Aizraujoša ģeogrāfija

скачать книгу бесплатно


Metodijs, sastindzis no ?ausmam, veroja, ka uguns tuvojas gan vinam, gan vina dargajai kolekcijai.

Un tikai Alina, kura kada brinuma del nezaudeja savaldibu, izstiepa roku, atbrivojusies no vardnicas, un kliedza:

– Smil?u vetra!

Burvestiba atkal spontani paradijas vinas atmina, no kuras gramatas vai filmas – vina neatcerejas. Meitene iztelojas, ka zeme saka kusteties zem vinas kajam, ka putekli pacelas kolonna un cirkuleja ap vinas kajam, bet pec tam izklida un to parklaja uguns, kas gandriz bija nonakusi poliglota burvju vardnicas. Vectevs sedeja uz celiem, ar bailem skatijas uz apdegu?o vilnu uz viena no adas paklajiem, un vina dzidri zilajas acis sariesas asaras. Vina kolekcija tika saglabata!!!

Kad Alina nolaida roku, tornado parstaja cirkulet, un smiltis nokrita zeme vienmeriga loka ap meiteni. Noteikti pec ?is burvestibas burvju makslinieka dzivoklim bija nepiecie?ama tiri?ana.

Burve nolika Ozegova vardnicu uz galda pie Dana kajam un skatijas uz veco viru ar valdzino?u skatienu:

– Iemaci vinam krievu valodu atpakal! Izlabojiet savas kludas.

Pateiciba par kolekcijas saglaba?anu Metodijs piekrita, neskatoties uz to, ka ugunsgreks notika Alinas neuzmanibas del. Kaut ka vecais virs atri aizmirsa sliktas lietas, bet likas, ka labas lietas vin? ilgi atcerejas labi. Vin? neprasija no drosmigas burves simts dolaru apmaina pret nekromanta pussadegu?o banknoti, kas izlida no smil?aina kalna.

Vectevs izkratija smiltis no sandalem un ludza Denu nokapt no galda un apsesties uz kresla.

– Noskuj sevi! – klients izbaza meli vectevam.

– Es tevi nosku?u! – burvis ievaidejas, iesperdams vienu no galda kajam.

Dens kaut ko gaidija no veca vira, bet ne to, ka vina kaja paliks uz goda varda. Rezultata vin? sapigi nokrita uz muguras, atsitoties ar galvu pret vardnicu kaudzi.

– Tu esi mulkis, sapuvis vecis, cirvgalvis! – vin? caur zobiem nocuksteja, pacelot no gridas nodzisu?o lampu.

Alina iznema to no burvju makslinieka rokam un, saravusi pirkstus, aizdedzinaja dakti, veledamas iedot lampu vectevam, tacu ta nebija. Nekromants to tureja pie pamatnes ar specigu tverienu un negrasijas no ta padoties. Vin? paraustija lampu pret sevi ta, ka burve gandriz ar degunu iekrita veca vira Metodija puteklainajas, izkaisitajas gramatas. Dens saspieda lampu kreisaja roka un ar labo saka kusteties pari liesmai, it ka vin? rakstitu gaisa greznas runas. Luk, ka nekromanti buram savus burvestibas!

Burvis ar lampu gaja taisni pretim vecajam poliglotam, kur? taja laika skaitija burvestibu par Ozegova vardnicu.

Pukis citigi skriceleja cetrrindes, galvu nepacelot. ?ados brizos muza naca pie vina bez prasi?anas un negaja prom, lidz dzejnieka ipa?nieks paveica varondarbu.

Alina neko nevareja izdarit. Atlika tikai palauties uz likteni. Lapsas ada mirdzeja zila krasa, un vecais virs pieversas nekromantam. Un vin? jau bija pacelis augstu virs sevis lampu ar gatavu burvestibu un dveseli, kas izsaukta no miru?o valstibas. Tas ir gluzi ka ilustracija filmai «Noziegums un sods» magiskaja pasaule, tikai Raskolnikova motivi ir pilnigi stulbi.

Vectevs, ka burve nereti velak atcerejas, izradijas veikls un bija gatavs jebkurai klientu ricibai, tapec precizi meta nekromantam pa galvu un ripinaja galvu pari papeziem pie kajam.

Akls Dens, kur? nebija gaidijis ?adu notikumu paversienu, nometa lampu fikusa poda, kas staveja uz loga.

Taja pa?a mirkli telpu piepildija viraka smarza, un visi klateso?ie aizvera acis, jo asa migla sapigi iedzela varaviksnene. Tikai minuti velak izmisu?ais puka rakstnieks nolema savam acim redzet sava vecteva varondarbu.

– Kas tas bija? – nekromants nonema no pieres izbaleju?o lapsas adu.

Alina un Metodijs sedeja dazados sturos, aizvera acis un nolieca galvas. Apmierinatais pukis, mele sakodis, rakstija nakamo dzejola nodalu, un fikusa vieta uz loga sedeja nekustigs garspalvains brunurupuca kakis.

– Yana?! – Dens nobolija acis. – Es tev nezvaniju!

Dzivnieks atbildot naudeja, bet nekustejas. Nobijusies burve vispirms atvera vienu aci un, sapratusi, ka briesmas ir pargaju?as, atvera otru. Poliglots vectevs darija to pa?u.

«Piedod man, dargais Metodij, par nekartibu un uzbrukumu jusu personai,» Dens paklanijas un turpinaja atvainoties, «kad jus man iedevat musdienu krievu slenga vardnicu, es tikko vareju attureties, lai nepateiktu kaut ko nekitru, un daziem cita iemesla del vardu krajums saka kontrolet manu raksturu.

«Ticiet man, dargais Daniel,» vecais virs sacija, uzliekot roku uz sirds; nekromants no vina acim saprata, ka vin? ir patiess. – Es negribeju tev to macit. Kad tu teici, ka gribi zinat musdienu krievu valodu, ?kita, ka esmu apburts, un gaju pec slenga vardnicas.

Dens un Alina saskatijas. Un pukis apmetas uz apgazta galda, it ka uz barikadem, un saka lasit dzejoli cehu valoda:

Fifa Pink ir nelietis, un vina slepus lika poliglotam Denam iemacit vinam lamuvardus.

«Dargais Daniel,» Metodijs partrauca puka deklamaciju, «lai izpirktu savu vainu, es esmu gatavs darit visu jusu laba.»

Nekromants saskrapeja pakausi, un ?aja laika pukis turpinaja:

Adas deg, gramatas deg, un Alina lenam, pek?ni visu panak tornado, un ?i uguns nodziest!

– Ura, tas tuvojas un izgaist! Beidzot dabuju atskanu! – dzejnieks iekliedzas, lekadams aug?a un leja uz saniem gulo?a galda.

– PAR! – Dens pacela raditajpirkstu uz aug?u, – iemaciet musu pukim japanu valodu. Lai raksta haikas! Un lai vin? nevaretu izteikties citas valodas!

Un, mazliet padomajis, vin? piebilda:

– Tas ir, vin? var saprast, bet neruna.

– Nav par ko.

– Den, ko tu dari? – milulis bija sa?utis un grasijas steigties pie saimnieka, tacu Alina tureja dzivnieku aiz kepam, un Metodijs veiksmigi veica partrene?anas operaciju.

Brunurupuca kakis parsteigts veroja visu notieko?o, bet nevareja pakusteties.

«Arigato, Mefodiusu-san! note 6,» pukis paklanijas burvim, kad poliglots nonema adu no vina pieres.

«Tagad saki to krieviski,» Dens pasmineja.

«Denieru-sama no baka desunote 7,» dzivnieks ?naca, satveris dargo piezimju gramatinu pie krutim.

