Jauna pieeja biznesam

скачать книгу бесплатно

Prakse, ka vienā uzņēmumā augstu amatu ieņemošs cilvēks piedalās mazas kompānijas valdes darbā, ir diezgan bieži sastopama jaunā biznesa uzņēmumos.

Piemēram, kad centāmies parakstīt darījumu ar “LG” un “Samsung”, lūdzām Džeimsam Mūnam konsultāciju. Dienvidkorejas tirgus ir diezgan specifisks, un tam ir daudz tradīciju. Mums, eiropiešiem, patiesi nebija viegli iemīt taku starp labi zināmām kompānijām ar senām tradīcijām. Konsultants Dž. Mūns ļoti palīdzēja un noorganizēja tikšanos ar uzņēmumu vadītājiem. Pēc sekmīga kopdarba izdevās parakstīt līgumu ar “LG”.

Investīcijas paaugstina uzņēmējdarbības pakāpi

Diezgan elastīgie mūsdienu biznesa modeļi ļauj ne tikai strādāt kompānijā, saņemt algu un akcijas. Arī jūs pats varat investēt – palielināt savu ieguldījumu kompānijā. Patiešām diezgan bieži dibinātāji un uzņēmuma darbinieki investē uzņēmumā, izmantojot kārtējo investēšanas posmu. Tas ir ļoti pozitīvs solis, kas daudz nozīmē arī citiem investoriem. Darbinieki taču labāk par jebkuru citu izprot uzņēmuma darbību un tā perspektīvas. Darbinieku vēlme investēt parāda, ka viņi tic sekmīgai attīstībai.

Investīciju vērtība mazā uzņēmumā var būt ļoti liela – investējot 100 tūkst. ASV dolāru, iegūsiet diezgan lielu īpašuma daļu, taču tāda naudas summa “Yahoo” kompānijā tagad nepalīdzētu nopirkt pat akcijas simttūkstošo daļu.

Par vienu no visu laiku veiksmīgākajām investīcijām var uzskatīt riska kapitāla sabiedrības “Accel Partners” investīciju sociālajā tīklā “Facebook”. “Accel Partners” iegādājās 15 procentu sociālā tīkla akciju par 12,5 milj. ASV dolāru. Un summa, kādu nopelnīja “Accel Partners”, ir patiešām iespaidīga! Tikai pāris gadu pēc investēšanas “Facebook” tirgus cena sasniedza rekordlielu summu – 100 mljrd. ASV dolāru. Starp citu, “Accel Partners” arī mūsu kompānijā “GetJar” investēja 17 milj. ASV dolāru.

Protams, ka, investējot jaunā kompānijā, jūs riskējat ar savu naudu. Taču risks biznesā – tā ir viena no svarīgākajām sastāvdaļām.

Karjera uzņēmumā vai savs bizness?

Mūsdienās uzņēmējdarbībā nav daudz ģēniju. Kāpēc dibinātāji nevēlas vadīt savu kompāniju? Risks, atbildība, darbs. Uzņēmējdarbība – pēc studijām vai pēc iespaidīgas karjeras. “Iezemieši” un eksperti – perfekta komanda.

Pirms sākam domāt, vai veidot savu biznesu vai iekārtoties darbā citā kompānijā, vajadzētu labi novērtēt savas iespējas un apdomāt šāda lēmuma sekas. No man bieži uzdotiem jautājumiem sapratu, ka joprojām nav pilnīgi skaidra uzņēmēja un paša biznesa loma sabiedrībā.

Dažreiz pat liekas, ka labs uzņēmējs līdzinās ģēnijam, kas izgudrojis kaut ko jaunu. Taču tāds uzņēmēja tēls bija ļoti izplatīts pirms simt gadiem, kā, piemēram, izgudrotājs un uzņēmējs Tomass Edisons pasaulei deva ne tikai elektrisko spuldzīti, bet arī 1093 citus svarīgus izgudrojumus. Savukārt Aleksandrs Greiems Bells 1876. gadā izgudroja tālruni un par to līdz pat šodienai pelnīti tiek uzskatīts par vienu no visu laiku ietekmīgākajiem cilvēkiem. Pateicoties viņam, pilnībā mainījās cilvēku komunikācija! Taču šādi gandrīz revolucionāri un dzīvesveidu pamatos mainoši izgudrojumi mūsdienās ir gaužām reti. Modernajā ikdienas biznesa dzīvē stereotipu par ģēnijiem tiešām nav.

