скачать книгу бесплатно
Pek?ni no bieza tvaika pek?ni paradas roka un satver Maiklu aiz rikles. Aiz tas paradas rokas ipa?nieka galva, uz kuras zemu novilkta peldcepure. Sve?inieks pienak tuvu amerikanim un rupigi nopeta vinu.
– Maikls Robinsons? – jautaja sve?inieks.
– Ja, es esmu amerikanu diplomats! Jums nav tiesibu!
«Es gaidu jus ?eit trisdesmit minutes, neizejot, un mums ir tikai divdesmit sekundes, lai ar jums runatu, jo tagad ?eit ir jaienak FBB darbiniekam, kur? jus pieskata.» Tapec mes visu daram atri. Un jums nemaz nav jaruna, vienkar?i japamaj. Tu mani saprati?
Maikls atbildot pamaj.
– Vai jus zinat, kas ir Eriks Gibs?
Maikls pozitivi pakrata galvu.
– Vai tu redzi ?o bumbu? – parada mazu plastmasas bumbinu. «Tas ir janodod Gibsam.» Tu mani saprati?
Maikls pamaj.
– Tev nav daudz piemerotu vietu. Kura mums vinu likt? Ari ?oreiz nav jaatbild.
Maikls klusi paver muti, sve?inieks ieliek tur bumbu.
«Tagad lenam, it ka nekas nebutu noticis, tu izej no tvaika istabas un dodies uz baseinu peldeties. Ja kaut kas notiks, jus norisit bumbu. Tu mani saprati?
Maikls atkal klusiba piekrit.
Sve?inieks palaiz amerikani un pagruz uz izejas pusi.
Amerikanis iziet no tvaika istabas un pagriezas pret baseinu. Tie?i ?aja laika koridora paradas novero?anas darbinieks, kur? izliekas, ka negrasas uz tvaika istabu, un seko Maiklam baseina. Maikls novelk cibas un palagu, pieiet pie baseina un nokapj pa kapnem udeni, kur jau peld citi apmekletaji. Sekojot vinam, slepenais noverotajs dara to pa?u.
Un taja pa?a laika no hammama iznak virietis ar zemu novilktu cepuri un pilniba ietinies palaga. Vin? dodas uz relaksacijas istabu, kur atri apmaldas starp citiem tvaika milotajiem.
4. nodala
Amerikas vestniecibas arvalstis vienmer ir zinatniskas un tehniskas domas darbs un nocietinajumu ?edevrs. Un lai vienkar?o cilveku nemaldina tie 3 vai 4 stavi, pieticigi paceloties virs zemes. Viss noslepums un speks atrodas zem zemes limena, un biezi vien tur ir paslepts daudz vairak stavu neka virspuse. ?eit jus nevarat baidities no tie?iem trapijumiem no specigakajiem ierociem un veiksmigi izdzivot vel vienu menesi pec kodolenergijas apokalipses. ?eit tiek glabati visi svarigakie noslepumi, kurus izmanto amerikani mitnes zeme. Cita starpa ?eit jus varat mierigi sazinaties par jebkuru, pat intimako temu, nebaidoties, ka sarunas butiba klus zinama tre?ajam personam. Tie?i tur atrodas ipa?i aizsargata telpa – ipa?i aprikota telpa, kas nelauj nonemt skanas vilnus no telpas sienam un ir aizsargata no dazadiem elektromagnetiskajiem izstarotajiem.
Viena no ?im telpam notiek Maskavas CIP stacijas operativa un operativi tehniska personala dalas sanaksme. Galda priek?gala sez Eriks Gibss, ASV vestniecibas Krievija padomnieks, politiskas nodalas vaditajs, patiesiba CIP rezidents Maskava. Vinam labaja puse ir mums jau zinamais Maikls un vina sieva Katrina – oficiali pariet par Maikla Robbinsona sievu, vinai ir tada pati diplomatiska imunitate ka vinas viram, patiesiba – karjeras CIP darbiniece. Kreisaja puse ir vel divi stacijas darbinieki diplomatisko amatu aizsega – Kristofers un Robijs.
