скачать книгу бесплатно
– ES nespeleju. Nekad sava dzive neko tadu neesmu piedzivojusi un nesaprotu, ka man uzvesties, lai tu mani nebaiditu un neienistu. – vin? izplapajas.
– Esi tu pats. Manuprat, tas ir… jauki. – ragana atzinas.
Darena seja iedegas maigs, silts smaids. Vin? atpleta rokas, gaidot atbildi, uzskatot, ka Miras sirds ir vismaz nedaudz izkususi.
– Ne visu uzreiz, sparnotais. – meitene bija teloti sa?utusi.
– LABI. Atstasim ?o uz velaku laiku. Mes pat vel neesam atgriezu?ies, un es jau domaju, kur jus aizvest nakamreiz. Mes devamies uz restoranu tikai tapec, ka nezinaju, kas tev gar?o. Tapec nekavejoties pastastiet man, kas jus interese. Darens partrauca vinas domas. – Protams, iznemot mani. Vin? piebilda, vina acis mirdzeja, kad vina skatijas uz vinu.
– Silts vej?. – Mira pat nedomajot teica.
– Dievs, cik tu esi mil?! – vin? teica un apskava raganu pie sevis, nespedams izturet savas jutas.
Kamer Mirels meginaja aptvert tikko notiku?o, vin? nosedinaja vinu uz solina, joprojam turedams vinas roku. Kadu iemeslu del raganas sirds saka pukstet nikna atruma. Vinas tela veidota siena jau pa?a sakuma saplaisaja, un tagad ta ir pilniba sadragata. Un tas viss bija vina vaina. Ka viens pukis var iznicinat to, ko vina ir uzbuvejusi kop? dzim?anas?
– Tatad tas ir vej?. – Darens domigi ievilka. – Vai tu negribi lidot?
– Vai jus domajat, ka es nekad neesmu lidojis? Es negribu tevi apbedinat, bet es esmu ragana. Slotu es jau iegadajos, kad man bija septini gadi. – meitene atcirta.
– Tas nav viens un tas pats. Jums tas patiks, es apsolu. – vin? parliecinaja, redzot vinas skepsi.
Nedaudz sa?aurinajusi acis, Mirela piekrita, tacu vina bija zinkariga, ka vin? to izdaris. Darens ludza vinu uzgaidit mirkli un aplika savu jaku ap vinas vidukli, pirms pek?ni panema vinu rokas un uzlidoja debesis tik atri, ka vinai nacas cie?i satvert vinu, ne par ko vairak nerupejoties.
"Es pat neredzeju tavus sparnus." Jus varejat mani bridinat! – ragana bija sa?utusi, kamer vin? pasmejas par vinas meginajumiem cie?ak piekerties vinam. Pukis tikai noslepumaini pasmaidija un lidoja augstak, solot nakamreiz visu paradit.
Ragana vinam neteica, ka nakama reize varetu nebut, jo vinai patika ?adi lidot. Slota nebija ertakais parvieto?anas veids, lai gan ta bija pilnigi dro?a, tacu ilgi lidot ar to nevareja. Mirelle nevareja pateikt, kas bija ertak vai dro?ak Darena rokas, tacu ?i lidojuma butiba bija pavisam cita. Meitene saprata, ka sen nav lidojusi un bija aizmirsusi, cik skaisti ir nakti.
– Skaists. – vina cuksteja.
"Ja, tas ir skaisti…" puisis cuksteja, lai gan nekas apkart vinu neintereseja.
Irisa cereja dzirdet romantikas vai vismaz komedijas pilnu stastu, tacu diemzel vinas ceribas nepiepildijas.
– Pec tam mes mazliet pastaigajamies, un te nu es esmu. – Mirela pek?ni pabeidza.
“Cik genials stastnieks! Vina bija prom uz cetram stundam, un vina man teica trispadsmit vardus, lai dotos gulet. – Irisa bija sa?utusi.
– Tava pasaka sastavetu no diviem teikumiem. – princese noputas. – Labi, ja tu saki, ka nebija ne apskavienu, ne skupstu, tas nozime, ka ta ari bija. Ejam gulet. “Piesarkusi Mirela Irisai bija kaut kas jauns un lidz ?im nepazistams. – Ar tevi viss skaidrs, jaunkundze!
