banner banner banner
Šķiršanās ar mīļoto
Šķiršanās ar mīļoto
Оценить:
Рейтинг: 0

Полная версия:

Šķiršanās ar mīļoto

скачать книгу бесплатно

?kir?anas ar miloto
Edgars Auzin?

Kad Rena ?kiras no sava milota, vina sava murga nevareja iedomaties, ka driz bus precejusies ar citu virieti. Tomer ?i diena ir pienakusi, un meitene ir izveles priek?a – druma eksistence ar tiranu viru vai beg?ana caur burvju portalu nezinamaja.

Edgars Auzin?

?kir?anas ar miloto

1 nodala

"?kiet, ka musu pasaka ir beigusies, Ian."

Rena bija jautra un centas neizradit, ka gara, stalta brunete, dejojot ar gubernatora vargo meitu, mida nevis ratsnama deju zales puleto parketa gridu, bet gan savu sirdi. Aizvainojums un greizsirdiba dedzinaja manu dveseli ar indigu uguni. Tas, ka jauna aristokrate, kas darza slepus nozaga vinas skupstus, aizmirsa par vinu daudz labak dzimu?o meitenu loka, ?kita neticami nezeligi. Kas ta par dejo?anu! Jans visu vakaru pat neskatijas uz vinu.

– Tur tu paslepies, nelietis! – pamate pek?ni paradijas klusa priek?nama nosturi, kur bija saspiedusies kada bagata rupnieka meita, kas priek?laicigi aizgaja pensija, apzinoties, ka hercoga Holdera dels nelugs vienkar?as migas meitu dejot. "Nac, Irena, Pont-Arois grafs loti velas jus satikt." Esiet jauka un smaidiet.

– Kas tas par “Ponturu” ir? No kurienes vin? naca, mamin?

– Ne Pontura, stulba, bet Pont-Arois! – Leira Selezija apklusa un nozimigi paskatijas uz savu pameitu. "Vai jus neesat dzirdeju?i, ka ?is izcilais grafs nesen ieradas sava dzimtene, lai atgutu no savainojuma?"

Ja godajamajai leirai bija vajums, tad ta bija tikai titulu milestiba. Vienkar?a ciema mucinieka meita vina vispirms apprecejas ar savas kopienas priek?nieku, pec tam ar garamejo?u bagatu pundurtirgoni, ar kuru vinai piedzima divas meitas. Apglabajusi savu otro viru, Selezija veica lecienu pa socialajam kapnem un kluva par Leir te'Marso sievu. Jaunaka muiznieka tituls, kas turklat nav mantojams, atvera gimenei muiznieku maju durvis. Cienijamais un bagatais rupnieks, kur? dzivoja pilsetas nomale liela ipa?uma, tika aicinats visur, un Leirai Selezijai tas loti patika. Vinai tas tik loti patika, ka vina nolema nostiprinat savas pozicijas, apprecot vira meitu ar istu, dabigu aristokratu.

Rena neko nebija dzirdejusi par ievainoto karotaju, tapec sekoja pamatei, bazigi skatidamas apkart. Vina jau saprata, ka Leira Selezija ir iestajusies par savu topo?o znotu, jo neslepa drosmigus planus ne no sava, ne no teva. Un te bija absoluti bezjedzigi iebilst. Rena jau sen uzzinaja, ka vinas tevs Lairs Ingmars te'Marso dara tikai to, ko velas vina sieva.

Viesi druzmejas ap uzkodu baru un kar?u spelu galdiem telpas talakaja gala. Pagajusi turp garam dejojo?ajiem pariem, Leira Selezija majestatiski nolieca galvu apmeram cetrdesmit gadus veca, tieva, gara virie?a priek?a ar planam, koptam usam. Bagatigais zelta iz?uvums uz kamzola nespeja noslept vina ievainojumus – viena vina roka tika amputeta.

– Prieks iepazities, jauka jaunkundze! Leira te'Marso, vai atlausi man palugt saimnieci Irenu dejot?

