скачать книгу бесплатно
– Paldies par davanu! Atzistiet, tas bijat jus, kas sacela traci, vai ne?
Kurators pat ?naca, aizvainots un nedabiski:
– Ta nav karaliska lieta…
– Velreiz paldies, priek?niek! Kur? vel…
– Jums ir carte blanche. Nemiet ikvienu no komandas: «…jums var but pat divi!» – Vladimirs Viktorovics deklameja vardus no Visocka dziesmas.
– Ka butu ar trim?
– Ak, Hera! Tas, protams, ir Vadims ar Anatoliju un Galinu Aleksejevu?
Zurnalists tikai pieticigi noplatija rokas.
– Jusu Gyulchatay ir pasutitas lidma?inas biletes. Tiekamies lidosta. Lidojuma laika jus vinu informesit par jaunako informaciju.
– Ja, jus esat burvis, priek?niek!
– Pui?i jus sagaidis Arhangelska. Tolja jau ir klat, un Vadims ieradisies pusstundu pirms jusu lidojuma.
– Nu, Vladimir Viktorovic, nu… trukst vardu!
– Tev trukst vardu?! Labi, labi, es visu saprotu. Un es nemaz neuztraucos par jusu komfortu! – Kuratora apzinata nopietniba un savilktas uzacis nespeja maldinat pat bernu. – Pirmkart, es rupejos par sevi. Man tevi joprojam vajag! Centieties nedot jums Gyulchatai, vai ne? Ja, ja, un nepamajiet! Jus varetu iztikt, lai gan tas ir maz ticams, bet Galina Aleksejeva… Vina ir austrumnieciska meitene, kaisliga un, iespejams, nepiedod. ?kiet, ka vina tika atrasta kaut kur uz padomju un Afganistanas robezas?
– Ja, netalu no Herata. Musu ipa?a komanda atgriezas no misijas un sastapa mirsto?u divus vai tris gadus vecu meiteni. Iedomajieties, augstu kalnos desmitiem kilometru apkart nav neviena cilveka dzivesvietas, un berns ar gandriz letalu ?autu bruci, novardzis, dehidrets. Tas, ka vina izdzivoja, ir neaptverami. Un vina turpinaja murminat: «Gyu-il!» Un ta kluva Gyulchatay.
«Bet tagad vin? runa cetras vai piecas valodas, un vina kaujas sagatavotiba ir labaka neka jebkuram profesionalam specvienibas karaviram!» Un skaistums… Un kapec vina aizravas ar kadu sievi?ko-zurnalisti, vai zini?
– Nu, vai ir iespejams kaut ko noslept no Kuratora?! Bet vin? nemaz nav damu virietis! Un musu attiecibas ir ka komandierim ar padoto. Butiba…» Talejevs piebilda daudz klusak.
– Kads mulkis! – Asistents teica vel klusak.
– Ko tu teici? – zurnalists jautaja.
– A? Tur nav neka. Es saku, ka jusu cetrinieka efektivitate ir vienkar?i parsteidzo?a! Un lidz ar Redin pievieno?anu man nopietni sak likties, ka realaja pasaule nav tadas problemas, kuru jus nevaretu atrisinat. «Vin? piecelas, piegaja pie kamina un izstiepa rokas pret uguni. – Nu, kaut kas mani pavilka uz komplimentiem. «Es klustu vecs, brali, es klustu vecs.» Un tu mani atputinaji ar brini?kigu konjaku, dabu…
Zurnalists loti nopietni atbildeja:
– Diemzel, Vladimir Viktorovic, pasauli, ar kuru mums jacinas, diez vai var saukt par istu. Taja domine sagroziti likumi un apgriezti principi. Tatad jusu parlieciba var izradities…
«Mana parlieciba,» asi partrauca kurators, «paliks nesatricinama, kamer komanda aizsargas MUSU pasaules robezas!»
Dzivojama istaba iestajas pauze. Pats paligs vinu partrauca:
«Jums bus ?is cetras dienas, lai meginatu pilseta atrast Azerbaidzanas pedas, aprekinatu terorakta vietu, laiku un metodi. Un noverst to. Nu, galvenais uzdevums, protams, ir prezidenta dro?iba. «Vin? bridi padomaja, klusi noputas un loti klusi piebilda: «Vismaz meginiet izvairities no upuriem.»
2. nodala
Draugi velu vakara ar reprezentativu FSB automa?inu piebrauca Severodvinska. Vini bija tris. Jau lidosta Talejevs sava klepjdatora sanema isu zinu, ka islaicigi neparvaramu iemeslu del Vadims ir spiests nedaudz aizkaveties. Maksimums uz dienu.
– Zel gan. – Zurnalists bija patiesi sarugtinats. – Mums vienkar?i ir daudz rutinas darbu, katrs cilveks ir svarigs.
– Patron, vin? to darija ar noluku. – Anatolijs – apmeram trisdesmit piecus gadus vecs jauneklis, gar? ar parsteidzo?i mierigu peleku acu skatienu – sedeja priek?a blakus ?oferim. «Vadkam ir deguns pret jebkuru rutinu un vin? pats taja neiedzilinas…, tapec vin? izdomaja sev attaisnojumu.» Redzesi, pienaks laiks iz?aut vai atstat nazus – vin? ir turpat.
– Tolja! Man jau ir apnicis cinities ar jums par sazina?anos ar mani. Es samierinajos ar «priek?nieku» un «pavelnieku», ar «priek?nieku» un «patronu». Ka velies! Bet ar musu pa?reizejo legendu kadu laiku paturesim tikai «pavelnieku» un «pulkvedi». Citadi vini to nesapratis pareizi tajas aprindas, kur mes sazinasimies un stradasim. Ja prezidents dzird?!
– Vin? bus greizsirdigs. Neviens vinu ta ar cienu nesauks. Vienkar?i padomajiet: «Kungs…"! Bet es nepiekritu «pulkvedim»! Jus vienkar?i nevarat but nekas mazaks par generali sava statusa del.
– Generalis. – Hera pagar?oja vardu. – Izklausas, bet konteksta tas prasa «Mr. Gari. Turklat es galu gala esmu «zurnalists», dazi no klateso?ajiem mani pazist. Koncentresimies uz «komandieri». Kapec tu kluse, Galconok?
Kreisaja puse sedo?a meitene pakratija galvu, izmetot no pieres kra?nu biezu matu ?kipsnu, un paskatijas uz vinu ar lielam, melnam acim:
– Nav problemu, komandieri!
Vaditajs nedaudz pagriezas no priek?eja sedekla:
– Mes tuvojamies. Biedri… generali, kur jus dodaties: uz musu ipa?o viesnicu vai parasto?
Galija izpluda asaras, un Talejevs deva stingru paveli:
– Pagaidam paliksim pie ierasta. Mums ir jabut tuvak vienkar?ajiem cilvekiem.
«Severodvinskas pilsetu, tapat ka lielako dalu slegto pilsetu, var viegli klasificet ka vienas nozares pilsetu, tas ir, tadu, kuras dzive bija atkariga no jebkura specializeta uznemuma darbibas. ?eit vini bija divi. Valsts lielaka kugu buves rupnica SMP, kas specializejas modernu kodolzemudenu razo?ana, un kugu remonta uznemums Zvezdochka, kas galvenokart nodarbojas ar ?o pa?u zemudenu remontu…
…Skarbie perestroikas gadi ir aiz muguras, kad abi ?ie pilsetu veidojo?ie uznemumi bija uz pilniga sabrukuma robezas. Jau vairakus gadus, pateicoties valdibas subsidijam un pilsetas un uznemumu vadibas iniciativai, razo?ana ir pieaugusi. Ir paradiju?ies pasutijumi zemudens un virszemes kugu buvniecibai un modernizacijai ne tikai Krievijai, bet ari citam valstim. Lidz ar naudas paradi?anos atkal saka stradat remontdarbnicas. Ieverojami aktivizeju?ies mazie un videjie uznemumi: kafejnicas, uzkodu bari, bari, visa veida veikali, pateretaju apkalpo?anas centri. Divsimt tuksto?u pilsetas dzive tiek atjaunota…»
Ieguvis ?adu informaciju no interneta, Talejevs smagi noputas: diezin vai ?i maza biznesa uzplaukums, ?ie atdzimsto?ie tirgi un viss parejais viniem tagad naks par labu. Iedzivotaju skaits ar katru gadu pieaug: vismaz savas «atrazo?anas» un galvenokart «darba resursu» apmeklejuma del. Mes zinam, mes izturejam. Puse faktiski dabu darbu rupnicas, bet otra puse… Rit policijas arhivos dro?i vien redzesim butisku noziedzibas pieaugumu. Noziedzibai nav problemu ar iefiltre?anos pilseta.
Tacu ar papira protokoliem nepietiks. Vajag iziet cauri visiem punktiem, sajust, ka un ar ko vini dzivo. Nosutisim Tolju uz vietejo FSB biroju ka pulkvedi no Maskavas. Laujiet vinam iegut informaciju. Mes ar Gjulcataju parupesimies par policiju. Tas atrodas arhivos. Es esmu par cilveku vadi?anu. Tagad guli, guli!
Pirmaja diena pulkstenis bija se?i no rita.
Viesnicas istabu parpludinaja saules gaisma. Pat ja tas nebija tik gai?s ka pusdienlaika un nenesa isto julija siltumu, tas vienpadsmitos vakara parsteidza nepieradinatos viduszonas iedzivotajus ar savu eksistenci.
«Komandieri, aizveram aizkarus cie?ak, preteja gadijuma es kaut ka sadalos divas dalas: dienas beigas jutos ka navigi noguris, un, no otras puses, mans kermenis nekad nevelas atslabinaties, kamer ?is «prozektors» ” lidinas virs horizonta. – Galina sagaidija Talejeva majienu un apzinigi aizvilka smagos biezos aizkarus uz liela, sienas garuma loga. Tikai tad vina ar redzamu atvieglojumu apsedas uz miksta divana blakus Anatolijam.
Vini trijata atkal pulcejas pec ilgiem un nogurdino?iem planoto sabiedrisko vietu apmeklejumiem. Detalizets zinojums par katru no tiem tika pabeigts duci frazu un pusminutes laika. Un kopejo rezultatu varetu formulet vel isak: nevienam vel nav izdevies atklat nevienu pavedienu. Nekas netrauceja Severodvinskas pilsetas ierastajam dzivesveidam un izmeritajai dzives plusmai! Neviens kartigs bandu kar? nenotika, neviens cilveks mistiski nepazuda, ka ari dokumenti ar zimogu, GBP virsnieku ieroci, policistu nujas vai jaunakie slepenie notikumi… Bet tas viss bija pieejams! Bet vini neiejaucas…
Vietejais tirgus bija mazs un neaktivs. Ne mazaka majiena ne tikai uz pardali, bet vienkar?i par sadali?anu: ierastajas vietas tirgojas ierastie subjekti ar ierasto ierikoto jumtu un fiksetu nodevu. Bija pamats saraukt pieri un domigi nopusties.
– Nu, labi, neesi skabs! – Talejeva balsi nebija izdomata optimisma. – Ka tu, Tolja, to sauc, Tolja? «Vini izlaida obligato programmu.»
– Slidotaji piekristu.
– Un tas mani noteikti iepriecina! Kas Galjai ir policijas arhiva? ?ie ir dazi vizualie grafiki: sezonala izaugsme, sezonala lejupslide un klusums mus interesejo?aja nozare, vai ne?
– Es izlasiju visus zinojumus un zinojumus. Vini dod priek?roku cinas izmantot nazus, bet sadzives stridos – medibu ?autenes. Divi ?au?anas gadijumi ar pistoli nav raditajs: vienam bija atlauja, vin? ?ava uz iereibu?iem pusaudziem ar viegliem ievainojumiem, otrs tika parveidots no gazes pistoles, rokdarba, ka tu vel neesi nogalinajis?! Spragstvielas: vienigais gadijums, kas panemts no malumedniekiem Dvina. Tiri rupniecisks paraugs ir amonits. Apmeram pirms desmit gadiem es to nopirku no geologiem. – Aleksejeva apklusa un ar nozelu noplatija rokas.
«Es saprotu, Tolja, ka jums bija visgrutakais laiks FSB.
– Kapec tas ir tik gruti? Pieklajiba, korektums, patiesa nozela, ka vini nekada veida nevar palidzet «neparedzami teroristisku faktu pilnigas neesamibas del». Vini pastavigi strada jaunie?u un nacionalistu grupas. Vini uztur cie?u kontaktu ar militaro specialo nodalu… Un vispar apzinigi veic visas noteiktas proceduras, kas saistitas ar svetku pasakumu sagatavo?anu un nodro?ina?anu. Neviena biroja lietas netika talak par ?adam «atklasmem». Nu, jus saprotat, komandieri, ka vini nerisketu kluset par kadu arkarteju gadijumu, nemot vera manas pilnvaras. Bet vini deva priek?roku neiedzilinaties ikdienas darba detalas. Starp citu, visa nodala jau ir parcelta uz pastiprinatas dezuras rezimu…
– Beidz, Tolja, nemierini mani! Es pats to visu varu turpinat, balstoties uz Iek?lietu ministrijas departamenta apmeklejuma rezultatiem. Bezpajumtnieki ir bezpajumtnieki, «zilumi» klust zili, un dazas bezmaksas, bet apmaksatas milestibas priesterienes sa?utu?as kurn par bagatu klientu trukumu. Ieteicu vadibai norikot Parvaldes darbinieku paliga katram rajona policistam un divu dienu laika izbraukt cauri visiem pilsetas karstajiem punktiem, «sliktajiem» dzivokliem utt utt. vai ir aizdomas, nekavejoties zino ?eit. Ja… Principa ir palikusi tikai viena vieta, kas ir obligata – augs. Vadims to butu uznemies ?odien, bet acimredzot man tas bus jaizdoma rit. Kopa ar Gyulchatai! Personala nodala vina rupesies par nesen pienemto darbinieku sarakstiem.
?aja laika no uz galda atverta klepjdatora atskaneja melodisks, kluss signals.
«Ak,» zurnalists paskatijas uz monitoru, «paka no kuratora.» Acimredzot nav laika doties uz videozvanu. Mes to tulit atversim… Tatad, Vadims bus ar mums rit no rita. Un viss parejais ir materiali Azeram. Nedaudz! Naciet sediet pie galda un skatisimies to kopa.
Patie?am, tas bija parasts padomju militarpersonas personisks jautajums.
Azer-Pasha Ogly Siyatov, azerbaidzanis, dzimis Baku projekte?anas inzeniera un muzikas skolotaja gimene.
«Es domaju, ka Azer ir iesauka,» Tolja pakratija galvu, «bet izradas, ka tas ir vards!»
Vin? macijas krievu skola. Mana teva vecaki un visi vina radinieki dzivoja Kalnu Karabaha. Vini ari gaja boja sadursmju laika etnisku iemeslu del. Azera tevs, kur? apciemoja savus radiniekus, nomira kopa ar viniem.
– Tur kar? bija ists! Likas, ka Dzulcatai ir pamodusies. – Kada ir nekrietniba visa vainot Armenijas un Azerbaidzanas konfliktu! Taja katla varijas desmitiem tautibu. Un krievi ir vinu vidu! Cilvekus slakteja ne tikai gimenes, bet veseli ciemati. Tur joprojam kup ugunskurs. Varbut tie?i ?eit ir jamekle pusaudza dvesele notiku?a luzuma saknes?
– Tad acimredzot ne bez vecaku palidzibas! Starp citu, mate… ak, luk: «mirusi no sirdstriekas, kad delam palika 21 gads.»
Pec skolas vin? iestajas Baku Augstakaja jurskola. Lielisks students. Papildus krievu valodai vin? zina azerbaidzanu, turku un anglu valodu. Saprot daudzus kalnu dialektus. Beidzis Kimijas fakultati radiometrijas, radiologijas specialitate. Iecelts par kimiska dienesta vaditaju viena no Ziemelu flotes kodolzemudenem. Astonus gadus velak vin? veselibas apsverumu del (?) aizgaja rezerve ar 3.pakapes kapteina pakapi.
Pielikuma ir pieci sertifikati, kas rakstiti ka kopiju kopijas. Vina izcilajai reputacijai nav ne vainas.
