скачать книгу бесплатно
* * *
Aili ieskreja eka, kura vina strada, iegaja sava mazaja kabineta un aizsledza aiz sevis durvis. Vina visu laiku triceja, elpo?ana nevareja normalizeties. Vina ir kluvusi traka, tas ir skaidrs. Galu gala lietas nevar kusteties, tikai skatoties. Telekineze neeksiste!
Meitene nezinaja, ko darit, kur iet un pie ka versties pec palidzibas. Kaut kas iek?a kliedza, ka vinai vajag izmantot ?o speku, nozagt vairak naudas un doties kaut kur uz Meksiku vai Panamu, kur vina nekad netiks atrasta.
Stulbs sapnis. Turklat izmantojiet ?os briesmigos spekus pret cilvekiem. Aili nevelas nevienam nodarit pari.
Tapec vinai vienkar?i javirzas uz savu dzivi, nepiever?ot uzmanibu notiku?ajam, neizmantojot spejas, un jaturpina intervet slavenibas.
Aili noputas. Cik viss ir sarezgiti. Viena mirkli vinas dzive mainijas un ne uz labo pusi. Vina aizvera acis, atslaba un meginaja aizmirst notiku?o.
Bet taja bridi pie vinas durvim skali klauveja. Vina drebeja un sakustejas, lai ielaistu apmekletaju. Tas bija vinas priek?nieks Ridsa kungs, kur? neparprotami bija slikta garastavokli.
– Sveika, Aili, vai tu interveji Risu?
"Protams," vina atbildeja un iznema no sominas piezimju gramatinu. Tad vina to pasniedza savam priek?niekam.
Rids paskatijas uz piezimju gramatinu un tad nometa to uz galda.
– Neka jauna, Aili, neka. Veca informacija, garlaicigi jautajumi.
Meitene parsteigta paskatijas uz vinu, neticot savam ausim.
– Es tik loti centos! Rida kungs, ludzu, neatsakieties publicet interviju.
Virietis neapmierinati paskatijas uz Aili un negativi pakratija galvu.
– Nav publikacijas.
Un tad meitene neiztureja, vina saka raudat, aizsedzot seju ar plaukstam. Tacu misters Rids bija nesatricinams, vin? izgaja no kabineta, skali aizcirzdams durvis.
Meitene raudaja. Vina nebija gaidijusi ?adu notikumu paversienu. ?ai intervijai vajadzeja but vinas laimigas dzives sakumam.
Ta ir jega, ta vajadzetu.
Vina satvera rokas piezimju gramatinu, izrava no tas teksta lapas un saplesa tas mazos gabalinos. Vinu parnema naids un izmisums.
Aili gandriz kliedza aiz dusmam. Vina pieversas dokumentu skapim, kur bija vinas vecie darbi, kurus vina tik loti ienida. Taja pa?a sekunde visas mapes izlidoja no plauktiem un sastinga gaisa Aili priek?a. Pek?ni vina saka smaidit, vinai saka patikt speks un speks, ko vina bija ieguvusi.
Mapes lidoja gaisa, un tad meitene ar rokas majienu lika drukata teksta loksnem izlauzties no mapem un izmetaties pa biroju.
Pec minutes birojs jau lidoja, Aili telpa radija istu apokalipsi. Bet vinai vin? patika. Meitene izbaudija ?o skaistumu.
* * *
– Ka tas var but? – Carlijs krita panika.
Rens paraustija plecus. Vin? pats neko nesaprata. Tas viss likas nereali.
"Nomierinies, mes noteikti uzzinasim, kas tas ir," Rens saka meiteni nomierinat.
– Ka mes to uzzinasim? Vai mums ir slimnicas ?adiem gadijumiem? Un, lai gan, ir. Un tas sauc par psihiatriskajam slimnicam.
– Nekriti panika, ludzu. Turklat jus nevarat, jus saprotat.
– Tas nav iespejams, tas nav iespejams. Nedari mani bezpalidzigu, es vienkar?i esmu stavokli! – Carlijs iebilda un apsedas uz kebla.
