banner banner banner
Šķīrušies ģenerāļa padomniece
Šķīrušies ģenerāļa padomniece
Оценить:
Рейтинг: 0

Полная версия:

Šķīrušies ģenerāļa padomniece

скачать книгу бесплатно

?kiru?ies generala padomniece
Edgars Auzin?

Es tikai gribeju atriebties viram par to, ka vin? mani krapj. Es planoju izmantot savu priek?nieku, bet kaut kas gaja greizi. Ar ko es vispar guleju? It ka tas nebija vin?. Es neesmu parliecinata. Vai tas pat bija kads kolegis? Man ?kiet, ka es zaude?u paaugstinajumu amata, bet tas nekas. Pek?ni man kaut kadu iemeslu del zvana no galvena biroja.

Edgars Auzin?

?kiru?ies generala padomniece

1. nodala

– Vienkar?i ?kiries no vina un beidz!

Vina ilgi, smagi ievilka elpu un ie?naukas. Kaut ka es neesmu gatavs ?adam solim.

– Nata?a, to nevar ieteikt! Tad tu busi pedejais. Anh, atriebies ?im nodevejam un aizmirsti par to. Ja neaizmirsisit, tas vismaz nebus tik aizskaro?i,” iesaka Tonija.

Es nervozi iekozu lupas, acis sariesas asaras. Vel nesen likas, ka ar Kostju un mums viss ir tik labi, es vinam pilniba uzticejos, bet vin?…

Asaras joprojam teceja par maniem vaigiem, lielas salas pilites iekrita tejas kruze. Es esmu tik nozelojams. Man vajadzeja visas savas rupes izmest uz kolegiem darba. Es vienkar?i nevareju izturet, kad vini saka jautat, kapec man nav sejas. Es par to domaju pedejas divas dienas. Musu komanda, protams, ir draudziga ar dazada vecuma meitenem, bet tenkas un tenkas noteikti radisies. Tatad, mans virs krapa Anku, nabadzite, varbut tapec, ka vinam joprojam nav bernu, tapec vin? devas kopa ar kadu citu izmeginat veiksmi?

Bet mes ar Kostju negribejam bernus radit parak agri, karjera ir pirmaja vieta, tapec es iesaistijos sava karjera, parguleju ar savu priek?nieku, lai sanemtu paaugstinajumu. Ka jus to uzzinajat? Un ka parasti, es atradu vinu saraksti, tad jautaju vinam tie?i, un vin? neko neslepa, godigi atzina, ka ja, vini saka, tas notika, bet tikai vienu reizi korporativaja ballite, nedomajot un biznesa del , varetu teikt, vina vinam nepatik, vina ir daudz vecaka, vina nav vina tips, un kopuma vina joprojam ir mazliet ?vaka, bet tagad vina vismaz ir laipnaka. Bet, vin? saka, kads labums, mums tagad gimene ir vairak naudas, vin? ir sanemis paaugstinajumu, karjeras izaugsmes perspektivas ir dzirkstiju?as jaunas krasas, un vispar tagad var gaidit atru pareju no filiales uz centralais birojs. Velak es atradu ?o “baidigo, veco, drumo lietu” socialajos tiklos un neko ?ausmigu nesaskatiju, vina bija slaida, uzpustam lupam, kopta un tikai piecus gadus vecaka par manu viru. Un tagad Kostja pek?ni gatavojas doties komandejuma, vini teica, ka suta vinu prom no darba. Es nejau?i pajautaju, vai es ie?u ar savu priek?nieku, un vin? atbildeja, ka ne, brauks tikai kolegis virietis. Vai man vinam ticet? Es nevaru iedomaties, ka. Vin? ari dodas uz Jauno gadu, tapec nav fakts, ka vin? atgriezisies, pirms tas bus beidzies.

Tas ir smagi manai dveselei, tas ir tik sapigi, ka mani pirkstu gali klust nejutigi.