6. nodala
Nekaitigi sapni ka iepazi?anas veids un mazas palaidnibas
"Dazi ?eit ieradas tikai tapec, lai iepriecinatu savus vecakus. Lai gan apmaciba ?eit ir diezgan augsta limeni, iesiksteju?o aizspriedumu del pec skolas beig?anas tevi uztver ka turiga vira mekletaju, un pirmo iespaidu vairs nevar labot. Savas zina?anas un prasmes bus japierada vel ilgi. Es gribeju iemacit sapnot, bet “izredzes satikt labu dzivesbiedru ir parak mazas, lai lautos ?adam mulkibam”. – vina atkartoja mates vardus. Irisa atcerejas Ardanas izradi un ?ausminajas par velmi aizenot savas ieverojamas prasmes.
– Ka likums, “labie viri” dodas uz netiklibas un izvirtibas majam. Tomer ?o vietu biezi vien viegli aizmirst. Mirela nobolija acis. "Bet biezak jus tur sastopaties ar izcilam un gudram damam."
– Kad tev bija laiks? Un vina par to pat neteica ne varda. Saukta ari par draudzeni. – princese bija sa?utusi.
Sa?utis, atbildot uz smiekligajam apsudzibam, Mirela bija gatava tie?i tagad doties unikala piedzivojuma un jautaja, vai Ardana ir gatava viniem pievienoties. Savadi, bet kurators Batizs veicinaja vinu cie?o iepazi?anos.
Nebija palicis daudz laika, lidz pirmkursnieki iepazistinaja ar jauniem priek?metiem un attiecigi iepazina jauno meistaru, tapec tika nolemts vinus sadalit nelielas grupas pa septiniem lidz astoniem cilvekiem un katram pie?kirt atsevi?ku temu. Skoleniem pa?iem bija jasadala pienakumi, jaatrod informacija un japrezente visiem parejiem atsevi?kas nodarbibas. Katrai temai tika atveleta atsevi?ka diena, tapec uzsta?anas laikam nebija nekadu ierobezojumu. Tam vajadzeja but vinu parbaudes uzdevumam.
– Iesaku saprasties ar visiem sava grupa un darba laika nelikt citiem neerti. ?aja laika jus esat brivs no nodarbibam. Ertibas labad katrai grupai atveleju atsevi?kas telpas, uz kuram bija noraditi dalibnieki uz durvim. ?odien jus varat apspriest visus jautajumus un iet katrs savu celu. Beigsim ?eit.
Beidzot pedejas divas nedelas, ko studenti pavadija bezceriga garlaiciba, tika at?kaidita ar ko jaunu. Neviens nesaprata, kapec ?is nodarbibas bija vajadzigas. Diez vai kads nebija majmacibas. Ja puki kaut nedaudz intereseja klausities vairakas virie?a macitas disciplinas, tad visi parejie jau traki aiz garlaicibas. Kurators Batizs neizjauca kompaniju, kas bija izveidojusies ap pukiem, bet tomer ieklava vel vienu dalibnieku.
Sezot pie apala galda, Irisa veroja, ka visi ienem vietas, un meginaja atcereties kadas baumas par Ardanas gimeni. Vinai nebija informacijas par izciliem vinas gimenes nopelniem. Tapat ka daudzas citas meitenes, Ardana ?kita parasta, tacu pec vinu personigas sarunas vinu un Mirelu vairs neuztvera ka ienaidniekus, tacu neviens vinam ari neuzspieda ka draugus. Visi mierigi sadzivoja. Pec princeses noverojumiem, Ardanai izdevas klut par autoritati citu acis, un vini nesteidzas atklati konfliktet. Interesanti, neparasti, pareizi…
– Kada ir musu tema? – El jautaja.
– Jaizvelas pasakums, kas atspogulo tradiciju vai kulturu aizgu?anu no citam tautam.
Ardana ieteica panemt kaut ko no puku un cilveku vestures, kam visi piekrita, un Zars ieteica pirmo, kas vinam ienaca prata – legendu par naves dieva masu, kura vinu gaza.
"Es varu jums pastastit, ko mes zinam par ?o bezprecedenta gadijumu." – Serams teica.
