скачать книгу бесплатно
Vertibu aizsta?ana.
Mes velamies dot savam bernam to labako un biezi apbert mus ar rotallietam, davanam un, vecuma, naudu. Tas var novest pie ta, ka berns milestibu un pieker?anos sak saistit ar materialajam vertibam. Ja jus perkat to, ko velaties, tas nozime, ka jus to milat, ja jus to neperkat, tas nozime, ka jus to nemilat. Tad berniem ir gruti but draugiem, jo vertejums no cilveka nopelniem un draudzibas pariet uz vertejumu “bagats – nabags”. Ir lieliski, ja bernam tiek paskaidrots, ka finansiala neatkariba un labklajiba ir kaut kas labs, kas sniedz daudz iespeju. Bet milestiba un pieker?anas var izpausties citos veidos. Ne tikai materialas lietas var mus iepriecinat.
"Ed pats!"
Mes biezi atsakamies no berna piedavata karuma vai kaut ka cita, ar ko vin? gribeja padalities. Ar vecumu tas sak attiekties ne tikai uz partiku vai lietam, bet ari uz jebkadiem ieguvumiem. Vecaki dazkart atdod savu pedejo naudu, izpildot bernu velmes. Diemzel, ?adi rikojoties, mes bernos attistam parliecibu, ka katrs viniem ir kaut ko parada. Jums vienmer ar pateicibu japienem tas, ko berns ir atnacis dalities. Laujiet konfektem, ko berns dalijas ar mammu, paraugt par labu ieradumu, un nakotne berns domas par citu cilveku vajadzibam.
Lielas investicijas un lielas ceribas.
Velamies visada veida sagatavot bernu turpmakajai dzivei, vedam uz dazadam sekcijam un pulciniem.
Jautajums ir, ko mes tad sagaidam no berna. Mes biezi uz vinu liekam lielas ceribas, un berniem ir gruti tikt gala ar ?o slogu – attaisnot musu ceribas. Mums var nebut lielas ceribas uz bernu, ja mes saprotam divas lietas:
1. Musu berns ir neatkarigs cilveks ar savam velmem un iespejam.
2. Mes ieguldam vina izglitiba pec savas brivas gribas un velmes.
Ir svarigi nokert sevi pat islaicigas ?adu galejibu izpausmes un nelaut tam traucet jusu berna finansialo izglitibu. Tas ir loti vienkar?i izdarams, ja vecaku nostaja finan?u pratibas maci?ana ir balstita uz vienkar?iem principiem.
Macot finan?u pratibu, mes saskaramies ar berna finan?u lemumiem un to sekam. Tapec labak ar vinu parrunat nevis jautajumu “pareizs/nepareizs”, bet gan to, kadu finansialu lemumu berns pienema, kas beigas notika, vai vin? ir apmierinats ar notiku?o (piedzivo prieku, laimi utt.) . Ja ne, kadi citi varianti butu iespejami un kas galu gala notiktu ar citam iespejam. Ar to mes nemazinam berna patstavibu, bet paradam iespejamo darbibu telpu.
Finan?u lemumu negativas sekas (ko biezi sauc par kludam) ir loti nepiecie?amas. Labi, ka vini pastav, tie ir tie, kas palidz bernam pardzivot sava lemuma rezultatu un izdarit secinajumus. Nav brinums, ka vini saka, ka mes macamies no savam kludam. Tas patie?am ir viens no efektivakajiem veidiem. Taja pa?a laika riski ir minimali, jo berniba pielautas finansialas kludas izmaksas ir niecigas, jo berns, ka likums, parvalda mazas summas.
Berna finansialie lemumi ir vina atbildiba; Ja vinam ir kada problema, nav jasteidzas ar tas risina?anu. Ja berns pirmaja diena iztereja visu kabatas naudu un palika bez santima, nav jaskrien pie vina un japiedava jusu palidziba. Laujiet vinam izdzivot situaciju. Ja nepiecie?ams, vin? ar jums sazinasies pats. Ja bernam ir jautajums, piemeram, ko vislabak pirkt vai ka vislabak parvaldit naudu, nesniedziet tie?u atbildi. Runajiet par iespejamam iespejam un to, kas varetu notikt katras iespejas rezultata. Arkartejos gadijumos fraze “Es daritu ta…, bet tu izlem pats” atstas bernam izveli. Atbalstiet savu bernu vina lemuma pienem?ana. Un ?eit ir loti smalka linija: no vienas puses, berns visu izlemj pats, no otras puses, vinam ir svarigi saprast, ka vecaki vienmer ir blakus un vienmer vinu atbalstis.
Esmu parliecinats, ka ?ie principi jums ir acimredzami un jus tos ieverojat.