Visi labāko un iespaidīgāko mūsdienu ierīču izgudrotāji – Bils Geitss, Stīvs Džobss, Lerijs Peidžs, Sergejs Brins un Marks Cukerbergs – ir tiešām ļoti gudri un apdāvināti lietpratēji savā jomā. Tomēr viņi vairāk ir dibinātāji, nevis atklājēji. Lai arī cik svarīgs un nozīmīgs būtu viņu kompānijas sniegtais pakalpojums vai produkts, tas nav bijis nekas tāds, ko pasaule līdz tam vispār nebūtu redzējusi. Minētajiem uzņēmējiem bija diezgan labas idejas un ļoti spēcīgas rakstura īpašības, kas noderīgas sekmīgam biznesam. Viņi bija atbildīgi, nebaidījās riskēt un smagi strādāt, lai realizētu savu ideju. Nav nācies sastapt nevienu uzņēmēju, kurš viegli būtu sasniedzis savu mērķi. Visi ir daudz un diezgan smagi strādājuši.

Turklāt ne visi cilvēki spēj riskēt un uzņemties atbildību vienādi. Vieni no mazām dienām jūt, ka viņiem patīk riskēt un viņi spēj būt atbildīgi par šāda lēmuma sekām. Cilvēki, kas nebaidās riskēt, biznesā jūtas daudz labāk nekā tie, kuriem risks rada bailes.

Cilvēki, kas nebaidās riskēt, biznesā jūtas daudz labāk nekā tie, kuriem risks rada bailes.

Uzsākot biznesu, uzņēmējs tiešām nejūtas drošs, viņam vienam jāpaveic daudz darbu, jāuzņemas daudz saistību. No brīža, kad noalgosiet pirmo darbinieku, būsiet atbildīgs arī par viņu. Jums būs regulāri jāmaksā viņam alga – pat tajā gadījumā, kad klients kavējas jums samaksāt naudu par sniegto pakalpojumu vai pārdoto produktu.

Algots darbinieks jutīsies daudz drošāk, ja viņam tiks piešķirta pastāvīga darba alga un būs dažādas sociālas garantijas. Tad pat slimības gadījumā par darbinieku parūpēsies darba devējs un valsts. Taču uzņēmuma īpašnieks nejūtas tik droši. Ja arī kas atgadīsies, saistības būs jāpilda laikā. Ja esat vienīgais dibinātājs, arī atbildība jāuzņemas vienam. Veidojot savu biznesu, pat grūti paredzēt, kādas rūpes var piemeklēt nākotnē. Dažreiz sokas ļoti labi, bet dažreiz pavisam neveicas. Ja nav pasūtījumu, tas nozīmē, ka nebūs arī naudas un nevarēsiet noteiktajā dienā izmaksāt saviem darbiniekiem algu.

Varbūt jums vēl nebūs nekāda taustāma labuma no uzņēmējdarbības, bet jūs jau turēs valgos daudz saistību!

Jaunā veida bizness ir ļoti dinamisks, un, izveidojot uzņēmumu, nokļūsiet jaunā un jums vēl nezināmā vidē. Taču, ja viss jau būtu pieredzēts, – nebūtu jaunā. Jums vajadzēs daudz strādāt un eksperimentēt, kamēr jūsu piedāvātā prece vai pakalpojums ieinteresēs pircēju.

Un paredzēt, kā darbosies jūsu radītais produkts vai pakalpojums, ir diezgan grūti. Turklāt visiem procesā iesaistītajiem cilvēkiem ir savas personiskās intereses – darbinieki cer uz laikā izmaksātu algu, valsts – uz laikā samaksātiem nodokļiem, klienti un partneri pieprasa kvalitatīvu produktu. Varbūt jums vēl nebūs nekāda taustāma labuma no uzņēmējdarbības, bet jūs jau turēs valgos daudz saistību! Tādā situācijā patiesi būs jābūt sava kuģa kapteinim, kurš nepieciešamības gadījumā biroja durvis aizver pēdējais.

Es pats, kad saņēmu pirmo nopietno projektu, darba laika beigās no biroja neizgāju četras dienas. Apkopēja atnāca un aizgāja, mainījās naktssargi, bet es līdz pēdējam centos pabeigt rakstīt programmas kodu. Lietuvas Tūrisma fonds 1999. gadā pasūtīja izveidot mājaslapu un kompaktdisku par Lietuvu “Travel Lithuania”. Mums tas bija pirmais tāda mēroga projekts, bet piedāvātā 30 tūkst. litu atlīdzība tajā laikā šķita iespaidīga.

Darbu pavisam vajadzēja pabeigt trīs mēnešos, taču laikam nenovērtējām visu darba apjomu un dažas nedēļas pirms darba nodošanas sapratām, ka nepaspēsim. Visa komanda strādāja diezgan daudz, lai gan nevarēju no darbiniekiem prasīt, lai kopā ar mani caurām naktīm sevi pieķēdē datoram. Nedrīkstētu aizmirst, ka mūsu privātais bizness komandas biedriem varētu nebūt tik emocionāli saistošs un, paveikuši uzdevumu, viņi labprāt dod priekšroku brīvajam laikam. Tad man kā uzņēmuma dibinātājam, komandas vadītājam vajadzēja uzņemties atbildību, lai darbs tiktu laikā pabeigts un projekts tiktu nodots norunātajā dienā.

