banner banner banner
Vienīgā vilkacim
Vienīgā vilkacim
Оценить:
Рейтинг: 0

Полная версия:

Vienīgā vilkacim

скачать книгу бесплатно


– Bet tu pati vinu izvelejies, Veronika. Un tagad jums ir slikts garastavoklis, vai ari jus kaut kas aizvaino, un tas ir, ?kir?anas? Tici man, man un tavam tetim musu gimenes dzive bija dazadi atgadijumi. Briziem man bija gruti, bet mes esam kopa. Mes milam viens otru un novertejam gadus un bernus, kas mus saista.

– Tas ir labi, mammu, tas nozime, ka tas tev ir pienemami. Bet man tadas attiecibas nav piemerotas. Es sapratu, kas man vajadzigs. Tatad man nav vajadziga ?ada gimenes dzive. Es nolemu, un tas bus mans cel?. Un tagad es ie?u gulet.

Mamma gribeja vel ko teikt, bet es noskupstiju vinu uz vaiga un, novelot labu vakaru, devos uz savu istabu.

Un tur, gulot gulta, es lavu asaram valu. Parsteidzo?i, es devos gulet pilnigi mieriga, domajot, ka no visiem ?iem pardzivojumiem es uzreiz aizmig?u. Kapec!

Es guleju, un mana galva pazibeja tie?i tie mirkli, kas mani sapinaja visvairak. Un es to nevareju izturet, es raudaju tik daudz, ka man bija bail, ka mana mate dzirdes un atnaks skriet. Un es nevaru izturet tadu kaunu. Es aizmigu sagrauta.

No rita gaju cauri lidzpanemtajam lietam un nolemu, ka gerbjoties ?ajos garlaicigajos terpos noteikti jaunu dzivi nesak?u. Galu gala man tadas lietas nepatik, man patik spilgtakas, piesatinatakas krasas, iespaidigaki modeli.

Ja, es biju viena no popularakajam meitenem instituta! Kas ar mani noticis?! Galu gala es biju tik for?a, mereni atslabinata, pievilciga un dzivesprieciga meitene. Vinai patika peldeties, vina biezi devas mezonigos turistos kopa ar zeniem un meitenem un prata dziedat, tapec vina biezi uzstajas instituta festivalos. Vina dejoja ballites, tostarp tajas, kuras piedalijas vilkacu skoleni.

Oho, ka es ?upoju! Es biju smaidiga, skaista un gai?a, ar brini?kigu, sportisku figuru.

Un tad mana dzive paradijas Aleksandrs Serijs, talantigs apmainas students un mans topo?ais virs. Patikams, daudzsolo?s, merktiecigs, vin? bija objektivi pievilcigs: tum?matains, gar?, ar labu figuru un patikamu smaidu.

Sa?a saka nemanami paradities tuvuma, vispirms paradijas vispareja kompanija, un tad nemanami es izradijos vina draudzene. Sakam planot nedelas nogales, brivdienas, brivdienas, braucienu satikt vecakus, turpmako dzivi, svarigus pirkumus, bernus. Visu laiku visu planojam, un pa?as nemanot es padevos. Vina nodeva ?o smiekligo, dzivespriecigo meiteni.

?????????????????

Ja, es saku atcereties, cik nemanami, pakapeniski Sa?a mainija manu garderobi, intereses, ka vin? mani uzdro?inajas no maniem draugiem un klasesbiedriem:

"– Mila, ?i kleita padara jus mazliet vulgaru, jo velaties but skolas psihologs, padomajiet pats."

"Perciet kaut ko mierigakas krasas, ?aja uzvalka varat doties satikt manus vecakus."

"?is tavas draudzenes ir parak trok?nainas un pavir?as, es pamaniju, ka vinas pastavigi nover? jus no studijam, bet ka ir ar jusu sapni?"

Un mana atmina saka paradities parak daudz lidzigu frazu.