Naves dievs Arns bija neiedomajami cietsirdigs un varens. Pec tam, kad vina masa radija specigus un gudrus pukus, vin? uzzinaja, ka Sevada valda nevaldama skaudiba un nepatika. Arns nespeja samierinaties ar to, ka specigas butnes vinu nepieludz. Vin? nolema atbrivot uz tiem savas dievi?kas dusmas, tacu nespeja notureties pie sava speka. Debess debesis triceja, pasaule sa?kelas, un postijumi nonaca ne tikai pukus, bet ari visas radibas. Sevada raudaja tik izmisigi, ka vinas asaras pamanija pats Aruns, kur? iepriek? tas bija pametis. Tad vin? paradijas un nolema sniegt palidzigu roku naves dievietei, tacu vin? pazaudeja galvu no Sevadas un nezinaja, ka dzivot bez vinas. Arns apvainojas, ka vina vinu iemainija pret kadu citu. Tad vin? atstaja ?o pasauli, panemot lidzi savas dusmas. Aruns palika pie savas milotas, un vini joprojam ta dzivo, mus verojot.
– Puki sakotneji pieludza dievieti? – Irisa jautaja.
– Ja. No pa?a sakuma mums bija viena dieviete, bet pec tam, kad Sevada un Aruns mums atsutija Lielo puki, mes sakam pielugt abas. – Serams atbildeja. Pec rakna?anas vinas galva princese nolema, ka vin? domaja puka imperatoru.
Ardana nolema piedavat savas spejas, lai rosinatu sapnus, bet diemzel vina nevareja atveidot skanas efektu, tapec vinai bija vajadzigas istas balsis. Kamer visi par to domaja, Mirela paspeja izplapat, ka vina varis dziras, lai saglabatu speku. Viniem atlika tikai izveleties aktieru telus.
"Es jau zinu, kas bus skaista naves dieviete." – ragana deva majienu, uzmetot skatienu draudzenei.
– Eh, es gribeju but dzives dievs. Tas butu romantiski. Darens skumji noputas.
"Vel viens vards, un jus iepazisities ar pa?u navi." – ragana vinu drumi bridinaja.
"Labi, mana bezsirdiga dieviete." – Vin? teica, nolaizot skumjas acis pret gridu, lai gan vina svetlaimigais smaids runaja pats par sevi.
– Jaapkopo vairak informacijas un jasastada scenarijs, tacu visam vajadzetu iet labi. Vienkar?i sadalisim lomas. Mums vajag tris, vai ne? – El jautaja, bet Serams pamaja ar galvu.
– Sevada, Arns un Aruns. Kur? vel? – Mirels jautaja, izdzirdot atbildi, ka bez dieviem vajadzigs ari Lielais pukis. Visi domaja, ko tie?i vin? darija.
“Dievi nevareja mus tie?i ietekmet un vareja tikai noverot un kontrolet apkart notieko?o. Ar to nepietika, lai atjaunotu patiesu mieru. Tapec Lielais pukis kluva par starpnieku starp cilvekiem un dieviem. Mes zinam tikai to, parejais ir noslepuma tits, un daudzi veletos no pirmavotiem uzzinat, kas isti notika, bet diemzel tas nav iespejams.
Ta sakas vinu neaizmirstamie meginajumi. Zar kluva par naves dievu, Elsu kluva par Arunu. Serams sanema Liela puka godu. Kur? varetu par to ?aubities?
– Meginiet iejusties ritma. Es nevaru visam izsekot un joprojam pielagoties jums. Man jakontrole visi parejie procesi. Tapec, ludzu, meginiet ierasties laika. – Ardana bija nedaudz nokaitinata, visi jau bija noguru?i no neskaitamajiem meginajumiem visu padarit perfektu, ka katrs sava galva iedomajies.
Diemzel meginajumu laika nemitigi radas kadas problemas, un, ja sakuma bija kluda viena vieta, un vini to izlaboja, tad radas cita, pavisam cita vieta, kas iepriek? ?kita nevainojama. Ta rezultata Mirela un Ardana viens pec otra saka zaudet pacietibu, un ragana sedeja, smagi nopu?oties un klusi skatijas ara pa logu. Vina aktivi sacereja lastus.
Biroja plosijas maksliga tumsa, un tikai magija to izkliedeja, izgaismojot improvizeto skatuvi. Visi ar apbrinu veroja risinamo dramu. Balsis lieliski sapluda, un Ardanas burviba bija lieliska. Parejie bija atbildigi par publikas taustes sajutam. Meginajumi nebija velti.