– Es neatrieb?os un nekrap?os. Es labpratak ?kirtos. Es vienkar?i nezinu ka. "Es nevaru iedomaties sevi bez vina," vina skumji noputa. "Vin? dro?i vien mani pametis un dosies pie ?i priek?nieka."

"Pfft, vin? aizies un atgriezisies," Tonija noraido?i saka. "Gandriz visi vispirms aiziet un pec tam to nozelo." Bet nelaujiet tam nonakt. Padomajiet par to, ko jus varat darit. Tu vel esi jauns, labi izskaties. Es domaju, ka vinam vienkar?i trukst aizrau?anas. Jus visi esat tik mili, majigi, klusi. Tikai paskatoties uz tevi, ir skaidrs, ka tu nekriti vinam uz nerviem, tu vinam nepie?kir vina emociju intensitati. Paradi sevi savadaku. Maini savu frizuru, grimu, garderobi uz provokativaku… nomaini vinu beigas, tads dupsis!

Kolegi man apkart izsmejo?i ?nac, bet es nemaz neesmu uzjautrinats.

– Ak, tie?am, padoma. Vin? parguleja ar savu priek?nieku uz paaugstinajumu, un guli ari tu. Driz tuvojas Jaungada korporativa ballite, saka, visi bus savakti lauku viesnica. Tur bus tada atmosfera, jautri, busi apjucis. Mes izvelesimies jums jaukaku priek?nieku. Tiri ari vienreiz pagulet.

2. nodala

– Mihalics! – Nata?a priecigi kliedza. "Vin? ir vientul?, apskauzams, labsirdigs, vin?, iespejams, nevares sanemt paaugstinajumu, mums ?eit nav kur augt, vin? vinu neliks sava vieta, bet vin? var ieteikt vinu centralajam birojam." Ne jau paaugstina?anai, bet vienalga tur algas lielakas, un vieta daudz pieklajigaka par musejo.

Mes ar kolegiem domigi skatijamies uz nobruzatajam vecajam biroja sienam, uz galdiem, kas bija noseti ar noputeju?am biezam gramatam un mapem, un ne tikai uz galdiem, dokumentacija bija sakrauta visur, zem galdiem, uz nobruzatajam palodzem, izspiezot lekno. iek?telpu pukes, ko gadiem rupigi laistiju?as musu dabas un komforta karojo?as sievietes. , aizlimetas ar lenti, ne mazak nobruzati un veci, caurvej? logi, un arpus logiem rupnicas teritorija ar valigiem, izjauktiem celiem tumsa un sniegs , sunu bari un skursteni. Musu vieta, protams, apkartnes zina ir tada, bet te mierigi, kolektivs kopuma labs, var mierigi palugt atvalinajumu vai agri doties prom.

"Nu, Mihalics jau ir vecs, vin? var iztikt bez musu jaunas Aneckas," Sofija Petrovna, vecaka gadagajuma dama, mieriga, lepna, saritina degunu.

– Kads ir virie?u vecums? – Nata?a ir parsteigta. "Vini vienkar?i klust konsekventaki un labaki."

– Kapec vin?, tik labs un savtigs, vel nav precejies? – Sofija Petrovna ?nac.

– Cilveks, vin? ir virietis, kapec pacelt degunu? – Nata?a iebilst.

– Kapec tad tu ar vinu neguli?

– Labdien, esmu precejies. Tas bija Mihalicam, kuram vienkar?i nepaveicas, ka mes visi ?eit esam preceju?ies, godigi un uzticigi, un mums nav neviena, par ko atkapties.

Izcelas negaiditi karsts strids par to, ar kuru no musu darba virie?iem man pargulet. Kolegi pat iznema jubilejas albumu ar visparigam musu komandas fotografijam un atsevi?kiem ar lielajiem priek?niekiem. Vini visus apsprieda, visiem nomazgaja kaulus un beigas klusedami un ?oketi no notieko?a izvelejas divus man piemerotakos kandidatus.

“?e, Anka, izvelies,” vini man zem deguna pagruz albumu, piemeram, kaut kadu smarzu katalogu, kur var izveleties jebkuru sev tikamu variantu un viegli to iegadaties.