Ko es esmu darijis?!

4. nodala

Tikai nesen saku saprast, ka Sa?a veido mani par sev piemerotu sievieti, pilniba nerupejoties par manu personibu, manam velmem un centieniem.

Par laimi, es nenodevu savu sapni klut par bernu psihologu. Vina absolveja koledzu, sekmigi pabeidza praksi un nokluva teicama skola ar jauktu izglitibu cilvekberniem un vilkaciem. Atliek tikai nodro?inat, ka man ir atlauts stradat ar vilkacu berniem.

Uzreiz pec darba iegu?anas un pastaviga liguma nosleg?anas ar skolu Sa?a man izteica piedavajumu. Vin? pats jau bija dabujis darbu laba, liela uznemuma, kura filiale bija musu pilseta.

Tas bija uznemums, kas piedereja musu pilsetas lielakajam klanam Severinu klanam. Tapec Sa?a loti lepojas, ka nokluva tik prestiza uznemuma, un es par vinu no sirds priecajos. Es pats patiesi mileju savu darbu.

Tikai nesen pat mans darba vaditajs un vecako kla?u psihologs Vladimirs Stepanovics saka dot majienus, ka esmu sastingusi, man vajag satricinajumu, jaunus iespaidus.

Pedeja sesija, ko rikojam paris reizes menesi, Vladimirs Stepanovics paskaidroja, ka es ievedu sevi strupcela: mana uzvediba bija parak racionala un dzive parak garlaiciga.

Tas ir pretruna ar manu raksturu un butibu un izraisa iek?eju disonansi. Rupji sakot, es apglabaju sevi, apglabaju sevi dzivu, parver?os par garlaicigu, nervozu sievieti.

Bet man ir tikai divdesmit cetri, bet es jutos ka trisdesmit. Es gandriz parstaju sevi verot, mana figura jau bija nedaudz peldejusi. Jauniba man bija lielisks izskats: es gaju peldeties, vingroju, mileja dejot un biezi gaju uz deju gridam.

Es vienmer mileju garas pastaigas un biezi skreju no ritiem, veicu vingrinajumus tuvakaja parka, devos dejas un pargajienos. Bet jaunibai un skaistumam pirmais noteikums ir mazak stresa, vairak kustibu.

Tas ir viss, ?odien es sak?u atgut sevi un savu dzivi. Pec darba devos iepirkties. Un ne tur, kur esmu iepirkusies pedejos tris gadus. Ne, es devos uz centru. Varbut es nepirk?u daudz, bet es visu izmegina?u ar prieku. Es ie?u uz visiem veikaliem, kamer man bus speks un vele?anas.

Pec trim stundam es jutos ka izspiests citrons. Esmu jau zaudejusi ieradumu nodarboties ar ?im aktivitatem, kuras loti patik daudzam meitenem. Bet es satricinaju sevi. Es redzeju sevi no malas, visas ?ajas modernajas un skaistajas lietas. Skaists iesainojums, bet pildijums mani pievila.

Viena no modes apgerbu veikaliem notika situacija, kas mani kartejo reizi satricinaja. ?is bija pirmais veikals, kura iegaju. Savam izmeram izvelejos vairakas iespejas, lai gan meitenes asistente rupigi deva majienu:

"Mums dro?i vien vajadzetu nemt citu izmeru, meitin." ?is var but parak mazs.

Es biju sa?utis un panemu tada pa?a izmera lietas, ko panemu iepriek?, pirms se?iem mene?iem. Un negaiditi es "iesedos pelke". Pirma kleita izradijas par mazu, bikses ari, bluze knapi dereja. Kads negods! Bet man tik un ta japamet ?i stulba pielaiko?anas kabine!

Bet es sanemos, izgaju ara un, sakot, ka man nekas nepatik, mierigi izgaju no veikala. Un vaigi dega tik loti, ka nebija iespejams to nejust.