Rens sakrustoja rokas un paskatijas uz meiteni. Vinam nez kapec ?kita, ka ?is ir laimigas dzives beigas, ka talak vinus sagaida kaut kas ?ausmigs. Vin? saprata, ka vinam bus jaizdara izvele. Tikai starp ko? Vai ari kur?…
Vin? smagi noputas, un vina skatiens iekrita vitaminu iepakojuma, ko vin? vakar bija lietojis Kupera Raisa. Vina elpo?ana paatrinajas. Puisis piegaja pie vitaminiem, tad pakera tos un pagriezas pret Carliju ar dusmigu sejas izteiksmi.
– Tas visas ir ?is sasoditas tabletes! Mums jaatrod Kupers Raiss un jauzdod vinam dazi jautajumi! – Rens saka satracinat.
Carlijs piecelas no kebla un piegaja pie pui?a, vina panema kastiti roka un pagrieza to acu priek?a, un tad vienkar?i apskava puisi.
– Klusi, nekriti panika. Mes to izdomasim kopa. Rit mes dosimies uz vina laboratoriju.
– Es ie?u viena.
– Ne, mila, es tevi nepameti?u. Mes to pardzivosim kopa, bus vieglak, ticiet man,” meitene vinu parliecinaja, skatoties tie?i vinam acis.
Rens nevareja vinai atteikt, lai gan juta, ka vina bus lieka. Puisis saka nozelot, ka visu pateica. Bet tagad nav atgrie?anas. Jums vienkar?i javirzas uz priek?u.
– Paldies, Carlij, bez tava atbalsta es vienkar?i klutu traks. Es milu Tevi.
Meitene pasmaidija.
"Es zinu," vina atbildeja, noradot uz savu apalo vederu. – Un ?eit ir musu milestibas apliecinajums.
Rens uzlika roku uz Carlija vedera un atslaba. Vinai blakus vin? ir gatavs aizmirst par visu.
* * *
Deivijs staveja krasta, gandriz nekustedamies. Puisis nevareja attalinaties no parpasauligajam sajutam, kuras vin? sanema, kad vina kermeni parnema uguns.
"Davi, tas mani biede," Zaneta klusi teica un pieskaras pui?a plecam.
– Ja, tas ir biedejo?i. Bet tik for?i!
Meitene pasmaidija.
– Es par to nestridos. Bet kas mums ar to butu jadara? Klut par supervaroniem?
Davijs iesmejas un apskava meiteni.
– Var but. Bet man ?kiet, ka but viniem ir garlaicigi. Ta vieta meginasim but nelie?i. Ir tik romantiski kopa aplaupit bankas, begt no policijas…
– Davij, tu esi traks!
Vini abi smejas, stavot Miciganas ezera krasta un apskavu?ies viens otru. Zaneta jutas miera, it ka pirms paris minutem nekas ipa?s nebutu noticis. Un tas viss viniem ?kita.
– Vai jus nopietni velaties aplaupit banku? – jautaja Zanete.
– Godigi sakot, ja. Redziet, spelejot supervaroni, mes nepelnisim naudu. Slaveniba ja, nauda ne. Par ?o varonigo profesiju algu nedod.
Zaneta pamaja. Vina, protams, saprata, kadus riskus vini var uznemties, cik daudz cilveku vini var nogalinat. Bet kada iemesla del vina neatteicas, bet, gluzi preteji, atbalstija vinu un nolema izstradat ricibas planu.
Vinu merkis bija centrala banka, kura tika glabati savas pilsetas bagato cilveku ietaupijumi. Zanetai nebija ne jausmas, ka tikt iek?a eka, jo vina nekad taja nebija bijusi. Un vinai nav talanta planot laupi?anu.
Pec divam stundam meitene padevas, un Deivijs nolema, ka vini rikosies bez plana. Padariet to, ka jums iet. Dro?i vien tas bija stulbs lemums, bet viniem vajag naudu.
Zaneta savaca visas lietas, ko vini bija izliku?i pludmale, iznema no mugursomas divus vienadus tum?us dzemperus ar kapucem un vienu no tiem pasniedza puisim. Vin? to uzvilka reize ar Zanetu, un pusaudzi smejas. Vinus tas viss uzjautrinaja. Viniem ?i izklaide ?kita uzjautrino?a.
