скачать книгу бесплатно
Finan?u izglitiba vai ka runat ar bernu par naudu un iemacit pareizi ar to rikoties
Edgars Auzin?
?i gramata ir seminars vecakiem, kuri velas, lai vinu berns pieaugu?o dzive butu finansiali labklajigs. No gramatas uzzinasiet, ka iemacit bernam novertet naudu un gudri ar to saimniekot gimene, ka padarit naudas taupi?anas procesu bernam interesantu un aizraujo?u, ka un kadus finan?u paradumus veidot, ka attistit nepiecie?amas finan?u prasmes. Gramata vecaks atradis ne tikai temas apsprie?anu, bet ari praktiskus uzdevumus, speles bernam, ieteikumus par ikvienam pieejamo materialu izmanto?anu finan?u izglitiba.
Edgars Auzin?
Finan?u izglitiba vai ka runat ar bernu par naudu un iemacit pareizi ar to rikoties
1. nodala. Finan?u izglitiba. Par ko?
Visticamak, atbilde uz jautajumu “Kapec nepiecie?ama finan?u izglitiba?” tu pats to zini.
Jebkura gadijuma jums ?kiet, ka jus jau sen nevarat uzlikt atbildibu par savu pa?reizejo un nakotnes labklajibu kadam citam: valstij, vecakiem, darba devejiem, un ?o sarakstu var turpinat. Lai gan no veca ieraduma, iespejams, dazreiz jus patie?am velaties.
Musu finansialais stavoklis patiesiba ir rezultats musu spejai gut ienakumus un gudri parvaldit nopelnito naudu, lai sasniegtu savus finan?u merkus. Lai ka mums gribetos domat citadi – ak vai! – atbildiba ir uz mums. Attiecigi, kad musu berni izaugs, vini pa?i bus atbildigi par savu labklajibu.
Turklat mes pamazam parejam no paterina laikmeta laikmeta, kura speja gudri parvaldit savu naudu ir vertiga prasme. Tas "nak mode", jo ne velti finan?u pratiba klust par istu tendenci.
Godigi sakot, es sliecos uzskatit, ka musdienu vecakiem vairs nav lielas izveles, vai macit bernam finan?u pratibu vai ne. Musu dzives realitate ir tada, ka finan?u prasmes bernam ir vienkar?i nepiecie?amas vina turpmakajai dzivei, un finan?u izglitiba klust par pilnvertigu berna audzina?anas sastavdalu lidz ar vina intelektualo, fizisko, rado?o un personigo attistibu.
Kuram, jusuprat, pieaugu?a vecuma ir lielakas izredzes klut par finansiali nodro?inatu cilveku: pusaudzim, kuram konta ir uzkrajumi un kur? sper pirmos solus investicijas, vai pusaudzim, kuram ir grutibas parvaldit pat nelielu naudas summu?
"Vai ir berni, kas iegulda?" – jus varetu domat. Protams, ir. Jau tagad ir diezgan daudz bernu, kuriem ir savi uzkrajumi un pieredze investicijas. Vai velaties, lai jusu berns butu viens no viniem?
Daudzi dzivesstasti ir pieradiju?i, ka berns, kuram kop? bernibas ir izveidoju?ies noteikti ieradumi rikoties ar naudu, pieaugu?a vecuma ir finansiali veiksmigaks. Pat ar videjiem ienakumiem vin? var istenot savus sapnus, vienkar?i tapec, ka zina, ka parvaldit nopelnito.
Daudzi uzskata, ka berna audzina?ana finansiali ir parak ilga un gruta, laiki mainas, un berns pieaugu?a vecuma visu sasniegs pats. Varbut vin? to sasniegs… Kas zina… Mes domajam, ka galvenais ir dot bernam labu izglitibu, dot vinam startu karjerai. Tacu dro?i vien var nojaust, ka nav tie?as attiecibas starp izglitibu un cilveka finansialo labklajibu. Daudzi zina stastus par to, ka izcili studenti ar izcilibas diplomiem strada par salidzino?i pieticigu atalgojumu. Laba izglitiba ne vienmer ir finansialo panakumu atslega, tapec diezgan biezi varam dzirdet stastus par turigiem cilvekiem ar diezgan augstiem ienakumiem, bet patiesiba viniem nav uzkrajumu, jo vini visu tere paterinam.
Ari finansiali nodro?inati vecaki negarante, ka berni spes uzturet vecaku kapitalu.