"Tas ir parak gruti vecakiem," jus sakat. Nepavisam. Un jus to redzesit, jums vienkar?i jasak. “Mums jau bernam ir daudz kas jaiemaca,” var but ?adi viedokli. Ja, protams. Bet, par laimi (vai diemzel), finan?u izglitiba gandriz viss ir atkarigs no vecakiem, vini ir paraugs bernam. Biezi vien mes velamies atrus rezultatus. Parasti velmei atdot visu uzreiz seko tris kludas, kas apgrutina meginajumus macit finan?u pratibu. Kas vini ir?
Pirmkart, velme izvirzit neiespejamus uzdevumus. Nav nepiecie?ams sniegt bernam vairak informacijas, neka vin? var saprast un apgut. Ne velti zina?anas un prasmes finan?u pratiba berniem tiek skaidri vertetas pa gadiem, un vairaku finan?u prasmju apgu?anai tiek doti lidz diviem gadiem. Bet dazreiz mes, vecaki, steidzamies. Mes velamies dot vairak, macit vairak. Bet, ja nenemat vera berna vecumu un individualas ipa?ibas, tas var izraisit daudz negativu emociju un berna intereses zudumu par naudas temu.
Otrkart, nav jegas piespiest. Finan?u izglitiba nav saistita ar berna interesi par finan?u temu. Tas ir par to, ka piesaistit berna interesi, praktiski izskaidrot personigo finan?u principus un veidot prasmes.
Tre?kart, jus nevarat izteikt trauksmi un savu negativo attieksmi pret naudu. Katram no mums var but negativa pieredze personigo finan?u joma un mijiedarbiba ar finan?u iestadem. Dazreiz vecaki var parnest negativas emocionalas konotacijas uz diskusijam par ?o temu ar saviem berniem. Protams, labak nelolot negativus uzskatus par naudu un meginat racionali apspriest finan?u jautajumus.
Lieliski saprotu, ka jutas vecaks, kur? jau sen nolemis, ka bernam ir svarigi macit finan?u pratibu un vin? to daris, bet nemitigi to atliek, vienkar?i nesaprotot, ar ko sakt. ?is vecaks periodiski apvaino sevi, ka laiks iet, un vin? ir neaktivs. Ir ieskatu mirkli, un vin? kopa ar bernu lasa attiecigas gramatas, spele ekonomiskas speles, runa par naudu, tacu nepamet sajuta par ?o darbibu nesistematiskumu. Ta mijas miera mirkli un ieskatu mirkli.
Diemzel (vai par laimi) ?eit neizdosies ta, ka muzika vai sporta: iedod skolotajam vai trenerim, un berns tiks iemacits; tur ir nepiecie?ama vecaku lidzdaliba, bet galvenais slogs gulstas uz skolotaju vai treneri.
Finan?u izglitiba vecakam ir vado?a loma. Finan?u izglitiba nav teorija, bet gan prakse, ar kuru berns saskaras pastavigi, katru dienu un kuru vada vecaki.
Taja pa?a laika pa?maciba finan?u pratiba, kursi, speles, rokasgramatas, gramatas un karikaturas – viss darbojas!
Bet tas darbojas, ja vecakiem ir izpratne par ta saukto berna kustibas trajektoriju finan?u izglitiba. Kad vecakam ir priek?stats, kad, ko un ar ko macit. Mate jutas parliecinata un mieriga, ja saprot, ka ?eit vina var patstavigi izveidot bernam ieradumu, ?eit vinai ir jamacas no pasniedzejiem, ?eit pietiek izspelet dazus speles ciklus un pielietot prasmi prakse, utt.
Jums ir ?i gramata jusu rokas. Tas nozime, ka jums ir iespeja sakt sistematiski apgut finan?u pratibu.
Un ja, finan?u izglitiba darbojas abi principi: “nekad nav par velu sakt” un “jo atrak, jo labak”.
2. nodala. Finan?u pratiba. Ko mes macam?
Prioritates, finan?u merki, ienakumi, izdevumi, ieradumi, prasmes, bankas, aizdevumi, noguldijumi, finan?u doma?ana, finan?u organizacijas un vel daudzas jo daudzas citas temas, kas saistitas ar naudu un finansem kopuma – ar to mes sastopamies, iedzilinoties finan?u pratibas jautajumos , tostarp berniem.
Ka ?eit neapjukt? Ir tik daudz kas jasaprot un, galvenais, jasaprot, ar ko sakt, ko macit kada vecuma.
Atvertajos informacijas avotos mes varam viegli atrast sarakstu ar to, kas finansiali izglitotam cilvekam butu jazina, jasaprot un jaspej darit. ?o sarakstu varat viegli atrast ari patstavigi, tacu mes nekoncentresimies uz zina?anu un prasmju sarakstu, bet gan meginasim izprast logiku.
Vispirms nedaudz precizesim, ko nozime termins “finan?u pratiba”.