– Maikl, ludzu, velreiz, viss ir kartiba, nepalaid garam nevienu detalu, sasprindzini smadzenes un atceries visu, pat to, ko neredzeji! saka Gibss.
«Priek?nieci, es labprat uzrakstitu desmit lappu?u zinojumu, bet patiesiba viss ilga desmit sekundes,» sevi taisnojas Maikls. – Es iegaju tvaika pirti, kur jus neko nevareja redzet. Pek?ni no nekurienes paradas roka un satver mani aiz rikles. Kads vajpratigais sauc tavu vardu un ludz tev piespelet bumbu. Pec tam vin? iebaz ?o bumbu man mute. Citadi vin? apsolija to uzgrust man pa dupsi. Tad vin? mani izmet no tvaika istabas ar draudiem, ka FIB varetu mani arestet.
Maikls vainigi pacel rokas un piebilst:
– Es varu piebilst tikai to, ka tas tika darits profesionali. Klasiska tuliteja tik?anas. Nav ko sudzeties, ja vien nenem vera, ka tas bija spiests.
– Kristofer, ko jus varat teikt par konteineru un pielikumu? – Gibss turpina.
– Tvertne ir noslegta plastmasas bumbina, kuras diametrs ir tris ceturtdalas collas. Korpuss ir cie?i noslegts, aizverot, vienu pusi iespiezot otra. Izgatavots ar zimogo?anu. Es nevaru precizi pateikt, bet ?kiet, ka ?adas bumbas tiek izmantotas ka pildvielas letam mikstajam mebelem vai lidzigiem merkiem, iespejams, bernu rotallietas. Konteinera iek?puse atradas balta bezodereta papira gabals, kura izmeri bija piecarpus reiz cetras collas. Lapa ir rakstita ar roku, izmantojot lodi?u pildspalvu un zilu tinti. Par rokturi nav ko mierinat, Maskava tadu ir miljoniem, razoti Kina. Indes vai citu toksisku vielu pedas netika atrastas. Pirkstu nospiedumi vai DNS netika atrasti, bumbina un papirs bija skaidri apstradati, lai sleptu jebkadas norades,» secinaja Kristofers.
– Robij, ko tu saki pec teksta?
Teksts ir rakstits ar drukatiem burtiem anglu valoda. Ka jus saprotat, pec rokraksta nav iespejams noteikt raksto?as personas psihotipu, vecumu un dzimumu. Visa piezime burtu lielums un liniju vienmerigums praktiski nemainas. Tas liek domat, ka rakstnieks ir lidzsvarots un merktiecigs cilveks, kas sliecas novest lietas lidz logiskam noslegumam.
– Katrina, tagad par rakstita butibu. Ko mes sanemam no musu krievu «draugiem»?
– Autors iepazistina ar sevi, tas ir Nikolajs Borejevs, BVR pulkvedis. Vin? ari raksta, ka pazist cilveku, kur? viniem nopludinaja visu informaciju par musu jaunako izstradi «Sistema». Apstiprinot to, vini noradija stingri slepenu informaciju par «Sistemu», kas zinama tikai izstradatajiem, proti, tas burta numuru, merki un galveno dizaineru vardus. Ja mus interese ?i tema, tad vin? ir gatavs tikties un parrunat talakas sadarbibas detalas.
– Kad vin? ierosina tik?anos?
– Pec septinam dienam. Japiebilst, ka tik?anas vietu vin? izvelejas profesionali. Arejas novero?anas atkla?ana ir iespejama pat bez pretnovero?anas iesaisti?anas no musu puses,» atbildeja Katrina.