Luk, skaista Sevada smaidot vero savus sparnotos radijumus. Pec tam visi redz, ka Arns zaude kontroli un neapmierinatibu. Spriedze aug. Visas dzivas butnes vareja piedzivot raditaja speku. Ka vinu par savu ricibu parnem rugtums un kauns, bet vin? pie visa vaino masu. Aruns, kur? reage uz Sevadas izmisuma asaram, brala izraidi?anu un vinu kopigo radi?anu – Lielo puki, kur? nolaizas uz zemes un klust par savienojo?o saiti.
Sekoja perkona aplausi, un vini jutas lepni un beidzot vareja izelpot – vinu cie?anas oficiali bija beigu?as. Batizs pat atrada spekus visus uzslavet un teica, ka skoleni paveica labu darbu.
"Jusu miksturas patie?am dara brinumus." Paldies. – Ardana pateicas raganai.
– Meitenes, varbut varam kaut kur pasedet un svinigi nosvinet savu pirmo uzvaru? – Irisa ierosinaja.
– Kapec jusu planos nav ieklauti zeni? Darens sudzejas.
– Meitenes, plani mainas. Iesim meklet pui?us ?im vakaram. – Mirels iejaucas.
– ES jokoju. Protams, jus velaties but viens. Mes netraucesim un nesabojasim jusu meitenu tik?anas. Sarikosim savu vakaru, vai ne? – Vin? skabi uzsmaidija savam bralim Elam un Zaram, stavot mazliet mala.
– Nedaudz velak dosimies meklejumos, tagad tie ies pec slikta scenarija. Ejam. Mirelle cuksteja meitenem, uztverot Darena neapmierinato skatienu, kuru vina tomer pilniba ignoreja.
Galdini cetriem, jauks interjers, atverta koka terase otraja stava – konditoreja bija majiga un svaiga. Ardana ieteica doties ?eit, un meitenes neatrada iemeslu atteikties. ?i iestade, kas atverta pavisam nesen, jau ir kluvusi slavena daudzu cilveku vidu. Deserti ?eit bija katrai gaumei un, pats galvenais, par pienemamu cenu un, visticamak, bija paredzeti vidus?kirai, nevis vietejas aristokratijas virsotnem. Ilgtermina tas, iespejams, varetu atbalstit jaunu uznemejdarbibu. Salidzino?i grutak ir iepriecinat izveligo eliti, kas viegli pariet uz kaut ko jaunu, neka cilvekiem, kuri piekeras noteiktiem sikumiem, piemeram, pieklajigs un smaidigs viesmilis, skaista vide, erta atra?anas vieta, desertu gar?a dazkart nespeleja. galveno lomu, bet ?eit vin? bija pari visam uzslavam.
Edienkarte bija daudz dazadu vienumu, kas lika meitenu acim aizrauties. Sakuma vini nolema izveleties smalkas putu kukas ar dazadiem pildijumiem, kas parklatas ar veluru un dekoretas ar svaigam ogam, rivetu balto ?okoladi un iglis lapam. Apbrinojamo biskvita gar?u spilgti papildinaja ogu skabums. Taja pa?a laika meitenes izbaudija sarunu un dzera parakstu vasaras teju.
– Meitenes izradija savus milulus, vinas bija tik milas. Es ari gribu pukainu. – Ardana sudzejas.
“Ar viniem ir daudz ne tikai priecigu brizu. Jums bus jatiek gala ar vina navi, un, ja vin? pek?ni saslims, vin? nevares pateikt, kas tie?i ar vinu notiek, un jus lenam traksi no raizem. Tos nav iespejams salidzinat ar berniem. Ar ?iem “pukainiem” ir daudz grutak.
"Vai jus domajat, ka ir vieglak tikt gala ar bernu?" – Ardana brinijas.
– Tatad jus neesat meginajis sajaukt ar jaundzimu?o kakenu. – Mirela vinu nosodija. – Viss ir aptuveni vienads, tikai isaka muza del atrak. Pazistamie dzivo tik ilgi, cik vinu saimnieks, bet tas diemzel neattiecas uz parastajiem dzivniekiem.
– Tas viss, pietiek! Jus tikai dodat vinai iemeslu nevajadzigam raizem un raizem. Cilveki netic, kamer tas ar viniem nenotiek. ?i ir aksioma. – Irisa teica, uz ko Mirelle tikai nobolija acis, izmeginot kadu gabalinu no jaunas kukas.