No vienas puses, ar finan?u pratibu mes saprotam zina?anas un prasmes, kas palidz risinat ikdienas finan?u problemas: veikt pirkumu vai ne; atrast sev izdevigu pirkuma iespeju; sadali savus ienakumus ta, lai ar tiem pietiktu obligatajiem/velamajiem izdevumiem un saviem finan?u merkiem; dro?i veikt maksajumu; izveleties pareizo ieguldijumu utt.
Savukart finan?u pratiba ietver tadas prasmes ka prasme izvirzit merki (?aja tema – finan?u merkis), atrast un analizet informaciju, speju noteikt prioritates, sastadit planu merku sasnieg?anai u.c.
Tre?kart, musu finan?u uzvedibas modelus ietekme tas, ko mes domajam par naudu, par nopelni?anas iespejam, par sevi, par bagatiem cilvekiem un bagatibas pieejamibu kopuma. Tie ir ta sauktie uzskati, saskana ar kuriem mes biezi pienemam lemumus un rikojamies. Tas var but mazak par finan?u pratibu, bet vairak par informetibu. Tacu finan?u pratiba, tapat ka citas jomas, izpratnes limenim ir liela nozime.
Faktiski otra puse ir prasmes, kuras mes pielietojam konkretas situacijas no pirma saraksta. Un mes tos piemerojam saskana ar pienemtajiem lemumiem, pamatojoties uz musu parliecibu, uz tre?o pusi. Ta viss ir savstarpeji saistits.
Ideala gadijuma, macot finan?u pratibu, mums ir svarigi nemt vera visus iepriek? minetos aspektus.
Ja tagad ir velme gramatu aizvert, jo ?kiet par grutu, pagaidi – pamazam, gramatu lasot, viss sanaks viena bilde.
Nedaudz velak aplukosim finan?u pratibu pec vecuma un ka soli pa solim attistit finan?u prasmes un ar kuras palidzibu varam iemacit bernam prasmigi parvaldit finanses.
Tikmer apskatisim pamatlietas, kuras bernam ir jega saprast un ar kuram ir verts uzsakt bernu finan?u izglitibu.
Atceresimies, vai esat saskaru?ies ar situaciju, kad berns visam veikalam kliedz: “Mammu, ludzu, noperc!” Nav parliecina?anas vai komentaru, piemeram, “Kapec jums ir vajadziga ?i rotallieta? Majas ir tads pats!" vai "Nav naudas!" nepalidzi. Viss, par ko ?aja situacija visbiezak doma vecaki, ir panemt bernu un atri pamest veikalu.
Bernu psihologi, visticamak, ?o situaciju komentes sava veida. Tacu no finan?u pratibas viedokla ?i ir pirma pazime, ka gimene finan?u izglitibas nav vai ta ir nepietiekama. Kapec? Tagad viss klus skaidrs.
Mums apkart ir tik daudz informacijas par to, kada vecuma ar bernu nodarboties ar finan?u pratibu, ka pareizi dot kabatas naudu, ko un kada vecuma bernam ir jega macit no finan?u izglitibas viedokla, daudz no praktiskiem materialiem. Ka saka daudzi vecaki: "mana galva griezas…". Kur sakt? Ja vecaks nolemj sakt finansiali audzinat savu bernu, kam vispirms japiever? uzmaniba?
Ja mes izejam no ta, ka jedziens “personigas finanses” liela mera ir saistits ar lemumu pienem?anu, izveli, par prioritatem, tad vispirms ir jega pieverst uzmanibu tam, lai palidzetu bernam sakt saprast savas vajadzibas, velmes. To var darit jau no mazotnes.
Ka mes saprotam, vajadzibas ir tas, kas mums ir nepiecie?ams, lai uzturetu dzivi sev erta limeni. Ir svarigi runat ar bernu par vina pa?a vajadzibam un par visparejam gimenes vajadzibam un par katra gimenes locekla vajadzibam. Pamats talakai finan?u izglitibai ir berna izpratne, ka pastav gan gimenes vajadzibas, kas nepiecie?amas ertai dzivei visiem tas locekliem, gan ari mammas, teta un berna atsevi?kas vajadzibas.