Ja, es tie?am atlaidu sevi. Tas vel nav tik redzams, bet melot sev ir bezjedzigi, man ir ar ko salidzinat. Ir pagaju?i tikai divi laulibas dzives gadi! Ka es vareju parversties par ?o noguru?o, nedaudz pietuku?o sievieti? Kur ir ta slaida, pieklajiga meitene? Steidzami dodieties peldeties, skriet vai pat dejot!

Ne, ta svi?ana stundam ilgi nav priek? manis. Protams, es atradi?u ertu klubu un pieraksti?os deju kursos! Un ne par ko garlaicigu, bet gan par tango.

Visu muzu sapnoju iemacities dejot tango. ?i ir skaista, jutekliska deja, kas liek justies ka istai sievietei uzticama partnera rokas.

Dazreiz es gaju garam vienam no deju klubiem, kas atradas pirmaja stava netalu no majas. Un vakaros bija patikama gaisma, skaneja dazada muzika, dejoja pari. Tie?i tas, paru dejas, mani piesaistija visvairak. It ipa?i tango.

Atceros, ka vienu vakaru dzirdeju skaistos tango ritmus un pusstundu staveju un skatijos pa logiem, saprotot, ka Sa?a nekad nepiekritis ar mani tur iet.

Bet tad es joprojam gribeju padarit musu dzivi interesantu, atrast kopigu interesi ar savu viru un baudit dzivi kopa ar vinu. Un vina to piedavaja tie?i un sanema vienu atbildi:

– Veronika, tu esi pieaugusi un aiznemta sieviete. Jus un es stradajam musu kopigas nakotnes laba. Un vakaros, godigi sakot, es gribu atpusties, nevis stagnet uz deju gridas. It ipa?i tango! ?is vulgaras dejas ir piemerotas tikai vilkaciem, nevis mums.

Tada man bija Sa?a. Kas to butu domajis, ka patiesiba vin? tads nav. Nez, ko gan vin? vel visus ?os gadus vareja no manis slept.

Starp citu, ir ari Dienvidamerikas dejas, kuras mileja dejot jaunajiem vilkaciem. Galu gala daziem to veidiem bija nepiecie?ama ne tikai prasme, bet ari pienaciga fiziska sagatavotiba. Bet kadu prieku vini sagadaja.

Patikams nogurums pec ?adam dejam, kad visi muskuli ir nedaudz noguru?i, un sirds sitas ar velmi ne tikai dejot ar savu partneri, bet ari turpinat komunicet talak.

Bet studentu gados gaju uz deju pulciniem un dejoju, pat vairakas reizes ar vilkacu pui?iem. Ak, tie bija dazi for?i pui?i. Vienkar?i, kad es biju jauns, es pat nedomaju par vilkaca partneri.

Bet tagad man nebus tadu robezu. Es ?kir?os un bu?u briva jaunai dzivei!

?????????????????

5. nodala

Un tomer, gatavojoties jaunai dzivei, nopirku jaunas lietas: paris skaistas kleitas un bik?kostimu darbam, augstpapezu kurpju pari, ko?us aksesuarus. Es ari nopirku seksigu apak?velu un zekes. Neviens neredzes, bet es zina?u.

Man izdevas brivaja diena pierakstities uz adas kop?anas proceduram, un rit pec darba man ir divu sporta klubu apmeklejums. Izvelejos tas, kuras ir labs peldbaseins un nodarbibas meitenem. Rit un parit katra ir izmeginajuma vizite. Izvele?os sev piemerotako.

Darba jauna uzvalka no viegla ?ifona auduma, augstiem papeziem un spilgti lieliem auskariem sanemu vairakus verigus skatienus un paris komplimentus, no kuriem viens bija no mana darba vaditaja, virie?a, par kura sirsnibu biju parliecinata.

