скачать книгу бесплатно
"Es varu aizbraukt uz arzemem, tur ir mana tevoca sievas radinieki, es esmu parliecinats, ka vini neatteiks." Es lieliski sapratu ?i briza nopietnibu un to, ka es nevaru slepties meza muzigi imperators vareja mani atrast jebkura savas imperijas sturi.
"Es baidos, ka ari imperators vares paredzet ?o iespeju." Vivjen, pastasti, kadi bija tavi plani, pirms notika nelaime?
“?ogad es gribeju iestaties Kaujas burvju akademija, lai gan mana mate bija pret to. Tevocis Alaniuss mani atbalstija un pat saka trenet,” kruze manas rokas nodrebeja un es steig?us noliku to uz galda, lai kaut daleji pasleptu savu stavokli. Man vinu vienmer pietruks, tacu vinu navei nevajadzetu but veltigai.
– Ka butu, ja mes Vivjenu nosutisim uz Sunu akademiju? – negaiditi visiem, Maksimilians sacija.
– Tu esi traks? Akademiju kontrole imperators, cik atri, jusuprat, vini atzis Vivjenu par nelaika imperatora jaunako meitu? – Enzo noguris jautaja.
– Uz Meru akademijas bazes tika dibinata Sunu akademija, un taja tika apmaciti labakie. Vivjenai jaiemacas pastavet par sevi, turklat vai tu vinu mekletu tik tuvu? – Makss pacela uzaci.
"Taviem vardiem, dels, nav bezjedziga, tomer Vivjena nevar turp doties viena."
"Es do?os vinai lidzi, bet man ir vajadziga personibas forma, kura Vivjena dzivos." Meitenei jabut vismaz divdesmit vienam, citadi Vivjena nevares iestaties akademija, plus vel vinai jabut no kaut kur tuvakas apkartnes nevis no dizciltigas gimenes.
"Es domaju, ka varu palidzet ar to," uz sliek?na paradijas jauna meitene ar gramatam rokas. – Es atvainojos, ka noklausijos jusu sarunu.
– Un tu? – ES saku.
"Mani sauc Vivjena Leina, mana gimene nav dizciltiga, man ir divdesmit divi gadi," meitene samulsusi atbildeja.
"Lieliski, mes no vinas izveidosim personibas veidni, atliek tikai mainit vinas izskatu, Vivjenas ugunigie mati ir parak pamanami," Makss noradija uz mani ar roku.
Mehaniski apviju matu loku ap pirkstu.
"Nesaki ta, Vivjen," Enzo atbildeja nopietna toni. "Imperijas likumi nelauj jums nest savas gimenes vardu, bet jus vienmer busiet Mortone."
"Vivjena Leina ir mana teva arlaulibas meita, vina vienmer ir dzivojusi un augusi musu maja ka vienlidziga, tacu imperijas likumi nelauj arlaulibas berniem nesat uzvardu," skaidroja Makss.
“Tikai dazi cilveki zina, ka Vivjena ir mana meita, lai gan klist baumas. Tagad vini ir mums labveligi, imperatora spiegiem nebus parsteidzo?i, ka jus un Makss turaties kopa.
"Akademijas uznem?anas komisija rit beigs pienemt dokumentus, mes tulit dosimies prom," Makss piecelas un izgaja no viesistabas, bija nepiecie?ams sagatavot dokumentus.
Vivjena ieradija man ieradito istabu un apsolija nokartot visas nepiecie?amas lietas. Vispirms vinas saraksta bija novarijums matu krasas mainai. Nu ir pienacis laiks atvadities no ugunigajiem matiem.
Gandriz uzreiz atnaca ?uveja, panema manus merijumus un apsolija man pielaikot kadu no Vivjenas Leinas drebem.
Metajoties un grozoties gulta, es joprojam nevareju aizmigt. Rit mums jadodas uz ienaidnieka mitni. Man ir jabut stipram.
4. nodala
Lidz ritam viss bija gatavs. Maksimilianam izdevas man nosutit dokumentus uz Vivjenas Leinas varda, un Enzo man uzspieda savas meitas identitati. Tadejadi Mortonu lordi divas reizes viena rita parkapa Derionas imperijas likumus, kas paredz navessodu. Man nebija tiesibu vinus pievilt.
