скачать книгу бесплатно
Komunikators turpinaja neatlaidigi treneties, it ka gribetu izurbt smadzenes. Vin? pastiepa roku pie mezonigas ierices un pieskaras sensoram.
– Zvers… es klausos…
«Sveika,» Makss sauca. – Mes ?eit iz?kirojam trofejas. Ari tu esi kaut ko parada. Nac.
– Vai tas nevar but velak?
– Ne, ja gribi kopa ar mums doties reida.
– Un es gribu? – Ignats bija ?ausmigi stulbs. Vakar bija labi, bet ?odien tas ir briesmigi. Visi. Ne piles vairak. Bauda ir zem videja limena.
«Tu, protams, gribi,» Maksims nolema vina vieta, it ka nekas nebutu noticis. – Spoks nakts laika uzlauza paris notvertas ierices. Ir slepkavu mednieku pagaidu bazes koordinates.
– Kur mes tiekamies?
– Tiklidz izej no majas, ej pa ielu. Laukuma redzesiet automa?inas. Mes izbraucam pec trisdesmit minutem.
«Labi,» Ignats uzlika komunikatoru uz plaukstas locitavas, iepriek? izsledzis skanas pazinojumu opciju, un devas mazgat seju.
Man negribejas est, man nebija daudz lietu, tapec nebija vajadzigs daudz laika, lai sagatavotos. Pec vakardienas cinas vin? saglabaja ?au?anas kompleksu un «izkrau?anu» ar maisiniem.
Ierocis bija vienkar?s un uzticams. «Musdienas ?adi modeli ir loti javerte,» vin? domaja, rupigi apskatot trofeju.
Kombineta kompresijas-impulsa ?au?anas sistema nodro?inaja lielu lodes sakotnejo atrumu. Izputejs, diemzel, truka. Uz daziem korpusiem bija redzami daleji izdzesti rupnicas markejumi: «KORD-2M».
Zemstobra granatmetejs, parasts kolimatora temeklis, piecdesmit patronu zurnals, pistoles rokturi iebuvets saspiestas gazes maisijuma rezervuars un slots nonemamam speka blokam. Vienkar?s un uzticams. Zurnals bija piekrauts ar cilindriskam lodem. Pneimatiska sistema tos ievadija muca, dodot sakotnejo kustibas impulsu, ko uznema elektromagnetisko paatrinataju spoles. Pateicoties ?im risinajumam, bija iespejams likvidet lielako dalu berzejo?o dalu – «vads» vareja kalpot gadu desmitiem pat neveiklas rokas. Ierocim nebija nepiecie?ama ipa?a aprupe vai sarezgita apkope. Ja bloks neizdevas, tas tika vienkar?i aizstats ar lidzigu. Modulu konstrukcija lava nomainit dalu dazu minu?u laika un neuzlika ipa?as prasibas ipa?nieka tehniskas kompetences limenim.
Maminas nebija granatu granatmetejam.
«LABI. Es pajauta?u pui?iem. Varbut kads var padalities,» Ignats izgaja no majas.
Barjeras maske?anas ipa?ibu del bija gruti noteikt, kads ir diennakts laiks. Zem aizsargajo?a kupola pastavigi bija vienmerigs apgaismojums, ko izstaroja koku apak?ejie zari. Turklat, cik vin? atcerejas no vakardienas sarunam, koku milziem bija daudz citu noderigu funkciju. Piemeram, vini vadija un izplatija signalus no bezvadu tikliem, nodro?inot pilsetai sakaru parklajuma zonu – iepriek?eja diena sanemtie paskaidrojumi paliku?i atmina fragmentari.
Laukuma bija novietoti cetri brunu visurgajeji. Ap kaujas ma?inam druzmejas cilveki. Nebija nekadas nervozitates vai spriedzes sajutas – pui?i uzvedas nepiespiesti, it ka dotos mak?keret. Ignata islaicigie noverojumi un asociativas reakcijas bija atklati satrauco?as. Lidz pedejam bridim vinam nebija ne jausmas, kas ir «mak?kere?ana». Salidzinajums ienaca prata pats no sevis. Jau neskaitamo reizi.
