banner banner banner
Nodevība. Es atmaksāšu!
Nodevība. Es atmaksāšu!
Оценить:
Рейтинг: 0

Полная версия:

Nodevība. Es atmaksāšu!

скачать книгу бесплатно


Vina balss skaneja divaini. It ka kads neredzams cilveks butu vinu satveris aiz rikles un aizdusinajis, aizvien cie?ak saspiezot pirkstus.

– Pagaidam atstajiet to uz jums. Mmm… Godigi. Es to nebiju gaidijis.

– Vai jus domajat, ka es valka?u violetas biksites ar vilnas dranam?

– Ne. Es nezinu. Tam nav nozimes. Vienkar?i dari to. Parstajiet vilcinaties.

Nenemot vera ieteikumu panemt spilvenu (es nebiju harema meitene!), es piegaju pie vina, klabinot laivu papeziem, un nokapu uz celiem.

– Vai es varu attaisit jusu skrepi? Vai jus to varat izdarit pats? – Stass tagad skatijas uz mani, un es no tik tuvas attaluma vareju redzet, cik biezi vina krekla apsleptas krutis uzpu?as.

Vai ari vin? ir noraizejies? Vai tikai satraukums?

– Es varu to izturet. Ta nebutu pirma reize.

Iestajas pauze. Ka trusis uz boa, es paskatijos Stasam starp kajam… Un ?i pek?na doma par "boa" mani pilnigi izsita no ierindas: kas, ja tas patie?am butu… bagatigs, ka dazi pornoaktieri? Man vairs nebija speka turpmakai nezinai, un es aizsniedzos pec vina biroja bik?u jostas. Stass neiejaucas, bet ari nekadi nepalidzeja – vin? sedeja, veroja, ik pa bridim iedzerot no savas glazes… Ne, kada kuce!

Mani pirksti triceja, tapec pagaja bridis, kamer aizspradzu spradzi un pec tam zem tas paslepu pogu. Tacu ravejsledzejs ?kiras it ka pats no sevis, atklajot nedaudz saburzito kreklu un zem ta sniega balto apak?velu.

– Un jums ir jaapmekle vannas istaba… vai nav pienacis laiks?

– Paldies, es biju. Tie?i pirms jus ienacat. Tatad tas ir diezgan higieniski. Un tas ir pilnigi standarta. ?aja zina nebus nekadu parsteigumu, tapec nekavejieties.

Tacu bija kads parsteigums. Un tas bija patiesi nepatikams. Pirmkart, izradijas, ka Stasa Smirnova dzimumloceklis nemaz nedomaja stavet, un, otrkart, pat tik atslabis tas man ?kita liels. Un kas tagad? Vai man tas ir jagludina, lai tas klutu specigaks?

Tas, ka man butu jadara viss, lai Stass pec tam varetu mani izdrazt, sagadajot sev baudu, ?kita klaja nirga?anas.

– Kapec es tev esmu vajadzigs, ja tu mani pat negribi? – pajautaju, izjutot idiotisku, nesamierinamu aizvainojumu, un, to izmeginot, iebakstiju ar pirkstu sve?a kermeni.

– Es to daru. Kapec gan es negribetu? Es negribetu. Labi. Vienkar?i seksa, tapat ka pokera spele, jums ir jakontrole savas emocijas, Jelena Georgijevna. Piedodiet man par ?o nelugto lekciju un turpiniet ar to. Es domaju, ka blowjob jums ir tikpat jauns ka virietim bikses attaisit. Teja, es neesmu pirmais virietis tadas skaistas un drosmigas sievietes ka jus dzive. Vai pat desmitais.

Es dusmigi paskatijos uz vinu, negaidot, ka vinam atklaju savas intimas biografijas detalas, bet vin? pek?ni neticigi noapaloja acis un izklaidigi uzacis uzacis izlocija:

– Baaah… Vel viens parsteigums… Ne ar ko citu, bet ar to tavu viru kretinu…? Man vajadzeja zinat agrak… Hmmm… Tas ir liktena verts nakotne, bet tagad isti nav istais laiks. Jebkura gadijuma es bu?u pagodinats jus sagraut, cik vien man spekos. Naciet, iesim uz priek?u. Es negribetu parcelt musu tik?anos uz nakamo dienu, ja mes visu nepaspesim izdarit taja diemzel mazaja loga, kas man ?odien ir atvelets.

"Kuce!!!"

Pirms pirmo reizi pieskaramies ar lupam cita virie?a loceklim, es aiztureju acis un pat aiztureju elpu. Bet, ja acis visa ?i… procesa laika vareja palikt aizvertas, es bez skabekla ilgi nevaretu iztikt. Tapec, mazliet sastridejusies ar dabu, es ievilku gaisu un ar to ari virie?a kermena aromatu, no kura, patiesiba, zemapzina un izvairijos. Tacu viss izradijas ne ?ausmigi: smarzoja ziepes un tikai nedaudz kaut kas muskusains, pikants, bet diezgan patikams. Un ari citu cilveku miesas gar?a nebija nepatikama.

Kaut ka biju parliecinata, ka pec Maksa jebkur? cits virietis ?kistu ne tikai sve?s, bet ari pretigs. Izradijas, ka ta nebija. Tas nebija gluzi "pretigi", tas ir skaidrs.

Palidzedama sev ar roku, es iebazu Stasa locekli mute… Un no uztraukuma es to izdariju, manuprat, parak strauji, jo uzreiz aizridijos, aizridamies. Bet pec tam gaja vieglak, un virie?a roka, kas driz vien guleja man uz pakau?a, neiespieda un netrauceja, bet gluzi otradi, nemanami vadija mani un kaut ka pat nomierinaja, glastot mani ar pa?iem pirkstu galiem.