Pielagojusi brilles uz deguna un laujoties visparejam vajpratam, panemu albumu roka. Vismaz teoretiski izveleties virieti nak?no?anai sava darba kolektiva ir daudz interesantak un jautrak neka domat par vira nodevibu.

"Nu noteikti, ?is, jaunakais, ir labaks par musu Mihalicu," es ieveroju, ?kirstot albumu. "Mihalicam driz pienaks pensija, vina veders ir tads, ka vin?, iespejams, ilgu laiku nav redzejis neko vertigu." Un ?im ir tikai trisdesmit septini. Gandriz lidz nominalvertibai, augstaka pozicija.

Es saku stulbi kikinat par situacijas absurdumu. Ceru, ka Mihalics nebus informets par ?o musu sarunu un manu vertejumu par vina ka milaka potencialajam ipa?ibam. Interesanti, vai vinam ?obrid ir kadas zagas sava biroja? Mes to jau ilgu laiku apspriedam.

"Ak, nu, tas ir veltigi," Nata?a velreiz ?nac. "Mihalics ir musu pa?u, gandriz dargais, ar vinu butu mierigak."

– Zini, patiesiba ?eit, albuma, mani vispar neviens neaiztiek. Es joprojam milu Kostju.

Nu atkal nelugtas asaras birst par vaigiem.

Vini mani atkal mierina, sak ar mani runat, novirza manu uzmanibu, un tagad mes plapajam par visu pasaule. Pusdienas jau sen ir beigu?as, bet Mihalics ir savejais, nesteidzas nakt un atjaunot kartibu.

Pamazam saruna par virie?iem un jo ipa?i priek?niekiem nonak pie cita aktuala temata. Uznemuma jaierodas jaunam izpilddirektoram, lai aizstatu veco. Pagaidam neviens nezina, kas tas bus, cilveks no arpuses vai kads iek?a. Tagad par ?o temu ir daudz diskusiju, tenkas un intrigas. Dro?i vien mainisies ari kadri, vecos vik?nus parcels liela priek?nieka paklautiba, un vin? saverves sev jaunus, ari ?is temats satrauc daudzus, kuri ienems mikstas vietas.

Es neielaizos diskusija par cinu starp biroja kresliem, man ir sava personiga tragedija, es domaju par savu.

Es atgriezos majas joprojam tada pa?a dusma. Es sagatavoju labakas vakarinas, uz kuram biju spejigs, pirmkart, otrkart, tris veidu salatus. Domaju, ka vismaz mans virs novertes gar?igo edienu. Es gaidu vina atgrie?anos, bet vin? joprojam nenak. es zvanu.

– Ak, Anija, es tev ?orit teicu, vai tu esi aizmirsusi? Komandejums tika parcelts dienu agrak, pusdienlaika devos majas, sakrameju somu un tagad esmu lidosta.

– Tikai soma? Vai ziemai nepietiek?

– Ne, tur ir silti, neuztraucieties. Peldbikses, paris T-krekli un ?orti un lieti?ks kostims celo?anai. Man vairak nevajag.

– Peld?orti? Vai komandejums notiks jura?

– Nu, protams, An, ko tu dari? Es jums teicu, ka ?i ir Turkiye.

Kostja saka ko citu, bet nav iespejams klausities, vardi saplust viena fona troksni.

– …nu, cau, An, man nav laika, tagad es izie?u cauri kontrolei.

Klusums telefona, atvienots. No rita vin? man neko neteica, vai ari bija loti kluss, kaut kur jau aiz durvim pa celam uz darbu.

Es nogrimu uz gridas. Man no rikles izlauzas ?nukstas, un es vairs nespeju attureties. Es recu ar gaudam un dedzigi.

Es ilgu laiku nevareju nomierinaties. Bija sajuta, ka ierasta dzive bruk. Gribetos vismaz kadu apskaut, lai sajustu siltumu un lidzdalibu, ka neesmu viena, bet mums ar Kostju nebija bernu, nav ne kaka, ne suna. Kostja teica, ka nevelas dzivniekus maza vienistabas dzivokli, vinam ir alergija, un vispar tie ir jatur un japieskata, un mums ir ierobezots budzets. Vecaki jau labu laiku prom, lai zvanitu, lugtu padomu, raudatu.