Vecais virs histeriski iesmejas, usam komiski kustoties uz aug?u un uz leju, un burvji, kas japanu valoda neko nesaprata, vareja tikai nojaust, kas melnaja puki ir smiekligs.

«Nu nekas, tu kauties un tad partrauksi,» vectevs smineja, glastidams vinu pa skaustu.

Vin? tikai paskatijas uz visiem klateso?ajiem ar nozelojamu skatienu.

«Atlaujiet man, Metodija kungs,» nekromants iesaka, nepiever?ot uzmanibu majdzivniekam, «apmaina pret… kaki, kas atrodas uz jusu loga, aiznemties no jums lastu vardu vardnicu.»

Vecais virs savilka savu bardu, vispirms skatidamies uz pukaino radijumu, tad uz gramatu, kas bija Dana rokas, bet tomer piekrita mainai, sudzoties par savu vainu. Tas bija viss, kas burvis bija vajadzigs. Vin? ielika slikto vardnicu klepi un, panemis Alinu aiz rokas, galanti atvadijas no poliglota.

«Jaa ne, Mefodiusu-san! note 8,» pukis kliedza, izejot no valodnieka dzivokla.

Tiklidz vectevs aizvera durvis aiz viesiem, Dens piespieda Alinu sev pie krutim, ta ka meitenei pat nebija laika samulst no parsteiguma, un dzivnieks ar pavertu muti veroja, ko saimnieks daris talak.. Un ?is notikums klus par vina pirma terceta temu dzive.

«Man nepatik ?is vectevs,» nekromants cuksteja vinai ausi.

Meitene skumji noputas. Vina gaidija vismaz skupstu uz vaiga, un atkal bija ko darit, novero?ana, FIFA un citas ?is pasaules nejaukas lietas.

«Neesiet sarugtinats,» vin? satvera vinas roku, «vai jus domajat, ka es vinam ar noluku neatstaju kaki uz loga?» Es, protams, neesmu spiegs, bet man ir zinama pieredze ?aja jautajuma.

– Vai vardnica ir apburta?

«Es ta nedomaju, man bus janoperk burvju meritajs un japarbauda.» Visticamak, tas ir saistits ar veco viru, kur? tika arstets pirms musu iera?anas.

Visi tris nokapa leja. Tiklidz no ieejas nojumes apak?as iznaca burve Alina, Dens un pukis, viniem tie?i priek?a nokrita liels sarkans kiegelis un sadalijas mazos gabalinos.

«Tie laiki ir ka joka,» burve teica aiz elpas, atceroties savu iepriek?ejo dzivi.

– KSO! piezime 9 – pukis zvereja, bet neviens vinu nesaprata, noverteja tikai negativas emocijas.

Burvji paskatijas uz aug?u un pamanija, ka uz piekta stava balkona sez mazs improvists, un vinam blakus bija vel tris kiegeli.

– Luk, tie divi! – velns iesmejas, nometot otru kiegeli.

Ja «Vairoga’ burvestiba butu bijusi par milisekundi ilgak, neviens no upuriem nebutu dzivs. Un ta, atsitoties pret caurspidigo vairogu, ka lasei uz lietussarga, tas saplisa mazos gabalinos. Neapmierinatais velnin? gribeja nomest vel divus kiegelus, tacu, sapratis, ka ideja tik un ta neizdosies, pazuda dzivokli, beidzot pavicinot asti ar virtuli gala.

«Eh, labs liecinieks aizbega,» Dens bija sarugtinats, «preteja gadijuma mes visi slepjamies, slepjamies un neko nedaram.»

«Ja,» Alina piekrita, «mes to atradisim velreiz.» ?ie launie gari seko bariem.

«So desu ko! note 10,» pukis apstiprinaja.

Ja vin? biezi runa japanu valoda, tad burve un nekromants ?o valodu driz iemacisies ari bez poliglotiem burvjiem.