Tacu esmu parliecinats, ka finan?u pratiba ir musu bernu finansialas labklajibas atslega nakotne.
Un mes, vecaki, esam pirmie, kas varam palidzet savam bernam ?aja jautajuma.
Nauda ir realitate, kuru nevajadzetu slept no berniem. Turklat prakse rada, ka finan?u pasaule vinu vidu izraisa lielu interesi. Finanses ir ari dala no pasaules izpratnes: caur ekonomiskajam lomam, naudas plusmam utt. Finanses ir dala no berna izpratnes par sevi, piemeram, apzinoties savas vajadzibas un velmes.
Macot bernam finan?u pratibu jau no bernibas, nauda vinam klust par ierastu paradibu, par normu, kas ir vina dzive kopa ar rotallietam, gadzetiem un citam vinam pazistamam lietam, nevis kaut ko ipa?u, kam ir liela nozime, nevis kaut ko. noslepumains atributs, kas pieejams tikai pieaugu?o pasaulei. Nereti vecaki cen?as parrunat finan?u jautajumus un problemas, lai berns par tam nedzird un neko nezinatu, labu nodomu vaditi – “neatnemt bernam bernibu”, vin? “vel mazs”.
Tacu padomajiet: berns, dzirdot diskusijas par gimenes budzetu, pirkumu plano?anu, finan?u problemu risina?anas iespejam, sanem zinamas idejas, ka rikoties ?adas situacijas.
Ja vecaki naudu neapvelk pilngadibas plivura un nodarbojas ar berna finansialo izglito?anu, tad, visticamak, pieaugu?a vecuma finanses vinam bus tada pati dzives joma ka veseliba, pa?izaugsme, gimene. , profesionala darbiba utt. Joma, kurai ari japiever? uzmaniba, ja velaties iegut noteiktu rezultatu. Tas ir viss. Es domaju, ka tas ir svarigi.
Musu dzive ir daudz ceribu no naudas, ari polaras. No vienas puses, mes biezi dzirdam, ka "nauda ir viss", mes novelam viens otram bagatibu, velamies par naudu. No otras puses, musu pratos domine ari fraze "nauda neperk laimi". Un ta mes steidzamies starp “es gribu naudu” un bailem veleties naudu, klut egoistiem, merkantiliem, jo musu sabiedriba “savtigs, merkantils” ir lidzvertigs “sliktam”.
Prakse rada, ka tad, kad nauda ir viena no cilveka dzives sferam, ne vairak un ne mazak, vin?, ka likums, ne parverte naudas nozimi, ne ari to devalve. To var nolikt no bernibas. ?i ir pirma lieta.
Otrkart, ja zinatu, cik biezi pieaugu?o personigo finan?u pasakumos var dzirdet: "Ja es to visu zinatu iepriek?!", "Cik daudz laika un naudas izterets!", "Tas ir tas, kas jums jaiemaca skola!" Berns var iemacities gudri parvaldit savu naudu tikai prakse.
Tagad jautajums ir: kada vecuma ?i prakse saksies jusu bernam? Kad berns iemacas parvaldit naudu ar 200–500 rublu kabatas naudu nedela, vinam var but aptuveni tada pati apzina un pieredze ka jaunietim, kuram pirms pirmas algas nebija savas naudas.
At?kiras tikai ta sauktas kludas izmaksas.
Ja berns pirmaja diena iztereja visu savu kabatas naudu uz nedelu, tas nav butiski vina dzivei, vina pamatvajadzibas nodro?inas. Bet tagad ir berna dzives situacija, vina pa?a pieredze, ko vismaz ar vinu var parrunat. Bet vairak par to nakamajas nodalas.
Atgriezisimies pie jaunie?a, kuram pirma pa?a nauda ir pirma alga, kuru vin? tikpat atri iztereja (visbiezak ta ari notiek). Kadas ir kludas izmaksas ?eit? Kadas ir vina iespejas? Ka nodro?inat savas pamatvajadzibas, ja lidz nakamajai algai vel ir tris nedelas? Sedet uz maizes un udens? Ieklut parados? Vai lugt palidzibu vecakiem?
Mums ir iespeja pakapeniski attistit berna finansialas prasmes un ieradumus atbilsto?i vina vecumam. Kapec neizmantot ?o iespeju?