Ardana nolema mainit temu, jautajot, vai meitenes doma, ka nevares satikt vecakos skolenus, pirms tie tiks sakartoti. Mirelle paraustija plecus un aicinaja vinu doties pie viniem, ja vina to tik loti velas. Ragana nemaz nesaskatija problemu. Irisa nevareja iedomaties, ka vinas draugs varetu ko tadu piedavat kadam citam, nevis vinai. Sirdi meginaja iekost neliela greizsirdiba, tacu vairak prieceja labas parmainas milota dzive. Ardana ?oketa pamaja ar rokam, baidoties, ka vini varetu tikt piekerti un pastastitu saviem vecakiem, tapec vina meginaja mainit temu un jautaja, kapec vini iestajas akademija.
"Tevs mums deva ?o iespeju." "Irisa pat nemeloja, jo karalis patie?am atlava vinai to darit."
– Bet vini mani piespieda. Es gribeju iet pavisam citu celu un atrast labu sapnu meistaru, bet mamma pat neklausijas. Vina teica, ka es tur neatradi?u piemerotu dzivesbiedru, bet man bija japilda savi pienakumi.
– Kartigi viri, ka likums, atrodami midzenos. – Mirelle sarkastiski sacija. – Bet tur ir ari apburo?as damas.
– Kad tev bija laiks? Ko tu tur vispar aizmirsi? Un ka ar mani? – princese apvainojas, kamer Ardana apalam acim paskatijas uz piedzivojumu mekletaju.
– Kapec visi ?ie jautajumi? Mes varam doties tur tagad. – vina parliecino?i sacija, pieceloties.
7. nodala
Cherry Marsala Elysium
Mira bija arkartigi neapmierinata, ka vinai bija daudz jamacas ar maske?anos saviem draugiem. Citadi Ardana kategoriski atteicas nekur doties. Par apgerbu nebija ko teikt. Atrast kaut ko piemerotu bija gruts uzdevums, un vinu vaditaja drebju skapis viniem bija parak liels.
Irisa un Ardana, gerbu?as ka pirma sastapta maniaka-izvirtula nepratigais sapnis, un Mirelle, sa?utusi no ilgas gatavo?anas, papeziem skali klik?kinot, gaja pa spilgti apgaismotu liku ielu, kas vinus neizbegami novedis lidz gala punktam. izvirtibas vai, jasaka, visadas nepatik?anas .
Liela trisstavu eka ?aja vieta izskatijas parak apgrutino?a. Viss spideja un mirgoja tik spilgti, ka tas apzilbinaja acis. ?ads dizains ar nebeidzamu gaismu klastu un akigam zimem vairak izskatijas pec iestades berniem.
"Mes ejam uz Vilinu," Mirela sacija, kad kada sieviete, kas, iespejams, staveja pie aizmugurejas ieejas, uzmeta vinam nievajo?u skatienu un aiz?kersoja meitenu celu.
– Vina nepienem. – vina runaja, turpinot smeket.
– Izlaid to. “Mireles seja kluva necaurredzama. Acimredzot vina negrasijas padoties.
Neliela spitiba dazkart parauga tada spitiba, ka pasaule, visticamak, sabruks, bet vina iztures savu poziciju lidz galam. Cik reizu tas viniem ir atspelejies…
– Sakopsi pats vai izsauks apsardzi? – sieviete aizkaitinati vaicaja, zaudejot pacietibu.
"Vilinas saimniece man teica, lai es vinu paraudaju." – virietis vinai pavestija, paradidamies ka no zila gaisa, un piemiedza meitenem.
Interjers piesatinataja Marsalas krasa, kas bija ietonets ar gai?u grafitu, dazadas vietas izvietoti lieli augi, spoguli un divani ipa?as viena vina tona ni?as radija pareizo iespaidu un lika justies erti. Pa ?iem gaiteniem vini netika ilgi vesti un tika atstati vieni pie smagam ozolkoka durvim.
“Dzirdot tik pazistamu balsi, man jau likas, ka esmu traks. Ko gan jaunais puke atkal tada vieta, bet, izradas, kludijos. – nomurminaja pie griota galda sedo?a grezna sieviete. Uzmetusi tiem skatienu, vina nolika papirus. – Sen neredzets, ragana. Vina atveda ari savas draudzenes, kadas jaukas sejinas. Sedieties, milie. Bet butu labak, ja tev butu tik jauki draugi, dargais. Tas ir mazliet skumji, ka jus joprojam esat viens. – Gleznaina maniere uzmetusi kir?u lupas, vina nogrima meitenu priek?a.
