скачать книгу бесплатно
"Un Sems," ?eins pabeidza, liekot visiem smieklos.
"Jus, pui?i, izskataties parak lidzigi," es noradiju uz trijotni.
Kirans un Sems ir zilacaini pui?i ar gai?iem ?okolades matiem. Iliza ir zalas acis, blonda, bet ar smailiem vaibstiem, piemeram, Kian, bet Semam ir maigaki vaibsti. Jus skataties uz viniem, un vini ir tik vienadi, bet at?kirigi, kas ir loti mulsino?i.
"Mes visi esam masicas, musu mates ir trini?i," Iliz smejas.
– Ta ir patiesiba? – Elors parsteigts jautaja.
"Ja, un ari dvini," Kirans pakratija galvu.
"Tas ir for?i," es iedomajos, ja man butu tik daudz bralu.
"Ne isti, mes joprojam sajaucam, kur? ir kur?," Sems iesmejas.
– Tavas mammas ir no ?iaru, vinam biezi piedzimst dvini un trini?i, vai ir kada gimenes ipatniba? – Makss drizak apgalvoja, neka jautaja.
"Ja," Iliz apstiprinaja, bet es neko nesapratu.
"Shiaru ir viens no senajiem klaniem, to sauc ari par Ishii," Sems paskaidroja, un te manas acis iepletas.
Mana vecmamina no mates puses bija no I?ijas, kas nozime, ka pui?i ir mani radinieki.
"Mmm, jus esat imperatora radinieki," ?kita, ka Elors lasija manas domas.
"Ne gluzi, mes esam miru?as princeses radinieki, bet mes vinu reiz redzejam, un vina joprojam prata staigat," Kirans beidza, pui?i noteikti nevelejas lieku uzmanibu.
Kas attiecas uz parejo, pilnigi iespejams, ka akademija var iestaties divdesmit viena, un man bija knapi devinpadsmit, pui?i ir vismaz paris gadus vecaki par mani. Un to, ka es par viniem nezinaju, nosaka tas, ka mani vecaki loti baidijas par manu dzivibu un ierobezoja sazinu pat ar maniem tuvakajiem radiniekiem.
"Mortone, Kors, Leins, ?eins, Ilisa un Kvinoja, jusu rezultati man liek raudat, bet tomer jus bijat pirmais," Rorns bija nomakts, veicot piezimes novertejuma lapa. – ?ein, labi, ka iestajies par Leinu. Lane, nezavajieties, lai gan es redzu, ka jus jau esat izveidojis labu bandu savai aizsardzibai. Tas ir viss, pazudiet,” paskatoties uz to, ka puse no grupas joprojam meginaja parvaret sienu, Rorns ievaidejas un devas viniem preti.
Laimigi un apmierinati, se?i devamies uz hosteli, vajadzeja nomazgat netirumus.
"Viv, ?kiet, ka tu neatrodies ?aja stava," Kirans iesmejas, kad es devos viniem lidzi uz otro.
"?eit dzivo Vivjena," Makss nedaudz saspringa, mes negrasijamies ?o faktu slept, vienkar?i negribejam nekadus liekus jautajumus. Lidz ?im to zinaja tikai Elors, kur? palidzeja vilkt manu ladi.
– Ak, jus esat kopa? – Es precizeju.
"Ne," es izteicu, neatliekot laika domat. Es negribeju, lai mani braleni par mani domatu slikti.
"Vivjena ir mana pusmasa," Maksimilians vienmerigi sacija, un nav ta, ka vin? meloja, Vivjena Leina patie?am ir vina masa. "Mes negribetu, lai tas butu zinams visiem," vin? izskatijas nozimigi.
Вы ознакомились с фрагментом книги.
Для бесплатного чтения открыта только часть текста.
Приобретайте полный текст книги у нашего партнера:
