скачать книгу бесплатно
Ja jus vispirms pavelkat pavadas siksnu, suns apsedisies, bet nebus nekadas saiknes ar komandu. Vienlaiciga komandas do?ana un mehaniska stimula pielieto?ana ari nav lietderiga – ?aja gadijuma suna nervu sistema uzbudinajumu, reagejot uz skanas stimulu, "apspiedis" uzbudinajums, reagejot uz pavadas vilk?anu, un saikne starp komandu un apse?anos neveidosies.
Biezi redzams, ka nepieredzejis dresetajs vienlaicigi velk par pavadinu un kliedz "Sedet". Atkartojot ?o kombinaciju daudzas reizes, vin? nespej saprast, kapec suns nekadi nereage uz komandu, bet tikai klust arvien nomaktaks un nobijies. ?ada veida nevar attistit nosacitu refleksu.
Atkarto?ana nosacita refleksa attistiba
Daudzkarteja nosacijuma un beznosacijuma stimula kombinaciju atkarto?ana noteikta slodzes un laika rezima.
Parasti ar vienu stimulu nepietiek, lai izraisitu nosacito refleksu. Lai komanda izveidotu saikni, kombinacija ir jaatkarto noteiktu reizu skaitu. Bet cik tie?i? Vai viena sesija ir iespejams izpildit 50 kombinacijas, vai ari katra sesija ir japilnveido vairakas kombinacijas? Un kadam jabut partraukumam starp nodarbibam?
Atbildes uz ?adiem jautajumiem sniedz tikai prakse. Zina?anas par to, cik daudz, cik biezi un cik ilgi ir nepiecie?ams praktizet noteiktus vingrinajumus, ir prasmju attistibas metodika. Un, ja nem vera suna individualas ipatnibas, klust skaidrs, ka izveidot efektivu metodi konkreta nosacijuma refleksa attisti?anai var tikai pec daudzu gadu smaga darba, gustot praktisku pieredzi un studejot zoopsihologijas teoretiskos pamatus.
Nervu sistemas stavoklis
Galvas smadzenu garozas nervu centriem nosacita refleksa attistibas laika jabut briviem no citam darbibam un jaatrodas aktiva stavokli.
Ir skaidrs, ko nozime "aktivs": nevar apmacit gulo?u vai noguru?u suni. Tacu suna aktivitate var but at?kiriga. Ja dzivnieks, piemeram, ir aiznemts, cen?oties sakost atrasto kaulu, lai attistitu prasmi pietuvoties pec komandas, tas nav ta verts.
Stimulu stiprums
Uzbudinajuma stiprumam pie beznosacijumu stimula jabut lielakam neka pie signalstimula, bet tas nedrikst izraisit inhibiciju.
Ja komanda "Sedet" tiek dota ta, ka suns no bailem nogulstas uz zemes, vinam bus vienalga, vai jus pavelkat pavadas siksnu vai ne. Tas nozime, ka komandas spekam jabut tikai tik specigam, lai suns to sadzirdetu, – nekam vairak. No otras puses, nav nepiecie?ams "saplest" pavadas siksnu ta, lai suns naudetu no sapem. ?ads grudiens izraisa nervu sistemas nomakumu, un ?ados apstaklos saikne ar komandu neizveidosies. Nosacitais reflekss neizveidosies.
Nosaciti refleksi attistas bez uzmanibas nover?anas
Arejiem stimuliem, kas izraisa orientejo?u reakciju un nover? uzmanibu, nevajadzetu but klat.
Piemeram, ir bezjedzigi attistit prasmi parvietoties tuvuma, ja suna tevin? megina mesties pie savas partneres, lai noskaidrotu attiecibas. Tie?i ?is nosacijums dikte noteikumu: attistit sakotnejos nosacitos refleksus apstaklos, kad ir minimala traucejo?u stimulu iedarbiba. Nepietiek tikai doties arpus pilsetas, lai saktu paklausibas apmacibu. Dazas dienas ir nepiecie?ams pieradinat suni pie vietas, kur jus veiksiet apmacibu, lai mazinatu speku un dazus stimulus, kas rodas ?aja vieta.
Velreiz atgadinam septinus nosacijumus nosacito refleksu veido?anai: .