– Kapec tu nolemi, ka es ne ar vienu nesatiekos?
"Kadu sievas ?eit ierodas reti, un vini nenem lidzi savas draudzenes." Sakiet, meitenes, ka jus nonacat lidz ?adai dzivei? – Vilina serigi jautaja. -Vai tu vari dzert? Girs, mans milakais maraschino. Manas raganas draugi ir mani draugi.
?kita, ka meitene tikai gaidija noradijumus no saimnieces. Vina atri uzklaja galdu un pasniedza mazas glazes.
– Kadi ietekmigi viesi mums ?odien ir vienkar?i pasaka. – vina tsks, skatoties uz Irisu, kas lika vinai uztraukties.
"Jums nevajadzetu uzreiz izpaust visus sikumus." – Mirela mierigi atbildeja, malkodama dzerienu. Ardana bija parak sajusma par notieko?o un nepieversa tam uzmanibu.
– Parak nemakslots burvestiba. Manam meitenem ir ari kas zimigaks. – Vilina ar apmierinatu skatienu teica.
– Vai vini velas palikt inkognito? – Irisa jautaja, izmeginot dzerienu. Lai gan nekads efekts nebija gaidams, parsteidza maiga, smalka kir?u gar?a ar vieglu mandelu rugtumu un patikamu rugtumu.
Vilina pamaja, apstiprinot princeses pienemumu, un piebilda, ka daudziem identitates slep?ana ir prioritate. Citi uzskata, ka vini nevar ieintereset virie?us ar savu izskatu vai ir bezjedzigi pieticigi. Rezultata vini rada sev jaunu telu un raksturu, par kadu ir sapnoju?i visu muzu. Tacu ?adu sievie?u nav daudz, un daudzas macas novertet savu skaistumu un nepazust socialajas normas, jo klientu pietika visam.
– Kura recepte? – Mirela jautaja.
Tad sieviete meitenem pastastija stastu par savu iepazi?anos ar Miras kolegi. Ragana ar teiksmaino vardu Kemina radija miksturu pec pasutijuma, kad Vilina ar vinu sarunajas, vina dasnas dveseles lekme apsolija ?o dziru nevienam citam negatavot un izmantot recepti tikai pec Vilinas individualajiem pasutijumiem. Princese noversas, iek?eji sa?utusi par vecmaminas neparvaramo raksturu.
– Nu, saki, ko tu atnaci? Vai tie?am velaties izjust visu pieaugu?o dzives ?armu? Man ari ir puikas tadam gadijumam. Jums ar ieverojamu atlaidi. vina jautaja.
"Liels paldies par tik dasno piedavajumu, Vilinas kundze, bet mes esam ?eit tikai mirkla impulsa del, ne vairak." – princese atbildeja.
– Zel, ta butu laba davana maniem berniem.
"Tev ir tik augstas kvalitates iluzijas." “Ardanas balss jau bija loti piedzerusies, kas bija parsteidzo?i, jo neviens nepamanija, ka vina kaut ko butu panemusi rokas.
– Labi, ka pamanijat. Ir lietas, kuras nav verts redzet visiem, tapec tas jaslepj aiz piekariniem. Vai tu ari trenejies? Manas viltibas, ka likums, neviens neievero.
Mirela saka slavet savu klasesbiedru, vienlaikus stastot, cik prasmigi vina izmanto sapnu burvibu. Likas, ka vinai bija ienakusi prata ideja, un vina gribeja, lai visi parejie nonak pie tas pa?as idejas. Ardana atveras un stastija sievietei, ka sakotneji gribejusi macities pie kada meistara, tacu vinas plani tika trauceti un nacas tos aizmirst.
Vilina stastija, ka ?odien galvaspilseta palicis maz labu meistaru, kuri jau bija aiznemti ar citam lietam. Vini visi aizgaja, tiklidz Sapnu fakultate tika slegta. Fakultate bija parak maz gribetaju, un vadiba uzskatija par neizdevigu uzturet darbiniekus tapat vien. Ardana parsteigta paskatijas uz vinu un jautaja, ka vina to zinaja, jo neviens vinai par to nebija teicis.