Lieliski pastradaja ari ista Vivjena Leina, kura kopa ar ?uveju man izveidoja loti iespaidigu garderobi, kas diez vai ietilpa lielaja celojuma bagaznieka. Pats galvenais ir tas, ka Vivjena panema rokas narkotikas un tagad spoguli uz mani skatijas brunete. Man pietruks savu rudo matu, bet tas ir mazakais, no ka varu ?kirties.
"Viss ir gatavs," Maksimilians staveja pie stacionara parejas ramja, kas atradas pagalma.
Imperija retais vareja atlauties stacionarus portalus, ja ne tikai dazi. Mortonu gimene bija viena no ietekmigakajam imperija simtiem gadu ta bija tuvu valdo?ajai dinastijai. Mori ordenis, imperatora lojalakie un uzticamakie viri, galvenokart sastaveja no Mortones. Viss mainijas, kad troni kapa vina pusbralis. Ordenis tika likvidets, un ta vietu ienema Sunu ordenis. Mortone nekad nekalpos Irilianam, un vin? to zina, kas nozime, ka vin? veros katru soli.
To, ka Mortonu gimenes galvas berni Maksimilians un Vivjens nolema iestaties akademija un nodoties kalpo?anai imperatoram, var uztvert neviennozimigi. Viena gadijuma mus nogalinas uz vietas, otra Irilians uzjautrinas savu iedomibu ar to, ka sergas berni pat atzist, ka imperatora krauklu laiki ir beigu?ies un viniem jaiedzivojas jauna. pasaule. Irilianas pasaule.
– Vakara atnaks visas nepiecie?amas lietas, tad tiks pazinoti rezultati un japarvieto uz hosteli. Galvenais ir nokartot iestajparbaudijumus, citadi mans vecais draugs tev palidzes,” Enzo iebaza roku kabata. – Luk, tas ir parsuti?anas artefakts, taja eso?a ladina pietiek vairakiem parskaitijumiem, un tad Maksimilians vares to uzladet.
"Paldies," vina panema no kunga rokam apalo medaljonu uz zida auklas. – Visiem.
– Kas ir draugs? – jautaja jaunakais kungs.
"Vin? pats naks pie jums," lords noslepumaini pasmaidija, liekot mums paskatities viens uz otru.
Enzo pamaja ar galvu un Makss iegaja portala rami. Satverusi somu ar Beigelu pec iespejas cie?ak, es vinam sekoju.
"Tu mani ta noznaugsi," Bubliks nosmiknaja, ar kepam atgruzdams vinu prom, tiklidz iznacam no portala otras puses, vin? bija nekaunigs, vareja staigat uz savam cetram kajam.
– Kur mes esam? – ignorejot kaki, vina jautaja Maksimilianam. Mus noteikti aizveda talu, bet cik tuvu akademijai nebija skaidrs.
"?i ir Artola, pilseta, kura atrodas Hound Academy," Makss paskatijas apkart. – ?kiet, ka mes tur ejam.
Lenam gajam pa ?aurajam Artola ielinam, lavierejot starp tirgotaju veikaliem un dazadam darbnicam. Man radas sajuta, ka visa pilseta ir viens nepartraukts tirgus.
– Zivis! Svaigas zivis! – kliedza ne?petna sieviete un iedura garamgajejiem pa degunu ar savam precem. Jaatzist, ka smarzas zina zivs bija loti talu no deklareta.
– Kas par smirde?anu, lieliska kaku mate, kapec man tas ir vajadzigs!? – pazistamais kliedza, aizsedzis degunu ar kepam.
– Kalaci! Svaigi maizites un bulcinas! Caurulvadi karsti! – kads jauns virietis skaniga balsi iesaucas maiznica.
Svaigu cepumu smarza sajaucas ar sapuvu?o zivju smaku un aromatiem no parfimerijas veikala. Vina atri aizsedza degunu ar roku.
– Zobeni no damaskas terauda, tiem nav lidzinieka! – draudiga izskata kalejs, vicinot zobenus un duncus, liekot laudim kautreties ka applaucetai.
Paskatoties apkart puli, es neatradu Maksu. Pietruka tikai pazust.
– Beigel, vai tu redzeji, kur Makss devas? – pazistamais grasijas man atbildet uz kadu nejauku lietu, bet nebija laika.
– Esi uzmanigs! – atskaneja virie?a auksta, bet taja pa?a laika samtaina balss, un tikai tad es sapratu, ka esmu ietriekusies vina.
Pacelusi acis, vina ieskreja nicinajuma un ledus muri. Gar?, ar kraukla matiem un asiem vaibstiem vin? izskatijas pec pleseja. Vina nevilus paspera soli atpakal. Kakis maisa saritinajas kamola.