Divu stimulu klatbutne: vienaldziga (nakotnes nosacijuma) un beznosacijuma, kas izraisa atbilsto?u suna ricibu.
?o stimulu piemero?anai jasakrit laika 0,5-2 sekunzu robezas.
Signalizejo?a stimula iedarbibai jabut pirms beznosacijumu stimula iedarbibas 0,5-2 sekunzu laika.
Vairakkarteja nosacita un beznosacijumu stimula kombinaciju atkarto?ana noteikta slodzes un laika rezima.
Galvas smadzenu garozas nervu centriem nosacita refleksa attistibas laika jabut briviem no citam darbibam un jaatrodas aktiva stavokli.
Uzbudinajuma stiprumam uz beznosacijuma stimulu jabut lielakam neka uz signalizejo?o stimulu, bet tas nedrikst izraisit inhibiciju.
Nedrikst but sve?u stimulu, kas izraisa orientejo?u reakciju un nover? uzmanibu.
Ja analizejam neveiksmju iemeslus meginajumos attistit noteiktas prasmes, klust skaidrs, ka ?adu iemeslu avots ir kada, biezi vien vairaku nosacito refleksu attistibas nosacijumu neievero?ana.
Apmacibas metodes
Suna apmacibas procesa dzivnieku ietekme dazadi stimuli: dresetaja komandas un zesti, vides situativie stimuli, karuma smarza un gar?a, takas smarza, minu un narkotisko vielu smarza. Papildus iepriek? minetajiem stimuliem suni ietekme ari asistents aizsardzibas prasmju attisti?ana. Ietekme ir ari dzivnieka iek?ejam stavoklim, izsalkumam, diskomfortam slimibas gadijuma utt. Treneris, organizejot nodarbibas, nem vera visus ?os faktorus un izvelas stimulus atkariba no merkiem, kurus vin? velas sasniegt. To vai citu stimulu izvele, kurus izmanto gan suna velamas darbibas stimule?anai, gan ta ricibas korige?anai, gan turpmakai iedro?ina?anai, un nosaka suna apmacibas metodes.
Jaatceras, ka konkretas prasmes attisti?anai parasti izmanto nevis vienu metodi, bet gan apmacibas metozu kopumu atbilsto?i izveletajai metodologijai.
Mehaniskas apmacibas metode
Mehaniskos stimulus izmanto gan ka veicino?us un korigejo?us stimulus, gan ka pamudinajumu. Piemeram, attistot prasmi piezemeties pec komandas, treneris ka stimulu izmanto vilk?anu ar pavadinu un piespie?anu uz krupja, bet ka apbalvojumu kombinacija ar komandu "labi" – glasti?anu un pataksti?anu pa krutim.
Metodes pozitivas puses: nepiecie?amas iemanas tiek atri attistitas; darba ir viegli panakt nekludigumu.
Metodes negativas puses: zema suna interese par darbu; ne visas dienesta nepiecie?amas prasmes var attistit ar ?o metodi; liela slodze uz nervu sistemu – intensivi izmantojot mehanisko metodi, suns atrak nogurst (ipa?i janem vera, apmacot sunus ar nervu sistemas nepilnibam).
Apmacibas metode ar gar?as stimuliem
Partikas stimulus izmanto gan ka stimulejo?us un korigejo?us stimulus, gan ka apbalvojumus. Piemeram, attistot prasmi piezemeties pec komandas, dresetajs ka stimulu izmanto karumu roka, ko vin? pacel virs dzivnieka galvas, un ka atlidzibu kopa ar komandu "labi" – ari karumu.
Metodes pozitivas puses: vajadzigas prasmes tiek atri attistitas; neliela slodze uz nervu sistemu; liela suna interese par darbu.
Metodes negativas puses: netiek panakta uzticamiba darba; nav iespejams attistit visas nepiecie?amas prasmes; metode ir neefektiva, apmacot sunus ar vaji attistitu partikas uzvedibas reakciju.
Kontrasta apmacibas metode
Mehaniskie stimuli tiek izmantoti ka pamudinajums un korekcija, un ka pamudinajums tiek izmantoti karumi (kombinacija ar komandu "labi"). Piemeram, attistot prasmi gulet pec komandas, tiek izmantoti pavadas grudieni, un pec komandas izpildi?anas suns tiek apbalvots ar karumu. ?i metode ir mehanisko un gar?as stimule?anas metozu kombinacija. Ta apvieno abu metozu priek?rocibas.