Ir gruti apmierinat visas vajadzibas, jo tas parasti ir neierobezotas. ?aja gramata mes runasim par tam vajadzibam, kuru apmierina?anai nepiecie?ami finan?u lidzekli. Mums pastavigi jaiegadajas partika, jamaksa par komunalajiem maksajumiem, jaatjauno drebju skapis utt. Lidzeklus minimalo dzives pamatvajadzibu apmierina?anai klasificejam ka obligatus izdevumus, tacu ir ari vajadzibas pec iespaidiem, atputas utt. Izdevumi tam vajadzibam, kuras to dara nepieder pie dzivibai nepiecie?ama minimuma, mes, ka likums, saucam par “velamu”. Kategorija starp obligatajiem un velamajiem izdevumiem zinama mera ir patvaliga un dazadas gimenes at?kiras. Kas tava gimene tiek uzskatits par obligatiem izdevumiem (bez ka nevar iztikt), kas par velamiem izdevumiem (no kuriem vajadzibas gadijuma vari atteikties), izlem pats. Butiba gradacija ir atkariga no gimene pienemtajam vertibam un dzives limena. Daziem maksas pulcini bernam un peldbaseins vecakiem ir obligati izdevumi, jo veseligs dzivesveids un izglitiba ir prioritaras vertibas gimene. Daziem maksas klubi un peldbaseins tiks uzskatiti par velamiem izdevumiem, jo veseligs dzivesveids un izglitiba ir mazaka prioritate salidzinajuma ar citam vertibam. Nav jedziena “pareizi/nepareizi”, “labi/slikti”. Ir gimenes vertibas un to prioritate gimenes locekliem.
No 5–6 gadu vecuma berns var apzinaties savas vajadzibas un velmes. No 6-7 gadu vecuma berns spej at?kirt obligatos un velamos izdevumus.
Bet, redz, par iekarojamu var uzskatit ari tadu pirkumu, ko berns jau sen ir gribejis. Iegadajies dargu lietu, vin? to bauda ilgu laiku, tas vinam rada daudz pozitivu emociju. ?adi pirkumi var padarit musu dzivi priecigaku.
Ka iekarojamus varam pieskaitit ari pirkumus, kas veikti impulsivi: redzeju, gribeju, nopirku un aizmirsu.
Turklat pirmais velamo pirkumu variants loti at?kiras no otras sanemto pozitivo emociju kvalitates un ilguma zina. Un, lai paraditu bernam, ka ari velamie pirkumi var but dazadi, var izmantot gradaciju: obligatie pirkumi – velamie pirkumi – papildus pirkumi.
Tadejadi mes sanemam sekojo?o.
Obligats Tie ir izdevumi, bez kuriem cilveks nevar iztikt. Mes nevaram nepirkt partiku bez partikas cilveks nevar dzivot ilgi. Ja nemaksasiet par komunalajiem pakalpojumiem, pec kada laika tie var tikt izslegti un jums bus jasez tum?a, auksta telpa ar sveci.
Velamie izdevumi – Tie ir izdevumi par precem un pakalpojumiem, bez kuriem jus varat iztikt. Piemeram, var iztikt bez teatra un kino, bez celo?anas utt. Tacu, ka likums, velamie pirkumi musu dzivei pie?kir prieku, sniedz pozitivas emocijas un iespaidus, kas paliek atmina. Tacu situacija, kad nepietiek lidzeklu obligato izdevumu seg?anai, varam atteikties no velamajiem.
Papildus izdevumi – tas ir kaut kas, bez ka mes varam viegli iztikt, un tas, kas mums nesagada prieku (vai sagada, bet loti isu laiku). Parasti mums rodas papildu izdevumi impulsu pirkumu un reklamas iespaida.
Prakse, ja berns sanem kabatas naudu un ar to ieperkas, varat lugt vinam atcereties, kadus pirkumus vin? veicis pedejas nedelas laika un vai starp tiem nebija kadi lieki (kad vin? pirka, iztereja naudu un neveica). izmantojiet pirkumu/aizmirsu par to).
?eit ir gruti pretoties un neuzstat, ka berns neperk, no vecaku viedokla, “nevajadzigu” rotallietu/lietu. Bet padomasim par to, ka nevaresim pastavigi but kopa ar bernu un visu vina vieta izlemt, tapec efektivak, ja berns gust savas atzinas.
?aja gadijuma mums ir svarigi palidzet bernam fikset vina emocijas. Vienkar?akais veids ir ar jautajumiem: bernam tiek uzdota virkne jautajumu, lai vin? apzinatos savas emocijas. Mes varam uzdot bernam jautajumu, kas ir vina emociju un vina lemuma “stops” un fiksacija pirms pirkuma veik?anas: vai vin? patie?am velas ?o rotallietu; vai vinam tie?am ir vajadziga ?i rotallieta; Cik ilgi vin? doma, ka vina vinu iepriecinas? Mes nespiezam, neatrunajam, mes vienkar?i uzdodam jautajumus.
Protams, lielaka dala bernu uzreiz atbild: “Ja! Ja! Ja!" – Es loti gribu dabut rotallietu. Tomer mes ierakstijam emocijas un lemumu.
