скачать книгу бесплатно
Kakis. Lieto?anas instrukcija
Jolanta Auzina
Dzivnieku draugs #1
Cilveki un kaki gadsimtiem ilgi ir dzivoju?i lidzas. Diemzel cilveki ne vienmer saprot savus milulus, tapec "attiecibas" rodas problemas. "Slikta" majdzivnieka uzvediba ir tikai meginajums kaut ko jums pazinot, un, ja kakis izmanto savas izsmalcinatakas metodes, tas vienkar?i nezina, ka citadi pieverst jusu uzmanibu problemai. Gramata stasta par majas pleseja patieso dabu un vajadzibam un palidz nodibinat komunikaciju starp kaki un vina cilveku.
Jolanta Auzina
Kakis. Lieto?anas instrukcija
Pirma sadala – Kakens
Ka izveleties kakenu
Iespejams, jus jau tagad esat nolemis, ka vairs nevarat dzivot bez kaka. Jums steidzami nepiecie?ams pukains bandits, kas jusu dzive ienestu prieku un jaunu atbildibas limeni. Kakis ir pa?pietiekams dzivnieks, tacu tam patik, ja par to rupejas; tas nepalaidis garam iespeju apsesties cilvekam uz kakla un pakarties. Tapec ir verts sagatavoties cetrkajaina laupitaja paradi?anai. Vismaz iegadajieties baribu, blodas, pildijumu, pakai?u kastiti un skrape?anas posteni. Varetu ?kist, kapec trissimt gramu smagam kakenam vajag tik daudz mantas? Fakts ir tads, ka dzivnieks netiks gala ar nepiecie?amibu curat tualete un sedet pie galda, prasot instrumentus, lai sagrieztu kotleti. Kakis, lai ari ir mazs, bet vinam ir jabut personigam mantam, lai dzivotu pienacigu dzivi maja. Turklat ?iem dzivniekiem patik, ja kaut kas pieder tikai viniem vieniem pa?iem. Zinama mera kaki ir egocentriski saimnieki, kuriem nepatik, ja vinu mantas izmanto kads cits.
Kad lemums ir pienemts un esat sev teicis «drizuma mana dzive bus kakis», ir verts padomat par ?kirnes izveli. Kaki ir loti dazadi pec sava temperamenta: ir mazak aktivi, ir vairak. Dazi nevar pastavet vieni noslegta telpa, un kadam, gluzi preteji, nepatik kompanija. Izveloties kakenu, palaujieties uz savu temperamentu un gimenes dzivesveidu. Ja esat aktivs un jums ir berni, jums, visticamak, deres tadas pa?as temperamentigas ?kirnes kakeni: siamie?i, abesinie?i, bengali. Tie ir isti motori bez bremzem, kas un miru?i pacelsies, ja nepiecie?ams. Ja jusu gimene ir mieriga un klusa vai varbut jus dzivojat viens un jusu milakais hobijs ir gule?ana uz divana, tad iepriek? minetas ?kirnes, visticamak, nebus piemerotas, jo to hiperaktivitate jus nogurdinas. Viniem ir nepiecie?ama liela uzmaniba, tapec sede?ana kresla, izstiepusi kajas savas iecienitakajas cibas, jums nederes. Pie ?ada dzivesveida mes ieteiktu klusakas ?kirnes, kuru aktivitate nav tik izteikta: britus, eksotus un persus. ?ie kaki nebakstisies pa griestiem un neslepos pa sienam, tacu tas nenozime, ka vini visu dienu gul uz spilveniem un nekustina kepas. Kaka saimnieka uzdevums ir izveidot harmonisku strukturu, kura visi iesaistitie ir apmierinati.
Parunasim par to, kam japiever? uzmaniba, iegadajoties kakenu. Loti iesakam apmeklet maju, kura dzivo jusu nakamais majdzivnieks, lai noskaidrotu tas lietas, kas velak palidzes jums izdarit pareizo izveli. Vispirms pieversiet uzmanibu videi, kura kakens tiek turets. Tiriba ir veselibas atslega, jusu nakamajam majdzivniekam jadzivo labos apstaklos. Ieejot telpa, kura tiek tureti kakeni, nedrikstetu dzirdet skabu smaku, kuras avots visbiezak ir caureja. Ja dzivnieki tiek tureti grupas, infekcija izplatas diezgan atri. Ja sajutat ?adu smaku vai redzat, ka viss ganampulks ?kauda un burtiski uz kepam apvila smardus, esiet modri. Panemot kakenu no ?adas vietas, jums jebkura gadijuma bus jarupejas par ta arste?anu.
Ja iespejams, butu labi apskatit kakena vecakus. Ieraugot vinus, jus varesiet saprast, ka kakens izaugs: ta uzvedibu, aptuveno izmeru un ?kirnes ipa?ibas.
Loti svarigi ir novertet apstaklus, kados dzivnieki tiek tureti. Jums vajadzetu satraukties, ja redzat, ka kakeni sez buri un sazinas tikai ar braliem, masam un mammu. Butiba ?ados apstaklos vini ir atstati pa?i sev. Ir loti svarigi, lai mazuli jau no dzim?anas tiktu socializeti ar cilvekiem, kas par tiem rupejas, jo tie?i ?aja perioda, no cetru lidz astonu nedelu vecumam, tiek likti pamati kaka nakotnes attiecibam ar cilvekiem. Nepietiek tikai iztirit pakai?u kastiti un piepildit blodas ar baribu, ar kakenu ir jaspele, jagludina un japaslave, jarikojas ar vinu ka ar mazu bernu. Tikai tada gadijuma no mila kakena izaugis majas manipulators, kuram patik sedet uz rokam. Ja cilveks mazuliem pieversis maz uzmanibas, tas novedis pie ta, ka dzivniecin? nakotne slikti pardzivos saskarsmi ar cilvekiem un, visticamak, parvertisies par nedraudzigu introvertu, kur? ir piekeries savai personai, nemil cilveku sabiedribu, un jebkur? glasti?ana vinam radis neaprakstamas ?ausmas uz agresijas robezas. Tapec pieversiet uzmanibu tam, cik cie?i jusu topo?ais majdzivnieks komunice ar cilveku, kura vin? dzivo.