Metodes pozitivas puses: atri attista nepiecie?amas iemanas; panak uzticamibu suniem ar labi attistitu partikas uzvedibas reakciju.
Metodes negativas puses: zema efektivitate, apmacot sunus ar nepietiekami attistitu partikas uzvedibas reakciju; saglabajas liela slodze uz nervu sistemu.
Oportunistiska apmacibas metode
(?i metode klasiskaja kinologija par tadu netika uzskatita. Autors ierosina ?o metodi ieklaut klasifikacija). Ka rosino?ie un korigejo?ie stimuli tiek izmantots medijuma objekts – oportunistisks objekts, ka ari objekti, uz kuriem tiek parnesta oportunistiska uzvediba; ka atlidziba tiek izmantots tas pats objekts, kas tiek dots sunim (vai sunim tiek lauts to panemt zobos).
Metodes pozitivas puses: tiek panakta arkartigi liela suna aktivitate un interese par darbu; daudzas ipa?as prasmes var attistit tikai ar ?o metodi; maza slodze dzivnieka nervu sistemai.
Negativas puses: metode nav efektiva suniem ar nepietiekami attistitu oportunistisko uzvedibu.
Stum?anas metode
Ka stimulejo?ie un korigejo?ie stimuli tiek izmantoti situativajiem stimuliem tuvi stimuli; ka apbalvojums tiek izmantota komanda "labi". Piemeram, attistot barjeras parvare?anas prasmi, treneris ar suni pec isa skrejiena tuvojas zemai barjerai. Suna dabiska reakcija ir lekt pari ?ai barjerai (protams, ja ta nav parak augsta).
Metodes pozitivie aspekti: mazs stress dzivnieka nervu sistemai; atra prasmes attistiba.
Metodes negativas puses: ne visas prasmes var apgut ?ada veida.
Imitativa metode
Suna velme imitet pakaldarbo?anos un kolektivo ricibu tiek izmantota ka stimulejo?s stimuls. To parasti izmanto kombinacija ar jebkuru no iepriek? minetajam metodem. Piemeram, attistot prasmi parvaret barjeru, daudzi suni labprat seko labi apmacitam sunim. To izmanto ari aizsardzibas prasmju attisti?ana.
Metodes pozitivas puses: maza slodze uz nervu sistemu; atra sakotnejo nosacito refleksu attistiba.
Metodes negativas puses: metode nav pietiekami efektiva visiem suniem; metode nav piemerota, lai uzlabotu nosacito refleksu uz kadu prasmi. Ar ?o metodi var attistit tikai dazus nosacitos refleksus.
Praktiskaja apmaciba ir jaizvelas apmacibas metodes atkariba no suna individualajam ipa?ibam, prasmes attistibas pakapes un pa?as prasmes rakstura. Piemeram, apmacot kucenu attistit sakotnejo nosacito refleksu piezemeties pec komandas, parasti izmanto gar?as stimule?anas metodi. Kad suns aug un attista prasmi, tiek izmantota kontrasta apmacibas metode, un, lai panaktu prasmi lidz nevainojamai izpildei sarezgitas situacijas apstaklos, tiek izmantota mehaniska metode.
Lai atslabinatu dzivnieka nervu sistemu, parejiet uz gar?igu stimulejo?u apmacibas metodi vai pieskarienu metodi.
Augstakas nervu aktivitates veidi suniem
Katra suna raksturam ir savas individualas ipa?ibas. ?o ipa?ibu nem?ana vera, izveloties apmacibas metodes, ir priek?noteikums, lai sasniegtu pienemamu rezultatu. Viena no galvenajam sunu individualajam ipa?ibam ir augstakas nervu darbibas tips (GND tips). GND tipus nosaka nervu sistemas stiprums, tas kustigums un nosvertiba.