Tulit pec pirkuma mes uzdodam bernam jautajumu, lai stiprinatu izpratni par emocijam: “Vai esat apmierinats ar pirkumu? Vai esat apmierinats ar pirkumu? 5-6 stundas pec pirkuma veik?anas mes uzdodam jautajumu: “Kur ir tava jauna rotallieta? Vai ir interesanti ar vinu speleties? Vai nozelo, ka iegadajaties ?o rotallietu? Vai vina dara tevi laimigu?" 2-3 dienas pec pirkuma veik?anas atkartojam jautajumus: “Kur ir tava rotallieta? Vai tu spele ar vinu? Vai esat apmierinats ar pirkumu? Vai vina dara tevi laimigu?"
Butiba ar ?iem jautajumiem mes palidzam bernam apzinaties savas emocijas dazados posmos pirms un pec pirkuma.
Tuliteja magija nenotiks pec pirmas iteracijas, maz ticams, ka “gribu-gribu” apstasies. Bet jums ir jabut pacietigam un jauzdod jautajumi par katru pirkumu.
Pec noteikta laika jus busiet parsteigts: berns uzdos sev ?os jautajumus. Parbaudits!
Metode labak darbojas situacija, kad bernam ir kabatas nauda un ar to veic pirkumus.
?adu fiksaciju ciklu ir jega veikt periodiski, lai berns pats saprastu lemuma pienem?anas metodi: pirkuma saistibu ar realu vajadzibu vai ar savu ilgtermina prieku/apmierinatibu.
Kapec ?im bernam tas viss ir vajadzigs? Laika gaita, pamatojoties uz ?o gradaciju, vin? vares noteikt prioritates un pienemt sapratigus lemumus par to vai citu pirkumu.
Paraleli savu vajadzibu apzina?anai ir jega apspriest vel vienu svarigu finan?u parvaldibas punktu: ir gruti apmierinat visas jusu vajadzibas. Kapec? Jo vajadzibas ir bezgaligas, un resursi, ?aja gadijuma finansialie, ?obrid parasti ir ierobezoti. Un, ja pasaule biezi vien ir pietiekami daudz resursu, tad noteikta laika perioda mes sanemam ienakumus noteikta apmera. Musu vajadzibas, pirmkart, ir reproducejamas (mes visu muzu nevaram est vienu edienu, visu atliku?o muzu nopirkt vienu apavu pari utt.); otrkart, pieaugot musu ienakumiem, ka likums, aug ari musu vajadzibas, tacu vajadzibu skaitu, kuras varam apmierinat, biezi ierobezo musu ienakumu limenis.
?is atzinas visatrak nak ar praksi. ?aja tema labi darbojas ne tikai speles, bet ari gimenes vajadzibu kartes, gimenes padomi un savas kabatas naudas parvaldi?ana.
Piemeram, no 6–7 gadu vecuma un dazkart ari agraka vecuma ar bernu var meginat speleties ka majas detektivs, kura uzdevums ir noskaidrot, kadas vajadzibas ir katram gimenes loceklim. Lai to izdaritu, jums bus jaiztauja visi un jauzzime sava veida karte: kur? ko velas gimene, vai ir vajadzibas, kas sakrit, vai ir daudz individualo vajadzibu.
Gimenes padomi ir loti svarigi berna finan?u izglitiba. Es saprotu, ka lielakaja dala gimenu tetis un mamma visus finan?u lemumus apspriez atsevi?ki, “aiz slegtam durvim”. Kopiga aktualo, nakotnes jautajumu parruna?ana un sarezgitu situaciju risina?ana pie viena galda pienemts tikai neliela skaita gimenu. Tomer es loti iesaku ?o praksi.
Protams, katra gimene pati nosaka to jautajumu loku, kas tiek parrunati ar berniem.
Un ta ka mes gimenes padome ieklaujam macibu un audzina?anas funkciju, ar berniem parrunajamo jautajumu loks ir tie?i atkarigs no ta, ko ar ?o praksi velaties iemacit bernam. Un, ja berns ir klat gimenes padome, tad arkartigi svarigi ir neignoret vina viedokli, bet gan nemt vera vinu kopa ar citiem gimenes locekliem vai vismaz uzklausit berna viedokli. Gimenes vajadzibas kopuma un katra tas dalibnieka vajadzibas atsevi?ki ir tas, par ko var runat padome.
Ka berna daliba gimenes padome ir noderiga no finan?u izglitibas viedokla?
Gimenes padomes var saukt par maci?anos sadarbiba.
Berns gust pieredzi (pat ja ?aja bridi tikai vero) realu gimenes finan?u analizi, redz, kadas vajadzibas pastav gimene, ka gimene plano nakotnes merkus, ka tiek planoti lieli pirkumi, ka tiek apspriestas problemsituacijas un kadi ir konkretu situaciju risina?anas veidi. Bernam ?i ir nenovertejama pieredze.
