Gultā ar zvēru

скачать книгу бесплатно


Es nezinaju numuru, no kura tas nak. Bet es precizi zinaju, no ka bija ?i zina.

Mana elpo?ana pek?ni iekrita kakla, un asaras dzela acis, mani pirksti neveikli saspieda melno korpusu, tas izslideja no manam rokam un skali atsitas pret akmens gridu, pec ka pari ekranam uzreiz parmekleja ?kelto stiklu tikls. viedtalrunis vairs neradija dzivibas pazimes.

Bet man bija vienalga. Manas domas bija talu.

Bilde ieguva formu un kluva skaidrs, ka esmu piekerta.

Tre?as reizes nebus.

Intelektuali es sapratu, ka sakotneji Davida nebiju izraisijusi neko citu ka vien dzivniecisku velmi, un pedejo tris mene?u laika vin?, visticamak, par mani gandriz aizmirsa. Ja vin? toreiz butu dabujis to, ko gribeja, diez vai vin? mani atceretos, un es paliktu vina dzive ka vel viena skaista seja, bet tagad viss bija savadak.

Vin? atkal mani ieraudzija un atcerejas. Galvena loma jaundzimu?a interese vispirms bija Vadima komentariem, kas atklaja manu maldina?anu, un pec tam maniem jaunajiem meliem…

Es bez jegas par vinu izraisiju nopietnu interesi.

Kads virietis lautu meitenei pateikt dubultus melus?

Ne gluzi Zafirovs.

Vin? ir viens no tiem cilvekiem, kas nelaus sevi apmanit. Un ikviens, kur? meginas to izdarit, tiks bargi sodits. Dzivnieks, kur? smarzo laupijumu, neapstasies, kamer nesasniegs savu merki, un jo grutak tas bus, jo vairak alks uzvaras.

Vina merkis biju es.

Ja es neizdoma?u, ka sevi glabt, agri vai velu noklu?u gulta ar zveru. Tagad es nozeloju, ka devos uz ?im kazam un iekritu vina acis, jo vareju atsaukties uz slimibu un neiet uz ?o sasodito restoranu. Varbut vin? bija dusmigs un vel vairak iekaisis par to, ka tagad man jau bija ligavainis, kas nozime, ka Zafirovs nolema, ka es vairs neesmu jaunava.

Sergej, mans milais, kur tu esi, kad man blakus ir vajadzigs stipra virie?a plecs?

Ja vin? tagad butu majas, es nekavetos vinu apprecet bez kadam kazam, lai tikai Zvers atstatu mani miera. Lai gan, ja vinu aptureja meli par grutniecibu, tas nenozime, ka kazas ar kadu citu butu ?kerslis. Beigas vin? gribeja mani spidzinat un izdrazt, nevis aizvest pa eju.

Jebkura gadijuma tagad Zafirovs zinaja manu numuru un to, ka esmu melojis, ka esmu slims un stavokli… Tas nozimeja tikai vienu: man vajadzeja slepties un meginat nogaidit maksimali daudz laika, lai sevi pasargatu.

7. nodala

Es jau desmito reizi pacelu kleitu pie sejas un ieelpoju aromatu.

Tartiga, gar?iga ar izteiktu tabakas noti. Bagati virie?i valka ?is smarzas. Tadi cilveki ka Deivids Zafirovs. Tomer smarza ir lieliska, lai gan man ar to ir briesmiga asociacija.

Nez kapec es atcerejos, ka taja pa?a ceturta marta nakti es ilgu laiku berzu savu kermeni ar mazga?anas lupatinu, lai nomazgatu Vina smarzu, kas, ?kiet, ir iespiedusies mana ada. Vin? man toreiz likas visur, biedejo?s un izraisot bailes. Ka es raksturotu ?o dargo smarzu? Man tas asociejas ar paniku. Ne, vin? nebija ?kebino?s, bet vin? mani izbiedeja.

Kad es atgriezos majas pec Leras kazam, es atkal sajutu vina smarzu ka matiti, kuru iezimejis dzivnieks. Mana vieniga velme bija izmest ?iko vakarkleitu pa logu un ar velas lupatinu noberzt adu lidz kaulam, lai tikai atbrivotos no vina neredzamas klatbutnes, bet sapo?a kaja un pilna maja ar radiem nelava man palikt iek?a. vannas istaba uz ilgu laiku. Varbut tapec nakti es redzeju tik realistisku murgu, ko atbalstija patiesais Vina smarzu aromats, kas lidinajas pa istabu? Mani tuvinieki, ko pamodinaja mans kliedziens nakts vidu, nolema, ka tie?i sapes kaja lika man ik pa bridim raudat un elpot. Vecmamina vaimanaja, ka izmetis visas manas augstpapezu kurpes, un mamma meginaja izsaukt atro palidzibu, tacu slepus iedzertas tabletes visu atrisinaja un es aizmigu.

Tagad negribeju par to domat, tapec iemetu kleitu velasma?ina un pieversos vibrejo?ajam telefonam – zvanija Sergejs. Es smaidot skatijos uz pazistamo numuru un domaju, cik man ir paveicies ar to. Mans ligavainis un mans dro?ais patverums, labakais, mierigakais un uzticamakais. Tadam ir jabut virietim.

– Sveika darga!

– Sveika maza! Beidzot es tiku lidz jums! Es biju pilniba izsmelts ?ajas tris dienas, kuru laika tu biji nepieejama!

"Es salauzu savu talruni Leras kazas un tikai ?odien atguvu to no remonta." Ka iet ar darbu?

– Tiklidz es ieradi?os, mes jums tulit nopirksim jaunu viedtalruni! Darbs ir daudz grutaks neka biju gaidijis, liela finansiala atbildiba, bet atalgojums atbilsto?s. Tapec man patik viss lidz ?im. Ka gaja kazas?

– Tev nekas man nav japerk! Nac pats atri! Kazas noriteja labi, iznemot to, ka nokritu un stipri sastiepu kaju, tapec visu ?o nedelu sede?u majas, tikai eju uz vienu parbaudi.

Mes ar Sergeju runajam vel cetrdesmit minutes, negribedami ?kirties, un tad es, mieriga, cie?i aizmigu. Nakts vidu es atkal kliedzu, jo man bija jauns murgs. Mana sapni bija mans ligavainis Sergejs, vina seja bija asinaina, un vin? skali smejas un kliedza man: "Melis! Melis! Melis!"

Auksti sviedri, asaru un ?nukstu straume un pec tam nomierino?ie lidzekli pec vecas shemas atgrieza mani adekvatu cilveku pasaule un jau trijos nakti guleju ka mazulis. Lieta tada, ka tad, kad tu pats zini savas problemas un pierodi pie tam, tad parastie risinajumi parbaudita ricibas plana veida vairs nav biedejo?i. Vienkar?i katrs murgs ir ka atgrie?anas majas pie sevis, un jus noteikti nevarat paslepties no sevis.

Atliku?o nedelu pavadiju majas, pildot macibu gramatas. Sliktas kajas del man uzlika automatisko ieskaiti, jo biju viens no obligatakajiem studentiem. Piektdien bija saplanota visa diena: pabeidzu pedejo kursa darbu un savedu sevi kartiba, gatavojos ritdienas tik?anas reizei ar Sergeju.

Iepriek?eja vienatne pavadita nedela lava velreiz pardomat pa?reizejo situaciju. Sakuma baidijos, ka Deivida zinai sekos talakas darbibas, bet vin? acimredzot par mani aizmirsa. Tas bija parliecino?i un parliecino?i, ka tagad esmu brivs no vaja?anam.

Tiklidz Sergejs ieradisies, es uzaicina?u vinu palikt pie manis, ar visiem no ta izrieto?ajiem apstakliem, es nolemu. Joprojam nejutos gatavs vairak, es negribeju gaidit ilgak, jo ipa?i nemot vera nesenos notikumus. Galu gala, es esmu iemilejusies sava ligavaini, tad kapec gan mums beidzot neizguleties kopa?

Es nevareju izteloties Sergeja ?oku, ja vin? uzzinatu, ka mani uzmaca viens no lielajiem uznemejiem, kur? uzvedas ka ists psihopats un maniaks.

Gribeju fantazet un meginaju izteloties, ka Sergejs paker ieroci un aukstasinigi nogalina Zafirovu mana vieta, tacu bilde kaut ka nepielipeja. Blondmatainais Emeljanovs, kaut ari vinam bija liela, atletiska uzbuve, tomer neparprotami zaudeja ?im zveram. Kungs, ka es varetu vinam pretoties?

Atskaneja durvju zvans, kas lika man saraustities un uzlekt uz vietas. Sakuma galva pazibeja doma, ka ?is varetu but tas, par ko es tikko domaju, tacu es to uzreiz atlaidu. No ka man butu jabaidas? Briesmonis nenaks tie?i mana maja, manas vecas vecmaminas dzivokli? Rave.

Dro?i vien piegade.

Tomer caur skata caurumu es ieraudziju savu labako draudzeni Da?u, kura no durvim saka uz mani kliegt:

– Laujiet man paskatities uz ?o cuku ar sapo?u kaju!

– Sveiks ari tev, draugs! – Es biju apmulsusi no vinas tirades, tapec atbildeju attiecigi.

– Draudzene? Draugi neaizmirst par dzim?anas dienam! Un tu, Sofija, esi cuka!

Mulkibas!

Kads ?odien datums? Kazas bija pagaju?aja sestdiena, desmitaja junija, ?odien ir piektdiena, se?padsmita – Da?as dzim?anas diena!

– Mans milais draugs, piedod! Es tie?am aizmirsu, bet vel nav vakars? Apsveicu jus no visas sirds un novelu vienmer mirdzet prieka un but vislaimigakajam! – Man bija neticami kauns, jo savu bailu un problemu del es pilniba aizmirsu par savu labako draudzeni un vinas dienu.

– Un ari zelsirdigs un ne atriebigs, jo es piedodu, ka aizmirsi par manu dienu, bet tikai ar vienu nosacijumu: tu atri sagatavojies un mes dodamies prom.

– Kur? Par ko? Kapec tu man nepateici agrak?

– Sofija, uz restoranu nosvinet manu dzim?anas dienu! Es nevaru jums sazvanit tris dienas! – No draudzenes tona sapratu, ka vina ir loti nokaitinata un tas bija manis del.

Tikai tagad pamaniju, ka vina izskatas satrieco?i: apspilets uzvalks, kurpes ar milzigiem planiem papeziem, ?iki ieveidoti un vilnveidigi uz vienu pusi krito?i mati, spilgts grims un asinssarkanas lupas. Tada vampu meitene.

Vina pagrieza manam degunam priek?a jaunako iPhone modeli un apsedas uz divana:

– Mi?a man to iedeva. Un apmaksaja ari dzim?anas dienas vecpui?u balliti, jo dezureja ka vienmer.

– Nestasti man, ka mes braucam uz Getsbiju!

– Ne, vispirms ejam uz japanu restoranu, un tad pec situacijas. Kapec jums nepatika jaunais greznais klubs?

"Es nevaru ciest Deividu Zafirovu," es pek?ni godigi atzinu.

– Sofija, mana dvesele, Seryoga, protams, vin? ir glits un jauks, bet ka gan var nepatikt bagats, pumpains, divus metrus gar? virietis, kur? izskatas pec visiem brutalakajiem turku aktieriem uzreiz? "Da?a izpluda smieklos un piebilda: "Turklat puse no pilsetas iestadem pieder vinam, tapec maz ticams, ka mes vinu satiksim, par ko ir zel…

Apmierinata ar vinas atbildi, es saku gerbties: tum?a bordo kleita ar planam lencitem, diezgan isa, bet ideali piegulo?a manai isajai, slaidajai figurai, un galvenais, kas slepj gurnus, kas, manuprat, neskatoties uz manu tievumu, bija pla?aks neka nepiecie?ams. Es atstaju savus gai?i brunos matus valigus un vienkar?i uzklaju uz acim skropstu tu?u un izcelu uzacis. Pieticigi, bet mili.

– Esmu gatavs!

Mans draugs kritiski paskatijas uz mani un teica:

–Vai tu esi traks? Kad tu nokriti uz kajas, vai nesasita galvu? Kur ir tavs stils, kuram seko visa fakultate? Es nepasutiju vinas dzim?anas diena neglitu draugu! Nomainiet baleta kurpes pret papeziem tulit, un nevajag gausties par savam kajam, nemsim lidzi savus mainus! Uzkrasojiet lupas ar savu raksturigo sarkano lupu krasu un atri uzzimejiet bultinas!

Es, nokaunejusies un joprojam jutoties vainiga, ka aizmirsu apsveikt savu draugu, paklausiju. Un pec piecpadsmit minutem uz mani no atspulga paskatijas pavisam cita meitene. Labi, ?odien ir vinas diena, tapec laujiet vinai piezvanit. Galu gala driz ieradisies Sergejs, un man vispar neatliks laika saviem draugiem. Tad kapec gan ?odien neiziet pastaigaties?

Ieradu?ies junija nakts pilsetas vesuma, iesedamies taksi un devamies svinet.

Ka velak izradijas, ta bija ne tikai mana drauga dzim?anas diena, bet ari manas jaunas dzives sakums.

8. nodala

Kada japanu restorana pie musu galda pulcejas septini cilveki: dzim?anas dienas meitene, es, Lera un vel cetri klasesbiedri. Mes visi bijam pazistami jau ilgu laiku un bijam draugi, tapec atmosfera bija loti nepiespiesta.

Par spiti smiekliem, visi baza mute rulli?us un su?i, ka ari izmeginaja sake, kas vienbalsigi tika atzits par nejauku gar?u. Es nekad nebiju bijis japanu virtuves cienitajs, tapec es edu gandriz neko un saraujos, ieraugot manu draugu smiekligas sejas, kas izmegina divainas edienu kombinacijas.

Pirmo reizi nedelas laika spriedze, kas mani aiztureja, pazuda. Tuvo draugu loka radas dro?ibas un miera sajuta, un notikumi pirms nedelas vairs nebija biedejo?i un ?kita teju triviali.

Ar vieglu skaudibu klausijos telefona sarunu starp Leru un Vadimu, kur? pieprasija, lai vina need jelas zivis, un jautaja, vai kads mus nemica. Es nevareju nedomat, ka, ja Sergejs mani aizsargatu pat uz pusi tik daudz, cik Gromovs aizsargaja savu sievu, es butu pilnigi laimigs.

Protams, Lerina virs nebut nav tikumibas paraugs, un ?ada pratina?ana varetu parsteigt un nobiedet, bet ne tos, kuri nezinaja Gromovu. Visa, kas attiecas uz vina masu, vin? bija loti stingrs un parlieku aizsargajo?s, un, lai gan vina bija atklati kapriza, vina bija neparprotami apmierinata, gozejas ka princese vina nedalita uzmanibas loka. Es vinai nestastiju par sarunu, ko noklausijos kazas, tacu biju parliecinata, ka kapteinis bija lidz galam iemilejies Leru, tapec meginaju aizmirst taja vakara dzirdetos vardus. Virie?i var but skarbi sarunas, kas nav paredzetas sievie?u ausim. Galu gala, vai mums nevajadzetu pateikt ?im Zafirovam, Vadimam, ka vin? burtiski nesa Leru rokas?

Pulkstenis jau bija desmit vakara, kad gatavojos doties majas.

– Ka lai iet majas?! – dzim?anas dienas meitene kliedza, – tu joprojam esi vainiga pie manis, jo ipa?i tapec, ka tu esi mana labaka draudzene! Pat Leriks paliek, un jus saplustat!

"Es apsoliju Sergejam, ka nekave?os!" Vin? rit naks majas!

– Sergejs vel nav tavs virs! "Da?a noskaldijas un noversas, ar ?o zestu skaidri noradot, ka vina ir aizvainota, un parejie saka lugt, lai es palieku.

Man pa?ai gribejas ilgak pasedet musu kompanija, jo jautriba tikai sakas, tapec pec nelielas pieruna?anas piekritu. Divaini, bet ?eit, starp cilvekiem, es jutos dro?ak neka majas.

Pec japanu restorana tika nolemts parcelties uz jaunu un pretenciozu vietu ar nosaukumu “Sea Restaurant”. Pelekzilos tonos veidotais iestades dekors parsteidza sava grezniba, un vairaki akvariji ar zales centra izvietotajiem juras rapuliem, kas tika nokerti un gatavoti tepat atvertaja virtuve, nobiedeja un piesaistija uzmanibu plkst. taja pa?a laika. No visas musu kompanijas ?aja vieta iepriek? bija biju?i tikai Da?ka un Lera un vinu virie?i, tapec vini pasutija zivis un vinu un saka mums degustet. Mes dzeram Lerai un vinas mazulim, Da?kai un vinas laimei izmekletaja Mihaila Strelkova persona, ka ari man un manam ligavainim Sergejam.

Sausais baltvins darija savu, un lidz pusnaktij es biju maksimali atslabinajies, kaut ari nedzeris. Leru panema Vadims, vel tris musu klasesbiedri ari devas majas. Palikam tikai es, Da?ka un musu priek?niece Vika. Mes negribejam iet majas, un Da?a mus mudinaja sarunat banketa turpinajumu, tapec tika nolemts doties uz naktsklubu.

Atceroties, ka negribeju iet uz “Getsbiju”, dzim?anas dienas meitene man piedavaja dargo un pretenciozo “Platinu”. Parasti mes uz turieni nedevamies augstas cenas del, bet ?odien mums bija vienalga, jo Da?as ligavainis teica, lai mes neko sev neliegtu.

Face control izgajam bez problemam un desmit minu?u laika atradamies nakts iestades apak?eja stava. Neko citu darit, ar interesi skatijos uz interjeru, nospiedo?u un, manuprat, parak drumu. Neskatoties uz augstajam izmaksam, ?i vieta man asociejas ar kaut kadu superfor?u, bet tomer angaru pilnu ar bagatiem cilvekiem un elitaru alkoholu. Virs mums atradas VIP stavs, uz kuru nepartraukti naca viesmili, kas ienesa arvien jaunas alkohola porcijas. Mes nevarejam redzet, kas tur sedeja, bet deju grida bija pilniba redzama, un no aug?as mes skaidri redzejam, kas atrodas zemak.

Divains risinajums telpai. It ka aug?gala eso?ajiem tika speciali dota iespeja petit parastos apmekletajus un no deju gridas izveleties sev tikamo. Dzim?anas dienas meitene, at?kiriba no manis, skumju domu neapgrutinata, sedeja preti ar udenspipes pipi un entuziastiski izlaida dumu rinkus, kas ?kiras virs mums un pie?kira patikamu citrusauglu aromatu. Biju pret vinu vienaldziga, tapec malkoju baltvinu no augstas glazes.

"Mana milaka dziesma," Da?a iesaucas un vilka mani uz deju gridu.

Skanot "Ainsi bas la vida" skanam, sakam ?kobities muzikas ritma. Uz apala balkona, kas veda ara no VIP kabinem, pamaniju vairakus virie?us, kas mus vero. ?i uzmaniba mani neiepriecinaja, tapec es steidzos atpakal pie musu galdina. Iepriek? es biju piekapiga pret virie?u uzmanibu, bet tagad tas mani nobiedeja un iedzina stupora. Es nezinaju, ka reaget uz drosmigiem virie?u skatieniem, un baidijos no tiem.