– Kapec tu sarauc pieri? «?eit,» Makss piegaja vinam klat un pasniedza mugursomu. Iek?a bija kaut kas apjomigs un sturains. – Vieglas kompozita brunu komplekts. Sagatavojies celam. Malks,» vin? aicinaja vienu no replikantiem. – ?odien tu nemsi Ignatu par partneri. Tas ir viss, pui?i, iesim! – ?kiet, ka tie?i vin? vadija reidu.
Tuvaka visurgajeja aizmugure ar dardonu atveras rampa.
Ignats, sekojot parejiem, uzkapa nose?anas nodalijuma. ?eit bija diezgan daudz cilveku. Sanos ir grozami kresli. Katram blakus no biezas brunuplastmasas veidots skatu logs un lodveida ?arnirs, kura piedurkne var piestiprinat lozmeteja stobru, lai nepiecie?amibas gadijuma kustiba varetu ?aut.
Dzineji klusi murraja, un cetras kaujas ma?inas aizbrauca, veidojot kolonnu.
Vini ?kersoja barjeru neliela atruma. Ignats patiesiba palaida garam ?o bridi. Vin? apskatija un noreguleja aprikojumu. Vieglas kompozita brunas sastaveja no atsevi?kiem elementiem, un, spriezot pec taktiskajiem un tehniskajiem parametriem, ko Makss vinam nosutija uz sava komunikatora, tas bija sava veida starpposms starp parastu brunuvestu un brunu terpu.
Kompozits svera maz, bija erti piestiprinats, neierobezoja kustibas un taja pa?a laika nodro?inaja labu aizsardzibu pret lodem un ?rapneliem. Komunikatora iek?eja pamatne tika atrasts piemerots slots. Austinas tika ievietotas kivere. Truka projekcijas viziera, bet tam bija stiprinajumi. Nakotne iekartu var uzlabot, kas ari ir pluss.
Kamer vin? kartoja aprikojumu, automa?inas tikko bija pabrauku?as garam barjerai un devu?as uz dienvidiem. Pec dazu minu?u brauk?anas pa lauku celu cel? beidzas zalainaja krasta. Tad sakas purvi, bet tas BPM braucejus nemaz netrauceja. Visurgajeji, nedaudz paleninot atrumu, iebrauca udeni. Bija skaidri dzirdams, ka strada pneimatika – saspiestais gaiss tika padots slani starp stipri brunoto arejo korpusu un iek?ejo oderi.
Elektriskas piedzinas, ko darbina udenraza spekstacija, parsledzas uz udens struklu. Ignats smelas informaciju no planetu kaujas transportlidzekla diagrammas, kas tika paradita viena no taktiskajiem ekraniem, kas atrodas nose?anas nodalijuma.
Spriezot pec replikantu mierigajam sejam, nekas ieveribas cienigs vel nav noticis. Kajnieku kaujas ma?inas parliecino?i ?kersoja purvus. Otrais monitors sanema telemetriju no izluko?anas bezpilota lidaparatiem; ik pa laikam torna lielgabals ar ?alkonu nedaudz pagriezas, pavadot atklatos merkus, tacu operators uguni neatklaja, izradot sapratigu piesardzibu.
Driz uz tre?a taktiska monitora paradijas liels paraksts. Pirmkart, kaut kas milzigs, pa pusei iegremdets, kas izskatas pec maksligas salas, tika parklats ar daudzam ko?i sarkanam konturam, pec tam attels mainijas, un sazinai paradijas iss bridinajums:
– Desmit gradi uz dienvidiem, – «novajeju?u» puduris. Skudru puznis, klase «2».
Ignats ar patiesu interesi veroja notieko?o. Sekla udeni bija iestredzis iespaidiga izmera robotu komplekss (tie?i par to Ghoul runaja iepriek?eja diena). Ta korpuss, virs kura pacelas slipie plazmas generatoru torni, bija diezgan noplucis. Daudzviet truka brunu segmentu, kas atsedza speka ramja ribas.
Seno kaujas platformu ir kolonizeju?i dzimtcilveki. Vini ka mehaniskas skudras skraidija visur, parvietojoties pa Ignatam jau pazistamajiem celiem. Vareja tikai nojaust, kur veda vinu ieliktas inzenierkomunikacijas, tacu no purviem ar laupijumu atgriezas desmitiem mazu mehanismu – tie vilka metala gabalus, kompozitmaterialu apvalka fragmentus un dazas detalas. Starp citu, aktivi tika pabeigta «metala sala» – dzimtcilveku grupas, izmantojot iegutos resursus, lika jaunas gridas – laiks radis, kam tie paredzeti…
Komunikators atdzivojas.