Gimenes padome iesaisti bernus gimenes budzeta apsprie?ana un atvalinajumu plano?ana. Piemeram, parrunajiet, ko gimene sagaida no atvalinajuma, kadas ir tas vajadzibas un ka jus varat ?is vajadzibas apmierinat. Parrunajiet savu atvalinajuma budzetu: noradiet, ka, lai kaut kur dotos atvalinajuma, jums ir jatere nauda bile?u iegadei, viesnicas numuru apmaksai un izklaidei. Vai visam pietiek lidzeklu, ?aja gadijuma naudas, vai gimene ieklaujas atveletaja budzeta? Tas palidzes jusu bernam pienemt jegpilnu pieeju sava budzeta plano?anai nakotne.
Iesaisti?anas gimene radu?os jautajumu risina?ana palidz bernam attistit patstavibu. Tapec svarigi intereseties par berna viedokli par dome lemtajiem jautajumiem (protams, nemot vera vina vecumu): kadu laika pavadi?anas variantu brivdienas izveleties, kadas markas auto vinam patik vislabak, kada davana vin? izveletos vecmaminas jubileja, ka labak – nopirkt spelu konsoli tagad vai izmantot ?o naudu, lai nedelas nogale ar visu gimeni dotos uz brivdienu maju utt. Gimenes padome veicina augstu berna iesaisti gimene lietas. Izpratne par notieko?o gimene dod bernam papildu pamatojumu savu lemumu pienem?anai, vin? nems vera ne tikai savas intereses un velmes, bet ari gimenes prioritates un intereses.
Gimenes padomes berni visatrak var iemacities uzklausit citu viedoklus, iztureties pret viniem ar cienu, skaidri un parliecino?i izteikt savas domas, argumentet un argumentet savu viedokli.
Berna kabatas nauda ir visefektivaka vajadzibu un resursu tema. Parvaldot savu kabatas naudu, berns pamazam iemacas parvaldit savas velmes un vajadzibas, noteikt prioritates ierobezotu resursu situacija (finan?u joma ?is resurss ir nauda).
Kad berns saprot, ka vajadzibas ir neierobezotas un resursi ierobezoti, rodas nepiecie?amiba noteikt prioritates, izlemt, kas vinam ir svarigakais. Izlemiet, ka vislabak apmierinat savas vajadzibas ar ierobezotiem resursiem. To var izdarit gan spelu situacijas, gan parrunajot vajadzibas, velmes un resursus, izmantojot gimenes loceklu piemeru. Piemeram, ar berniem vecuma no 5 lidz 7 gadiem jus varat spelet speli “Ko mes nemsim lidzi?”, un pec tam – iespejas: pargajiena, baseina, teatri utt. zinama spele, kuras butiba ir tada, ka mes izvelamies, piemeram, ko nemsim lidzi pargajiena.
Pec tam mes izveidojam priek?metu sarakstu, kura ir ieklauts tas, kas attiecas uz vajadzibam un kas attiecas uz velmem. Piemeram, pargajienam: serkocini, lelle, telts, milaka rotallieta, blodas cepure, konfektes, moskitu aerosols u.c. Radam ierobezotu resursu situaciju. Alternativi, pargajiena varam panemt lidzi tikai 3 (vai 5) preces.
Un tad no visam mantam kopa ar bernu izvelamies 3 (vai 5), kuras nemsim lidzi. Kopigi spriezam, kapec katra manta mums ir vajadziga, neatkarigi no ta, vai bez tas varam iztikt pargajiena vai ne, lidz visas lietas tiek klasificetas ka vajadzibas vai velmes un tiek noteiktas pa?as 3 (vai 5) lietas, ko nemsim lidzi.
Veikala situacijas ir piemerotas berniem vecuma no 8 lidz 10 gadiem. Piemeram, jus kopa izveidojat sarakstu ar partikas precem, kas japerk, un sarakstu ar to, ko berns veletos iegadaties. Jums ir noteikta un ierobezota summa pirkumiem veikala. Dodieties uz veikalu ar sarakstu. Likumsakarigi, ka naudas nepietiek gan obligatajiem, gan velamajiem pirkumiem, un berns izdara izveli, izvertejot sekas, piemeram, analize, kas notiks, ja nepirksim maizi, bet pirksim konfektes; kas notiks, ja mes nepirksim kakim baribu, bet nopirksim saldejumu utt. Un kapec mes nevaram iztikt bez daziem pirkumiem, bet mes varam iztikt bez citiem.
Berniem no 11 gadu vecuma ?i prasme tiek praktizeta, izmantojot savu budzetu, kura tagad jaieklauj obligatie izdevumi (piemeram, apmaksa par mobilo talruni). Un berns sava budzeta ietvaros kabatas naudas ietvaros jau pienem lemumu, kur teres savu naudu, un ar vecaku palidzibu izverte sava lemuma sekas.
Par ?o temu ir daudz dazadu vingrinajumu, daudz galda spelu, kuras jasa?kiro preces vajadzigajas un velamajas.