Pieversiet uzmanibu ari tam, ar ko vini baro dzivniekus. Kakena veseliba ir noteikta un pateicoties uzturam. Ja pardevejs jums stasta: «Mes vinus barojam ar „Wiskas“ un vini ed», jums vajadzetu ?aubities, jo ar ?adu uzturu negaidiet, ka dzivnieks izaugs vesels un specigs.
Pienemsim, ka jus esat apmierinats ar telpu, kura tiek tureti kakeni: nav specigu smaku, dzivnieki ir mierigi un laimigi, vini ed labu baribu un ir aktivi. Jums jaapskata metiens un jaatrod kakens, kas atbildis ?adiem kriterijiem: mazulim jabut aktivam, sabiedriskajam, jaspele ar braliem un masam, nebaidas no sve?iem cilvekiem; vina kazocinam jabut spidigam, un vederin? nekada gadijuma nedrikst izskatities uzpusts; acim jabut tiram, bez izdalijumiem. Paskatieties zem astes, kakena pakalgalam jabut tiram, bez caurejas pazimem. No visiem velams izveleties visaktivako un pozitivako draugu, ar kuru kopa nodzivosiet visu vina muzu, un tas parasti ir 17—20 gadi. Jebkura gadijuma, izveloties kakenu, ieklausieties sava sirdi. Biezi gadas, ka, satiekot viens otru ar skatienu, jau no pirmajam minutem saprotat, ka tie?i vin? ir tas, kur? ar jums manipules visu muzu.
Pirma diena maja
Ja! Izveles mokas ir beigu?as, un drizuma jums bus skaists cetrkajains puika, kur? ienems vietu jusu sirdi un klus par galveno maja. Parasti kakena adaptacija jauna vieta aiznem tris dienas, tas ir aizraujo?s laiks visiem. Dzivniekam – tapec, ka parcelas uz nepazistamu teritoriju, un cilvekam – tapec, ka vinam ir jura papildu pienakumu. Kakena uzvediba majokli veidosies, galvenokart balstoties uz vina instinktiem, un prasmes un ari?kibas paradisies pakapeniski.
Kad parnesatajs ar kakenu tiek ienests maja, pirmais, kas ir jadara, ir janovieto to izoleta vieta. Neizvelciet dzivnieku ar varu, paradiet vinam savas istabas un pastastiet, kur ir tualete, kur virtuve un kur var skatities zinas «Pirmaja kanala». Jusu uzdevums ir nodro?inat majdzivniekam klusumu un mieru, lai vin? pec iespejas atrak pielagotos jaunajiem dzives apstakliem. Lai to izdaritu, ieradiet vinam nelielu istabu vai klusu vietu. Ja jums ir studio tipa dzivoklis, novietojiet transportieri, piemeram, virtuve un atveriet durvis. Kad kakens jutisies dro?iba, vin? pats iznaks ara, lai izpetitu teritoriju. Daziem kakeniem tas prasis nedaudz laika, un vini gandriz uzreiz pametis parvada?anas kastiti, lai izpetitu savu jauno majvietu, ?naucot apkart un lepni paceltu asti. Citi kakeni var but kautrigaki un tiem bus nepiecie?ams ilgaks laiks, lai pielagotos. ?adi kakeni no parnesataja uzreiz neiziet, vini dod priek?roku sedet iek?a un parliecinaties, ka ir dro?iba.
Blakus parnesatajam novietojiet blodas ar baribu un udeni, bet cita sturi – paplati ar pildijumu. Visam kakena dzivibas nodro?inajumam jaatrodas viena perimetra. Un pats svarigakais: nenovietojiet blodas netalu no pakai?u kastes!
Ja dzivnieks ilgsto?i sez transportlidzekli, panemiet rotalu stieni un viciniet to kakena tuvuma. ?ada veida jus parslegsiet mazula uzmanibu uz speli. Pakapeniski dzivnieks aizmirsis par stresu, kas saistits ar jaunu vietu, smarzam un sve?iem cilvekiem. Tiklidz kakens iedzilinas spele, aiznesiet mak?keri talak, lai vin? pamestu savu sleptuvi. Ta vin? saks iepazities ar jauno telpu. Ja vin? joprojam sez iek?a un nereage, atstajiet vinu kadu laiku vienu. Daziem kakeniem ir nepiecie?ams klusums, lai pielagotos.
Var gadities, ka kakens visu dienu sez parnesataja un tikai tad, kad satumst, sak uzmanigi iziet ara un izpetit teritoriju. Var gadities, ka mazulis iznak ara, pastaigajas pa istabu un pec tam paslepjas kada nomala vieta. Ta ir sava veida dzivnieka mitne, kur tas jutas dro?i. Laujiet mazulim izveidot savu sleptuvi – zem divana, kresla vai skapi.