NERVU SISTEMAS IPA?IBAS
Nervu sistemas izturiba
Speja izturet specigu un ilgsto?u stresu. Jo specigaka nervu sistema, jo specigaks ir suna raksturs, jo mierigak suns reage uz specigiem stimuliem neatkarigi no to izcelsmes. Sunim ar specigu nervu sistemu skal? klauvejiens vai gaismas uzliesmojums izraisis orientejo?u reakciju, bet ne bailes. ?o ipa?ibu var dro?i novertet ari pec ta, ka suns reage uz sapigiem stimuliem. Dzivnieks ar specigu nervu sistemu var viegli izturet lielu psihologisko un fizisko slodzi, kas saistita ar intensivu apmacibu. Veicot aizsardzibas darbu, ?ads suns nepadodas paliga spiedienam, stradajot pa pedam, tas izstrada garu un sarezgitu pedu. meklejot narkotikas un spragstvielas, tas dro?i un parliecino?i parmekle lielaku objektu apjomu un platibu. Neatkarigi no ta, kada dienesta jus planojat izmantot suni, speciga nervu sistema nozime ilgu un netraucetu darbu sarezgitos laika apstaklos un traucejo?u kairinataju klatbutne.
Nervu sistemas mobilitate
Dominejo?ais nervu procesu atrums. Veikli suni ir pastavigi aktivi, aktivi reage uz stimuliem un nomierinas tikai pec tam, kad ir pietiekami izvingrinati. Pat tad vini atri atgustas. Suni ar veiklu nervu sistemu viegli apgust prasmes, kas saistitas ar aktivu darbu, piemeram, ?ker?lu parvare?anu, parvieto?anos tuvu viens otram ar biezu tempa mainu un daudzas aizsardzibas prasmes. Tacu veikliem suniem biezi vien ir problemas ar izturibas attisti?anu. Suni ar leni kustigu nervu sistemu, gluzi preteji, viegli apgust prasmes, kas saistitas ar kave?anas procesiem, un grutak – ar aktivu darbu.
Tacu bez ?o vai to prasmju attistibas ipatnibam janem vera ari tas, ka attistitas prasmes tiek saglabatas.
Pie veikliem suniem prasmes attistas atri, bet tikpat atri ari izzud. ?im sunim bus nepiecie?amas regularas un pla?as apmacibas, lai tas stradatu pienaciga limeni.
Dzivnieku ar leni kustigu nervu sistemu nepiecie?ams apmacit daudz ilgak, un dazkart nepieredzejis dresetajs var izdarit nepareizu secinajumu par sava milula sliktajam maci?anas spejam. Tacu ?adam sunim attistitas iemanas saglabajas daudz ilgak, un apmacibas ir daudz mazak nepiecie?amas.
Nervu sistemas lidzsvars
Uzbudinajuma un inhibicijas procesu lidzsvars. Suna nelidzsvarots raksturs. Dzivnieks neadekvati specigi reage uz traucejo?iem stimuliem, nonakot to ietekme speciga un nekontrolejama uztraukuma.
SUNU PERSONIBAS IEZIMES
Nemot vera iepriek? minetas ipa?ibas, mes varam nosaciti definet ?adus suna GND tipus:
Sangvinis GND tips – specigs, lidzsvarots, kustigs.
Holeriskais GND tips – specigs, nelidzsvarots, uzbudinams.
GND flegmatiskais tips – specigs, lidzsvarots, inerts.
Melanholiskais GND tips – vaj? ar uzbudinamibas pakapes variantiem.
Sangvinis GND tips
Suniem ar ?o nervu sistemu ir skaidri izteiktas pamata uzvedibas reakcijas, ?is reakcijas darba procesa viegli un atri mainas. Sangviniskie suni ir atri apmacami, un attistitas prasmes ir diezgan kvalitativi saglabaju?as. Specigi stimuli neizraisa parmerigu uztraukumu.
Holeriska tipa GND
?ada rakstura suni ir specigi satraukti un atri reage uz stimuliem. Nosacijuma refleksi, kas saistiti ar dusmu ra?anos, satveriena attistibu, paliga aizture?anu, atri attistas un domine par citiem refleksiem. Sakotneja nosacito refleksu attistiba ir loti atra. Tacu to pilnveido?ana ir sarezgita, jo darba laika suns ir loti izklaidigs. Gruti ir ari attistit prasmes apturet nevelamas darbibas, ilgu izturibu. Suns klust loti uzbudinats uz specigiem stimuliem. Bet pec tam vin? joprojam spej uztvert dresetaja komandas un signalus, viegli parsledzoties uz cita veida darbibu.