Vajadzibu, velmju un resursu izpratnei var pieklut, izmantojot gimenes vajadzibu karti. Ar bernu var parrunat, ka vecakiem ir noteikti ienakumi, kas jasadala ta, lai ar tiem pietiktu gan gimenes visparejam vajadzibam, gan katra biedra vajadzibam. Un tie?i tapec, ka vajadzibu ir daudz, un vecaki sanem noteiktus ienakumus, ir jaizvelas, kuras vajadzibas apmierinat, kuras atlikt un kuras var atteikties.Tapec vecaki ne vienmer perk bernam rotallietu.
?eit sakas gudrs paterin?.Berni biezi nesaprot, kapec nevar izpildit visas vinu velmes.Vini ari nesaprot ?o velmju isteno?anai nepiecie?amo resursu patieso vertibu. Tapec ir svarigi paradit, ka vajadzibas un resursi ir savstarpeji saistiti, un iemacit noteikt prioritates.
Lemjot par konkretas vajadzibas apmierina?anas izmaksam, tas jasalidzina ar citam vajadzibam: kas ir prioritate un no ka var atteikties. Resursiem vajadzibu apmierina?anai vienmer jabut saistitiem ar iespejam. Mus ierobezo musu ienakumu limenis, un mes nevaram teret vairak, neka sanemam. Nauda jatere ta, lai apmierinatu pec iespejas vairak svarigu vajadzibu sev erta limeni.
Tapec mums vienmer ir jautajums: ka ar saviem resursiem (ienakumiem) apmierinat maksimalo savu vajadzibu skaitu?
?eit jus varat sakt iepazistinat bernu ar atlaidem, akcijam un izpardo?anam ka lidzekli ?is problemas risina?anai. Kopiga do?anas uz veikalu, iepirkumu sarakstu sastadi?ana, konkretas preces izvele, atlaizu un izpardo?anas nem?ana vera, iepirk?anas interneta – tas viss palidz bernam apgut veidus, ka ar saviem ierobezotajiem resursiem apmierinat maksimali daudz savu vajadzibu.
Nakamais jautajums, ko darit, ja jusu resursu (kabatas naudas) nepietiek nepiecie?amajam pirkumam? ?eit mums ir vairakas iespejas, ka minimums – sakt krat (par taupi?anas prasmes attisti?anu sikak runasim nakamaja nodala); labakaja gadijuma padomajiet par saviem ienakumiem.
Ka izvairities no visas naudas iztere?anas un dalu atsta?anas, lai iekratu velamajam pirkumam? Nakama nepiecie?ama atzina: lai nodro?inatu komfortablu dzives limeni, izdevumiem jabut mazakiem par ienakumiem. Par ko? Lai butu ko ietaupit savam sapnim. Ienakumu un izdevumu plano?ana un uzskaite palidz atrisinat ?o problemu. Runajot par bernu finan?u pratibu, ienakumu un izdevumu uzskaite nav viegls uzdevums. No vienas puses, tas ir saistits ar to, ka daudzi vecaki neseko lidzi savam finansem. Attiecigi berniem ?adas uzvedibas modela nav. Piekritu, ir gruti kaut ko iemacit, ja pa?i to nepraktizejam un pa?i tam neticam. Daudzi pieaugu?ie sak veikt uzskaiti par ienakumiem un izdevumiem, bet laika gaita vini atsakas, jo mes pa?i neesam pilniba noteiku?i, kapec mes veicam ?o uzskaiti. Uzskaites veik?ana uzskaites karto?anas noluka patie?am ir diezgan garlaiciga un biezi vien bezjedziga.
Tatad, kapec mums vajadzetu macit saviem berniem sekot lidzi saviem ienakumiem un izdevumiem, un ka tas viniem palidzes pieaugu?a vecuma? Mes visi zinam: lai istenotu savus sapnus, veidotu uzkrajumus lieliem pirkumiem, veidotu kapitalu, mums ir nepiecie?ams, lai musu ienakumi butu lielaki par izdevumiem. Ja visus savus ienakumus terejam kartejam paterinam, tas ir, musu izdevumi ir vienadi ar ienakumiem vai pat parsniedz tos, tad mums neatliek lidzeklu, ko varetu ieguldit savu sapnu, savu finansialo merku sasnieg?ana. Situaciju, kad ienakumi parsniedz izdevumus, cita starpa nodro?ina ari jusu izdevumu kontrole, ?aja gadijuma gramatvedibas veida. Tagad es nosauk?u dazas acimredzamas lietas, bet es domaju, ka ir jega tas pieminet. Gramatvediba, pirmkart, lauj kontrolet izdevumus, tas ir, skaidri zinat, cik un kur izterejat. Otrkart, tas lauj optimizet izdevumus, jo visa musu paterina struktura mums ir acimredzama, un mes skaidri redzam, kuras izdevumu pozicijas varam optimizet, uz ko un ka rekina. Tre?kart, gramatvediba lauj planot savas finanses, ?aja gadijuma vairs nav “mes par naudu, bet nauda ir par mums”, tas ir musu parzina. Ceturtkart, gramatvediba lauj palielinat izpratni par paterinu. Kad mums ir plans, mes saprotam, cik daudz mums ir jauzkraj savam sapnim, tad katrs impulsa pirkums mums vairs nav tikai pirkums, tas ir kaut kas tads, kas mus attalina no sapniem, mes sakam vairak apzinaties savu izdevumiem.