Ir gadijumi, kad kakens ir tik kautrigs, ka to nevar izvilinat ara ar mak?keri, burkana peli vai karumiem. Tad ir verts meginat mazuliti izvilinat no sleptuves pa?am. Neuztraucieties, jus neesat nokeris glevu, vienkar?i vina pa?saglaba?anas instinkti ir tik specigi, ka vin? nespej domat par neko citu, ka tikai aizsargat sevi. ?aja situacija ir svarigi palidzet, nevis biedet. Kad kakenu izdabusiet ara, parceliet to uz kadu sturi. Jums nav nepiecie?ams nemitigi glastit mazuli un teikt: «Tev nedraud briesmas.» Tas nav jadara, lai jus varetu to glastit. Ticiet man, tas nepalidzes. Centieties kakenu iesaistit spele, lai medibu instinkts parvaretu pa?saglaba?anas instinktus.
Parasti pirmo dienu jauna vieta dzivnieks need, nedzer un neiet uz tualeti. ?adas uzvedibas iemesls ir stress. Vispirms kakis doma par dro?ibu un tikai pec tam par visu parejo. Tapec uz paris dienam atstajiet paliktni telpa, kur atrodas vina blodas un parnesatajs. Kad kakens bus apguvis visu dzivokli, varat dro?i parvietot vina tualeti uz jums ertu vietu, piemeram, vannas istaba.
Palidziet kakenam, paradiet vinam vina jauno mantu: gaiteni, gulamistabu, virtuvi, bet tikai pakapeniski, nevis visu uzreiz. Ticiet man, ka laika, kamer jus dzivosiet kopa, jusu kakis labak par jums zinas par visam sleptajam dzivokla vietam. Jus to sapratisiet, kad parmeklesiet visas istabas un plauktus, bet ta ari neatradisiet, kur ?im pukainajam banditam patik but vienam pa?am ar sevi. Un nav svarigi, vai tu skraidisi apkart kopa ar Korvalolu, sveroties par sirdi un kliedzot: «Mans Barsiks ir pazudis!» Vienkar?i Barsiks ir nolemis padomat par Visuma uzbuvi pilniga vientuliba.
Tik?anas ar berniem
Pirms mazula piedzim?anas lielaka dala majas kaku uzskata, ka pasaule griezas ap viniem. Tacu lidz ar mazula piedzim?anu prioritates mainas un gandriz visa uzmaniba tiek pieversta jaundzimu?ajam. ?aja laika nevajadzetu aizmirst par majdzivnieku, jo gimenes loceklu skaita izmainas radis stresu ne tikai jums, bet ari kakim. Centieties veltit laiku pukainim, sakiet, ka vin? ir labs, miligs un gudrs, pat ja tam ir loti viduvejas attiecibas ar patiesibu. Dzivniekam ir nepiecie?ama uzmaniba un milestiba, lai gan tas ne vienmer to izrada. Biezi vien topo?ie vecaki uztraucas, ka kaki var izradit agresiju pret bernu vai kaut kada veida vinam kaitet. Parasti pirmaja iepazi?anas reize kakis nelien ar apskavieniem pie berna. Drizak vin? bus nobijies, ipa?i, ja berns kliedz un raud. Tikai pec kada laika pukains atnaks pie sevis un saks petit un petit jauno objektu, kas paradijies, ka vin? uzskata, vina teritorija. ?aja bridi uzmanigi pietuvini jaundzimu?o dzivniekam, lai tas to apnirgst, un apluko ta reakciju. Ja majdzivnieks paliek mierigs un neizrada nekadu interesi, jums nav nepiecie?ams veikt nekadus turpmakus ipa?us pasakumus.
Ja dzivnieks nobistas, ieraugot bernu, un cen?as paslepties – tas nav slikti, bet, ja tas sukstas un izliek muguru, tad jasak iepazi?anas ar smarzam. Vispirms laujiet dzivniekam sajust berna lietas. Vinam tas nesagada nekadas briesmas un iepazistina vinu ar jauno gimenes locekli neklatiene.
Jus varat meginat apmainities ar smarzam. Piemeram, viens no vecakiem tur dzivnieku, bet otrs vecaks tur bernu. Tad pieaugu?ie apmainas priek?metiem, un kakim ir iespeja iepazities ar jaunam smarzam uz sava «veca» cilveka.
Nereti topo?as maminas uztraucas, ka kakis ienems bernam paredzeto vietu, piemeram, gultinu vai ratinus. Vinas visvairak baidas, ka majdzivnieks gules uz mazula, kamer vin? gul, un burtiski vinu noznaudzis.
Nav gruti atradinat neratnu kaki no gule?anas uz bernu lietam. Izmantojiet kadu no ?iem padomiem.
– Panemiet tuk?as 0,5 vai 1 litra plastmasas pudeles, sasieniet tas kopa pie kaklina, ievietojiet iek?a monetas vai krelles un ?adu noformejumu novietojiet uz berna gulvietas. Kad jusu kakis ieleks berna gultina vai ratinos, vin? piezemesies uz ?im pudelem. Pirmkart, vinam nepatiks skana, ko tas izdod perli?u un parmainu del, un, otrkart, kakis vienkar?i nespes uz tam erti iekartoties. Vislabak ?adas pudeles novietot gultina un ratinos mazulim vel pirms vina iera?anas gimene, lai kakis ?is vietas neaiznemtu, jo velak jums bus gruti izskaidrot, kapec uz tam pretende kads cits, loti kliedzo?s un ciksto?s.
– Panemiet tada pa?a izmera segu ka gultina un aplimejiet to ar abpuseji limlenti. Tad ielieciet to iek?a ar lipigo pusi uz aru. Kad kakis nolems ie?upoties mazula gultina un ieleks taja, vin? bus loti parsteigts, ka vina kepas atrodas uz lipigas virsmas. Ja dzivnieks ir labi audzinats, tas atstas teritoriju. Ja tas nav tik labi audzinats, tas sakuma cinisies un tad atstas teritoriju. ?ada uzvediba ir saistita ar to, ka 99,9% kaku nespej izturet lipigas virsmas. Protams, neatlaidigi individi meginas uzlekt velreiz, neticot ?adam trikam, bet parasti tre?aja reize kaki sapratis, ka lipigums nav pazudis, un teiks sev: «Es tie?am negribeju», pagriezisies un aizies, partraucot turpmakos meginajumus.