Līdzīgā tempā strādāju pirmos trīs gadus, man nebija nekādas atšķirības, vai nedēļas nogale vai darba diena. Uz darbu gāju katru dienu. Doties brīvdienās sāku tikai pēc pieciem gadiem kopš uzņēmuma dibināšanas. Zināju, ka uzņēmums ir mazs un daudz darba nāksies paveikt pašam. Visa nauda, ko uzņēmums tērē, taču jānopelna, un šis līdzsvars prasa daudz pūļu.

Taču Silīcija ielejā gandrīz pirms trīsdesmit gadiem darbu iesākušie uzņēmēji strādā citādi. Manā studiju laikā pat ekonomikas lekcijās nepieminētais vārdu salikums “riska kapitāls” jau bija labi pazīstams Rietumos. Tieši riska kapitāls ļauj sākt biznesu, nodrošinoties ar pamata izdevumiem, un justies drošāk, kad, pienākot mēneša beigām, uzņēmuma kontā būs vajadzīgā nauda.

Savs bizness var sniegt brīvību

Taču, lai cik grūts būtu jaunā biznesa sākums, tas ir bezgala interesants un radošs process, kas prasa lielas personiskas pūles. Dažreiz nākas pārvarēt ne tikai apstākļu radītus izaicinājumus, bet arī labi pazīt sevi, savas stiprās un vājās īpašības, kuras jūs pavadīs izvēlētajā biznesa ceļā.

Es izvēlējos atbildību, risku, grūtu darbu un nospriedu pilnveidot to, kas man vislabāk patīk, jo zināju – vēlāk tas man dos rezultātus. Ikviens izpildīts uzdevums deva ne vien labumu uzņēmumam, bet arī man pašam ļāva pilnveidoties. Cenšoties izveidot diezgan kvalitatīvu projektu, vienmēr taču vajag daudz izzināt un mācīties pašam.

Protams, ne katrs darbs šajā garajā ceļā uz izraudzīto mērķi aizraus ar vēl nezināmām lapaspusēm. Man nav aicinājuma katru mēnesi apspriest uzņēmuma grāmatvedības jautājumus, bet ko var darīt – sākumā nebija citas izvēles.

Kad uzņēmumam sāks veikties, jums būs aizvien vairāk iespēju laiku ieplānot tā, kā pašam ērtāk. Dažādas tikšanās ar partneriem, investoriem, piedalīšanās konferencēs ļaus satikt brīnišķīgus cilvēkus, no kuriem varēsiet daudz uzzināt un iemācīties. Augstu vērtēju iespēju ceļot un ne vien komunicēt ar atsevišķiem cilvēkiem, piedalīties pasākumos, bet arī iepazīt valstis un pilsētas. Pašlaik jau varu veltīt laiku savai iemīļotajai nodarbei – fotogrāfijai un pastāvīgi papildināt savu ceļojumu fotogrāfiju emuāru “GeoGlance”. Esmu ļoti laimīgs, ka varu apvienot biznesu un vaļaspriekus.

Turklāt mūsdienu biznesa modeļi man ļauj ne vien vadīt uzņēmumu, bet arī tieši piedalīties produkta radīšanā. Kad iesāku biznesu, mani ļoti saistīja datorgrafika un bija īpaši interesanti veidot spēles. Kad uzņēmums paplašinājās, jau varēju atļauties algot dizainerus, kuri būtu atbildīgi par spēles māksliniecisko daļu. Jo vairāk komandā profesionāļu, jo, protams, labāk. Taču man allaž bijis interesanti spēļu dizainu veidot pašam.

Neesmu vienīgais, kas mēdz iesaistīties produktu veidošanā, pretēji praksei Eiropā – tā dara daudzi mūsdienu uzņēmumu vadītāji Amerikā. Pat pats Stīvs Džobss veidojis tādus produktus, kuri vispirms patika viņam pašam. Viņš pastāvīgi interesējās par pogām, šriftiem, krāsām. Varbūt tas skan egoistiski, bet visbiežāk visi vēlamies saņemt tikai pašas kvalitatīvākās preces. Tad kāpēc pašam tādas neradīt? Jo rūpīgāk un uzmanīgāk veidosiet produktu, jo lielāka ticamība, ka to novērtēs citi.