Kolegi mani atpazina ka “atsvaidzinatu” un pamanija, ka jaunais terps lika izskatities jaunakam un man piestav labak neka iepriek?ejie. No virie?u un dazu sievie?u puses, manuprat, ?is kompliments bija patiesi sirsnigs, kas pacela manu garastavokli. Tas ir tikai sakums!

Tacu talaka saruna ar kuratoru, ar kuru bija ieplanota tik?anas, mani samulsinaja un pat nedaudz nobiedeja.

Vin?, ka parasti, sedeja kresla pie galda un kaut ko rakstija, kad es ienacu. Vin? pacela galvu un pasmaidija, pamadams ar roku uz manu ierasto vietu:

– Labi, ka atnaci. Es tikai gribeju ar jums apspriest jusu nakotni nakamajam gadam.

– Vladimir Stepanovic, jus pats ludzat mani ienakt, kad es biju brivs. Kaut kas steidzams?

– Ne, Veronika, viss notiek lenam. Es redzu, ka tu esi mainijies. Garastavoklis ir pacilats, tu spid, izskaties spirgts un atputies. Vai tava dzive ir noticis kas labs? Vai gimene viss ir kartiba?

– Ja, viss ir lieliski. Tagad man tie?am iet labi. Un ari mana gimene viss ir kartiba. Neuztraucieties,” vina apstajas, apdomadama, un atzina, it ipa?i kam gan citam, ja ne vinas kuratorei: „Es pardomaju savu dzivi un sapratu, ka dodos kaut kur nepareiza vieta, un ir strupcel?. mana cela priek?a." Tapec man bija rupigi jadoma un jarikojas izlemigi. Tagad es ?kiros un esmu tikai laimiga. Es jutos ka ilgus gadus cietuma un beidzot iznacu no gusta.

Vin? atliecas kresla un domigi sacija:

– Nu, es no sirds priecajos. Es domaju, ka jus sava riciba nekludijaties. Ja attiecibas neizdodas, labak nekaveties, bet atrisinat problemu. Jus un es jau esam apspriedu?i ?o jautajumu diezgan nesen. Man prieks, ka izlemat. Un rezultats ir acimredzams, ka es to redzu. Un esmu apmierinats ar jusu garastavokli un psihologisko stavokli. Pedeja mene?a laika es par tevi loti uztraucos. Baidos vel mazliet un butu janosuta oficials lugums, lai tu izietu kursus pie psihologa.

– Vladimir Stepanovic, kapec man vajadzigs psihologs? Jums iet lieliski!

– Ne, ne, Veronika. Mes daram parak atbildigu darbu. Un neaizmirstiet, ka es patie?am daru lielisku darbu, jo esmu profesionalis. Un noteiktas situacijas vinam vienkar?i ir pienakums nolikt mala draudzibas vai citas attiecibas un rikoties saskana ar noradijumiem. Un jus un es ari detalizeti apspriedam ?o jautajumu. Vai tu atceries? Nav smagu sajutu. Es ari rikojos jusu intereses. Labak laicigi piekert problemu, neka velak notirit to, kas uzkrajies. Un es ceru, ka ari jus ieverosit ?o noteikumu sava darba. Un jus neapvainosies kolegis, kur? ari darbojas jusu intereses. Pat ja jusu sapnis virzas nedaudz talak. Ja jus to patie?am velaties, jus to sasniegsit.

– Tas joprojam ir labi. Ja es izie?u rehabilitaciju, manam sapnim nekas nenotiks.