Vai man sperma ir janorij vai…? Bet nekas tads nebija vajadzigs. Driz vien man tika pateikts iss "pietiek". Tad, atkapjoties atpakal, es ieraudziju sava darba rezultatu: Stasa loceklis, spido?s no siekalam (manam!), tagad lepni staveja, raugoties uz griestiem, ar mazu galvinu, salidzinot ar varpstas biezumu pie pamatnes.

– Tev lieliski izdodas, – maigi sacija Stass un pek?ni parlaida ik?ki pari manai apak?ejai lupai.

Es nevil?us atcirtu, noslauciju muti ar plaukstas aizmugurejo dalu, paskatijos Stasa seja, kas sedeja turpat, ieraudziju pazistamo aicino?o, karsto skatienu un pek?ni sajutu, ka sartoju ka kada lauku meitene pirmaja randina.

– Kas tagad? – Es nopriecajos, slepjot savu apjukumu un bailes aiz rupjibas.

– Nakamais? – Stass atliecas un alkatigi pasmaidija. – Nakamais ir pats saldakais, Jelena Georgijevna.

13. nodala

– Parstajiet mani saukt pec tevvarda un varda! ?ados apstaklos tas ir mazliet mezonigi!

– Labi. Lai ko jus teiktu. Tagad, mana skaista zalais Elena, tu tagad sedesi man klepi un aizliksi rokas aiz muguras. Lai tev pat neienaktu prata traucet man petit tavu kermeni, ko tagad tik vilino?i slepj mezgines. Ta, uz saniem… un izstiep kajas.

Es dariju, ka vin? man teica, un uzreiz sajutu vina karsto elpu uz kakla. Tik tikko pamanami pieskaries manai adai ar lupam, Stass nesteidzigi vilka liniju no mana pleca lidz krutim un atpakal, un tad es ieraudziju, ka vina pirksti nesteidzigi parlaidas pari mana kru?turis malai.

Pirmais pieskariens manam krutsgals bija tik spilgts, ka es nevilus satriecos.

– Jutiga meitene, vai ne?

Es vinam, protams, neatbildeju, bet zvereju sev, ka nekad vairs nedari?u vinam ne vests, ne noputas, ne noputas, ne aizkustinajuma, nedz ari kaut ka aizrada, ka vina riciba mani ietekme. Ne! Tas nenotiks!

Tikmer vina pirksti turpinaja berzet manu krutsgali, kas tagad tirpsteja asinis. Kad vin? bija sasniedzis, ko velejas, Stass to pa?u izdarija ar otru kruti, un tad nonema manas kru?turis planas mezginu kru?turis. Tas aizkera, pacelot manu kruti, ta ka mani uzbudinatie kru?u sprauslas tagad bija nedaudz izvirziju?as uz aug?u un uz priek?u.

– Kadas tas ir…

Stass pat nepateica, bet izelpoja, nolieca galvu, un pec sekundes vienu manu kruti saspieda vina plauksta, bet otras kruts krutsgals sajuta vina mutes karsto un mitro pieskarienu. Stass suca un berzeja, saspieda un laizija, saspieda un saspieda, un pat viegli iekozot mani, liekot man maigi nopusties.

Tulit vina roka, kas pirms tam bija mocijusi manu krutsgali, noslideja lejup, paslideja zem biksi?u mezginem un ienirusi starp kajam…

– Es domaju, ka mums ?eit ir kads, kur? ir gatavs doties talak.

Pirksts, kas ?kita loti karsts, apnema manu klitoru, pavirzijas talak un pek?ni brivi iegrima mana kermeni, ar saprotamu vieglumu slidot pa mitro…

– Ja tas ta ir, tad celsimies. Jus atradisiet prezervativus aug?eja labaja atvilktne. Atnes tos man. Ne! Nepiestipriniet neko pie sevis! Atstajiet ta, ka ir.

Kad es piecelos, paskatijos uz sevi. Manas krutis, ko bija pacelu?as uz leju nobiditas kru?turi?a blodinas, nekaunigi spiguloja uz nieburiem, bronzas cirtas uz kaunuma bija redzamas zem biksi?u malas… Tas bija patie?am "skaisti"! Uztraukums atkapas, atkal naca kauns, bet nebija ko darit, un es paklausigi aizgaju pie biroja saimnieka galda, atradu tur prezervativus (vai vin? tos vienmer glaba kabineta ?adu tik?anos del?) un tikai atpakalcela pek?ni sapratu, ka esmu ne tikai kaila, bet ari nepieklajigi pusapgerbusies un ka tagad eju pie sve?a cilveka, vispar, pie virie?a, kur? sez ar uz mieta stavo?u locekli un gaida "banketa turpinajumu". Un es gaju ne tikai velti, bet lai… Shit.....

– Un tu esi loti skaista. Tie?i ta, ka es biju iedomajies," Stass pek?ni teica un piegaja man klat. – Palidzi man izgerbties, jo mes… parejam uz citu intimitates limeni.

Bet mana zakete un kaklasaite pa?as aizgaja uz nakamo kreslu, pirms es vel biju saposies. Tikpat atri no manam kajam nokrita ari biroja kurpes. Un bikses nokrita man lidz kajam bez sve?as palidzibas – man vajadzeja tikai parkapt tam pari un tad novilkt zekes. Tapec es vienkar?i novilku sava milota baltos bokserus (ta nu sanak, vai ne?) un tad satveru vina krekla pogas. Tas izradijas perlamutriskas un… negaiditas. Hippo, vala, laca, kaka seja.....


Вы ознакомились с фрагментом книги.
Для бесплатного чтения открыта только часть текста.
Приобретайте полный текст книги у нашего партнера:
Полная версия книги
(всего 10 форматов)