Tapec ir lietderigi macit berniem sekot lidzi ienakumiem un izdevumiem.
Kad mes saprotam, kuras izdevumu kategorijas ir musu budzeta, pie kuras grupas tie pieder (obligati/velami), varam precizak planot savu budzetu.
Izdevumu, ienakumu un uzkrajumu plano?ana, sapratiga sadale un uzskaite ir finan?u vadiba, no kuras atkariga musu labklajiba.
Kapec berniem tas ir vajadzigs? Berniem ir svarigi saprast, ka ar ienakumu gu?anu vien nepietiek. Svarigi ir spet planot un parvaldit savus izdevumus. Atsakies no daziem par labu citiem, nosaki prioritates, veido uzkrajumus.
Nedaudz apkoposim iepriek? mineto.
Tatad velmes un vajadzibas ir neierobezotas. Resursi, kas nepiecie?ami vajadzibu un velmju apmierina?anai, biezi vien ir ierobezoti, tapec ikdiena saskaramies ar nepiecie?amibu izveleties, kuras vajadzibas, kada apjoma un seciba apmierinat.
Tas nozime, ka ir jega sakt ar palidzibu bernam izprast vina vajadzibas, velmes un resursus. Izpratne par savam vajadzibam un resursiem un pec tam ari finan?u merkiem, prioritatem un iespejam parasti ir izveles pamata, finansialo lemumu pamata, ko berns pienems. Tapec, lai izdaritu ?o izveli, pienemtu finansialu lemumu nevis reklamas, ne modes, ne vides padomu iespaida, bernam ir svarigi iemacities apzinaties savas vajadzibas un velmes. Efektivak to darit ar praksi, tostarp ar pirmo pirkumu pieredzi.
?is ir pirmais solis.
Tad mes varam pariet pie jautajuma: ka mes varam apmierinat savas vajadzibas? Pamatvajadzibu pec uztura apmierinam ar partiku, vajadzibu pec siltuma ar apgerbu utt.. Un tad mes ar bernu atklajam, ka nauda pati par sevi nevar apmierinat musu vajadzibas (ar naudu nevaram remdet izsalkumu, nevaram tas sev uzvilkt utt.). ). Kapec tad mums dzive ir vajadziga nauda? ?eit mes nonakam pie naudas ka universala apmainas lidzekla funkcijas. Par naudu mes varam nopirkt kaut ko tadu, kas apmierinas musu vajadzibas. Par naudu mes varam iegadaties preces un pakalpojumus, kas mums nepiecie?ami, lai apmierinatu musu vajadzibas. Rodas apzina, ka nauda nav naudas del, bet nauda ka resurss. Turklat, piemeram, veikala mes mainam naudu pret precem. Un, iesaistoties noteiktas aktivitates, mamma un tetis pret naudu apmaina savu laiku, zina?anas, prasmes, pieredzi, energiju, spejas, profesionalitati utt. Un jo vairak prasmju un iemanu cilvekam ir, jo augstaks ir vina profesionalitates limenis, jo vairak naudas vin? to potenciali var apmainit – citiem vardiem sakot, jo vairak vin? var nopelnit. ?aja situacija parasti palidz jautajumu apsprie?ana: ko vin? var darit tagad, cik unikala ir ?i prasme un cik daudz naudas, lai dzivotu ar ?im prasmem, var iemainit.
Nakamais posms ir apzina?anas, ka musu vajadzibas un velmes biezi vien ir neierobezotas, bet musu resursi – ?aja gadijuma nauda – ?obrid ir ierobezoti. ?obrid mums ir zinams resurss, noteikta naudas summa. Un tie?i ?aja bridi, lai apmierinatu savas vajadzibas un velmes, var izradities, ka mums vajag daudz vairak lidzeklu, neka ir. Tas ir punkts, kura rodas nepiecie?amiba noteikt prioritates. Pamatojoties uz ko? Pamatojoties uz izpratni par musu vajadzibam un apzinu, ka tam mums ir at?kiriga nozime. Jo svarigaka mums ir kada vajadziba vai velme, jo augstaka ir tas prioritate mums.