Vecakiem, kuri piever? uzmanibu savam personigajam finansem, jautajums par to, vai iesaistities bernu finan?u izglito?ana, nemaz nav ta verts. Noteikti dari to.
Tre?kart, sava berna finan?u izglito?anas procesa jus redzesiet, ka finan?u pratiba attista berna patstavibu, vina emocionalo un finansialo inteligenci un paaugstina apzinas limeni, jo vinam ir japienem patstavigi finan?u lemumi, pat aptuveni 200-500 rubli nedela.
Mes varam palidzet bernam iegut savu pieredzi un pa?am noteikt, kam vajadzetu vai nevajadzetu teret naudu, ka un kad to krat, ka krat, ka gut ienakumus utt.
Mums ir visas iespejas palidzet jusu bernam apgut finan?u pratibu un attistit finan?u doma?anu, kas vinam palidzes nakotne.
Bet jebkura gadijuma tas ir vecaku lemums. Neviens nevienu nepiespiedis macit finan?u pratibu, jo ta ir pilniba jusu izvele.
"Neatnemiet berniem bernibu!"
Nesen veicu aptauju sakumskolas vecaku vidu. Aptaujas merkis ir vienkar?s: izprast iemeslus, kapec vecaki neiesaistas sava berna finan?u izglito?ana. Visizplatitaka atbilde bija: "Es nevelos atnemt bernam bernibu", "Nauda nav berniem", "Nauda nav rotallieta".
Pilnigi saprotama pozicija, bet ir tris punkti.
Pirmkart: kada ideja par bernibu slepjas aiz ?is frazes? Visbiezak tas ir vecaku priek?stats par musu bernibu, kas biezi vien ir nostalgisks. Vai ?i ideja sakrit ar musdienu realitati?
Otrais punkts: labi zinama ideja, ka visam jabut vecumam. Ja, piemeram, cetrgadigais berns palidz jums iepirkties veikala; ja jus un jusu trisgadnieks kraj monetas krajkasite; Ja se?gadigs berns jusu klatbutne, bet patstavigi var nopirkt sev saldejumu un parbaudit mainu – vai mes atnemam bernam bernibu? Ko tu doma?
Un tre?ais punkts. Vai jums nav sajuta, ka tadejadi mes savu ideju del ierobezojam berna attistibu? Biezi esmu dzirdejusi parsteigtus stastus no vecakiem par to, cik atri vinu berni apgust sikrikus, cik prasmigi risina diezgan sarezgitas miklas un ka pieveic vecakus galda speles. Ja mus tas parsteidz, tas nozime, ka mes to negaidijam no sava berna. Citiem vardiem sakot, mes, iespejams, esam nedaudz noverteju?i vina spejas. Varbut ?eit ir tas pats gadijums?
Un ir verts piebilst, ka finan?u izglitiba naudai netiek dota rotallietas loma. ?is ir izglitojo?s lidzeklis, ar kuru berni macas parvaldit naudu un pienemt finansialus lemumus (pirkt/nepirkt, ko pirkt, cik, to visu teret vai krat utt.). To nevar iemacities, aprobezojoties tikai ar gramatu lasi?anu vai tematisko filmu skati?anos, jums ir nepiecie?ama sava praktiska pieredze.
"Es nevelos, lai vin? izaugtu komercials!"
Vel viens interesants iemesls, kapec bernam nemacit finan?u pratibu, ir aptuveni ?ads: "Es nevelos, lai vin? izaugtu komercials, vinam bus tikai nauda." Es domaju, ka ?eit jus pats saprotat, ka tikai pats vecaks sava prata saista komercialitati un naudu. Man ir tuva ideja, ka nauda pati par sevi nav spejiga padarit cilveku merkantilu, alkatigu, brivu, parliecinatu vai ko citu. Ja ?is ipa?ibas cilveka bija, tad ar naudu vin? vienkar?i atlaujas tas izteikt skaidrak, tapec bailes “negribu, lai vin? izaug merkantils, vinam bus tikai nauda prata” vairs nav par finan?u maci?anu. lasitprasme, bet par kadu attieksmi pret Mes iepotejam naudu.