– Protams, jusu ekselence, ar prieku.

“Tu labprat to daritu! Te nu mes esam!" – Rena pazibeja.

Tas, ka ?is karotajs pat neprasija vinas velmes, vinai uzreiz daudz ko pateica. Un kur vinam jadejo? No pamates vardiem mes varam secinat, ka Pont-Arois pec ievainojuma ir tik tikko dzivs, un nav ari rokas. Draudigais celms kreisas rokas vieta izskatijas nepatikams, lai gan tas bija parklats ar metala plaksni. Lai ari cik Rena sev parmeta savu bezjutibu un necienu pret ievainoto varoni, vinas skatiens turpinaja atgriezties pie truksto?as rokas.

Grafs satvera Renu aiz elkona un veda uz dejotaju loku, kur Ians, starp citiem pariem, griezas. Tagad jauna dendija valsi speleja ar markiza deiives meitu.

“Vin? tos maina ka saplestus cimdus! Tapec vin? mani izmeta.

Rena pek?ni saprata, ka skan vinas iemilota “Roza val?a” pirmas taktis. Turpmak ?adas negativas asociacijas saistisies ar ?o skaisto melodiju! Blakus dejo Ians, bet otra puse un nepatikamais, bezceremonigais grafs, kur? piespieda sevi klut par partneri. Meitene samazinaja atrumu, balstoties uz deju apavu purngaliem uz parketa gridas, un pedeja bridi vienkar?i atrava roku, jo Pont-Arois nepieversa uzmanibu vinas pretestibai un turpinaja vilkt vinu deju apli. .

– Kas noticis mila? – virie?a lupas ielauzas smaida, bet vina acis izskatijas saspringtas.

"Es sastiepu potiti un nevare?u ar jums dejot, graf." Ludzu, atvainojiet mani.

Tum?ajas acis mirdzeja divaina jautriba un dusmas. Garais virietis paspera soli vinai preti, regojoties un iebiedejot Renu ar savu augumu.

– Kad tas notika, mans dargais?

– Kamer mes devamies pie tevis ar macu… ar mati. Es nedomaju, ka tas ir nekas liels, bet es gribetu glabt savu kaju, ja jus neiebilstat, jusu ekselence. "Lai neizskatitos rupj?, vina steidzas piebilst: "Ja velaties, mes varetu staigat pa gaiteni."

Uzstat uz dejo?anu no Pont-Arois puses butu pilniga nezina. Vin? pasniedza Rene savu roku (par laimi veselo), un vini lenam gaja pa ziedu vitnem izrotato kolonadi.

Sajutusi sava pavadona saspringto, ja ne aizvainoto, klusumu, Rena meginaja kliedet neveiklibu, runajot:

– Cik ilgi jus esat atgriezies musu zemes, mans kungs?

– Ir pagajusi nedela, kop? dziednieki mani izlaida no Triestes slimnicas. Pec divdesmit gadu prombutnes atgriezos dzimtene.

– Jus dro?i vien atklajat, ka ?eit daudz kas ir mainijies?

– Es neatrodu nekadas izmainas. Dzive tepat dienvidos ir apsikusi, tada pati garlaiciba un nezina ka mana jauniba. Bet man prieks, ka te tada roze uzziedeja!

Ponta Arua dailrunigais skatiens noradija uz Rene, ka neveiklais kompliments bija paredzets tie?i vinai. Meitene pieklajigi pasmaidija, pie sevis domadama, ka katrs redz tikai to, ko velas pamanit.

– Man te nav garlaicigi. Ziema ir nedaudz laika, kad darzs atpu?as. Bet tad ir gramatas un garas pastaigas. Vai jums patik staigat pa mezu?