Kurators noraido?i pakratija galvu un piezimeja:

– Veronika, tev vajadzetu velreiz izlasit visus punktus skolas psihologa amata apraksta jaukta skola. Ja es noriko?u darbinieku iziet rehabilitacijas kursu, jus to pabeigsit se?u mene?u laika. Biezi vien pirmie divi sapulcu mene?i ir intensivaki, un ?aja gadijuma tiek pie?kirts pagaidu pie?kirums darbam uz tiem pa?iem diviem mene?iem. Pec tam ar atlauju var atsakt darbu viegla rezima, bet dazkart specialists ietur se?u mene?u partraukumu. Tad pec rehabilitacijas pabeig?anas jus varat pilnvertigi turpinat stradat, bet tas nav fakts, ka jus atgriezis taja pa?a skola. Un mums pilseta ir tikai viena skola ar jauktam klasem. Tatad, Veronika, tev ka specialistei psihologiska veseliba ir arkartigi svariga!

"Es saprotu, Vladimir Stepanovic," es nomakts atbildeju. Galu gala, tikai nedaudz vairak, gan mani plani, gan sapni butu man "pamaju?i ar roku".

– Neesiet sarugtinats, kamer jums viss klust labak, jus varat tikt gala. Pagaidam tik?anas reizes palielinasim lidz divam nedelam, izvele?os laiku un vienosimies ar jums. Un jus velreiz rupigi izlasiet instrukcijas, servisa rokasgramatu un darba ligumu. Jauta?u nakamaja tik?anas reize. Jus joprojam velaties stradat ar vilkacu berniem, vai ne?

– Ja, protams, es loti gribu! Pec diviem lidz trim mene?iem es varu stazeties ar klanu. Izdomaju, ka nedaudz pagai?os un panem?u lidz brivdienam.

– Nekada gadijuma! Pirms prakses noteikti vajadzetu atpusties. Un ar jauniem spekiem ej dzivot un stradat klana. Ir tikai pavasara vidus, ?o macibu gadu pabeigsi mierigi, vasara pec visu audzeknu nosuti?anas vismaz menesi normali atputisies, un tuvak rudenim saksies prakse. Uz vietas eso?ais kurators jus pamacis un iepazistinas ar dzivi klana. Pagaidam varu iztikt bez tevis. Arkartejos gadijumos es izvele?os aizstajeju uz pirmajiem tris jauna macibu gada mene?iem. Tas ari viss, ej atputies.

– Gaidu jusu zvanu, Vladimir Stepanovic. Uz redze?anos.

Pec paris dienam es izvelejos klubu nodarbibam. Manu izveli ietekmeja tas, ka otraja kluba, kuru apmekleju, bija pietiekams skaits virie?u, kuri apmekleja ari baseinu un koptreninu zali. Es nedomaju ?eit satikt virie?us, bet papildu stimuls nenaktu par launu. Bija ari deju nodarbiba ar izcilu skolotaju.

Nolemu parakstit pilnu abonementu un pec paris dienam sapratu, ka esmu izdarijusi pareizo izveli. Brivibas sajuta, ko man sniedza pelde?ana, virie?u skatieni, kuri ?eit vareja apbrinot meitenes peldkostimos, aktivie trenini man deva pozitivu energiju un lielisku garastavokli.

?????????????????

Un ari es pagaidam apzinati paliku dzivot sava teva maja, par laimi, kadrus atlava, un vini neiebilda. Es ?obrid negribeju but viena. Brivo naudu ieguldiju sevi. Galu gala dzivesveida maina, pelde?ana, aktivitates, kuras jau sen esat zaudejis ieradumu, jebkura gadijuma rada stresu. Tapec nolemu sevi palutinat ar masazas kursu, ko man piedavaja kluba masazas terapeite – kra?ns virietis ar maigam, bet stipram rokam, parliecinatu un mierigu skatienu un tik patikamu smaidu.

Es noteikti nolemu, ka virie?u rokas uz mana kermena man nesapes, paaugstinot manu iek?ejo pa?cienu. Un masazas priek?rocibas man ir acimredzamas.

Vissvarigakais bija tas, ka es atkal pieradu domat par sevi, nevis par vira vajadzibam vai musu nakotni kopa. Un es ari gribeju pieradit sev un vinam, ka esmu labaka, neka vin? domaja. Es varu, es izklu?u, es atradi?u kadu, kam uzticeties un izveidot istu gimeni.