"Kad pienaks laiks, vin? iemacisies"
Tikpat izplatits vecaku uzskats ir: "Kad pienaks laiks, vin? visu iemacisies pats", "Mums neviens nemacija, bet mes kaut ka tiekam." Protams, berns nedzivo izoleti no pasaules. Pat ja mes neiesaistisimies vina finan?u izglitiba, vin? ar ?o temu saskarsies, un, pieaugot, arvien vairak. Dabiski, ka vin? vares veikt pirkumus, vinam, iespejams, tiks dota nauda, vinam bus velme realizet savas velmes, kuram nepiecie?ama nauda. Jautajums, ka berns parvaldis sanemto naudu. Vai vina finansialie lemumi bus saistiti ar vecaku ceribam, vecvecaku ieteikumiem, seko?anu modei un pateretaju uzvedibu, kas pienemta vina vide? Vai ari tas ir saistitas ar savu vajadzibu un velmju apzina?anos, savu finansialo merku izpratni (lai cik skali tas ari neizklausitos)? Vai berna prata ir citas iespejas, ka parvaldit savu naudu, nevis izmantot to paterinam? Tads ir jautajums.
Ko darit, ja vecaks nav parliecinats par savu finan?u pratibu
“Man pa?am ir finansialas problemas. Ko es varu iemacit bernam? – tas ari ir viens no iemesliem, kas attur vecakus iesaistities sava berna finan?u izglito?ana.
Meginasim pieiet ?im jautajumam racionali.
Pirmkart, mes nevaram noliegt, ka jebkuram pieaugu?ajam ir lielaka praktiska pieredze personigo finan?u joma neka bernam, pat ja ?i pieredze nelava jums sasniegt velamos finan?u rezultatus. Neatkarigi no ta, vai jusu pieredze ir pozitiva vai negativa, jebkura gadijuma varat to novertet no rezultata viedokla, apzinaties, pie ka novedu?i jusu finan?u lemumi, un izdarit savus secinajumus. Ticiet man, jums ir ar ko dalities ar savu bernu.
Otrkart, finanses lielu lomu spele neatkaribas, atbildibas un apzinas limenis. Piemeram, jus varat labi parrunat ar savu bernu vina vajadzibas un velmes, runat par konkreta pirkuma iemesliem, noskaidrot, vai pirkums vinam sagadajis prieku, atbalstit vinu velme uzkrat savam merkim, pastastit par krajumu pieredzi. u.c. Berna finan?u izglito?ana diezgan liela nozime ir vinu finan?u lemumu motivu izpratnei un palidzibai ?o lemumu seku noverte?ana. Pat ja jums nav ipa?u finan?u zina?anu un prasmju, konfidencialas sarunas jus varat loti labi palidzet bernam izprast konkreta finansiala lemuma iemeslus, palidzet vinam saprast, ka tas ir saistits ar vina vajadzibam/velmem, iespejams, merkiem, ar kadam emocijam tas rada sekas. izraisit berna ?o lemumu. ?eit galvenais ir spet no?kirt berniba radu?as vajadzibas un velmes no berna vajadzibam un velmem un nelauties savu ideju uzspie?anai. Lai nodro?inatu racionalu, apzinatu attieksmi pret finansem, nav nepiecie?amas dzilas zina?anas ekonomika. Es domaju, ka jus pats to saprotat.
Tre?kart, kur? aizliedz nodarboties ar sava berna finan?u izglito?anu un vienlaikus paaugstinat savu finan?u pratibas limeni? Ja uzskatat, ka jusu finan?u pratibas limenis ir nepietiekams un jums pa?am ir daudz ko macities, apvienojiet ?is divas jomas. Turklat tagad tam ir visas iespejas, tostarp daudzi bezmaksas kursi un materiali. Saciet vismaz ar ?o.
Ceturtkart, mes jau teicam, ka finanses, pirmkart, ir prakse. Musu dzive sniedz bezgaligas iespejas praktiski audzinat bernu finansiali. Dodiet bernam kabatas naudu (?im svarigajam jautajumam tiks veltita atsevi?ka nodala). Iesaistiet savu bernu taja, kas notiek, kad ejat uz banku, veikalu, kad izmantojat bankomatu, pasutot tie?saistes servisos, izsniedzot vinam bankas karti utt. Lai vin? nav pasivs, garlaikots verotajs, bet procesa dalibnieks, parruna ar vinu visu uzzinato un notiku?o.
Piektkart, iespejams, finan?u izglitiba mums klus tuvaka un skaidraka, ja uztversim to nevis ka atsevi?ki pastavo?u berna attistibas virzienu, bet gan ka svarigu un neatnemamu musu bernu patstavibas sastavdalu, ka vienu no veidiem, ka izprast apkartejo pasauli. mums.