Deivis paris reizes eksperimenteja ar uguni un saprata, ka apgut stihiju. Vinam japarada uguns visa tas skaistuma, speka un posto?aja. Galu gala ?i speja ir navejo?a.
Milo?ais paris ieradas banka stundas laika. Vini staveja pie ieejas un nezinaja, ko darit talak. Davijs satvera Zanetes roku un cie?i to saspieda. Vin? baidijas par vinu. Galu gala meitenei nebija tadas pa?as spejas un vina vareja tikt ievainota.
Bet ta bija vina, kura spera pirmo soli, uzliekot galva kapuci. Davijs darija to pa?u un sekoja vinai. Mana sirds puksteja krutis, meginot caurdurt krutis. Vin? bija nobijies, tik loti, ka vina celi padevas.
Banka izradijas milziga, iek?a bija daudz cilveku, parsvara darbinieki.
"Kungs Jezu, cik biedejo?i!" – domaja Davijs, stavedams Zanetas priek?a.
Vin? pacela roku, un taja pa?a sekunde ta aizdegas. Stradnieki, kuri uzreiz pamanija atbrauku?os pusaudzus, bija nobiju?ies. Vini nekad agrak neko tadu nebija redzeju?i. Vini bija ?oketi.
– Mums vajag naudu, un daudz no tas. Mes tev nenodarisim nekadu launumu, ja tu izdarisi mums nelielu labvelibu un aizvedisi mus uz noliktavu,” Deivijs paveleja, vin? meginaja padarit savu balsi stingraku, tacu ta nodevigi triceja.
Bankas darbinieki staveja nekustigi.
"Es teicu, aizvediet mus uz glabatuvi!" – Deivijs iesaucas, negaidot to no sevis. Vina roka saka degt intensivak, un vin? juta, ka ari vina otro plaukstu apnem uguns. Tad puisis saka pamatigi krist panika.
Zaneta to nepamanija uzreiz, jo vinu aizrava koncentre?anas uz darbiniekiem. Viens no viniem izsauca policiju.
"Vini izsauc policistus," meitene krita panika, un tad vina pamanija Deivija stavokli.
Uguns izplatijas pa visu kermeni, puisis zaudeja kontroli par to. Vin? pagriezas pret meiteni, kura nobala no redzeta. Zaneta paspera paris solus atpakal, un pec sekundes Deiviju pilniba parklaja spilgtas liesmas.
Zaneta nevareja uz to paskatities, un vinas sirdi ploso?ais kliedziens atbalsojas visa telpa.
Policisti ieradas un sastinga uz bankas sliek?na, ?oketi lukodamies uz dego?o puisi un kliedzo?o meiteni.
Un Davijs juta tikai energijas un siltuma piepludumu. Bailes ir pazudu?as. To aizstaja apzina par savu speju pilno speku. Ja vin? veletos, vin? varetu nogalinat visus, kas bija istaba.
Vin? to sajuta un taja pa?a mirkli uz policijas pusi aizlidoja uguns lode. Cilvekiem izdevas izvairities, par prieku Zanetai un pui?a skumjam.
Meitene saka atkapties, neticot savam acim. Vina nekad nebutu domajusi, ka Davijs ir spejigs uz ko tadu.
Vaina bija uguns, tik briesmigs un nekontrolejams elements, kas speja uzvaret Devi apzinu, padarot vinu par briesmoni.
Ugunsbumbas lidoja cauri bankas ekai, biedejot cilvekus un radot haosu. Deivijs meta caulas, nekam nepiever?ot uzmanibu. Pat lidz policijas ?avieniem.
Ja, vini nolema atklat uguni uz pusaudzi, kur? meginaja vinus nogalinat. Un ?i darbiba Zanetu biedeja ne mazak ka satraku?o puisi. Vin? varetu nomirt.
Un tie?i taja bridi nezinams speks parnema meiteni. Vina pieskreja tuvak policijai, cerot vismaz meginat vinus apturet. Vina pat uzreiz nepamanija, ka pret vinu lidoja milzigs uguns ?avin?.
