banner banner banner
Viņa kaitējošais pirkums
Viņa kaitējošais pirkums
Оценить:
Рейтинг: 0

Полная версия:

Viņa kaitējošais pirkums

скачать книгу бесплатно


– Pastasti man, kas notika? – Piever?os galvenajam jautajumam, saprotot, ka mums ?odienai pietiek formalita?u.

"Tas ir gimenes problemas," vina izdve?, glastot glazi ar labas rokas ik?ki. "Mans tevs gribeja, lai es apprecos, bet es to nedariju."

Vina apklust. Un es pienemu vinas iso paskaidrojumu.

Un viss butu labi, ja ne viena lieta.

– Tu tik loti negribeji, ka piedzeries bara un parguleji ar pirmo satikto cilveku? – Es vinai uzlukoju niknu skatienu.

Es velos vinu iedurt stiprak par to, cik atri vina aizbega no manis.

Ja mes nebutu nejau?i satiku?ies, vai mes kadreiz butu satiku?ies velreiz?

Diez vai.

Izlemusi visu musu abu vieta, vina neatstaja man iespeju. Man ?i attieksme nepatik.

Vina reage uz manu piezimi, pietvikstot un noversdamies.

Blondine iedzer malku no glazes, cen?oties noslept savu apmulsumu.

"Tam bija iemesli," vina izdve?.

Es naku vinai tuvak, apsezos un ielieku roku vinas celgalos.

Mes satiekam savus skatienus un uz bridi sastingst. Es nezinu par vinu, bet vina uzreiz liek man uzliesmot.

Nesapratu lidz galam, ko daru, ligavainis gatavojas nakt, es parcelos uz vinas celgala un saku to glastit. Vinas acis izbrina ieple?as, mute nedaudz paveras, bet vina neizdve? ne skanas.

Un es turpinu savus trikus, turpinot slidet arvien augstak gar iek?ejo aug?stilbu.

– Kas tu esi…? – Vina mirk?kina acis, meginot atrauties, bet es vinu noturu vieta.

– Tik specigi iemesli, kas lika jums pirmo reizi nodoties pilnigi sve?am cilvekam? – es parmeto?i paskatos uz vinu ar pussmaidu.

Es to iedarbinu un saku ar savam darbibam.

Ka es gribu tevi noskupstit. Vel labak, uzmetiet vinu uz ?i kafijas galdina, pie kura mes sezam, un saplesiet vinu gabalos tie?i uz ta.

Mani piedzima zvers, kad es vinu satiku, un tagad pieprasija turpinat ?o iso tik?anos, kura vina nomira tulit pec viena milestibas akta.

Un Alise ir apmaldijusies. Vinas lupas tric, piesaistot mani arvien vairak.

Kada mute.

Paspiediet mazliet, un vina man pastastis savu stastu.

Aiziet. Maza. pienemsim. ES ticu tavam spejam. Vai ari nesaki man neko, vienkar?i ludzu…

?aja bridi pie durvim atskan klauvejiens, liekot man atrauties no tam un atgriezties realitate.

Smuki.

Tiek zaudeti vizualie un taustes kontakti. Meitene atri savac domas un vinas acis paradas apnemiba.

Lai ari kur? tas butu, es vinu nogalina?u.

– Ja? – es skali saku, stavot pie divana un sastingusi viena poza, sakrustojusi rokas uz krutim.

– Atvainojiet, ka partraucu. Segmuzovs jau ir klat,” zino mans paligs, lukojoties uz situaciju.

Nebija pagajusi pat pusstunda. Parsledzos uz meiteni, kura ar glazi roka tric ka lapa.

"Vin? ir mazliet agrs," es pasmaidu, saprotot, ka puisis nolema saisinat laiku pirms tik?anas sakuma.

Ligava varetu par daudz izplapaties vai aizbegt… Visticamak, vin? no ta baidijas.

– Ja, vin? teica, ka planota tik?anas tika atcelta un vin? ieradas agrak. "Vin? ludz man to pienemt," paligs pamaj. – Vin? nav laba noskanojuma.

Lina, cirtaina blondine ar bobu, jau paris gadus strada par manu asistenti. Vina iemacijas atpazit manu apmekletaju noskanojumu un vienmer man vinu noskanoja iepriek?.