Un mes saprotam, ka musu berna finansiala maksatspeja un briviba nakotne liela mera ir atkariga no ta, ka vin? izturas pret naudu, vai vin? prot pienemt patstavigus finan?u lemumus, planot budzetu, gudri krat, ietaupit, vai vin? prot monetizet savas prasmes. , radit ienakumu avotus utt.
Es domaju, ka visi vecaki, kas maca saviem berniem finan?u pratibu, apliecinas, ka vini gust parliecibu par berna nakotni un izzud bailes, ka berns dzivos no algas lidz algai.
Un to visu mes, vecaki, varam iemacit saviem berniem.
?aja bridi iesaku apstaties, nolikt gramatu un padomat, vai esat gatavs uznemties sava berna finan?u izglitibu. Kas tevi aptureja iepriek?? Varbut kaut kas joprojam nelauj jums sakt sava berna finan?u izglitibu? Vai jums joprojam ir ?aubas un bailes? Kuru? Cik patiesas un pamatotas ir ?is ?aubas un bailes?
Vispirms apstipriniet sev savu gatavibu finan?u izglitibu ieklaut sava berna audzina?ana, un mes turpinasim.
Ffinan?u izglitiba gimene
Finan?u izglitiba, tapat ka berna audzina?ana kopuma, notiek gimene. Es domaju, ka tas ir skaidrs visiem. Teiksim ta: gribam vai negribam, mes nododam saviem berniem savus finansialas uzvedibas modelus, savus finansialos uzskatus un attieksmi pret naudu, ienakumiem utt. Ne velti saka: neaudzini berni, izglitojieties, vini joprojam izskatisies ka mes. Attieksmi pret naudu un materialo labklajibu mes lielakoties parnemam no vecakiem. Tas var izpausties vai nu kope?anas un atkarto?anas veida, vai ari ka pilniga nolieg?ana, preteja finan?u uzvedibas modela reproduce?ana. Piemeram, vecaki taupija uz visu, ierobezoja sevi un savu bernu; ja ?is modelis bernam izraisija sapigas sajutas, vin? var izlemt un atveidot ta pilnigu pretstatu, vadoties pec saukla “Tu dzivo tikai vienreiz”. Ne pirmais, ne otrais gadijums nav saistits ar sapratigu naudas parvaldibu un savu vajadzibu un velmju izpratni. ?is monetaras attieksmes musu bezsamana internalize ka “vecaku programmas”, kuras velak ne vienmer ir viegli saprast. Protams, daudz vairak faktoru ietekme berna turpmako dzivi, un uzskati var krasi mainities, mainoties videi. Bet, redziet, mes saviem berniem loti palidzesim, ja musu “vecaku programmas” bus pozitivas un var papla?inat berna iespejas nakotne.
Ik pa laikam vecaki saka, ka nav nemaz tik viegli izglitot bernu finansiali: pa?am jazina finan?u pratibas pamati, japrot skaidri tos nodot bernam un jaiesaistas gandriz nepartraukta finan?u procesa. savu bernu izglitibu.
Vini biezi baidas pat sakt. Ta ir normala un saprotama vecaku reakcija. ?aja sakara definesim dazus punktus sev.
Vecaks viena vai otra pakape vienmer ir berna audzina?anas procesa: spelejas ar bernu, lasa gramatu, pastaigajas ara, kopigi veic majas darbus, parruna dazadas temas, ir paraugs bernam utt. finan?u izglitiba nav kaut kas atsevi?ks, bet gan dala no berna ka individa visparejas izglitibas. Pateicoties finan?u izglitibai, pa?as finanses paradas berna dzive un tiek pieversta uzmaniba noteiktiem ieradumiem un prasmem.
Finan?u pratibas apguve nav tulitejs rezultats: es iemacijos dzejoli vakara un noskaitiju to no rita. Finan?u paradumu, uzskatu un prasmju veido?ana prasa laiku. Apskatot tabulu par bernu finan?u prasmem pec vecuma, jus redzesiet, ka cetru lidz piecu prasmju attistiba notiek divu lidz tris gadu laika. Tas ir soli pa solim process. Un liela nozime ir pa?a berna pieredzei, spejai pienemt patstavigus finan?u lemumus.