– Es redzu, ka tas tev ir jaunums? – Sips piemiedza Ignatam aci. – Tas ir sikums, ticiet man. Jo talak uz dienvidiem dodaties, jo bistamaks tas klust.
– Vai ?ie dzimtcilveki, piemeram, ir nekaitigi? – Ignats skeptiski noskaidroja.
– Nu, ja jus tos nepieskarsit, tad malas var atdalities.
– Vini mus neredz?
– Elektroniskas kara stacijas dara labu darbu. Bet bez maske?anas var iekulties nepatik?anas.
– Vai agrak replikanti un kibernetiskie mehanismi nebija vienotas vienibas?
«Ne,» atbildeja Sips. – Sakuma inku iebrukumam pretojas cilveki un dzimtcilveki. Tacu kibermehanismi kaujas lauka darbojas slikti. Gandriz visi no tiem aizgaja posta, tika iznicinati vai neitralizeti. Replikanti paradijas velak. Tatad dzimtcilvekiem par mums nav ne mazakas nojausmas. Vinu datubazes mes vienkar?i neparadas.
– Vai ?os mehanismus ari atjauno naniti? – Ignats jautaja.
– Ne. Naniti tika izgudroti velak. Serveri pa?i remonte viens otru. Tie, kas nedarbojas pec tikla uzbrukumiem, beidzot atguva funkcionalitati. Bet taja laika kar? jau bija beidzies. Kopuma pagatnes noslepumu ir vairak neka pietiekami. Bet mes ipa?i necen?amies tos atrisinat. Uz neko.
– Vai ?adas kolonijas ir izplatitas? – Ignats ar neizsiksto?u parsteigumu turpinaja verot mehaniska skudru puzna «dzivi».
– Visur. Tos klasifice pec iespejama apdraudejuma pakapes un sastava. Ir dronu kolonijas, tas sauc par «bariem». Un ir jaukti anklavi – tie ir daudz bistamaki. Ne visi serveri nodarbojas ar resursu vak?anu un megina izveidot sev «bazes». Ir «klejojo?as baras» – tam tiek pie?kirts augstakais bistamibas limenis. Vini var pat parnemt inkus. Turklat «hordas», ka likums, vada senie tikla AI. Vini peta citu cilveku tehnologijas un dazreiz pat pielago tas pa?reizejam vajadzibam.
– Jabut vertigam laupijumam? – jautaja Ignats.
– Loti vertigs. Bet arkartigi gruti. Nomadu orda var but vairak neka tukstotis «novajinatu». Vini ir mobili, strada kopa un ir labi brunoti.
Driz vien maksliga skudru puzna sala pazuda purva tvaiku dumaka.
Musdienu pasaule pakapeniski ieguva iezimes un tika papildinata ar jaunam vides detalam.
– Uzmanibu, mes tuvojamies! – tika dzirdets vispareja sazina.
Drona telemetrija paradija sauszemes masas konturas. No purviem pacelas krasi betona sekli. Maksligi izveidotajam debesjumam bija militara objekta ipa?ibas.
«Appludu?ais forts» – apgabala karte paradijas uzraksts. Kaujas transportlidzekla taktiska apak?sistema ?os datus parsutija uz atsevi?ku ekranu. Markieriem bija pievienoti paskaidrojo?i teksta bloki. Neviens no replikantiem neskatijas karte. Ir skaidrs, ka sena struktura viniem bija pazistama.
No gaisa fortam bija izkusu?as sniegparslas konturas. Kadreiz simetriskajai konstrukcijai bija se?i bastioni, kuros agrak atradas smago impulsa ierocu baterijas. Lidz musdienam saglabaju?ies tikai divi arejie nocietinajumi, parejie ?kembu betona blokos noskreja lidz udens malai.
BPM tika ievadits no «ziemelu kanala». Tas konturas veidoja sunainas strukturas. «Par ?auru navigacijai,» nodomaja Ignats, ar interesi petidams karti.
– Vai ?eit vienmer ir biju?i purvi? – vin? jautaja Sipam, kur? intensivi raudzijas uz paniku?o vegetaciju, kas bija parnemusi betona gredu.
– Ne. Rietumos ir nojaukts senas udenskratuves dambis,» isi atbildeja vina partneris.