Neatkarigi no ta, vai esat to pamaniju?i vai ne, lielaka dala kaku baidas no maziem berniem. Zinatnieki ir nonaku?i pie secinajuma, ka berna rauda?anai ir augsts diapazons, kas kairina dzivniekus un rada nelidzsvarotibu vinu merotaja dzive. Tapec kakiem isti nepatik pavadit laiku pie kliedzo?iem berniem un vini cen?as pec iespejas atrak pamest istabu, atstajot cilvekus vienus pa?us ar savam problemam.
Iepazi?anas ar suniem
Pastav stereotips, ka kakis un suns ir nesamierinami ienaidnieki. Lidz ar to pastav neizpratne par to, ka iepazistinat divus preteju nometnu parstavjus un parverst vinu kopdzivi par «dolce vita». Mes velamies apliecinat, ka taja nav neka sarezgita. Jums nepiecie?ams nedaudz laika, pacietibas un, pats galvenais, – pareiza pieeja.
Ja kaka dzive ir paradijies suns, jums bus jastrada ka tulkotajam, jo ?ie dzivnieki runa pilnigi dazadas valodas. Iedomajieties, ka esat apprecejies ar arzemnieku un lielaka dala vina ieradumu un tradiciju jums ir sve?i un ne visai saprotami. Kaut ko lidzigu piedzivos ari jusu majdzivnieki, dzivojot kopa.
Patiesiba ?ie dzivnieki var but brini?kigi kompanjoni. Interneta ir jura video, ka kakis un suns kopa ?turme ledusskapi, meklejot edienu, kamer vinu cilveks ir aiznemts ar daramajiem darbiem. Un biezi vien kakis ir tas, kur? vada ?o kompaniju, bet suns ir tikai pazemigs izpilditajs. Un, ja pek?ni ?ie laupitaji tiek piekerti nozieguma vieta, kakim meistarigi izdodas radit vienaldzigu sejas izteiksmi, kamer suna acis lasama sirsniga atzi?anas un tuksto? atvaino?anas.
Nesapra?anas starp ?iem dzivniekiem rodas sliktas komunikacijas del. Pec dabas viniem ir at?kirigi «pamatnosacijumi». Tas, ka suna psihologija ir saasinata pec formulas «vajatajs – upuris», visu, kas skrien sunim priek?a, vin? uzskata par objektu, kas obligati janoker. Ja suns uz ielas ierauga skrieno?u kaki, vin? sak to vajat. Un kakis, ieraugot suni, uzreiz jutas ka upuris, parasti lieluma at?kiribas del. Pirmais, ko vinai saka instinkts, ir «raustit nagus». Ta ir nepatik?ana, jo kakis ar ?adu uzvedibu provoce suni. Ja velaties sadraudzeties starp abam «karojo?ajam» nometnem, jums japanak, lai kakis nejustos ka upuris un suns neuzskatitu kaka uzvedibu par aicinajumu medit.
To, cik at?kirigas ir ?is divas dzivnieku sugas, var saprast jau iepazi?anas posma ar radiniekiem. Pastaigas suni tuvojas, vicina astes, ?nauc viens otru visas pieklajigas un ne tik pieklajigas vietas, un ?eit vini jau ir labakie draugi.
Ja kakis ierauga savu radinieku uz ielas, tad par jebkadu draudzibu nevar but ne runas. Vina izpratne tas ir kaitigs kaimin?, ar kuru nav verts komunicet. Labakaja gadijuma vini viens otru apcupos un ?kirsies, sliktakaja gadijuma – saks kliegt un cinities, pieradot, kuram teritorija ir zalaka zale, bet pagraba peles treknakas.
Suni ?aja zina ir atvertaki pasaulei, pec dabas vini ir isti ekstraverti. Savukart kaki ir introverti no astes lidz ausim.
Kaku un sunu pieradina?ana vienam pie otra nav tik sarezgits process, ka tas var ?kist pirmaja bridi. Lai vinu iepazi?anas paraugtu speciga draudziba, jaievero vairaki ieteikumi.
– Apmaina ar smarzam. ?aja posma dzivnieki iepazistas bez vizuala kontakta. Panemiet divas lupatinas, ar vienu berzejiet kaki, ar otru – suni. Pec tam dodiet katram no tiem ie?naukt pretinieka lupatinu. Suns var naudet, kakis naudet, vai ari vini var to ignoret un turpinat nodarboties ar savam lietam. Dariet to vairakas reizes, lidz dzivnieki pierod pie otras personas smarzas. Vislabak ir atstat ?is lupatinas vietas, kur majdzivnieki labpratak atpu?as, lai katrs sanemtu sava «partnera» kabatlakatinu. Lidz ?im katrs no tiem dzivo pilniga parlieciba, ka vin? ir vienigais majdzivnieks.