Berna finan?u izglitiba mums ir daudz paligu: musu literaturas un animacijas klasika ir vienkar?i finan?u izglitibas temu dargums: “Pinokio”, “Pasaka par zvejnieku un zivtinu”, “Vovka”. talaja talaja valstiba” – tos var uzskaitit vel ilgi. Musdienas, lai palidzetu vecakiem, ir izveidots liels skaits materialu, lai macitu berniem finan?u pratibu: gramatas, aplikacijas, speles, multfilmas utt. Visbiezak tie tiek nodro?inati bez maksas. Ja jums ir ?aubas par savam zina?anam noteiktas temas, vienmer varat piesaistit specialistus; Pa?laik notiek seminari, vasaras nometnes un finan?u pratibas kursi berniem. Tie visi ir musu paligi berna finan?u izglitiba, mums tie tikai prasmigi jaizmanto.
Ka to izdarit?
Diezgan biezi ir situacija, par kuru nevaru neuzrakstit. Jus esat mamma, kas iesaistas sava berna harmoniska attistiba, tostarp maca vinam rikoties ar naudu un megina ieaudzinat noteiktus finan?u ieradumus. Jus esat labi darits! Bet ko tu dari?
Jus atrodat interneta/gramatas informaciju par to, kas bernam butu jazina par finansem noteikta vecuma, un aktivi cen?aties to bernam iemacit. Rakstits, ka bernam lidz 8 gadu vecumam jaspej pareizi sadalit kabatas naudu un atlicinat naudu sikiem pirkumiem. Tatad jus iedodat bernam kabatas naudu (un tas ir lieliski!), un vin? to iz?kiez vai atdod draugiem. Rakstits, ka 13–14 gadu vecuma bernam pa?am jakarto savs budzets un pa?am jasedz dala izdevumu, tacu berns to pat nevelas darit.
Tad vai nu vilies “visa ?aja finan?u izglitiba”, vai, sakodot zobus un uztraucoties, ka kaut ko dari nepareizi, turpinasi dot kabatas naudu un redzes, kas notiks talak. Vai varbut neatlaidigi ieteikt bernam, ka ?o naudu izmantot.
par ko es runaju? Kad mate nolemj sakt iepazistinat savu bernu ar naudas pasauli, vinam var but 3, 6, 10 vai 12 gadi. ?aja vecuma berns jau ir attistijis dazas zina?anas un prasmes dabiski, bet dazas prasmes vel nav izveidoju?as, jo nebija iespejas tas iegut. Piemeram, ja mes nolemjam 11 gadus vecam bernam iemacit finan?u iemanas, tad vin? var precizi at?kirt naudas nominalvertibu, prot to skaitit, ir pieredze patstavigos pirkumos utt., bet nevar noteikt savus finansialos merkus, aprekinat tos un sakt tos istenot (?ie berni tiek izglitoti 9–10 gadu vecuma).
Ko tas nozime mammai? Tikai nevajag krist panika. Mums ir janoskaidro, kadas nepilnibas ir finan?u prasmes noteikta vecuma, un japalidz bernam tas apgut.
Visparigi runajot, izveidojiet savam bernam izglitojo?u mar?rutu finan?u pratibas joma. Tas var ?kist biedejo?i, tacu visas gramatas garuma mes darisim ta: noteiksim, kadas zina?anas, prasmes, finan?u paradumus un informetibu par naudu ir nepiecie?amas jusu bernam konkretaja vecuma; ar ko vari tikt gala pats, kas tam vajadzigs – kadas gramatas, filmas, dzives situacijas utt.; kur nepiecie?ama finan?u pratibas specialistu palidziba, kadas temas? Rezultata jus noformulesiet bernam konkretu planu, kas jums jadara, ir jaseko tam un japielago pec vajadzibas.
Tikmer atbildesim uz citu daudziem vecakiem svarigu jautajumu: vai ir nepiecie?ama at?kiriga pieeja, macot finan?u pratibu meitenem un zeniem?
Tas ir dabisks jautajums, kas rodas noteikta jusu berna finan?u izglitibas posma. Mes intuitivi saprotam, ka lomas gimene attieciba uz finansem virie?iem un sievietem var at?kirties. Teli “virietis ka apgadnieks, sieviete ka pavarda glabatajs” ir kaut kas, kas nodots paaudzes.
Isi precizesim ?o jautajumu pa?iem.
Finan?u pratibas pamati un principi ir vienadi jebkuram dzimumam.
Berna vide, vina gimene un apkartne finan?u izglitiba ir svarigaki par dzimumu.