No rita, gatavojoties darbam, pec ilgas nakts pardomam nolemu, ka dari?u ta, ka kolegi ieteica. Es atrieb?os. Tas var neklut vieglak, bet tas tie?am nebus tik aizskaro?i.

Es izeju tum?aja, aukstaja rita un knapi eju pa piesnigu?o dzivojamo rajona taku nomale. Visapkart redzu tikai pelecibu un izmisumu, netiru sniegu, drumus, nesmaidigus cilvekus, kas steidzas ?kersot celu pie isa luksofora. Pu? stiprs vess vej?. Man mugura ir silta jaka, bet tik auksti man vel nekad nav bijis.

3. nodala

Cilveki darba bija loti priecigi par manu lemumu un teica, ka ?odien saksim gatavoties korporativajam pasakumam. Nata?a teica, ka vina uznemas atbildibu par manu telu, ir pienacis laiks to mainit, un ?odien mes ejam iepirkties. Sofija Petrovna man pasniedza mapi ar dokumentiem, ko vina parasti aizved uz filiali priek?niekam, kuru biju izvelejies ka “upuri” paraksti?anai. Tas ir tapec, lai es varetu vinu pirms tam tuvak iepazit un paflirtet, novertet vinu un savu gatavibu satuvinaties vienam ar otru korporativaja ballite. Un Antonina pazinoja, ka stasies korporativa pasakuma organize?anas padome, lai svinigaja banketa sedinatu ?o priek?nieku un mani blakus. Korporativaja pasakuma paredzets ieklaut vienu apmaksatu nak?no?anu viesnica, tapec man bija parlieciba, ka viss bus lieliski un skaisti.

– Tatad, vai jus visi esat gerbu?ies, darga? Ej pie priek?nieka,” vini neatlaidigi iegruz man rokas somu un mapi un stumj uz durvju pusi. Es loti paleninu atrumu. Es nevelos nekur iet, bet vini mani atkal pagruda, Tonija personigi strauji atver durvis, un musu Mihalics ielido durvju aile, gandriz kritot. Mes skatamies uz vinu izbriniti.

– Mihalic, tu mus noklausiji vai ka?

– PVO? Es? Vai jus meitenes esat pilniba izkritu?as no prata? "Man ir sapigi jus noklausit," priek?nieks nekavejoties saka oratora maniere, dzili pietvicis. Vin? pagriezas un aizcirta durvis un aizgaja, bet atstaja sava speciga, bet joprojam leta odekolona smarzu piedo?anai.

Es tomer atnacu klatiene apraudzit izveleto priek?nieku. Vin? mani parsteidzo?i sirsnigi sveicinaja, pienema dokumentus, atri tos parakstija un piedavaja nedaudz pasedet, lai pec brauciena sasilditos, jo ?odien bija loti auksta diena. Vin? piedavaja teju un pats to ieleja. Nemaz nebrinijos, ka ?odien pie vina nebija atnakusi Sofija Petrovna ar dokumentiem, vina ari tik uzmanigi un novertejo?i skatijas uz mani, it ka nevis es butu ieradusies vinu izveleties, bet gan vin?. , es. ?kiet, ka vin? joprojam bija apmierinats ar parbaudi.

Vin? zina, es saprotu. Kads vinam beidzot pacuksteja, putns uz astes atnesa laulibas parkap?anu, kas tika gatavota korporativaja ballite.

Sapratusi, ka esmu jau “pienemta” un priek?nieks garigi gatavs, beidzot nolemu pats vinu rupigi parbaudit. Gara auguma, tieva, tiri noskuta, patikami sejas vaibsti, izskatas gliti.