– Vizuala iepazi?anas. Ja pec paris dienam redzesiet, ka dzivnieki uz lupatinam ar sve?u smarzu reage mierigi vai vispar neizrada par tam interesi, varat meginat iepazistinat majdzivniekus vizuali, aicinot tos uz vienu istabu. Svarigi, lai suns ?aja bridi butu uz pavadas, bet kakis – briva daba. Paludziet kadam palidzet, jo dzivnieki bus jaatdala dazados sturos. Kadam bus jasez kopa ar suni, parliecinoties, ka vin? ir uz pavadas un ka vinam ir lidzi karumi. Otra persona ?aja laika megina kontrolet kaki. Kad kakis saks parvietoties pa telpu, uzmanigi verojiet suni: ja vin? mierigi reage uz jauna objekta kustibu, viss principa notiek labi. Ja suns uzvedas agresivi un klust parlieku nervozs, jums vajadzetu vinu pavilkt par apkakli, iedot gar?igu karumu un paradit, ka jus esat vaditajs, kas kontrole procesu. Pie ?adas reakcijas varat izmeginat ari vienu no citam apmacibas metodem, ko sauc par «snapina?anu». Jus lauzat pirkstus bridi, kad suns atbilsto?i reage uz kaki, un uzreiz pec tam dodat vinam kaut ko gar?igu, lai pastiprinatu ?o reakciju. ?adas darbibas jaatkarto vairakas reizes. Kada bridi suns sapratis, ka vina pareiza uzvediba un klik?kina?ana tiek apbalvota, un parstas uztvert kaki ka medibu objektu.
– Veidojiet jaunus nervu savienojumus. Katru reizi, kad nesamierinamie ienaidnieki satiekas, attalums starp tiem jasamazina. Pec ?adam sesijam ieteicams laut katram dzivniekam iz?naukt vietu, kur pirms tam sedeja vina ienaidnieks. ?ada veida tie spes salidzinat tas virsmas smarzu, uz kuras nesen bija novietota kaimina pakala, ar lupatas smarzu, un vinu smadzenes saks veidot jaunus nervu savienojumus.
– Kaka personiga telpa. Ir loti svarigi, lai kakim vienmer butu vieta, kur paslepties no suna uzmanibas un, ko tur runat, ari no cilveka. Ja suns tik?anas laika pek?ni iegriez kaki sturi, kakim jabut iespejai izklut un paslepties nezinama virziena, velams, kaut kur augstak, lai suns nevaretu vinu sasniegt.
Laujiet dzivniekiem regulari tikties, un ar laiku vini pieradis viens pie otra.
Ir gadijumi, kad suns nespej samierinaties ar kaka klatbutni sava dzive un sak ti?am iebazt vinam kocinu ritenos. Piemeram, vin? sez blakus pakai?u kastitei, blokejot kakim piekluvi tualetei. ?aja gadijuma cilvekam vajadzetu iejaukties ?ajas sarezgitajas attiecibas, preteja gadijuma kakis atradis klusu vietu, kur tikt gala ar savam dabiskajam vajadzibam, un ticiet man – kaka izvele jums nepatiks. Ja jusu suns patie?am iesaistas ?ada tualetes terora akta, norobezojiet pakai?u podinu ar mini zogu, kuru kakis var viegli parlekt pari, vai parvietojiet to uz nomalaku vietu, kur suns vienkar?i nevar ieklut.
Kutsmite nav vienigais lidzeklis, kas var kaitinat kaki. Suni ir loti atjautigi. Suns var sakt gaidit kaki pie ediena blodas. ?ada gadijuma risinajums ir vienkar?s: novietojiet kaka ediena blodas augstaka limeni, piemeram, uz galda virsmas vai uz palodzes. Kakim nav tik svarigi, kur atrodas bariba, galvenais, lai bariba tiktu nemta klusa vide. Otrs limenis baro?anai, rotalam un pakai?u kastitei ir ists ieguvums, lai kakis justos dro?i.
Diemzel suna infrastrukturu uz otro limeni parvietot nevar. Tapec, ja kakis saks atklati iebiedet suni, pedejam naksies ar to samierinaties.
Musu svarigakais padoms – izradiet mazliet vairak rupju un uzmanibas abiem dzivniekiem, un vini izaugs par istiem draugiem, kuri var dalit vienu blodu diviem, uztraukties viens par otru, draudzeties pret cilvekiem un gulet aukstos vakaros uz rokam.
Otra sadala Dzivnieku izcelsmes produkti
Ievads
Pedejos gados lolojumdzivnieku produktu tirgus ir ieverojami pieaudzis. Plaukti ir parpilditi ar rotallietam, blodinam, skrapejumiem un pakai?iem. No vienas puses, piedavajuma pieaugums ir lielisks, jo ir liela izvele un var iegadaties lietas, par kuram iepriek? neiedomajaties. Tacu, no otras puses, pastav divas problemas. Pirma ir ta, ka daudzveidiba nenozime kvalitati. Otra problema ir ta, ka vairums produktu jusu kakeniem ir pilnigi neinteresanti, bet jus to saprotat pec tam, kad nauda jau iztereta vel vienai rotallietai vai skrapetajam. Divaini, vai ne?
Fakts ir tads, ka razotaji vairuma gadijumu nepretende uz kakiem, kuri neiet iepirkties un netere naudu, bet gan uz cilvekiem, kuri perk majdzivnieku preces. Un to, kas jums ?kiet pievilcigs, jusu majdzivnieks var vienkar?i ignoret. Rezultata budzeta ir caurums, kakis nav apmierinats ar rotallietu, jus esat sarugtinats un jautajat zoopsihologam, kas ir noticis, jo «mak?kere» kakim ir tik spilgta un gandriz nemaz ne?kiet, ka smarzo pec razo?anas cehiem Kina.
Rotallietas
Rotalnodarbibas ir butiska kaka dzives sastavdala. Lielakajai dalai majdzivnieku ir tik daudz rotallietu, ka vini ir pilnigi spejigi izveidot
atvert savu veikalinu un gut pelnu. Tacu, neraugoties uz ?o daudzveidibu, daudzi dzivnieki nespele ar to, ko viniem noperkat. Kapec ta notiek? Lielaka dala cilveku vienkar?i nezina, ka izveleties rotallietas kakim. Uzzinasim, ko iegadaties, lai jusu milulis cikstetu no prieka ka pele, kas atrada isako celu uz noliktavu ar graudiem.