Zaneta apgriezas bridi, kad bumba atradas paris metru attaluma no vinas. Meitenes seja savijas ?ausmu grimase. Vina nolika rokas sev priek?a, saprotot, ka tas ir vinas beigas.
Un tie?i taja bridi, kad meitene aizvera acis, vinas priek?a paradijas udens siena, kas aptureja bumbu. Zaneta kliedza un nolaida rokas. Udens pazuda, it ka tas nekad nebutu bijis.
Meitene saprata, ka vina to izdarija. Ka ari vina kluva neparasta.
Zaneta iztelojas milzigu udens bumbu, un ta acumirkli paradijas vinas priek?a. Policija partrauca ?aut. Ar vienu rokas majienu meitene lika udens bumbai lidot preti Davijam. Udens vinu atdzeseja, uguns pazuda, un parsteigtas publikas priek?a staveja nobijies un slapj? puisis, kura drebes, parsteidzo?i, bija neskartas.
Meitene satvera Daviju aiz rokas un burtiski izvilka vinu no bankas ekas. Neviens neuzdro?inajas vinus apturet, jo vini saprata ?o pusaudzu speku un vinu mirstigas briesmas.
* * *
Elinu nevareja dabut pie prata. Ap vinu pulcejas arstu un medmasu pulis, kuri nevareja saprast vinas gibona iemeslu.
Tikai pec paris minutem meitene atvera acis un bailes paskatijas uz apkartejiem cilvekiem. Un tad vina pek?ni uzleca no gridas.
"Klusi, Elina," saka doktore Rota, satverot vinas roku.
– Dievs, kas tikko notika? – Elina trico?a balsi jautaja.
–Tu zaudeji samanu. Es domaju, ka tas ir tapec, ka tu uztraucies. Vajag atpusties, doties majas, pagulet.
Meitene pamaja ar galvu un atri izgaja no tualetes. Vina lieliski atcerejas, kapec vina nogiba. Bet vina nespeja tam noticet. Pargerbusies no slimnicas halata, vina atri devas majas.
Dzivoklis bija tuk?s un kluss. Elina nostajas pie ardurvim, tad noslideja pa sienu un saka raudat. Vina jutas ka vaj?, kas baidas no kaut kadas optiskas iluzijas vai iluzijas. Galu gala neredzamiba nevar but realitate. Vina nav seriala vai filma, ta ir dzive, un ta ?eit nenotiek.
Elina pacela galvu, noslaucija asaras un ievilka elpu. Vinai ir jaaizmirst tas, ko vina redzeja tualete. Vinai tas vienkar?i jauzskata par halucinacijam.
Nav speju, nav superspeju. Tas viss bija stress.
Ta meitene iznema no somas telefonu un uzrakstija Sarai zinu, ka velas vinu satikt kafejnica. Vina dabiski piekrita.
Pec trisdesmit minutem vini apsedas pie galda leta iestade un pasutija sev nelielu picu. Sara priecajas, ka draudzene vinu izvedusi pastaigaties, jo meitene parsvara sez majas un skatas filmas.
"Pasutisim juras vel?u picu," Sara iesaka, un Elina piekrit. Tagad vinai ir vienalga, kada pica vinai ir.
Viesmilis pienema pasutijumu un meitenes saka runat. Sara runaja par jaunu draugu, kur? vinai tik loti patika. Un Elina tikai ik pa laikam pamaja ar galvu un pasmaidija.
Pica tika atnesta diezgan atri un nakamas trisdesmit minutes meitenes eda ?o gardo edienu. Elinai bija erti ar Saru, vina pat aizmirsa par neseno incidentu. Un vinai tas bija labi.
Lidz bridim, kad mans draugs aktualizeja medicinas temu. Sara pastastija, ka vina izglaba puisi sava maina. Elina uzreiz atcerejas ievainoto meiteni, kura atradas uz dzivibas un naves sliek?na. Visi notikumi pazibeja vinas acu priek?a, un vinas rokas triceja.
Sara nepamanija draudzenes paniku, tapec vina turpinaja stastit stastu, uzsverot rapojo?as detalas.