Grafs neatbildeja, lukodamies meitenes maigajas lupas. Vinam patika, ka vina, gaidot atbildi, iekoda apak?lupa. Kad vin? pamodas, vin? nedaudz izpluda nevieta:

– Redzu, ka tu mili dabu. Tava mamma stastija par brini?kigo darzu, kura tu visu iekartoji pec saviem ieskatiem. Bet parku mana ipa?uma zaglu parvaldnieks pilniba atstaja novarta. Es nevaru sagaidit, kad jauna burve ienaks mana maja un parvertis to!

Rene jutas nedaudz neomuligi no ?adiem majieniem un neveikla patosa. Saka skanet jauns valsis, Rena nepacietigi pagriezas, gribedama noskaidrot, kuru no dizciltigajam meitenem iepriecinajis hercoga nepastavigais dels. Bet neatkarigi no ta, ka es izskatijos, Iana gara figura nekur nebija redzama. Varbut vin? ievilka kadu citu nejegu kada nomala kakta, kur? noticetu vinas skaistajai sejai un manigajam zilajam acim?

2 nodala

Nebeidzama staiga?ana pa zali un pat tad, ja nebija greizsirdibas objekta, Rene ?kita nepanesama, jo ipa?i tapec, ka grafs uzstaja, ka vin? gaidija savu skaisto jauno sievu. Varbut kada no meitenem ?aja istaba iepriecinatu izcilo veteranu, bet otra iemilejusies meitene velejas, lai kaitino?ais pieludzejs dodas pie Tharu un nekaitina vinu ar savam valdonigajam armijas manierem. Ne, lidz ar Jana pazu?anu visa vinas interese par bumbu izgaisa. Iedomajieties, vina visu vasaru bija gaidijusi ?o garlaicigo pulce?anos!

Ar milu smaidu brunete pagriezas pret kungu un sudzejas par troksni un galvassapju sakumu. Steidzigi noraidijusi piedavajumu pastaigaties pa terasi, Rena aizslideja uz damu istabu.

Man bija atri jaskrien. Lai pamatei nav laika partvert, kura, protams, pargalvigo palatu atgriezis daudzsolo?a ligavaina kompanija. Vinai jaslepjas, pirms Leiras Selezijas caururbjo?ais skatiens vinu atklaj. Ienirstot sanu izeja, Rena parliecinajas, ka neviens neskatas, pacela svarkus un ka bulta metas uz dargajam durvim gara gaitena gala.

Pek?ni kads speciga roka satvera vinas vidukli un ievilka tum?a, ?auraja skapi. Rena ar ?ausmam atklaja, ka vina ir piespiesta specigam virie?a kermenim.

Ko meitenei vajadzetu darit ?ada situacija? Protams, zvaniet pec palidzibas. Bet tad plata roka aizsedza vinas muti. Vel viena izeja ir nolaupitajam kartigi paspert, parsteiguma vin? atlaidisies, un tad tu vari kliegt un begt. Rena meginaja istenot ?o planu. Vinas kajas nepieskaras gridai – vina to izmantoja, tacu mikstas balles kurpes savainoja pati sevi, nevis sagustitaju. Un vin? pek?ni vinu dusmigi pakratija un palaida vala.

Rena alkatigi iesuca gaisu un parsteiguma noelsas, kad sajuta pazistamu smarzu smarzu. Sandalkoka notis un juras veja svaigums bija kluvu?as par vinas iecienitako aromatu kop? agra vasaras rita, kad jaunais duzis Jans Dejgards ieskatijas darza, kura vina stradaja.

Bridi iek?eja gaviles meiteni satvera, un tad Renas speciga plauksta skali iezvanijas jauna aristokrata vaiga.

"Ka tu uzdro?inajies ta iztureties pret mani?"

Ko Rena domaja: vakara pirmo dalu, kad vina tika apzinati atstata novarta, vai ?o bezceremonisko nolaupi?anu? Vina pat pati nepazina.

– Ka man vajadzetu iztureties pret meiteni, kura devusi vardu kadam citam, tiklidz es aizbraucu uz akademiju? "Jauneklis apstajas un rugti piebilda: "Man likas, ka tu esi ipa?a, Rena."