"Kur jus dodaties," mans draugs iesaucas, "paskatieties uz virie?iem, kas skatas uz mums!"

Da?a vienmer mileja virie?u uzmanibu, un, neskatoties uz to, ka vinai nebija nodoma krapt Mi?u, vina vienmer nebija pret flirtu. Vina to sauca par parbaudes formu.

– Ja es neredzu virie?u apbrinas pilnus skatienus, ka gan citadi es uzzina?u, ka joprojam esmu tas pats rudmatainais zvers? – draugs iesmejas

– Ne, man vini nepatik, butu labak, ja mes paliktu restorana.

"Starp citu, ari Sea Restaurant, kura bijam, pieder Deividam," vina pek?ni teica, liekot man vienkar?i aizrities no sa?utuma.

Brini?kigi!

Vai vin? izpirka visas iestades musu pilseta? Man vairs nav kur iet! Tagad nebrini?os, ja ?is sasoditais "Platins" bus ari vina! Galu gala, lai kur es dotos, uznirst ?i briesmona vards! Pat nebudams personigi klat, vin? turpina padarit manu dzivi nozelojamu!

Pek?ni manas alkohola miglotajas smadzenes pazibeja traka doma. Kapec gan vinam neizstastit visu, ko es par vinu domaju? Man ir talruna numurs, bet vin? joprojam nezina manu atra?anas vietu. Atvainojusies Da?ai, es izgaju vasaras veranda un, dzili ieelpojot svaigu gaisu, beidzot apnemos. Un, lai gan vesela saprata paliekas joprojam turpinaja raidit briesmu signalus, smadzenes kluva nopietni drosmigas.

Kad, ja ne tagad?

Atradu ienako?o zinu ar tekstu "LIAR" un nospiedu pogu "atbildet". Pa?i pirksti ierakstija tekstu, kas ilgi griezas manas smadzenes, bet tris garus mene?us nebija atradis izeju:

"Labak but melim neka aiznemtam maniakam, izvarotajam un pilnigs psiho! Es esmu gatavs ne tikai melot, es esmu gatavs darit JEBKO, tikai nekad neiet ar tevi gulet! Tu man riebj! ”

Velreiz parlasot dusmigas zinas saturu, es jutos gandarits un pat pasmaidiju, domajot par to, kadu izteiksmi uznems ?i grieka nezeliga seja, kad vin? to izlasis.

– Sveiks kur tu esi? Mes ar Da?u velreiz pasutijam ?o for?o dziesmu! – musu priek?nieka Vikija sauciens tie?i virs manas auss lika man saraustities un es nejau?i nospiedu “sutit”.

Mana pirma doma bija mezoniga nozela un bailes, ka naksies maksat par izdarito, bet pec minutes pec drosmes iedzeru vel baltvinu un ?aubas kliedeja alkohola tvaiki. Galu gala man nacas izteikties par murgu, kura vin? mani iegruda ?os garos tris mene?us. Ir divdesmit pirmais gadsimts – feminisma un vienlidzibas laikmets! Nevienam virietim nav tiesibu panemt sievieti tikai tapec, ka vin? to velas. Barbaru un neandertalie?u laiks jau sen ir pagajis!

Skanot musu vakara dziesmai, kas jau bija kluvusi par ?odienu, es devos uz deju gridas ar vina glazi un pacelu to augstu, it ka saskandinot glazes ar sevi, tad aizveru acis un iedzeru lielu malku vesa, skaba ?kidruma. .

Man un manai drosmei!

Tacu ?oreiz vinam bija cits efekts.

?kita, ka gar?a kluva sasmakusi un pretiga, un uz meles palika kaut kada netiruma sajuta. Es jutos nepatikami un man bija gruti to norit.