Flegmatiskais GND tips
Uz stimuliem suns uzbudinas leni, jo leni pec uztraukuma pariet uz cita veida darbibu. Apmacibas gaita attistit nosacitos refleksus flegmatikam ir gruti. Apmaciba notiek leni, bet attistitas prasmes ilgsto?i saglabajas. Suns vaji reage uz specigiem traucejo?iem stimuliem.
Melanholiskais GND tips
Specigi izteikta oriente?anas reakcija uz jaunu vietu, smakas. Kustigi melanholiki ir nepamatoti neratni, mazkustigi – pasivi. Specigu stimulu iedarbiba izraisa bailes, sabrukumu. Pamata uzvedibas reakcijas izpauzas vaji. Apmaciba izstradatie sakotnejie nosacitie refleksi ir nestabili un vaji izpauzas. Refleksu uzlabo?ana lidz pastavigam iemanam ir apgrutinata.
Sunu pamata un dominejo?as uzvedibas reakcijas
Sunu nervu sistemu raksturo ne tikai tadas ipa?ibas ka speks, atrums un uzbudinamiba, bet ari uzvedibas reakcijas.
Uzvedibas reakcijas ir suna velme veikt noteiktas darbibas, kas balstas uz refleksu darbibu kompleksu un vienkar?iem beznosacijumu refleksiem.
Ar ?o jedzienu jus jau esat saskaru?ies gramata Refleksi. ?odien aplukosim uzvedibas reakcijas sikak.
Suna uzvediba ir sarezgita refleksu darbiba, kas ir daudzu nosacitu un beznosacijumu refleksu izpausmes rezultats uz visdazadakajiem stimuliem areja un iek?eja vide. Dzives sakuma kucenam izpauzas vienkar?i iedzimti refleksi un refleksu darbibas, kas nodro?ina ta izdzivo?anu noteiktos apstaklos. Nakotne ?os refleksus vel vairak sarezgi nosacitie refleksi, kas nodro?ina progresivakas organisma adaptacijas funkcijas jauniem, pastavigi mainigiem vides apstakliem.
Pieaugu?am sunim atsevi?ki vienkar?i refleksi un refleksu akti tiek apvienoti sarezgitas kedveida uzvedibas reakcijas, kuru merkis ir organisma vitali svarigu funkciju veik?ana. Pieaugu?a suna uzvediba var but tik sarezgita, ka nepieredzeju?am dresetajam ir gruti pamanit atsevi?kus refleksus. Rupigi noverojot suna refleksu aktivitati, ir iespejams noteikt viendabigas refleksu grupas, kas izpauzas regulara seciba. ?adas refleksu grupas sauc par uzvedibas reakcijam.
No suna visparejas uzvedibas var izdalit ?adus reakciju veidus: partikas, aizsardzibas, oportunistiska, oriente?anas, mekle?anas, piesaistes, seksuala, vecaku, rotalu, imitacijas un komunikacijas. ?is reakcijas veido dzivnieka dzives pamatu un tiek izmantotas vai nemtas vera dienesta sunu apmacibas prakse. Lielaka dala uzvedibas pamatreakciju ir dala no sarezgitakam, ieprogrammetam, iedzimtam organisma reakcijam, ko sauc par instinktiem. Instinkti no uzvedibas pamatreakcijam at?kiras ar to, ka tos kontrole specifiskas fiziologiski aktivas vielas un hormoni, tapec tie vienmer ir stereotipiski un domine par citam reakcijam.
PAMATA UZVEDIBAS REAKCIJAS UN TO RAKSTUROJUMS
Reakcija uz partiku
Partika ir suna dzives pamats, noteico?ais faktors daudzu uzvedibas reakciju, jo ipa?i reakcijas uz edienu, veido?ana. Ta izpauzas izsalku?am sunim un ir versta uz baribas mekle?anu, iegu?anu un e?anu. Reakcija uz edienu ir ne tikai sugai raksturiga, bet ari vispareja, un tai ir pat daudz lidzibu visa saime, piemeram, sunu saime. Nosacijuma refleksi, kas ieguti baribas mekle?anas un e?anas laika, nosaka katra suna reakcijas uz partiku raksturu. Partikas trukums jauna suna aug?anas un attistibas perioda izraisa parmerigu partikas mekle?anas aktivitati. Turklat, ieraugot edienu, rodas speciga reakcija uz edienu un alkatiba e?anas laika. Nosacitie refleksi, kas ieguti saistiba ar partikas uznem?anu, klust dabiski, nostiprinas un saglabajas ilgu laiku.