– Par ko tu runa, Ian? Kads vards?

– Kapec es esmu sliktaks par vinu, saki? Protams, es esmu tikai jaunakais dels… Vai ari jus sajusmina militara uniforma un stasti par varondarbiem? – Jaunais virietis sajusma arvien vairak spieda Renas plecus, lidz vina kliedza. Tad vin? pek?ni atjedzas, nolaida rokas un aiz rugtuma parmeta: "Un vina pat neko neteica, kad pagaju?aja nedela atnacu pie tevis…"

Sakusi aizdomas par launumu, Rena ar rokam satvera Iana seju. Vin? nepretojas, bet spitigi nepacela galvu.

– ES neko nesaprotu! Par ko tu runa, Ian?

– Neizliecies, Rena! Par jusu saderina?anos ar Pont-Arois grafu.

– Par ko?.. Ko?!

Jaunais virietis pamaja ar pirkstiem un virs vinu galvam pazibeja neliela gaismas lode, pec ka Ians pasniedza meitenei saburzitu avizes zimiti. Rena parmeto?i ieskatijas milota skaistajas acis un tikai tad uznema izgriezumu. Manu acu priek?a pavideja isas rindas: “Pazinojums par Pont-Arois grafa Ace Arni dei'Albert un rupnieka Leira Ingmara teMarso meitas madamas Irenas Marso saderina?anos.”

Zimite izslideja no vina novajinatajiem pirkstiem un nokrita uz gridas. Likas, ka sienas trice… Iana roka rupigi apvijas ap Renas vidukli.

–Tu nezinaji? Vini tev neteica? Bet ka jusu pamatei izdevas to panakt?

– Man nav ne jausmas. Es nespeju tam noticet: Leira Selezija naca klaja ar pazinojumu, pat nejautajot man un neiepazistinot mani ar ?o skaitu! Mes nebijam Thea templi saderina?anas ballites del.

– Biezi vien tas nav nepiecie?ams. Es ari nespeju noticet savam acim, kad mans tevs nosutija ?o zimiti.

– Un tu uzreiz noticeji, ka es tevi nodevu? – Rena rugti parmeta.

Ians vainigi nolaida acis.

– Piedod, mila. Man ?kita, ka es klustu traka no skumjam.

"Tatad jus flirtejat ar tam meitenem, lai atgrieztos pret mani, Jan?" Tu to izdariji!

"Nekam no ta nav nozimes, mazulit." Jums ir jaizlemj, ka jus varat izvairities no ?is laulibas.

No koridora atskaneja balsis. No trieciena nodrebeja skapja durvis.

“Es esmu parliecinats, ka vini ir tur, leira! “Rena saravas, kad vina atpazina Pont-Arois grafa balsi. "Jus labi uzaudzinajat manu nakamo sievu!"

"Irena ir labi audzinata un zina savus pienakumus, mans duzis," Leira Selezija iebilda, tacu vinas balss skaneja nedaudz noraizejusies. "Tas ir parpratums."

Jans nekavejoties izsledza gaismu un pastuma Renu sev aiz muguras.

– Vai jums, nejau?i, ir kads portals? – meitene stostijas. Vinas dzivais prats drudzaini mekleja izeju, bet neatrada.

"Ne, bet mums tas nav vajadzigs," jauneklis apnemigi noteica, pagriezot lielo safiru uz gimenes gredzena. "Es piezvaniju uz ?ejieni savam tevam un pazinoju, ka apprece?os ar tevi." Luk, izeja no murgainas situacijas!

Pie durvim joprojam dauzijas, bet ne tik intensivi. Grafs stridejas ar Leiru Seleziju, kura uzstaja, ka vina savu adopteto meitu audzina smagi un smagi.

