceku.

Dzivibas apdro?ina?ana ir pirmaja vieta. Jums vajadzetu aprekinat, cik daudz naudas jusu gimenei bus nepiecie?ams dzives limena uzture?anai, ja pek?ni nomirsiet. Pec tam iegadajieties ?adu apdro?ina?anu, lai par to samaksatie procenti nodro?inatu jusu gimenei pienacigu dzivi.

Piemeram, ja jusu gimenei ir nepiecie?ami USD 50 000 gada un gada likme ir 10 procenti, jums ir nepiecie?ama USD 500 000 apdro?ina?anas polise neatsaucama uzticiba. Jusu sieva un gimene ir ieguveji.

20–30 gadu vecuma optimalais dzivibas apdro?ina?anas veids ir termina apdro?ina?ana. ?i apdro?ina?anas polise ir deriga gadu, un, ta ka tai nav uzkrajumu faktora, ta ir salidzino?i leta, ja jums ir laba veseliba.

Jusu 40 un 50 gadu vecuma ir laba ideja iegut pastavigu apdro?ina?anu. Tas maksa vairak, bet tam ir ietaupi?anas faktors, un apdro?ina?anas polisi nevar anulet, kamer veicat iemaksas. Ja ar jums kaut kas notiks, labuma guvejs sanems pilnu polises nominalvertibu.

Lai iegutu pilnigu izpratni par to, kura no pieejamajam iespejam jums ir piemerota, vislabak ir konsulteties ar apdro?ina?anas agentu. Bet jums ir jabut pilniba apdro?inatam, ta ir jusu finansialas dzives neatnemama sastavdala.

Investiciju mainigie

Tre?a kaja, uz kuras balstas finan?u keblitis, ir ieguldijumi. Jebkura ieguldijuma ir tris mainigie: dro?iba, likviditate un izaugsme. Vini pastavigi mijiedarbojas.

Ja ieguldijums ir loti dro?s (piemeram, valsts obligacijas), tam ir zems izaugsmes potencials. Ja ieguldijums ir loti likvids, piemeram, krajkonts, tas parasti maksa zemus procentus.

Ja ieguldijumam ir augsts izaugsmes potencials (ieguldijums jauna, augo?a biznesa), tas ir daudz riskantaks neka krajkonts vai naudas tirgus fonds un ir pilnigi nelikvids. Tapec nav iespejams atri tikt pie naudas.

Investicijas ar vislielako dro?ibas un ilgtermina vertibas pieaugumu parasti ir pilnigi nelikvidas investicijas, piemeram, ienakumus neso?s nekustamais ipa?ums. Ir nepiecie?ams ilgs laiks, lai nopirktu un pardotu.

Katrai personai ir jaizvelas sev erta ieguldijumu veidu kombinacija, nemot vera iesaistita riska limeni. ?eit lemums ir jusu. Finansisti lieto terminu «riska attieciba». Tas ir riska limenis, kuru varat mainit un jums ir jamaina, klustot vecakam un mainoties jusu finansialajai situacijai.

Investejiet ka bagati cilveki

Bagatie amerikani, tostarp pa?taisiti miljonari, iegulda savu naudu piecos dazados veidos:

1. Pa?u bizness.

2. Ienakumus neso?s nekustamais ipa?ums.

3. Apbuves zeme.

4. Likvidi ieguldijumi.

5. Akcijas un obligacijas.

Pa?u bizness

Lielaka dala turigo cilveku un pa?taisito miljonaru rada milzigu bagatibu, viniem piederot un papla?inot savu biznesu. Tapec turigi cilveki dod priek?roku ieguldit naudu savos uznemumos. Turklat daudzi vaditaji, kuri ienem augstus amatus lielos uznemumos, iegulda savu naudu parvaldita uznemuma akcijas.

Nesen Nujorka veikta petijuma tika interveti uznemeji, profesori, zurnalisti, filozofi un vaditaji. Viniem tika uzdots viens vienigs jautajums: kads, vinuprat, ir ideals veids, ka ieguldit 100 tuksto?us dolaru, ko cilveks nopelnijis ar savu darbu. Visiem par parsteigumu visizplatitaka atbilde bija: «Ieguldiet ?o naudu sevi vai sava biznesa, uzlabojot savu biznesu, kas ienesa 100 tuksto?us dolaru.»

Izveloties finan?u resursu izmanto?anas metodi, pirmkart, janem vera ?adi faktori: riska pakape un atdeves garantija. Ja jusu naudas kapitals ir mazaks par USD 100 tuksto?iem, labak ir ieguldit ?o naudu sava izglitiba vai padzilinataja apmaciba. Ja esat spejis nopelnit sava biznesa, vislabakais, iespejams, ir to atkartoti ieguldit lieta, kas jums padodas un kura jau esat sasniedzis zinamu meistaribu.