Vispirms jaatceras, ka kaki ir pleseji un medibas tiem ir ne mazak svarigas ka, piemeram, miegs. Tapec veikala iegadatajam rotallietam jaklust par sava veida laupijumu, kas tam jaatrod, janoker, janoker, jasaple? un jaaiznes.
Visus kakus var iedalit tris grupas atkariba no ta, ka un ko tie labpratak medi dabiskaja vide. Pamatojoties uz ?im grupam, mes sadalisim rotallietas, kas bus piemerotas tie?i jusu pukainajam kakim.
Pirma grupa ir tarantula kaki. Tiem patik kapt augstak, lekt augstu un labpratak medit to, kas lido debesis: taurinus, kukainus un putnus. Padomajiet par dainu. Ar kadu lepnu skatienu kakis jums atnesa noslicinatu putnu! Tulit radas doma, ka gimene bada nemirs.
?ai kaku grupai ir ideali piemerotas rotallietas, kas atdarina putnus un kukainus. Piemeram, mak?kere ar spalvam gala. Ta lieliski atkarto putnu kustibas. 99% gadijumu mak?kere ar spalvam aizrauj visus kakenus putnu kerajus.
Mu?ina ir viena no ?is grupas kaku iecienitakajam izklaidem. Ta ir ta pati mak?kere, kas beidzas ar mak?kere?anas auklu, un tas gala ir piesieta neliela «manekle» cilveka naga lieluma. Ta imite daba lidojo?o odzu vai kukainu kustibas.
Vel viena rotallieta, kas patiks tarantuliem, ir mak?kere ar smilteni. Princips ir tads pats ka mu?as, bet gala ir ?upojo?i sparnini, kas imite smadzenes. ?is rotallietas triks ir tads, ka ta atkarto liela kukaina kustibas un izdod lidojo?o sparnu skanas.
Otra grupa ir pelu kaki. Tie nav ipa?i lekajo?i, bet ir skrejo?i. Tam patik gaidit, tam peles, zurkas un kurmji – vislabakais medijums.
?is grupas parstavji dod priek?roku rotallietam, kas parvietojas pa zemi. Piemeram, miksts, 10—15 cm gar? tarps, kas pieskruvets uz mak?kerauklas. ?ada rotallieta imite rapulu kustibas.
Peles dievina gandriz visi kaki. Tacu zooveikala ir gruti atrast labu grauzeju. Svarigi, lai rotallieta pec izmera un materiala pec iespejas vairak lidzinatos dzivai pelei. Vislabak, ja ta ir maza un izgatavota no dabigas kazokadas, piemeram, tru?a kazoka. Un, ja peles iek?puse ir pasleptas ruco?as bumbinas, kakis nekad neatvadisies no ?ada laupijuma.
No labam rotallietam varam ieteikt ari mikstas zurkas. Razotajam patik ielikt iek?a nedaudz kakumetras, ko vairums kaku vienkar?i mil.
Tre?a grupa – jaukta tipa kaki. Viniem patik medit gan peles, gan putnus. Tam deres visas iepriek? aprakstitas rotallietas.
Var gadities, ka esat iegadajies savam milulim rotallietas, pamatojoties uz ta tipu un velmem, bet vin? ar tam kadu laiku spelejas, bet pec tam parstaj. Fakts ir tads, ka vinam tas apnik. Neuztraucieties, jums nekas nav jaizmet, jums nav jaskrien uz veikalu pec jaunam rotallietam. Panaciet, lai kakis uz kadu laiku partrauc apnikt ar kaitino?ajam rotallietam. Atrodiet kasti, uzraksti to «tikai kakim» un ielieciet taja visas peles, tarpus un mak?keres, par kuram kakis ir zaudejis interesi. Pec aptuveni divam vai trim nedelam atkal iznemiet tas ara, paradiet kakim, un vin? bus parliecinats, ka vina priek?a redz kaut ko jaunu. Interese atkal pamodisies.
Velamies verst uzmanibu uz to, ka rotallietas, kas vienkar?i gul kaste, kakim nav interesantas, jo visu, kas nekustas, dzivnieks uzskata par nokerta upura liki, kas nav vina uzmanibas verts. Kapec kert kaut ko tadu, kas neizrada dzivibas pazimes? Tam nav jegas. Lai ieinteresetu dzivnieku, nedaudz piepuleties un atdzivinat ta «tarpus».
Dazi vardi par lazera raditajiem kakiem. ?eit ir divas nianses. No vienas puses, ta ir brini?kiga rotallieta, jo cilvekam nav japieliek papildu pules. Gulot uz divana, iesledziet lazeru, kakis dzen staru, un jus ?aja laika ienemat horizontalu stavokli. Bet, no otras puses, kad kakis noker upuri, vina smadzenes sanem signalu, ka medibam janoved lidz logiskam noslegumam, proti, kepas saspiez nelaimigo upuri. Spelejot ar lazeru, mes saprotam, ka kakis neko nesanems. Ja, stars kustas, dzivnieks megina to nokert, bet medibas galarezultats ir nulle, kakis fiziski nespej saspiest sarkano punktu kepas. Kad tas to ir satveris, jus vai nu novirzat lazeru, vai izsledzat to. Spelejoties ar lazera raditaju, kakis ir izkustejies un izterejis savu energiju, kas, protams, ir labi. Tacu mes psihologiski traumejam dzivnieku ar ?adam neaugligam medibam. Majdzivnieks nesasniedz merki – objekts netiek nokerts un noslicinats. Rezultata kakim no ?i procesa nav nekadu pozitivu emociju un vin? ir tikai nervozs.