"Kas ?eit notiek?" – strida iejaucas jauna balss. Baritons bija autoritativs un neparprotami piedereja muizniekam, kur? bija pieradis pie paklausibas un vareja atlauties atstat novarta tadus sikumus ka pieklajiba.

"?eit nak tevs, tagad viss atrisinasies," Jans cuksteja, un divas tievas meitenigas rokas apvijas ap jauna virie?a slaido augumu, klusi stiprinot vina parliecibu.

"Tavs dels apvainoja manu ligavu, nolaupija vinu un tur aiz ?im durvim!"

"Es esmu parliecinats, ka ta ir kluda," hercogs Holders atbildeja ar ledainu mieru. "Bet, ja jums ir taisniba, paskatisimies, ko meitene saka."

"Vai jus nopietni domajat vinu klausities?" – Pont-Arois varits.

“Nevajag ta kliegt, jusu ekselence! – Leira Selezija no?naca. – Mes jau piesaistam uzmanibu. Es domaju, ka ne jums, ne vina kungam nav vajadzigs publisks skandals.

"Atver durvis, dels," atkal atskaneja hercoga barga balss.

Ians pagriezas pret Rene, bet vina tikai cie?ak apskava vina vidukli. Jus to nevarat noplest. Ka jurnieks no kuga avareju?a kuga, kur?, izmisigi cen?oties izdzivot, piekeras mastam, steidzoties cauri vilniem lidz pedejam. ?is ir patiesibas bridis. Tagad viss vai nu atrisinasies, vai ari dzive tiks sabojata.

Sledzene atveras ar sausu klik?ki. Rena, slepjoties aiz milota, nevelejas but lieciniece tam, kas tagad neizbegami notiks.

Un notika ta: grafs un Leira Selezija iespiedas pieliekamaja. Gara auguma, ka Ians, stalts un vel nepavisam vecs, hercogs Holders neienaca. Atspiedies ar plecu pret durvju rami, vin? paskatijas uz delu, tacu vina skatiena nebija nosodijuma.

Dzive bija iemacijusi Holderam novertet retus laimes mirklus, un pedejais, ko vin? velejas, bija atnemt jaunie?iem vinu pirmo milestibu. Ja Ians velas precet Leiras meitu, lai ta butu. Ja tikai jutas butu patiesas, un dey'Gards pietiktu muizniecibas, lai aptvertu ligavas pazemigo izcelsmi. Vinam patika dela izvele; Irena ir mila, skaista, labi audzinata meitene un ir pilniba cieniga pievienoties vinu gimenei. Tomer zinas par vinas saderina?anos ar grafu Pont-Arois hercogu mulsinaja un sarugtinaja. Ko darit, ja vin? kludijas un Jangs nonaktu preti titulu medniekam? Vai tas bija parak parsteidzigi, lai lautu zenam tiesat vinu? Tagad Irenas kundze slepj seju aiz Iana plata pleca. Kas tas ir – meiteniga pieticiba, bailes vai apmulsums? Dro?i vien tas viss kopa. Bet vina neatlaiz rokas, apskaujot vina delu, neskatoties uz pamates un grafa klatbutni. Un tas daudz ko izsaka.

Un Pont-Arua bija apnicis klusi pardomat, ka tas, kuru vin? jau bija garigi ievedis sava maja un gulta, apskava citu.

– Irenas kundze, nekavejoties paejiet mala! – vin? paveleja. Tacu vinam pa?am nepatika skarbais tonis, kada vin? kliedza paveli. Nomierinies. ?i ir meitene, nevis karavirs. Cita lieta, kad visas ?is sentimentalas mulkibas ar laulibam ir aiz muguras. Un tagad pat plebejiete Selezija uz vinu skatas ?kibi, neveloties skandalu. Ne, nekada skandala nebus. Vina topo?ajai sievai sabiedribas acis jabut nevainojamai.

Irena nekustejas no savas vietas, neatlaida rokas, cie?ak saspiezoties milota mugura. Vinai ?kita, ka tada veida vina ir daudz uzticamak pasargata no nista grafa.