"Sliktakaja virziena," es pasmaidu. – Laujiet vinam pagaidit. Esmu aiznemts. "Es nevaru atraut acis no Alises."

Tagad vina izskatas ka iesprostots dzivnieks. Acimredzot nav gatava vinu satikt tuvako minu?u laika, vina bailigi skatas apkart, meklejot vietu, kur paslepties.

Elena pazud no redzesloka, un es pieeju pie Alises un pietupos vinai blakus.

"Vai nu tu man visu tulit pastasti, vai ari mes ejam pie tava ligavaina, un es tevi nodo?u vinam, ka soliju," es vesi saku.

Man nav laika. Vai nu tagad, vai laujiet tai ripot.

Vai es vare?u par vinu aizmirst, ja vina tagad pagriezisies un aizies?

Ne uzreiz.

Var but…

Diez vai.

To saprotot, es jau pardomaju iespejamas korekcijas sava plana, lai iekarotu ?o meiteni, kas ir gatava mainit taktiku tuvoties Alisei, kad vina sak runat. Vinas skatiens pazud, un vinas seja klust attalinata. Nelaimiga glaze parvietojas uz galdu un tiek tur aizmirsta.

"Mans tevs mani iedeva vinam par paradiem," meitene cukst, skatoties pa logu.

Es pamaju.

Tas notiek. Ik pa laikam satiku laulatus parus, kur vecaki savu meitu nakotni lema tikai par labu materialajai bagatibai. Tas ir slikti, bet ta notiek. Ta ir virie?u pasaule, meitene. Labak ir but bagata virie?a sievai, nevis kada turetai sievietei.

– Vin? piekrita segt zaudejumus un nemt mani par sievu, ja es butu jaunava…

Ak ka. Es skatos uz vinu ar jaunu skatienu, saku saprast, kas isti notika, kapec vinas ligavainis bija dusmigs un partrauca saderina?anos un vina aizbega no vina.

Ja, ?aja mazaja meitenite dumpigais gars aizeno visu piemerotibu. Iet un iekapiet gulta ar pirmo satikto cilveku, lai noslaucitu teta degunu?

Pa?vertejums ieverojami samazinas. Paldies Tev, darga.

Es uzskatiju sevi par diezgan izskatigu un iespaidigu virieti ar labu gaumi. Un tu samidi manu sirdi paris minu?u laika.

Labi, ka es gribu tikai tevi un neko vairak.

– Un tu…

– Es biju pret ?adu patvalu.

"Loti mulkigi," es gribu teikt, bet es atturu vardus. Viss jau ir izdarits, un Alise ?obrid neparprotami nav taja labakaja noskanojuma.

– Un cik? – uzdodu vienigo jautajumu, kas mani taja bridi interese.

Vina paskatas uz mani ar savu nomocito skatienu.

– Ko, cik? "Alise visu saprot, bet kaut kadu iemeslu del vina to velreiz parbauda."

– Cik tu esi verts? – sausi noskaidroju.

Meitene gatavojas. Vina jutas neerti, vina to var just. Bet kur iet? Jus jau esat ?eit.

– Cik Segmuzes dos tavam tevam? Cik daudz naudas jums ir nepiecie?ams, lai segtu visus savus paradus? – pievienoju skaidribu.

Vina iekoz lupas.

12. nodala

Es apsezos vinai diezgan tuvu un mes skatamies viens otram acis. Alise nover?as, nespedama izturet, bet man jau ir laiks sajust karstos iekares impulsus.

Diemzel es ne tik daudz gribu vinai tagad palidzet, bet gan velreiz vinu izdrazt. Un uz ta pa?a galda.

Interesanti, ja es vinu atpirk?u, vai vina bus gatava man pateikties?

It ka vina lasitu manas domas.

Alise piecelas, saknieba lupas un sarauc pieri.

"Miljons dolaru," meitene cukst.

"Ak," es atbildu un piecelos.

Dro?inatajs atri atstaj mani. Miljons dolaru ir ieverojama summa. Nav tada veida, lai metatos pa kreisi un pa labi. Interesanti, no kurienes Segmuzovs to dabujis. Vinam pieder tikai paris uznemumi.