6. nodala

Un darba, starpbriza laika, darbinieku partraukuma telpa loti veiksmigi krustoju celi ar pamatskolas skolotaju Nataliju.

Reti izgaju no sava kabineta, kur vareju mierigi iedzert teju un atpusties. Bet kuratore kategoriski prasija, lai es biezak komuniceju ar kolegiem un izbaudu sazinu.

Un es pek?ni sapratu, ka gadu gaita manas attiecibas ar Sa?u esmu klusi zaudejis savas koledzas draudzenes un draugus. Galu gala komunikacija aiznem papildu laiku, ko mes varetu veltit darbam, viens otram un atputai kopa. Un ?ie Sa?as vardi bija tik loti iespiedu?ies mana galva, ka loti driz es saku tos uzskatit par saviem.

Vienkar?i mes neesam atvalinajuma kopa vairak neka gadu, es gandriz parstaju teret sev, jo Sa?a man pastavigi atgadinaja par taupi?anu. Vakaros pats Sa?a dazkart palika velu darba, un man bija brivais laiks.

Un musu kopdzives sakuma, it ipa?i, kad vel nebijam preceju?ies, es dazreiz vakaros tikos ar draudzenem, aizgaju uz baru vai uz dejam.

?is izklaides maksaja naudu, un Sa?a bija tik patiesi noraizejusies. Vin? teica, ka jadoma par nakotni, savu dzivokli, uzkrajumiem un turpmakajiem izdevumiem berniem.

Un visas ?is ballites ir paredzetas pusaudziem un slinkiem, kuri nenoverte savu darbu un neredz nekadas perspektivas. Bet es tads neesmu, vin? teica. Pec Sa?as teikta, es esmu tik brini?kiga meitene, jo vin? nevareja izveleties knupiti. Tapec mums labak ir skatities uz priek?u un domat par savu nakotni kopa.

Cik man bija kauns atcereties mulkibas, par kuram es iekritu!

Un tagad es skaidri saprotu, ka es pati velos sazinaties, draugus, draugus, terzet ar draugu pa telefonu, iepirkties kopa vai sanakt kopa tuveja bara ar kolegiem. Es vienkar?i gribu dzivot pilnvertigi, neliedzot sev parastos priekus un komunikaciju.

Tapec ?obrid es nolemu terzet ar Nataliju. Turklat ?kita, ka vina jau daudzus gadus ir interesejusies par dejo?anu. Kapec nav iemesls terzet?

Tapec es priecajos vinu redzet un biju pirmais, kas uzsaka sarunu:

– Natalija, ir tik labi, ka es tevi redzeju. Tatad, nolemu parupeties par sevi un sapratu, ka man pietrukst kustibu un jautribas,– sirsnigi uzsmaidiju vinai, vina vienmer mani iespaidoja. "Es nezinu, kas varetu but piemerotaks par dejo?anu." Es pats savulaik diezgan labi dejoju. Bet es nekur neesmu gajusi jau tris gadus. Tevi interese dejas, vai vari ieteikt kadu labu deju nodalu vai skolu?

– Principa es varu. Vai jus vienkar?i velaties dejot jebko, vai ari jus interese kads konkrets virziens?

– Ja, tagad es varos jebkuram. Bet vispar man kadreiz loti gribejas sakt dejot tango. Un instituta es dejoju Dienvidamerikas dejas ar meitenem un devos uz tematiskam ballitem. Tas bija lieliski!