Tagad Ignatam kluva skaidrs, ka «kanals» savulaik bija lielcel?, kas veda uz nocietinajumu centralo dalu.
«Tas ir parak kluss,» Sips bija nervozs. – Zvers, ir labi skatities karte. «Sagatavojieties nolai?anai, mes dosimies sekla udeni.»
Patie?am, planetu ma?ina jau bija uz saviem riteniem – uznemot atrumu un iz?lakstidams purva vircu, ta metas uz priek?u, parvarot bistamu, ?auru telpu.
Nose?anas rampa atveras ar zemu dukonu.
– Gaja! Uz tempu!
Vini nolaidas pa pariem. Virs forta rinkojo?ie ienaidnieka droni netika atklati – ?kiet, ka killhunters bija pametu?i dienu iepriek?.
– Paskaties uz savam kajam!
Ignats un Sips noleca no rampas un atradas lidz celiem udeni. Augstak veda maiga rampa, no kuras stiepas sanu zari, kas beidzas izkrau?anas zonas. ?i nocietinajumu dala bija pilna ar vecam noliktavam, kas sen bija izlaupitas un musdienas bija tuk?as.
Sekojot savam partnerim, vin? nepamanija nevienu neskartu eku. Tala pagatne forts tika paklauts destruktivai ap?audi?anai, tacu acis nereti iekrita salidzino?i nesenu kauju pedas, it ka purvos eso?ais trakts ne reizi vien butu gajis no rokas roka.
– ?eit! «Sips uzskreja pa betona kapnem, apsedas aiz kada masiva mehanisma saruseju?a ramja un ieelpoja komunikatora: «Piektkart, pozicija.» Es dodos virziena.
– Pienemts.
Dazas minutes pagaja nemierigas, nedro?as gaidas, tad Maksims sazinajas:
«Mednieki ir prom,» vin? secinaja.
– Maks, tas nav vinu stils. Grupa, kas novietoja tarpa caurumu uz barjeras, gaidija pastiprinajumu,“ atbildeja Ignatam nepazistama balss. „Vini varetu iet uz leju pie kazematiem un izlaist mus, lai noskaidrotu musu sastavu un speku.
– Vai jus piedavajat notirit visu fortu?
– Iesaku neraustities. Ievadiet kajnieku kaujas ma?inas pozicijas ar parastajiem uguns sektoriem. ?eit nav kluss. Es to jutu savas zarnas.
– Labi. Visi – skatities. Ipa?u uzmanibu pieversiet tuvakajam izejam no katakombam.
Sips iedunkaja Ignatu ar elkoni un noradija virzienu ar majienu. Rupes par jaunpienaceju vinu neparprotami sasprindzinaja.
– Vai redzat nedaudz atvertos vartus rampas gala?
– Ja.
– Turiet tos ar ieroci. Ikviens, kur? izcelas, ir ienaidnieks. Nav variantu.
– Ka ar iespejamajiem ieslodzitajiem? – katram gadijumam precizeja Ignats.
– Ieslodzitie parasti tiek tureti varas vazas. Bet tajos nevar skriet.
«Vai jus ari domajat, ka ?eit ir slazds?»
– Nezinu. Tacu viena lieta Mehanikim ir taisniba. Mednieki nevareja tik atri saritinaties un aiziet. Un vini to nedaritu. Ta ka vini ieradas pie mums, tas nozime, ka vini veica izluko?anu, zinaja, ko sagaidit, un ticeja, ka tiks gala diezgan viegli,» vin? nervozi, pek?ni runaja. – Vinu ir vairak, neka mes domajam. Un vini parasti nevairas no cinas. Vini noteikti bija sarikoju?i kadu nedarbu.
Vel dazas minutes pagaja saspringtas gaidas. Kaujas ma?inam izdevas ienemt tam paredzetas pozicijas. Izluko?anas zondes veidoja uzticamu tiklu, kas parklaja betona salu un tas apkartni ar blivu skene?anas rezgi, tacu, ja neskaita dazus vajus seno mehanismu parakstus, kas bija paslepti dzili drupas, neko nevareja atklat.
Saka lit. Par purviem izplatijas bieza tvaiku migla. Mitruma piesatinatais gaiss ?kita smacigs.
– Ziemelu bastions – ir pagaidu nometnes pazimes. Pamests.