Mes ar Ilju Romanovicu runajam diezgan ilgi un detalizeti. Visu laiku es jutos ka intervija, tikai ne darba, bet gultas del. Ilja Romanovics pat flirteja un ik pa bridim izteica man komplimentus, kas, jaatzist, bija patikami. Es ilgu laiku neesmu sanemusi komplimentus no virie?iem. Mans virs mani neiepriecina ar tiem, vin? davina ziedus, bet tikai dezuras laika, svetkos. Man ?kita, ka tas ir normali, bet tagad es saprotu, ka ta nedaudz pietrukst.

Taja pa?a diena mes tikamies ar Nata?u pie tirdzniecibas centra. Problema nebija jaunu gudru apgerbu izvele. Pek?ni sapratu, ka sen neesmu bijusi tik iz?kerdiga, perkot sev daudz visu uzreiz un ne ipa?i nepiecie?amo, piemeram, vairakus jaunus apak?velas komplektus uzreiz.

– Nata?a, kapec tik daudz?

– Kapec ir ?is? Parsteidz milako un viru.

– Milakais ir vienreizejs atriebibas nolukos.

"Nu, varbut jums tas patiks un velaties to atkartot velreiz, bet jums nav skaistakas apak?velas." Klausieties Nata?u un viss jums bus lieliski!

Es negativi pakratu galvu.

– Nav turpinajuma. Atriebties, ja, un tad, kad Kostja ieradisies, es vinam par to pastasti?u, teik?u, ka tas bija ari stulbuma, aizvainojuma un paaugstina?anas del. Es gribu paskatities uz vina seju, un tad mes, iespejams, ?kirsimies.

– Nu, mat, tu, protams, riske. Vai tev nav bail, ka vin? tev nolauzis degunu par tadam atzi?anam?

"Bet man vienalga," vienaldzigi paraustu plecus. "Man nesapes vairak ka iek?a."

– Ak, man nepatik tavs noskanojums. Ja, un mums ir jamainas un jaatriebjas par drosmi, varbut mes visu atcelsim. Jus varat vinam pateikt, ka esat vinu krapis ar vardiem, neatbalstot to ar darbibam.

– Ne, es daudz domaju. Man to vajag. Lai kaut uz bridi justos ka sieviete un kadam vajadziga. Tagad es vispar neko no ta nejutu. Pa?novertejums ir zem nominalvertibas.

– Nu, tas nav fakts, ka tu to panemsi. Pek?ni tas klus vel sapigaks. Es jums saku, ?eit ir vajadziga drosme, lai jus velak to nenozelotu.

– Man vienalga.

Nata?a pakrata galvu, bet tad velk mani uz visdargako veikalu ?aja tirdzniecibas centra.

"Izvelesim jums kleitu korporativajai ballitei, un tad dosimies uz kino."

4. nodala

Taja vakara es pielaikoju desmitiem kleitu, kad pielaikoju nakamo, Nata?a kliedza uz visu pielaiko?anas kabini:

– Stop-op! ?is!!! Nem to! Visi, pargerbieties, ejam uz kasi.

– Tu doma? – es vilcinajos spogula priek?a, cen?oties novilkt parak iso apak?malu zemak. Kleita ir melna, gluzi ka manam noskanojumam, visas vietas piegulo?a, ar ?kelumiem un izgriezumiem, kas maz atstaj izteli.

“Ja, tu taja izskaties lieliski, tas ir ideali piemerots tavam jaunajam izskatam, un kada klasiska maza, melna kleita,” Nata?a jutas pilna satvera plaukstas. – Traka keizariene! ?is esat jus un jusu jaunais tels. Jus busiet korporativas ballites karaliene.

"?i ir parak maza melna kleita par kosmisku cenu," es nomurminu, ar grutibam noraujot pie kermena pielipu?o audumu.

– Ko, tu nenemsi? – kolegis vilu?ies jauta.

"Es dari?u," vina nomurminaja atbildi.

Pie kases man joprojam bija ?aubas. Lai stiprinatu savu parliecibu, es piezvanu savam viram. Starp citu, kop? vakardienas vin? man nav zvanijis ne reizi.