Vina izskatijas parsteigta, bet apstiprino?i un atbildeja:

– Izradas, tu esi for?s sikums. Tad tango varetu but jums. Nepiecie?ama iesaceju grupa, ka ari labs treneris. Man ir viena adrese. Laujiet man uzrakstit. Ej uzzini visu. Pierakstieties izmeginajuma nodarbibai. Mans draugs tur atvera tango skolu. Vinam ir divas grupas: iesaceji un progresivie. Iesaceju grupa trenejas divas reizes nedela. Tie?i jums. Tur pajauta par savu partneri, varbut vin? tev ieteiks. Visi vinu sauc par Enriko, tas nav vards, tas ir pseidonims. Vin? joprojam neteiks jums savu vardu, tapec vienkar?i sazinieties ar vinu.

– Vai jus pats esat progresivu grupa?

– Ne, bet kadreiz macijos. Starp citu, Enriko. Vin? man daudz macija. Vin? ir lielisks treneris, prasigs, bet uzmanigs. Mes ar partneri dazreiz pieslipejam vina jauno numuru. Es dejoju jau ilgu laiku, dazreiz piedalamies sacensibas starp amatieriem. Stradajam ka zirgi, uzsta?anas laika ir tik daudz emociju, ka iespaidu pietiek lidz nakamajam sacensibam. Ari mus dazkart aicina dejot svetkos un pasakumos, parsvara ar vilkaciem. Mes pat ejam pie klana biedriem.

– Vai viniem tik loti patik tango? Dzirdeju, ka viniem loti patik to dejot, un jaunie?iem interese Dienvidamerikas dejas, bet uz pasakumiem aicinat tango dejotajus? Vini parasti visu dara visaugstakaja limeni.

– Vilkaciem patik ugunigas dejas, kaisles un emociju pilnas dejas. Un tango ir kaisles deja. Cik vel aizdedzino?s? Bet ir nepieklajigi uz pretenciozu tik?anos neaicinat pari, kas dejo amerikanu dejas. Bet tango ir iespejams. Tas ir kaisligi, tacu pieklajibas un cienas robezas. Jus pat nevarat iedomaties, ko piedzivojat, kad dejojat ar savu partneri kaut kur neaizmirstama vilkacu pasakuma, zale ir pilna ar viesiem un vini skatas uz jums un jusu partneri, nepacelot acis, tverot jusu kustibas. Gaiss vienkar?i tric reizem no vinu emocijam. Neaprakstama sajuta, es jums saku. Atklati sakot, es piekritu velreiz sajust ?o sensoro reakciju. Nu ziniet kadu nojausmu vini izdala, sakuma biju galigi stulbs, neko nesapratu, bet ar laiku pierod. Un musu izrades tiek loti labi apmaksatas. Pusmene?a laika sanemu tikpat, cik viena vakara un paris dejas.

– Oho! Un tu pati esi tads sikums,” Veronika atbildeja ar neaprakstamu intonaciju. – Paldies par adresi, es ie?u. Ja viss iet labi, vai varat ieteikt kur var nopirkt kurpes un terpu nodarbibam.

– Iedod man papiru, es to tulit pabeig?u. Pajautajiet Enriko par partneri, vin? pazist daudzus, kas mekle un var ieteikt. Bet pilnigs iesacejs jums nederes, tapec pastastiet Enriko. Preteja gadijuma vin? jums pasniegs vienu no tiem un samidis visas jusu kajas. Paludziet vinam zinat vismaz pamata kustibas. Mes, sievietes, macamies atrak.

– Sapratu, uzraksti veikala adresi. ?odien es do?os pie Enriko, jus rakstijat, ka vinam ?odien ir stunda. Vai tas ir centra? Vini man tur ieteica skaistumkop?anas salonu, un es taja pa?a laika do?os uz turieni.

– Es eju uz Dievietes salonu. Tur masiere veic dievi?ku sejas masazu. Un vinu ieti?anas ir dievi?kas, un vinu skulpturala kermena masaza. Ja, viss, kas viniem ir, ir dievigs, un cenas ir normalas. Man vajag idealu izskatu priek?nesumiem. Tapec es eju ka uz darbu. Salonu iesaku, vai vari uzrakstit adresi?