Ka ieintereset majdzivnieku jauna rotallieta? Visbiezak mes spelejamies ar kaki nepareizi: stumdam objektu, kas ir liela kluda. Jusu draiskulitim vai zurkai vajadzetu atdarinat medijuma uzvedibu savvala. Gravis medz begt prom no kaka, nevis uzbrukt tam tie?i deguna. Piemeram, jus esat panemis putna rotallietu. Izveidojiet iespaidu, it ka tas paceltos un nosestos. Ja jusu miluli piesaista tarps uz mak?keres, jums nav nepiecie?ams to vicinat vinam seja, tarpi rapo, nevis lido. Majdzivnieks vienkar?i pagriezisies prom no rotallietas ar izteiksmi: «Kad tas beigsies? Kads jau aizdusiniet ?o tarpu, lai tas man nelien man priek?a.»
Piemers, ka pareizi ievilinat kaki spele: izvietojiet vairakas kastes pa istabu un parvietojiet tarpu pa tam ta, it ka tas raptos pa zemi ar ?ker?liem. Ticiet man, ?ada speles strategija ieintereses jusu miluli.
Spelejot ar kaki, nedrikst veikt straujas kustibas. Ja jusu rokas ir mak?kere, parvietojiet to vienmerigi no vienas puses uz otru. Jus tacu neesat nonacis pie mak?kere?anas, kur jums ar visiem lidzekliem ir jauzker karpa.
Speles laika daudzi cilveki liek kakim lekat uz aug?u un uz leju. Protams, ta uzbuve paredz, ka dzivnieks var ienemt augstumu, vairakas reizes parsniedzot savu augumu, tacu neaizmirstiet, ka kakis nav kengurs.
Un vel viens svarigs punkts: spelejoties ar kaki, jadod vinam iespeja nokert upuri paris vai tris reizes. Fakts ir tads, ka savvala dzivnieks veic videji 14—18 meginajumus iegut baribu, bet tikai 3—4 ir patie?am efektivi. Centieties, lai majas jusu kakis neatpaliek no videjiem statistikas raditajiem.
Dazi vardi par majdzivnieka veselibu. Biezi vien majas kakiem ir liekais svars, un parmeriga aktivitate rotalas kaite vinu veselibai. Ja pamanat, ka speles laika kakis atveris muti un izstiepis meli, tas nozime, ka dzivnieks sacis izjust parmerigu slodzi. ?aja bridi speli labak partraukt. Kakis ir sprinteris, kas lieliski starte isas distances, tacu ?adu tempu tas nevar noturet ilgsto?i. Pietiek ar 15 minu?u ilgu aktivu leka?anu un mak?kere?anu.
Meri?ana ir svariga it visa, un speles jo ipa?i. Neaizmirstiet, ka majas kakis ir slinkaks, atrak nogurst un kopuma ir mazak pielagojams neka ielas kakis, jo visu sava dzive ir sanemis no cilveka.
Skrapejamie stabini
Kakiem ir viens greks. Daziem no viniem loti patik plest mebeles. Pirms daziem gadiem mums nebija ne jausmas, ko ar to darit. Labakaja gadijuma vini atnesa kakim balki vai koka gabalu, tacu triks ne vienmer izdevas. Musdienu kaku pasaule ir pilna ar dazadiem skrapejamiem stabiniem, lai pasargatu jusu maju no asiem nagiem. Ja ?is priek?mets tiks izvelets pareizi, gimene saksies idille, ka multfilma «Prostokva?ino», kad pastniekam Peckinam iedeva velosipedu un visi varoni izelpoja. Atcerieties, ka vin? teica: «Kapec es biju kaitigs? Jo man nebija velosipeda.» Tas pats stasts ir ar kakiem. Vini sabojas ipa?umu, lidz viniem bus ista skrapejama stabina. Izdomasim, kapec dzivniekiem ir vajadzigs ?is priek?mets?
• Tiri fiziologiski skrapejamais stabs palidz kakim atbrivoties no atmiru?ajam nagu kartam, kuras, iespejams, ne reizi vien esat atradis uz gridas. Turklat vina noslipe naga garuma. Bet tas nenozime, ka pukainajiem kakiem vispar nav jagriez nagi.
• Kad kakis asina nagus, tas nodod informaciju savam kaiminam, kur?, vinaprat, gul un redz, ka sagrabt teritoriju. Asinajumi lauj otram kakim saprast, kur? ir priek?nieks un kur? sarga teritoriju.
• Relaksacija. Vai esat ieveroju?i, ka kakis, iebazot nagus, uzreiz izstiepjas? ?i ir sava veida kaku joga, kas lauj majdzivniekam pareizi izstiept mugurkaulu un citas ekstremitates, lai mazinatu spriedzi un atslabinatu.
• Emociju nodo?ana. Kad jus atgriezaties majas un kakis skrien jums preti, vin? vispirms berze gar jums, un pec tam uzreiz var doties asinat nagus. Tas nenozime, ka pukains tev saka: «Tu ?odien kaveji, cilvek, tu pavisam aizmirsi, ka man ir pienacis laiks vakarinot, es tevi saplesi?u lidz Lielbritanijas karogam, tu egoiste.» Tas nozime, ka vin? ir patiesi priecigs jus redzet un nodod pozitivas emocijas, skrapejot skrapejamo stabinu. ?is ir sava veida sveiciens no kaka.