«Labi, ejam uz metro,» Dens satvera burvi aiz rokas, «mes dosimies uz viesnicu, bet pagaidam es jums pastasti?u, ka pasaule darbojas.» Citadi jusu pirmaja slani vini neko nezina, iznemot visdazadakas Darvina teorijas.

Vini lenam gaja pa pla?o aleju, un burvis saka lasit nogurdino?u lekciju, kuru pat melnais pukis atteicas pierakstit. Vai varbut vina muzai vienkar?i kluva garlaicigi, un vini nevelejas veidot hokeju.

Alina izdarija sev atklajumu: uz planetas Zeme, izradas, ir divi realitates slani un tie attistas paraleli, vienadi, jo energija nepartraukti plust no viena uz otru un atpakal. Ir tre?ais slanis, bet viss, kas tur nonak, nekad nevar atgriezties, tapec ?o pasauli sauc par Miru?o valstibu. Neviens nezina, kas tur notiek, jo neviena dziva radiba nav spejusi no turienes atgriezties. Ja, otraja slani ir burvji, kas sevi deve par nekromantiem, kuri uz laiku var izsaukt kadu no Miru?o valstibas, bet diemzel uz noteiktu laiku. Dveselei uzliek bloketaju, lai ta nevienam nestasta par dzivo?anu tur. Klist runas, ka tur valda muziga bezrupiga dzive, tacu neviens ?o pienemumu vel nav apstiprinajis vai noliedzis.

Daudzi nekromanti cinas, lai nonemtu bloketaju, un vini pat piedavaja par to bonusu. Tacu, tiklidz burvim izdodas iznicinat aizsardzibu, vin? nekavejoties nonak Miru?o valstiba, sekojot izsaukta dveselei. Vai tu gribeji? Skaties!

Dens ari slepeni no skolas meistariem macijas blokatorus, vin? apguva visu teoriju, bet baidijas no eksperimentiem. Galu gala, ja vin? to dara pats un neizdosies, tad nebus, kas turpinatu, un, ja piesaistisit brivpratigos burvjus, jus varat nonakt tribunala un tikt izmesta cilveka dzivibas eksperimentiem. Tada veida Miru?o valstiba daudzus gadus paliek noslepums dzivajiem.

Otrais slanis jeb «ista zeme» ir pati planetas bagatiba. ?eit dzimst labakie cilveki pasaule, kuri sevi deve par burvjiem. Katram ir sava specializacija, un vinam nav tiesibu iejaukties citu cilveku zina?anu jomas. Pat ja kads arsta liktena vieta loti velas klut, piemeram, poliglots vai pavars, tas nebus iespejams dabisko ipa?ibu del. Gandriz visi bez iznemuma varetu izmantot tikai dazas ikdienas burvestibas, piemeram, levitaciju un uguns dzirksteles, kuras daudzi burvji aizstaj ar mini ugunsbumbam, vai parastas dziedina?anas burvestibas nelielu traumu un saaukste?anas arste?anai. Bet, piemeram, nekromantiem bija aizliegts nemt savu uguni dveseles izsauk?anas ritualam.

Magisku davanu nevar izveleties, ta tiek mantota lidz tre?ajai paaudzei: tas ir, no teviem, vecteviem un vecvecteviem. Izradas, ka jusu attalais radinieks bija formas mainitajs, un jus varat par tadu klut, un tad jusu dels piedzims par alkimiki, tapat ka jusu teva onkulis. Davana tiek noteikta uzreiz pec dzim?anas. Tas notiek vienkar?i: Alinai bija tas gods redzet lidzigu detektoru Novosibirskas lidosta. Tad tas ir tehnikas jautajums: skola, koledza, specializacija, un burvis ir gatavs dzivei. Tomer cinitajiem burvestibas iemaca agrak, tacu tas ir iznemums, jo agresiva magija ir daudz vienkar?aka neka nekromantija, alkimija, teleportacija, poliglotisms vai dziedina?ana.