– Tatad vini tomer aizgaja? – Mehanika balsi atskaneja ?aubas.
– Pakavesimies. Parbaudisim. Fortu jau sen vajadzeja parbaudit,» Makss nolema. – Iestatiet perimetru! Zondes – papla?iniet to skene?anas jomu!…
Vina teikuma beigas pek?ni apslapeja statiska krasa. Gaiss virs drupam pek?ni sagriezas ka tornado, dardo?s perkona klak?kis izdzesa nevaldamo klusumu, piesitot tuvu un apdullino?i. Vej? puta ka viesulvetra, uzmetot uz aug?u satruneju?u pagaju?a gada lapu kaudzi.
– Tarpu caurums! – No kada atskaneja bridinajuma sauciens.
Ignats sakuma bija neizpratne. Likas, ka realitate ir saplesta. Augstak nogaze viena no ekam uz?avas lielu ?kembu makoni – betona lauskas uzlidoja gaisa un… sasala!
Izrade ir sirreala lidz tricei.
Laika sastingu?o spradzienu pek?ni slipi izsvitroja parrauta tumsas josla. Likas, ka kads butu rupji saplesis audeklu, uz kura uzgleznots realitates attels.
Skanas pazuda. Plaisa kosmosa metrika strauji papla?inajas – pec sekundes ta kluva ka milzigas aizas aprises, un tad no absolutas tumsas izlauzas kaut kas, ko uzreiz nevareja aprakstit. Tuvakais adekvatais salidzinajums ir milzigs metala kamols – tas atsitas pret zemi un uzreiz ar ?kindonu sabruka atsevi?kas, neatkarigas, pilniba atpazistamas dalinas, no kuram katra bija sens kibernetiskais mehanisms.
– Orda!
Kliedziens beidzas ar sek?anu, un nakamaja mirkli dzimtcilveku nomadu anklavs, izgajis cauri vietejai tarpa bedrei, sabruka uz betona salas.
Par kibernetiskiem mehanismiem ?aubu nebija. Vini nav paklauti apjukumam. Ikviens, kur? neparadijas vinu datubazes, tika uzskatits par iznicina?anas merki.
Zeme acumirkli sacelas ar spradzieniem. Cina izcelas haotiska, fokusa. Seno mehanismu terauda varpsta, demonstrejot talu no sliktaka tehniska stavokla, sadalijas atsevi?kas grupas – pie tam turpinaja ierasties pastiprinajumi, tacu ienako?a tarpa bedre pek?ni zaudeja stabilitati un saka brukt. Atskaneja vel viens apdullino?s perkons, ko pavadija kartejais pek?na spiediena krituma aizsprosts, un plaisa pazuda, it ka tas nekad nebutu bijis.
BPM lielgabali darbojas bez apstajas, bet maksliga cina transportlidzeklu izdzivo?anas spejas, diemzel, ir meramas minutes. Aptuveni simts servju izdevas izsist pa metrisko spraugu. Atrodoties zem specigas uguns, vini izradija niknu pretestibu.
Ignatu ?okeja tuvu spradziens. Vairakas sekundes tika zaudetas no uztveres, un, kad redze un dzirde atgriezas, apkart joprojam plosijas siva cina, tuvaka brunu kaujas ma?ina parvertas par rukojo?u liesmas stabu, un Sipa kermenis, lozu plosits, guleja taluma uz kupinataja. kratera slipums.
Nebija runas par mijiedarbibu ar citiem kaujiniekiem. Notikumi sakas pek?ni un aptvera visu sena forta teritoriju. Replikantus acumirkli ?kira ienaidnieks, kas iesprudis starp vinu pozicijam – rezultata tagad katrs cinijas pats par sevi un par sevi.
Iek?eja spradziena gabalos tika sapusta vel viena kajnieku kaujas ma?ina. Ignats, at?aujoties no ordas virzo?ajiem mehanismiem, meginaja tikt pie smagi ievainota partnera, tacu vinu nogrieza uguns, piespieda zeme, liekot apgulties.
Improvizetais parapets, aiz kura mums izdevas paslepties, drupeja nepartrauktos sitienos. Visur valdija uguns, dumi un asi betona putekli, ierobezojot uztveri. No vairakiem triecienvilniem manas ausis zvanija, un mana redze «peldeja», saka dubultoties, zaudejot skaidribu.
– Sip, pagaidi! Es tagad naku!