Vin? bija precejies no briza, kad absolveja koledzu, un gandriz lidz bridim, kad tika parcelts uz rezervi. ?obrid ?kiries. Nav bernu. Sieva, bijusi: Tamara Mizina, ciema dzimta. Pervomaiskijs, krievs.
Un ne rindinas par talako likteni! Ja kurators neko nevareja izrakt, tas nozime, ka ?i persona tie?am nav ierakstita neviena «annale».
– Nu ka tu doma?
Uz Talejeva jautajumu Anatolijs tikai nicino?i iesmejas, un meitene jautaja:
«Par astoniem dienesta gadiem personas lieta ir atzimetas piecas, ne, se?as militaras vienibas, katra noradot tikai izdienas stazu. No vairakiem mene?iem lidz divarpus gadiem. Vai tas ir labi?
– Ja, Galconok, viss ir labi. Ipa?i flotes sabrukuma perioda, kad vienigie zina?anu un pieredzes neseji – virsnieki – pluda uz civilo dzivi. Un neviens vinus neaptureja! Tadi specialisti ka Sijatovs bija zelta verti. Tapec vini tos iemeta no vienas kodolzemudenes uz otru, lai apmacitu jaunie?us vai nodro?inatu aprikojuma dro?u darbibu navigacijas laika. Kopuma Redins var pastastit dazas detalas par floti un skolu, kad vin? paradas. Protams, visparigakais un maz ticams, ka tas ir tie?i saistits ar musu objektu. Varu tikai piebilst, ka pirmie kontakti ar teroristu strukturu parstavjiem bija iespejami jau studiju laika: Baku skola izglitibu ieguva 40 (!) dazadu valstu, galvenokart Afrikas un Azijas regionu parstavji. Esmu personigi redzejis dokumentalus materialus, kas apgalvo, ka musdienu Somalijas piratu «augstaka vadiba» tagad ir 40—50 gadus veci Baku skolas absolventi!
– Nav vaj?! Lieliska skola. Tapec vini ar tiem nevar tikt gala. Kapec piratiem ir vajadzigi kimiki, patron? Ruma degustacija, vai ne?
– Baku specializeta fakultate bija navigacija, nezinatajs! Tatad vini parvietojas pa juru, tapat ka jus sava dzivokli. Vai ?ie dokumenti jums neiedvesmoja neko citu ka tikai rumu?
Tolja paraustija plecus:
– Iznemot to, ka tur bija bagatiga dzilas padomju stagnacijas gara smarza.
– Es domaju, ka ari tagad militaraja joma ir maz at?kiribu personala birokratijas zina. Es ari nevaru no ta neko dabut. – Hera pamaja ar roku monitoram: – Bet… – vin? apklusa.
– Nu, labi, komandieri! Formulejiet to! – Galija cerigi paskatijas uz vinu.
– Ne, pui?i. Tikko pazibeja kaut kas netverams. Kad lasiju par savu sievu. Kapec ?kirties? Nepatika, ka tavs virs pamet militaro dienestu? Tik daudz par veselibu. Vai bernu trukuma del? Bet astoni laulibas gadi jau aiz muguras, tu esi pieradis, pieradis, vai neiebilsti? Ko jus ka sieviete domajat par to?
– Katra gimene ir tuksto?iem ?kir?anas iemeslu. Mani vairak parsteidz nevis beigas, bet gan sakums.
– ?
– Es domaju laulibu. Vina ir krieviete, no malas. Azer Pasha Ogly tada sieva ir mulkibas. Kur vini vispar vareja satikties? Tatad… «Esmu dzimis ciema. Pervomaiskijs». Ja, Krievija tadu ir vairak neka ducis! Un musu biju?ajas republikas tas nav mazaks.
– Tatad mums ?is jautajums ir japrecize. – Zurnalists raknajas sava soma. – Kas redzeja manu atlantu?
Tolja un meitene pasmaidija: vinu komandiera ieradums vai divainiba visur nesat lidzi detalizetu geografisko atlantu bija labi zinams abiem.