At?kiribas pec dzimuma vertibam attieciba uz lomu sadalijumu gimene, darba un pienakumiem; ?is aspekts var but butisks finan?u izglitiba lomu un pienakumu sadales vieta gimene ar ?is gimenes ekonomiku/finansem.
Tapec finan?u pratibas maci?anas principi zeniem un meitenem neat?kiras. At?kiribas sakas konteksta ar pienakumiem, kas saistiti ar finan?u lietam konkretas gimenes ietvaros, un ?eit, ka mes saprotam, modeli var at?kirties.
Vecaka pozicija berna finan?u izglitiba
Varbut vissvarigakais ir vecaku stavoklis berna finan?u izglitiba.
Mes biezi domajam, ka zinam, kas ir jadara, ka pareizi, kads rezultats ir labs, kadu rezultatu var uzskatit par neapmierino?u, un cen?amies to iemacit savam bernam.
Bet, iespejams, no savas pieredzes jau esat sapratis, ka finanses biezi vien nav pareizas vai nepareizas darbibas, kaut vai tapec, ka mums visiem ir vajadzigi dazadi finan?u rezultati un mes to redzam at?kirigi. Finanses atspogulo musu dzivi, musu vertibas, musu merkus un velmes. Bernam tie var at?kirties no vecakiem.
Un, esmu parliecinats, ir svarigi ienemt nevis skolotaja, bet gan asistenta un celveza amatu savam bernam.
Vecaku nostaja ?eit ir but par piemeru; Mes jau teicam: berni vienmer atdarina savus vecakus. Nekontrolejiet, bet palidziet bernam, preteja gadijuma nevar but runas par kaut kadu neatkaribu, ari finansialo neatkaribu. Musdienas vini biezi runa par apzinatu audzina?anu. Tomer ar visu musu velmi, lai musu berni izaugtu neatkarigi, mes biezi nonakam galejibas, tostarp finan?u izglitiba.
Ka finan?u izglitiba nesajaukt lietas un nenonakt galejibas? No galejibam nav gruti izvairities, ja tas apzinies.
?eit ir visizplatitakie.
Pirma galejiba – parmeriga aprupe un kontrole. Mes baidamies, ka musu berns kaut ko nopirks nepareizi vai pek?ni pazaudes savu bankas karti. Mes esam noraizeju?ies, ka vin? joprojam nevelas nekam ietaupit. Esam noraizeju?ies, ka berns joprojam neseko lidzi saviem ienakumiem un izdevumiem, iespejams, vinu nemaz neinterese. Rezultata mes sakam stastit bernam, kas un ka vinam jadara, piespiezam vinu darit to, kas mums ?kiet svarigs, kontrolejam, vai vin? pareizi izdarijis to, ko ieteicam. Rezultata mes ta vieta, lai macitu bernam pienemt finan?u lemumus, mes tos pienemam vina vieta.
Otra galejibapretstats pirmajam. Vecaki uzskata, ka bernam viss jaapgust pa?am. Vini vinam iedeva kabatas naudu un lava vinam ar to darit visu, ko velas. Bet bernam var nebut pietiekami daudz pieredzes. Kur vin? gus iespejas parvaldit savu naudu, iznemot rotallietas iegadi? Ka vin? zina, ka budzeta plano?ana palidzes vinam sasniegt savus sapnus? Kur? vinu bridinas par finansialo dro?ibu? Vina vecaki var vinam sniegt dazus padomus.
Un at?kiriba ar pirmo galejibu ?eit ir tada, ka ta ir iespeju ieteikt, nevis pateikt, ko un ka darit. Laujiet bernam pienemt lemumu, ko tie?i darit. Ir lieliski kopa parrunat, kas ta rezultata notika.
Tre?a galejiba – vecaki steidzas un pat nestasta bernam, kas un ka jadara (ka pirmaja galejiba), bet dara to pa?i berna vieta. "Dodiet man savu kabatas naudu, nopirksim ?o speli tulit," saka mamma. Gadas, ka bernam vajadzigs laiks, vinam ir gruti pirmaja reize izveleties pec ipa?ibam un cenas labako preci, vinam nav viegli uzreiz pretoties visas kabatas naudas iztere?anai, bet dalu no tas nolikt mala. . Un tas ir labi. Dazkart bernam ir nepiecie?ami 2–3 gadi, lai apgutu finan?u pamatprasmes. Turklat prasmes attistas pakapeniski, tapec nav iemesla steigties.