"Es tevi neprece?u, jusu zelastiba," vina nomurminaja trico?a balsi, bet visi vinu dzirdeja. – Atvainojos, mammu – vina steidzas, dodot man solijumu.

– Ne dargais. "Jums vel nav tiesibu izlemt, kur? bus jusu virs," Leira Selezija asi iebilda. Cienijama kundze konstateja, ka vinas nepateiciga pameita uzvedas nekaunigi. Selezija vinai izvelejas grafu. Vinas iedomibas lidzsvara Pont-Arois tituls un bagatiba atsvera Holdera hercoga jaunaka dela stavokli. Vina kundziba ir ietekmiga un bagata, par to nav ?aubu. Bet Jan dei'Gard ir tikai divdesmit gadus vecs zens, bez titula un ar neskaidru nakotni. Vinam ir par agru preceties, ?aja vecuma jauniem virie?iem ir vej? galva. Nu, kad puika pec paris mene?iem parstas milet Irenu, ko tad? Un skaiti?ana jau bus garam! "Tu vel esi talu no pilngadibas, mana meitene, un, ticiet man, tikai tavi vecaki var izveleties tev dzivesbiedru, lai neviens velak nenozelotu laulibu."

"Es izteicu oficialu priek?likumu," sacija Jans, lepni pacelot galvu. – Mes ar Renu milam viens otru. Es vinu apprece?u.

Divas tievas kailas rokas no sajusmas triceja, cie?ak apskaujot jauna virie?a vidukli. Vin? maigi aptvera ?is maigas plaukstas ar plaukstu.

Selezija pagriezas pret hercogu un neveikli paklanijas.

"Es ludzu piedo?anu, jusu zelastiba, tikai jus varat ietekmet savu delu." Vin? ir jauns, bet jauniba ir tik neapdomiga…

Hercogs kluseja, pari Leiras galvai skatijas tikai uz savu delu. Vin? saprata, ka ?o mantkarigo Seleziju nevar parliecinat: vina salidzinaja karala iecienita karotaja stavokli un zenu, kura vienigais ipa?ums lidz ?im bija dizciltiga gimene, skaidra galva un stabila burvju rezerve. Ianam paveras lieliskas izredzes, bet vai titulu alksto?ais burzuazis spej tas novertet? Vinai vajadzigs znots ar grafa titulu, lai tagad vinu pienemtu sabiedriba. Selezija nevelas un negaidis desmit lidz divdesmit gadus, kad Ians atkal piecelsies kajas. Tas ir vienigais iemesls, kapec ?i sieviete iespiez Irenu martinetes skavas.

"Es neprece?os ar grafu," Rena spitigi sacija, vinas balsi bija dzirdams izmisums un asaras.

"Tad, mans dargais, tu man neatstajiet citas izveles," sacija grafs un lepni uzputa krutis. "Es izaicinu jus uz dueli, Ace dei'Gard." Es ceru, ka jums pieder vismaz dazi ieroci?

– Protams. – Jans stingri saskatijas ar pretinieka skatienu. – Es pienemu tavu izaicinajumu.

– Ne, neuzdro?inies! – Rena atgrudas no milota, it ka butu apdegusi. – Es tevi apprece?u, graf! Bet bez duela…

"Protams, tu darisi, mans dargais," grafs pa?apmierinati apstiprinaja, atgrudams meiteni no pretinieka. "Bet nav viegli atsaukt izaicinajumu duelim, un man bus janogalina ?is nekaunigais kucens."

– Ne!..

Leira Selezija satvera Renu aiz rokas un pavilka uz izejas pusi, liekot hercogam paiet mala.

"Tu jau esi pietiekami daudz izdarijis, nelietis." Ejam!

Izmisums iespideja Renas tirkizzilajas acis, kad vina pedejo reizi sastapas ar Iana sapju pilno skatienu. Pamate rupji ievilka meiteni gaiteni.