"Piedod," es nomurminu, cen?oties pec iespejas atrak tikt prom.
"Nekadas cienas pret godajamo kungu," vina biedrs, kas izskatijas pec zurkas, saka nobriest, bet kungs vinu partrauca ar vienu skatienu.
– Kas tu esi? – ?kiet, ka kungs meginaja ieskatities mana dvesele un lielakai iedarbibai satvera manu roku. Uz sekundes dalu vina acis pazibeja atpazi?ana, liekot bailem izplatities mana dvesele. Suni mani pazist pec manas personibas, bet ja nu ir tadi, kas mani pazist pec redzes?
– Ak, tur tu esi! – man uz pleciem nokrita pazistamas, siltas rokas un es atkal vareju elpot. "Ludzu, piedod manai kompanjonei, ?i ir vina pirmo reizi Artola," Makss pasmineja, izraujot manu roku no nezinama lorda tveriena.
"Nu tad nepazaude vinu," zaudejis interesi par mums, kungs pagriezas un pazuda puli.
– Kas tas bija? – jautaja Makss, kad bailes rimas.
– Es nezinu, bet man vin? nepatik. Ejam, mes esam gandriz klat,” Mortone satvera mani aiz rokas un aizvilka uz Hound Academy.
Akademijas varti tuvojas. Ar katru soli mani arvien vairak parklaja auksti, lipigi sviedri. Svetas debesis, ja vien musu plans izdotos.
"Nekratiet ta," pazistamais cuksteja, tomer es joprojam nesapratu, vai vin? to teica man vai sev.
5. nodala
Ieejot akademijas teritorija, musu identitate tika panemta un pec tam… mus atlaida. Enzo Mortone paveica lielisku darbu, mus skenejo?ajiem suniem nebija ne mazako ?aubu par to, kur? ir viniem priek?a.
– Vivjen Lein, kads ir jusu vizites merkis? – ar zilbino?u smaidu jautaja jauns, slinks puisis.
"Es gribu iet uz akademiju," vina mili pasmaidija.
– Nu, lai veicas. Ja ieklusi iek?a, mes noteikti tiksimies,” blondine piemiedza man ar aci un pasniedza dokumentus.
"Paldies," Makss burtiski izvilka dokumentus no rokam un vilka mani talak.
"Tu lieliski spele liela brala lomu," es nocuksteju, parmetot somu par otru plecu.
"Es cen?os, bet adeptu acis mes izskatisimies vairak ka paris," vin? iesmejas. – Kapec Batons pats neiet?
– Ne, nu, vai tu klausiji ?o nekaunigo cilveku!? – kakis aizvainots pamaja ar kepu, bridinot izple?ot nagus. Nu, vinam nepatika staigat pat vairak neka mak?keret.
"Vinu sauc Bubliks, un vin? nevares tik talu aiziet, vinam ir liekais svars," vina piemiedza Maksimilianam, gatavojoties sava pazistama reakcijai.
– Tas ir par daudz! – kakis izleca no somas un devas nezinama virziena.
"Neuztraucieties, vin? vares jus atrast, jus esat savienots," Makss uzsitija man pa plecu, kad es veroju, ka melnais pazud aiz ekas stura ar lepni paceltu asti.
"Galvenais, lai vin? neieklust nepatik?anas," es nogurusi izdvesu.
Mes gajam pa piebraucamo celu, kas veda uz akademijas galveno ieeju. “Dokumentu pienem?ana ziemelu sparna” vestija uzraksts uz durvim. Par laimi, bija norades, kur bija jadodas talak.
Nebija gruti noteikt, ka mes ejam pareizaja virziena, ar katru soli balsu burzma pieauga. Kurtu akademija studet gribetaju bija daudz vairak, neka biju iedomajies.
Pretendenti ienema kapnes, solinus, teritoriju pie struklakas, druzmejas grupas, dazi sedeja zaliena.
Pek?ni atveras durvis uz ziemelu sparnu, un uz sliek?na paradijas tievs jauneklis ar piezimju blocinu rokas.
"Tie, kam nav magisku speku, jus varat but brivi," sekretare paskatijas apkart strauji retinatajam pulim. "Hound Academy uznem tikai labakos no labakajiem, tapec rupigi pardomajiet, vai esat piemerots mums." Iestajparbaudijums ir loti bistams, iespejama savainojums vai pat nave,” ar ?iem vardiem puisis nocirta sev uz sejas uzkritu?o matu ?kipsnu.