Kadus darbibas veidus mes visbiezak izvelamies? Apskatisim visbiezak sastopamos.
Bernu priek?a nenotiek sarunas par naudu, un gimenes finansialas problemas no viniem tiek rupigi sleptas.
Mes to daram ar labiem nodomiem, lai pasargatu bernu no pieaugu?o dzives grutibam vai tapec, ka uzskatam vinu par jaunu ?adam sarunam. No otras puses, padomajiet: mes atnemam bernam iespeju gut zina?anas un pieredzi par finan?u jautajumiem sava gimene. Kapec? Parrunajot gimenes finan?u jautajumus, parasti runajam par to, ko izdarijam un kadas sekas sanemam, kadas darbibas planojam veikt turpmak, lai situaciju noverstu vai attistitu. Pec tam, jo trukst pieredzes sava gimene parrunat finan?u jautajumus, meklejot kopigus risinajumus, nereti var rasties grutibas daudziem jaunie?iem un gimenem, kuras neprot un nevelas parvaldit gimenes budzetu, uzkrajot kreditus vai otradi. , sapigi taupot katru santimu nezinamam merkim .
Saruna ar bernu par gimenes finansem ir gan nepiecie?ama, gan noderiga. ?aja gadijuma ir jega nemt vera vina vecumu: ar pirmklasnieku, iespejams, nevajadzetu apspriest aizdevuma procentus, bet vinam ir jabut visparejam priek?statam par to, no kurienes gimene nak nauda, ka vecaki pelna naudu un kur to tere (kopuma). ?adi tiek likti finan?u pratibas pamati.
Tapat ir ar finansialam grutibam: ja ?adas grutibas rodas gimene, tad nevajag to slept no berna. Galvenais ?eit ir paradit bernam savu parliecibu, ka ?is grutibas ir parejo?as, un tas dazreiz notiek, un vecaki zina, ka tas atrisinat un atrisinat. Vienkar?i kadu laiku jaatturas no noteiktiem izdevumiem. Preteja gadijuma bernam, nobriedu?am, nebus “imunitates” pret ?adam situacijam un visas finansialas nepatik?anas vinam bus smags stress. Velreiz uzsveru: ir svarigi, lai bernam tiktu paskaidrots, ka grutibas ir parejo?as, vecaki strada pie to risina?anas un noteikti atrisinas. Tas ir nepiecie?ams, lai bernam nebutu parmeriga trauksme un bailes par ?o situaciju.
Nemitigi uzsverot lidzeklu trukumu.
Ja vecaki nemitigi runa par naudas trukumu, vienmer ir nobaziju?ies par gimenes finansialo stavokli un berns nemitigi dzird frazes, ka naudas nav, tad ?eit var slepties briesmas. Tas sastav no ta, ka berns var uztvert visu teikto burtiski un jutisies nelabveliga situacija vai, vel launak, par kaut ko vainigs. Ja vecaki vienkar?a valoda pat pirmklasniekam paskaidro, ka ieverojamu dalu gimenes lidzeklu tere, piemeram, hipotekas nomaksai, lai nodro?inatu vinu kopejo komfortablu dzivi, berns pienems visu. ?eit ir svarigi izrunat priek?rocibas: to, ka gimenei ir atsevi?ks dzivoklis, bet bernam ir atsevi?ka istaba. Un hipoteka nav uz visiem laikiem. Tacu atkartot naudas trukumu nav jegas. Ta saukta “nabadzibas psihologija” zinama mera var but ?kerslis un traucet bernam izaugt veiksmigam un pa?apzinigam cilvekam.
Berna finansialas atkaribas izmanto?ana.
Vecaki atkal ar labiem nodomiem, cen?oties panakt labu uzvedibu vai uzcitibu, var manipulet, partraucot dot kabatas naudu, kaut ko perkot bernam utt. Tas var ietvert ari parmetumus, ka vecaki atbalsta savus bernus. Patiesiba mes redzam, ka biezi tas tikai noved pie protesta un atsve?inatibas. Bernam var veidoties daudz kompleksu. Labak ir atteikties manipulet ar bernu (galu gala vin? nem musu piemeru). Turklat vecaku pienakums ir nodro?inat bernu, un mes izdalam kabatas naudu, lai iemacitu vinam pienemt patstavigus finan?u lemumus.