• Bet, ja dzivnieks, pieradis pie skrapejama staba, pek?ni jusu acu priek?a bez sirdsapzinas parmetumiem sak sabojat mebeles, tas liecina, ka kaut kur esat vinam kaut ko nodarijis nepareizi. Piemeram, vini lamaja kaki. Ja, dzivnieks to dara speciali, tadejadi iz?lakstidams no kermena negativismu.
Skrapejamos stabus var iedalit divos veidos: horizontali un vertikali.
Kopuma kaki dod priek?roku vertikalajiem, jo ir ertak izstiepties un paradit dazus trikus, ka ari atstat par sevi vairak informacijas.
Daziem cilvekiem patik horizontali, un daziem patik abi.
Ja jums ir ierobezotas finanses, labak ir iegadaties vertikalu variantu savam dzivniekam.
Ka izveleties skrapejamo stabinu? Pirmkart, kakim nav svarigi, kada krasa ir objekts vai kas uz ta attelots, pat izcilu lideru saukli. Vinai ir svarigi apmierinat dabiskas vajadzibas.
Skrapejamie stabi var but izgatavoti no kartona vai stabinu veida, kas ietiti virve. Ja nolemjat iegadaties otro iespeju, atcerieties, ka kolonnai jabut stabilai un pietiekami augstai, vismaz 0,7–1 metram. Biezi veikalos pardod loti isus, apmeram pusmetru garus. ?ads augums nav piemerots pieaugu?am kakim, jo vina nevares labi izstiepties uz ta. Zemie stabi ir piemeroti tikai kakeniem.
Ir svarigi, lai virves, kas apnem vertikalo skrapejamo stabinu, butu cie?i piestiprinatas pie limes, nevis metala skavam. Spilem ir labi japiegul, bet nedrikst iestregt. Ideals materials virvei ir kanepes vai dzuta, jo tas ir patikami drupinat.
Ja jums patik gatavot lietas ar savam rokam, meginiet izveidot savu skrapejamo stabinu. Panemiet koka stumbru, piemeram, berzu, un pieskruvejiet to pie saplak?na vai skaidu platnes. Konstrukcijai jabut stabilai, lai kakis to nevaretu notriekt, lai ka vin? censtos.
Tagad ir daudz kartona skrapejamo stabu. Neperciet parak mazu, preteja gadijuma jusu majdzivnieks tam nepieversis uzmanibu. Perciet kaut ko, kas ir piemerots dzivniekam. Ja izvelejaties horizontalo variantu, atcerieties, tam jabut stabilam, preteja gadijuma kakis taisis kuleni, nobisies un vairs netuvosies. Ir svarigi, lai dzivnieks varetu uz to balstities ar savam pakalejam kepam un izmantot priek?ejas kepas, lai skrapetu, cik vien tas ir iespejams.
Ka izveleties pareizo kartona skrapejamo stabinu? ?i ierice tirgu paradijas ne tik sen, lai gan Eiropa un Amerika gandriz visi kaku ipa?nieki pargaja uz kartona analogiem un ir loti apmierinati. Tie izskatas estetiski pievilcigi, viegli ieklaujas interjera, ir diezgan viegli, tos var parkartot jebkura vieta un panemt lidzi cela vai uz lauku maju. Un ?adi skrapejamie stabini kalpo ari ka kresls. Uznemums Artcarton uzsaka ?adas ierices razo?anu talaja 2014. gada. Vini mums teica, ka diemzel uz ?o produktu neattiecas sertifikacija, ko negodigi razotaji izmanto, dazkart izgatavojot tos no gandriz jebkura. Tapec daziem dzivniekiem ir alergija pret materialiem, un pa?i skrapejamie stabi neturas ilgi.
Ka at?kirt labu produktu no slikta? Dro?ibas skrapejumi ir izgatavoti no celulozes kartona. Ta ir parstradata koksne, bez kimiskam piedevam, kas cita starpa tiek izmantota picu iepako?anai un piegadei mums. Citiem vardiem sakot, taja ir tikai koksne un PVA lime, kas ir atlauta pat bernu iestades. Celulozes skrapejamie stabi pec stipribas ir lidzigi kokam, tapec tie kalpo gadiem ilgi.
Bistams un neuzticams produkts ir izgatavots no kartona atkritumiem, kas sastav no kartona, papira, tipografijas tintes un limes paliekam. No ?ada materiala izgatavotiem izstradajumiem ir nepatikama, asa smaka, un, paklaujoties saules gaismai, lime sak iztvaikot, saindejot visu apkartejo.
Tapec rupigi izlasam, no kada kartona ir izgatavots skrapejamais stabin?, ja razotajs ?o informaciju ir noradijis. Ja ne, tad mes smarzojam produktus.
Krievija var dzirdet nepareizu priek?statu: «Tas ir manam laupitajam uz vienu dienu!» Protams, daudz kas ir atkarigs no razotaja. Dazi kartona skrapejumi pec paris mene?u lieto?anas faktiski klust nelietojami. Bet tie, kas izgatavoti no kartona atkritumiem, mirst, jo to ir loti viegli saplest. Bet, piemeram, Artcarton skrapejamo stabu kalpo?anas laiks ir veseli divi gadi. Un tas nav mits, tas ir parbaudits uz musu majdzivniekiem. Dizains ir izturigs, un no ta ir gandriz neiespejami noplest gabalu. Turklat mes stavejam uz ta ar rumpi, lai kaut ko dabutu no aug?ejiem plauktiem, un tas mus iztureja.
Vel viena ?ada skrapejama staba priek?rociba ir ta, ka ta poraina struktura lauj cirkulet gaisam, tas ir, smakas nekustesies, un pat novietojot to pie radiatora, siltums izies cauri.