– Sveiki! Anyuta, sveiks! – saka virietis ar dzimto balsi. Tada dzivesprieciga, apmierinata balss. Fona dzirdama muzika un sievie?u smiekli

– Sveiki. Ka tev iet? Vai labi atbraucat?

– Ja, viss ir kartiba, neuztraucieties. Anyut, man ir daudz darba, man jaiet.

– Ja, cau.

Kostja ir pirma, kas partrauc zvanu. Es pagriezos pret Nata?u.

"Mums ari ir jaizvelas jauni apavi, ko pievienot kleitai." Un… zabaki.

– Nekadu problemu! Tagad iesim un apskatisim apavu veikalu,” pasmaidija Nata?a. – Jaunam izskatam tikai galvu reibino?s stileto papedis!

"Ja," es atbildu, maksajot un domajot par to, kapec gan neiegremdeties sava kratuve lietainai dienai. Staiga, vienkar?i staiga. – Ejam uz virsdrebju veikalu. Jus varat atriebties ari materiala zina.

– Par ko?

– Es gribu nopirkt sev kazoku.

– Ak, mat, tu beidzot iedzivojies gara!

Bridi, kad devos arpus pilsetas uz korporativo pasakumu, biju gatavs, ja ne garigi, tad fiziski. ?ajas dienas esmu izgajusi tik daudz skaistumkop?anas proceduru. Darba kolegi mani atbalstija, cik vareja. Mes gajam uz pirti, uz spa un uz masazu. Mes pat kolektivi ieverojam dietu, bet ta patie?am nebija ipa?i veiksmiga, un banketa visi zaudetie kilogrami atgriezas.

Mes ieradamies viesnica kopa ar Sofiju Petrovnu un vinas viru. Vina nepaliks pa nakti, vin? vinu panems pec dazam stundam, un visi ir gandriz gatavi doties cela, tikai mes ar Nata?u vienojamies par istabu divata un planojam palikt lidz ritdienas planotajai izbrauk?anai. Nata?a jau paredzeja, ka Ilja Romanovics mani vedis majas, bet es par to kaut ka ?aubos. Es jau, atklati sakot, drebeju, un es gribu visu nomest un begt.

– Sofija Petrovna, vai es ar jusu viru varam atgriezties pilseta? Nu vai vismaz lidz tuvakajai autobusa pieturai. "Es pardomaju," es to saku, kad automa?ina jau ir novietota viesnicas stavvieta.

– Maza, ko tu dari, paskaties, cik skaista tu ?odien esi. Jus tik daudz gatavojaties. Ja nevelaties, neviens nespiez tuvoties nevienam, varat aizsutit Ilju Stepanovu, un tas ari viss. Bet tu sevi paradisi. ?odien ?aja viesnica ir sapulcejusies visa musu viesnicas virsotne, un tu esi tik skaista jauka, ka tevi uzreiz paaugstinas amata, varbut pat apsvers iespeju pievienoties generala ?tabam. Ejam, mila, nav jegas sedet majas, slept savu skaistumu.

Sofijas Petrovnas galants virs atver mums durvis. Es izeju un tie?am jutos neticami skaista un eleganta. Es valkaju visu jauno. Un plecos kazoks. Tas ir talu no dargaka, es to nopirku ar pietiekami daudz naudas, bet tas ir kazoks! Silts. Man nav tik auksti ka agrak. Es pats jutos jauns, kaut ari ar vecam problemam un aizvainojumiem.

“Iztaisnojiet plecus, paceliet zodu un ejiet,” pavel Sofija Petrovna.

Es sekoju koleges noradijumiem un devos, lai gan neilgi un ne talu. Sniegs autostavvieta bija slikti notirits, bija ledus, un man bija zabaki ar milzigiem stiletto papeziem. Neskatoties uz kajam, zodu pacelusi gaisa, vina dabiski paslideja un lidoja, bet, parsteidzo?a karta, nekrita. Tas lidinajas horizontala stavokli, pavisam nedaudz, lai sasniegtu cieto, auksto zemi. Jaungada brinums? Ne.