Beidzot Talejevs atklaja, kas pietrukst uz naktsgaldina, un iedzilinajas kabineta. Vinu netrauceja. Laiks bija pagajis pusnakts, Galija un Anatolijs devas uz savam istabam. Tikai Hera, nekam nepieversdama uzmanibu, ar zinamu niknumu ?kirstija biezas publikacijas lappuses ?urpu turpu. No vina kustigajam lupam vareja skaidri saskatit ne parak glaimojo?us recenzijas, kas adresetas gan atlanta sastaditajiem, gan, iespejams, pa?iem petniekiem.
Apmeram trijos nakti Aleksejeva istabas neaizslegtas durvis bez klauve?anas ar skalu troksni atveras. Talejevs ka viesulvetra ielauzas iek?a un devas tie?i uz meitenes gultu.
– Dzeki, dzeki! Celies jau aug?a! «Vin? uzlika roku uz pleca, parklata ar planu palagu.
Meitene asi saraustijas, vinas acis iepletas un tuk?i skatijas uz negaidito nakts viesi. Bija skaidrs, ka vina guleja cie?a miega.
– Paskaties, tas daudz ko maina. – Satraukta zurnalista roka bija tas pats atlants.
Galija piecelas gulta, nolieca muguru uz apjomiga spilvena un ar roku tureja bidamo palagu. Vina vel neko nesaprata. Talejevs panema no kresla vieglu sporta dzemperi un pasniedza to vinai:
– Uzmet un paskaties. «Vin? apsedas tie?i uz segas pie vinas kajam. – ?i ir Arhangelskas apgabala karte. Es sapratu, kas mani toreiz intereseja Azera gadijuma: ta bija piemine?ana, ka vina sieva ir dzimusi ciemata. Pervomaiskijs. Es redzeju ?o vardu kada karte, bet nevareju atcereties, kur.
«Hera,» meitene jau bija uzvilkusi treninterpu, «nomierinies, es visu atceros.» Es ari teicu, ka valsti ir desmitiem vai simtiem ?adu ciematu.
«Es paskatijos uz katru kartes milimetru ar palielinamo stiklu: nav neka «Maija diena». Bet es atceros: es to redzeju!
– Jebkura cita musu pla?as Dzimtenes regiona…
– Ne, ne, mani vienkar?i nevaretu intereset citi regioni. Un es atcerejos! Atgriezoties Maskava, sanemusi uzdevumu no kuratora, es, ka parasti, gribeju orienteties karte, bet namina tada nebija. Un tad es nokluvu interneta.
Ar ista burvja zestu Talejevs no kaut kur zem gara adita dzempera svarkiem iznema savu plakano klepjdatoru un atvera vaku. Uz ekrana bija ta pati Arhangelskas apgabala geografiska karte.
– Apskatit ?eit. «Vin? noradija ar pirkstu kaut kur blakus lielajam sarkanajam aplim un lielajam uzrakstam «Arhangelska». – ?eit: MAY PERVOMASKY!
Galja piekrita:
– Ko tad?
– Un ?eit? «Zurnalists vinai pasniedza atlantu.
Meitene rupigi nopetija to pa?u kvadratu drukataja karte. Tur nebija neka tada ka Pervomaiskim. Tikai nedaudz uz saniem pagriezas garais uzraksts «Novodvinsk».
«Kada divaina neatbilstiba,» Galija domigi sacija.
– Tas viss mani mulsinaja. Cik ilgi es keros pie ?i… kad tu aizgaji gulet. Es vienkar?i nevareju sasaistit galus. Un mana parmeriga ticiba Liela globala timekla nekludigumam mani pievila. Es jus neintrige?u, teik?u, ka man izdevas «izrakt» desmitiem dazadu zemsvitras piezimju un atsaucu: interneta ievietota karte tika nemta no daziem veciem avotiem un nekad netika labota. Tapec jus redzat ciematu. Pervomaiskijs. Bet ?i apmetne beidza pastavet 1977. gada, kad to pardeveja par Novodvinsku! Un mans atlants ir daudz jaunaks, tur viss atbilst musdienu realitatem. Tatad Tamara Mizina dzimusi Novodvinska. Un tas ir 20 km no Arhangelskas, 40 km no Severodvinskas un loti tuvu – apmeram piecus kilometrus – no liela Isakogorkas dzelzcela mezgla. ?eit!