Atceros kolekcionara ma?inu. Acimredzot tur ir kaut kads slepens bizness. Man tas bus japarbauda.

Mana skaista aizrau?anas izved mani no domam.

"Paldies par kafiju," saka Alise, pieceloties. – Paldies, ka iejaucaties. – Vina izdve?. "Es domaju, ka esmu nedaudz nomierinajusies …

– Vai tu esi parliecinats? – jautaju vinai, pienakdama tuvak. – Vai esat gatavs atgriezties pie sava ligavaina?

Ar vieglu launpratibu balsi uzdodu pedejo jautajumu, velreiz parbaudot vinu.

Es gaidu, ka vina nobisies un lugs palidzibu, un es ka princis balta zirga… klist apkart. Vina jautas grutak. Un es pado?os vinas parliecina?anai, jo es kustu no vinas lupam.

Es sanemu atru atbildi, kas mani satriec.

"Man nav izveles," vin? aizsmacis pamaj.

Nekas nav gatavs. Vina cen?as to neizradit. Drosmigs.

Maza, ko tu ar mani dari? Kapec es nevaru iedomaties neko citu ka vien velmi novilkt ?o kleitu no tevis?

Es panemu vinas plaukstas locitavu un pievelku vinu sev preti. Alise iespiez savu brivo roku man krutis, bet ne tik dedzigi. Es jutu vinas sievi?ko smarzu. Vinas kermena smarza. Jutu vinas konvulsivo elpo?anu, pievelku vinu vel tuvak, ar lupam sasniedzot vinas vaigu. Es tai viegli pieskaros.

Vina nedaudz tric, bet joprojam aizstav. Vin? ar savu mazo roku iespiez mani krutis.

Es maigi satveru vinas roku un partraucu visu pretestibu, maigi skupstidams katru vinas pirkstu pec kartas.

Es paskatos uz vinu, pamanot vajumu vinas skatiena. Vinai patik.

Vislabakais ir pievienot nedaudz kaislibas bistamajam sizetam ar vinas gaidamo ligavaini zemak.

– Vai tu gribi palikt pie manis? – Pacelu vinas zodu un ieskatos vinai acis.

Ko es daru? Miljons dolaru… Es varu iziret bezgaligi daudz prostitu un nopirkt tikpat daudz ?kistu jaunavu. ?i Alise nav tik daudz naudas verta.

Es pieliecos vinai tuvak, pieejot tuvak un pieskaroties vinas lupam. Piesardzigi, kautrigi, nevis pardro?i. Es dodu vinai iespeju sajust manu priek?likumu. Apzinies un izlem visu ?ajas sekundes pats.

Es tie?am esmu gatavs tam, ko tagad piedavaju.

Un vina nedaudz paver muti, dodot man iespeju iespraukties iek?a. Es satieku vinas meli un apmaldos ?aja telpa, jutot vinas kermena siltumu, jutot, ka vina pieliecas pie manis, jutekliska steiga piespiezas tuvak.

Kopa ar vinu es peldu prom vinas bezceribas karstaja bezdibeni, nomainot ?o negativo ar savu parliecibu.

Velku vinu sev lidzi uz divana, un vina padodas, vel nesaprotot manus nodomus. Pievelku vinu sev klat, norauju vinas kleitas siksninu un ar lupam pieskaros vinas plecam.

"Yan," vina vaid manas rokas, tik perfekti, ka mana sirds izlaiz sitienus, kad es uz vinu skatos. – Vin? mus gaida.

"Ja, mana darga," es atbildu, kritot vinai preti karteja skupsta un noraujot vinas kleitas otro siksnu. Gaisiga kleita nokrit lidz viduklim, paradot balto kru?turi, kuru atri un viegli novelku pec paris sekundem un paris parliecinatam kustibam. – Laujiet vinam pagaidit.

Tas ir tik gar?igi, ka tas pilniba satriec manu pratu. Biedrin? saplests ta, ka gatavs plest bikses.

Mana roka balstas uz vinas celgala un pamazam pacelas augstak… Alise nepretojas. Vina elpo skali un biezi, nedaudz paverot muti un vel vairak ievilinot mani ?aja kaislibas baseina.