Tapec, ja jaunie suni tiek nepietiekami baroti, reakcijas uz edienu attistas un klust intensivas. Regulari un pareizi barojot, partikas reakcija attistas mereni un izpauzas mazintensivi. Janem vera, ka suniem ar hroniskam kunga un zarnu trakta slimibam nav labi attistita reakcija uz partiku. Parasti viniem ir slikta apetite. Ta var pilniba pazust slimibas, parslodzes, ediena un baro?anas rezima mainas gadijuma. ?adi suni ir slikti baroti, un tos var slikti apmacit ar gar?as stimule?anas metodi.
Ir svarigi atcereties, ka lielaka dala sunu refleksu veidojas, reagejot uz edienu un uzvedibu. Zina?anas un dzila izpratne par partikas reakciju palidz dresetajam viegli orienteties suna apmacibas metodes un panemiena izvele. Ka ari pareiza partikas stimulu pielieto?ana, ka ari lauj metodiski kompetenti izpildit apmacibas panemienus.
Aizsardzibas reakcija
?o reakciju nosaka liela grupa iedzimtu un iegutu kustibu refleksu. To merkis ir pasargat dzivibu no ienaidniekiem un dazadiem kaitigiem arejas ietekmes faktoriem. Tapec ?o reakciju sauc par aizsardzibas un aizstavibas reakciju. Ta lauj sunim izvairities no briesmam vai aktivi cinities ar tam, izmantojot noteiktus signalus. Aktivas aizsardzibas reakcijas pamata ir sarezgiti motoriski akti, kas saistiti ar kermena kustibu telpa, lai uzbruktu briesmu avotam vai attalinatos no ta. Pamatojoties uz iedzimtajam aizsardzibas reakcijam, veidojas sarezgiti nosaciti refleksi, kas galu gala nosaka aizsardzibas reakcijas raksturu un ipa?ibas. Pieaugu?am sunim ta var izpausties trijas formas: aktiva-aizsardzibas, pasiva-aizsardzibas un jaukta (launa-nezeliga).
Aktiva-aizsardzibas reakcija
Ta veidojas, kad treneris izturas pret suni vienmerigi, mierigi un lidzsvaroti. ?is reakcijas veido?anai nepiecie?ama pareiza kucena apmacibas organizacija no divu lidz se?u mene?u vecumam. ?aja perioda kuceniem jabut aktiviem un darboties spejigiem visas kustibu reakcijas. Nedrikst pielaut pasivitati, piesardzibu, bailigumu un glevulibu. Dienesta apmacibas procesa ir nepiecie?ams nostiprinat un uzlabot suna aktivitati. Turklat jaattista drosme, bezbailiba, merena launpratiba un neuztice?anas sve?iniekiem. Suni ar aktivu aizsardzibas reakciju parasti labi paklaujas apmacibai, treniniem. Tie sniedz visefektivakos rezultatus dienesta.
Pasiva aizsardzibas reakcija
Ta veidojas, ja kucena apmaciba nav pareizi organizeta. To izraisa ari rupja un cietsirdiga izture?anas pret suni apmacibu un treninu laika. Ja dresetajs izmanto specigus sapigus stimulus, sunim rodas pasivitate, letargija, bailigums, kas paraug bailiba un glevuliba. Suns ar pasivi-aizsardzibas reakciju ir nekustigs, baidas no specigiem stimuliem, izvairas no sitieniem, beg vai slepjas no nelabveligiem apstakliem. Redzot paligus, nogulas uz zemes, paklausigi paklaujas pat sve?iniekam.
Pasiva reakcija
Suna uzvediba aizkave pozitivo nosacito refleksu veido?anos. Izveidotos nosacitos refleksus uz dresetaja komandam un zestiem viegli nomac visu veidu arejie stimuli. ?adiem suniem ir zemas darba un dienesta ipa?ibas. Ja suna pasivitate paraug bailiguma un glevuliba, ?adi suni nav piemeroti dienestam un ir jaizsledz.
Launpratiga un bailiga uzvedibas reakcija