Nekustamais ipa?ums, kas rada ienakumus

Otrs galvenais kapitala sadales veids ir ieguldijumi nekustamaja ipa?uma. Tas ietver vienas gimenes ires majas, ienakumus neso?as biroju ekas, daudzdzivoklu majas, tehnologiskos parkus, tirdzniecibas centrus un cita veida ipa?umus, kuru ire rada stabilus, periodiskus ienakumus.

Tuksto?iem amerikanu ir kluvu?i bagati, gustot bagatibu, viniem piederot saviem uznemumiem un pec tam rupigi un sapratigi ieguldot rupnieciskaja nekustamaja ipa?uma. Tas var but loti veiksmigs ilgtermina ieguldijums, ja rupnieciskais nekustamais ipa?ums ir rupigi atlasits un nosacijumi ir izdevigi.

Pelniet bagatibu ar nekustamo ipa?umu

Dro?i vien nav nevienas citas jomas, kura par panakumiem un bagatibu butu tik daudz mitu ka nekustamaja ipa?uma. Jus dro?i vien esat dzirdeju?i vairak neka vienu reizi, ka nekustamais ipa?ums ir avots 90 procentiem no visas bagatibas Amerikas Savienotajas Valstis. Protams, ir dzirdeti ari tadi apgalvojumi: «Tagad no nekustamo ipa?umu tirdzniecibas neko nevar izspiest.» Daudzi apgalvo, ka nekustamais ipa?ums ir dro?akais cel? uz finansialo neatkaribu, tacu jums nav jaiznem nauda no savas kabatas; jusu irnieki maksas par jums. Katrs no ?iem apgalvojumiem ir tikai daleji patiess.

Nekustama ipa?uma nozare ir viena no dinamiskakajam un konkuretspejigakajam valsti. Taja strada gudri, sapratigi, pieredzeju?i un ambiciozi profesionali. Un tomer katru gadu, pat tirgus uzplaukuma laika, ?ie izcilakie profesionali zaude miljoniem dolaru, pienemot sliktus lemumus.

Bezmaksas siera nav

Viena no lielakajam patiesibam biznesa un dzive ir: «Vienigais bezmaksas siers ir pelu slazda.» Nav tadas lietas ka bezmaksas siers. Nav tadas lietas ka «viegla nauda». Nekur ?aja gramata jus neatradisit vardu, ka sasniegt finansialo neatkaribu ir viegli. Tas pats, kaut ari neliela mera, attiecas uz nekustamo ipa?umu nozari. Bet ?eit ir pilnigi iespejams attistities un gut panakumus, ja pieiet tai tapat ka jebkurai citai uznemejdarbibas jomai.

Ja velaties gut panakumus, jus nevarat steigties ar nekustamo ipa?umu. To nevar izdarit ik pa laikam. Jums ir jabut skaidram, ka, ja velaties izveidot stabilu portfeli, jums ?aja joma bus jastrada vismaz 10 gadus. Nekustamais ipa?ums ir ilgtermina ieguldijumu veids, un tapec ir nepiecie?ama ilgtermina doma?ana.

Nekustama ipa?uma definicija

Es ierosinu sakt ar visvienkar?ako nekustama ipa?uma definiciju: «Nekustamais ipa?ums ir nakotnes rentabilitate.» Tas ir arkartigi svarigs princips.

Jebkura veida nekustama ipa?uma vertibu nosaka pelna, ko tas gus, ja tas tiks izmantots maksimali.

Miljoniem akru zemes Amerikas Savienotajas Valstis nekad nebus lielas vertibas. Piemeram, tuksne?i. Tos nevar izmantot konkretu cilveku vajadzibu apmierina?anai un pelnas gu?anai.

Kad ipa?uma vertiba kritas

Daudzas lielakajas pilsetas ir lielas teritorijas, kuras ipa?uma vertiba pastavigi kritas, jo izaugsme un attistiba jau sen ir apiejusi ?is teritorijas. Ikdiena cilveki pardod majas un citus ipa?umus par daudz mazaku naudu, neka par tiem samaksaju?i, vai ari ieperkas, jo vinu ipa?umi ir kluvu?i nerentabli un lidz ar to nolietoju?ies.

Pirmie soli nekustamaja ipa?uma: perc un atjauno

Ja jus patiesi velaties iesaistities nekustamaja ipa?uma un iegut ipa?umu ka ipa?nieks un investors, ir daudz veidu, ka to izdarit. Vienkar?aka metode, kas daudziem kalpoja par sakumpunktu, tiek saukta par «perciet un remontejiet». ?i ir strategija ipa?uma, kam nepiecie?ams renovacija, iegadei un to sakarto?anai, lai gutu turpmaku pelnu.

Ja velaties izmantot ?o metodi, jums javeic vairakas darbibas:

1. Veikt izpeti.

2. Atrodiet zemu pirmo iemaksu.

3. Parvietojieties un saciet remontdarbus.

4. Pardod, izire vai reinveste nekustamaja ipa?uma.

5. Atkartojiet procesu.

6. Pariet uz lielakiem ipa?umiem.

Veiciet savu petijumu