Piemēram, Sergejs Brins un Lerijs Peidžs par savas dibinātās “Google” kompānijas vadītāju iecēla Ēriku Šmidtu. Tieši viņš izveidoja tādu “Google”, kādu mēs to redzam pašlaik. Bet pats S. Brins un L. Peidžs darīja tieši to, ko prot vislabāk, – radīja jaunus produktus. “Facebook” izveidotājs Marks Cukerbergs par kompānijas vadītāju noalgoja Šerilu Sendbergu. Lai arī M. Cukerbergs ir kompānijas augstākais vadītājs, viens pats viņš nespētu gan sekmīgi palīdzēt radīt produktus, gan vadīt kompāniju.

Saprotams, ka, algojot labu menedžeri, vadītāju, uzņēmuma dibinātājam paliek vairāk laika kopā ar citiem darbiniekiem rūpēties par kompānijas izstrādātajiem produktiem vai pakalpojumiem. Varēsiet kopā ar radošo komandu domāt, piemēram, par mājaslapas dizainu.

Lai arī M. Cukerbergs ir kompānijas augstākais vadītājs, viens pats viņš nespētu gan sekmīgi palīdzēt radīt produktus, gan vadīt kompāniju.

Man pašam šķiet interesantas mūsdienīgās vadības puses. Allaž patīk komunicēt ar partneriem, īpaši lielākiem, kā “Microsoft” vai “Nokia”. Taču tāpat daudz laika pavadu kopā ar radošo komandu un palīdzu risināt ar produkciju saistītus jautājumus.

Turklāt uzņēmuma īpašniekam jābūt ieinteresētam, lai viņa darbiniekiem klātos pēc iespējas labāk. Ja darbinieki strādā labi, tas taču nozīmē, ka no tā iegūst gan viss uzņēmums, gan tā īpašnieks. Un, ja vadītājs var ar savām zināšanām pievienoties radošās komandas darbam, tas nesīs augļus visiem.

Bieži aizdomājos par to, ka direktors nav pats svarīgākais cilvēks kompānijā. Paši svarīgākie ir tie, kas rada produktu.

Mūsdienu korporācijas ļoti ciena savus darbiniekus un novērtē viņu īpašo ieguldījumu, radot preces vai pakalpojumus. Vadītāji ir ieinteresēti godināt labu darbinieku un paaugstināt viņu amatā, palielināt darba algu. Tad jaunā biznesa veida kompānijās darbinieki vienmēr ir motivēti veikt savu darbu ļoti kvalitatīvi, jo zina, ka tiks novērtēti. Tāds darba modelis ļoti atšķiras no Rietumeiropas uzņēmēju pieņemtā, kuri nereti no darbinieka prasa maksimālas pūles, bet par to maksā pēc iespējas mazāku algu.

Mūsdienu korporācijas ļoti ciena savus darbiniekus un novērtē viņu īpašo ieguldījumu, radot preces vai pakalpojumus.

Strādāt cita labā var būt grūti

Taču ne vienmēr iet kā pa sviestu un ne visi darbinieki ir apmierināti, pat strādādami tā saucamo sapņu kompāniju iestādēs. Iemesls ir acīmredzams: ja esat algots darbinieks, jūs vienmēr strādāsiet nevis pie savas, bet pie kāda cita vīzijas radīšanas. Viens mūsu kompānijas darbinieks, kurš pirms tam strādājis “Apple”, nolēma aiziet no šīs kompānijas, jo viņam vienkārši bija grūti piekrist S. Džobsa piedāvātajiem risinājumiem.

Lai gan jau minēju, ka algoti darbinieki mazāk riskē un viņiem ir daudz mazāka atbildība nekā uzņēmuma īpašniekam, tomēr, ja esat algots darbinieks, reti varēsiet darīt to, kas jums patīk. Pat tādu lielu kompāniju kā “Apple”, “Nokia” vai “Microsoft” darbinieki atzīstas, ka ne vienmēr var veidot to, ko paši gribētu. Un, ja cilvēks uz darbu sāk iet vien tāpēc, lai nopelnītu naudu, darbā pavadītās stundas būs veltīgas. Ilgākā laikā tāda rutīna apnīk ikvienam.

Protams, strādājot kompānijā ar labu slavu, var uzskaitīt daudz priekšrocību. Darbavieta kompānijā jums tiešām garantēs diezgan nodrošinātu nākotni, varēsiet dzīvot gana mierīgi. Veidojot savu biznesu, jāpiedzīvo daudz sarežģītu situāciju, pašā kompānijas rašanās sākumā nāksies pārciest daudz stresa. Lai arī cik daudz darba ieguldītu, varbūt pat vairākus gadus pēc kārtas dienu un nakti, realitāte var izrādīties nežēlīga – nepaveicās.