It ka apstiprinot vina vardus, aiz durvim atskaneja sirdi ploso?s kliedziens. Vina nevilus paspera soli atpakal. Pieteiceji atri nobaleja un, panemu?i savas mantas, devas uz izeju no teritorijas.
“Labi,” kad bija paliku?i ap piecdesmit cilveku, kas velejas izmeginat veiksmi, puisis pasmaidija. – Mani sauc Entonijs Hegs, esmu akademijas absolvents. Uz laiku pildu rektora sekretara pienakumus, ceru, ka ne ilgi. Ja kads velas ienemt ?o gar?igo amatu, prieca?os, un apmeram puse no stipendijas tiek maksata par sekretares darbu. Tagad par galveno, iedodiet mums savus dokumentus, lai varu jus pievienot sarakstam.
Makss bija pirmais, kas nodeva musu dokumentus.
–Jus esat paris? – Hegs paskatijas uz mums sanis, kad vinam roka iekrita divas ID kartes.
– Vai tam ir nozime? – Makss samiedza acis.
"Nomierinieties, man bija vienalga, akademija ir dazi noteikumi par to." Citadi tas biezi tiek parkaptas,” Entonijs pasmaidija.
Kad visi pretendenti bija saraksta, Entonijs pazinoja, ka mums piezvanis, un tad aizgaja.
Ieverojami bija tas, ka piekriteji tikai iekluva eka, bet neviens neizgaja. Noteikti bija cita izeja.
"Maksimilian Mortone, izpildiet testu," pa burvju skalruni atskaneja sekretares balss.
Pieteiceju vidu saka izplatities cuksti, tomer Mortonu klans ir pazistams ar savu noraidi?anu pret jauno imperatoru, un satikt vienu no viniem ?eit ?kiet traki. Ja mes to darisim, tad no liekas uzmanibas neizvairisies.
Ignorejot pretendentu ieinteresetos skatienus, Makss uzkapa uz lievena un iegaja akademijas ziemelu sparna. Svetas debesis, palidziet vinam.
Mani parnema satraukums, tapec saku staigat pa zalienu ieejas priek?a. Pat ja Bubliks paradijas, vina prombutne tikai vairoja satraukumu. Turklat pec Maksimiliana aizie?anas pretendentu uzmaniba pieversas man. Daudzi cilveki skatijas, dazi cuksteja, bet neviens neuzdro?inajas ar mani runat.
"Viss bus labi, vin? ir Mortons, un vini ir vieni no labakajiem," rudmataina meitene meginaja mani nomierinat, ka man pietrukst matu. "Es esmu Ta?a Lorguda," vina pastiepa man roku.
"Vivjena Leina, tas ir prieks," vina paspieda izstiepto roku.
– Vai jus uztraucaties par vinu vai par sevi? – Ta?a jautaja.
"Abus," es godigi atzinu.
"Es ari esmu nedaudz noraizejies, jo man ?i ir iespeja izlauzties starp cilvekiem."
– Atvainojiet? – Vina neizpratne pamirk?kinaja acis.
– Es esmu no Deloittes, mazas pilsetinas uz dienvidiem no ?ejienes. Gimene esam pieci cilveki un tapec vecaki nevar apmaksat manu izglitibu. Hound Academy ir laba stipendija un pilnigs atbalsts,” Ta?a pasmaidija.
"Es saprotu, akademija ir laba iespeja izpausties, un turklat vini garante darbu," es gribeju nedaudz noverst uzmanibu un vel parunat ar Ta?u, tomer mus partrauca sekretares balss.
– Vivjen Leina, karto testu.
Viss iek?a palika auksts. Ja vien Makss nepiegazas.
"Lai veicas," Ta?a mani apskava.
Nelokamam kajam es uzkapu uz lievena.
6. nodala
Liela, pla?a zale sedeja atlases komisija tris cilveku sastava.
"Vivjen Lein, nac uz apla centru," virie?a balss skaneja ka perkons, un vin? pats bija loti iespaidigs. Gar? un tik platiem pleciem, ka likas, it ka vin? butu apsedies pie bernu galda.
Vina nevilus paspera soli atpakal.
"Din Rorn, jus biedejat musu pretendentu," sirms virietis ar garu bardu un mazam brillem ?kibi paskatijas uz vinu. "Ludzu, Vivjen," virietis noradija uz apla centru un es ienemu noradito vietu.