– Ja, ta ir Krievija! ?eit tu ?odien nezini, ko sanemsi rit – patikamu parsteigumu vai sitienu pa dupsi! – Gibss entuziastiski iesaucas. – Atgadina?u, ka informacija par ?o temu ir starp rezidenturas prioritarajiem uzdevumiem. Lidz ?im ?aja jautajuma nav notiku?as nekadas kustibas. Sakuma es gribetu dzirdet jusu viedokli, kungi! Kada ir iespejamiba, ka tas ir iestatijums? Un ja tas ta ir, tad kadus merkus tiecas krievi?
– Panemiet musu operativo darbinieku uz sapulci, un pec tam izsutiet vinu bez vairak vai mazak nopietnam apsudzibam!? – teica Maikls. – Es domaju, ka ne, parak mazs. Un tad pa?reizeja politiskaja situacija ?adi demar?i, pirmkart, nenaks par labu krieviem.
«Ir ari maz ticams, ka spele tiek sakta, lai barotu mus ar dezinformaciju.» ?aja gadijuma gara spele nedarbosies, jo skartie objekti ir musu riciba, un informacijas pareizibas parbaude neaiznems daudz laika,» savu viru atbalstija Katrina. «Turklat ?aja gadijuma krievi riske zaudet savu informetibas pakapi.»
– Ja ta butu provokacija, tad Maiklu vareja aizvest tie?i pirti. Tapec ?eit ir kas nopietnaks,» savus divus centus pielika Kristofers.
– Kungi, ja tas «nopietns» izradisies tas, ko mes domajam. Un mes faktiski iegusim kurmja nosaukumu, musu vardi tiks iegraveti Lenglijas goda plaksne, pat ja mes visas savas karjeras laika vairs nepacelsim ne pirkstu! – Gibss secinaja. – Es, tapat ka jus, uzskatu, ka jums ir jastrada ar ?o signalu un jaizspiez no ta maksimala informacija.
Gibss atliecas kresla un dazus mirklus domigi skatas apkart klateso?ajiem. Pec tam vin? izstrada ricibas planu:
– Tatad, Maikls un Katrina, sagatavojiet tik?anos ar Borejevu, dro?ibas limenis «A». Kristofers un Robijs nodro?ina pasakuma organizatorisko un tehnisko pusi.
Turklat mums steidzami jasazinas ar Glumi, lai vini izrok visu, kas viniem ir uz ?i Borejeva. Ka saka krievi: «Dievs sarga tos, kas ir uzmanigi!» Musu organizacija ir aizsargata ar ieguto un divreiz parbaudito konfidencialo informaciju! Maikl, sagatavojiet lugumu centram pilnvarot sapulci. Tatad, stradasim! – Gibss pabeidz savus merka apzimejumus.
Klateso?ie steidzigi piecelas un atstaj telpu. Gaisa virmo lielas uzvaras saldais aromats. Un aiz apvar?na metas patikamu premiju enas no vadibas puses par ?o krievu nekaunigo kartejo pazemo?anu! Nekaunigi cilveki, kuri uzdrikstas bez atlaujas pacelt galvu un nekaunigi pieprasa vienlidzigu attieksmi. Sitiet, sitiet un ?oreiz lidz galam saspiediet ar kajam! Neviens nepiedos devindesmito gadu kludas, kad praktiski nedzivais Krievijas kermenis, pamests apgani?anai, pek?ni atdzivojas, piepildijas ar speku un pacelas aug?a ka Fenikss! Tev bija jabut tadam netiram! Otras iespejas nebus, to tev garante nevis kads nobruzats bars, bet gan pasaule varenaka izluko?anas agentura – ASV Centrala izluko?anas parvalde!
5. nodala
Lauku maja! Laimigs cilveks, kuru nav skaris viens no lipigakajiem Krievija dzivojo?ajiem virusiem – viruss Dacha.
Nikolajs un vina sieva Julija sez pie galda, preti Glebam un vina sievai Ellai. Vini izklaidejas, joko, smejas. Uz galda ir minimums, kas nepiecie?ams lauku svetkiem: barbekju, salati, dzerieni.
Glebs stasta joku:
– ?efs saka: «Petrovs dodas uz Franciju ka nelegalais imigrants, legenda ir ?ada: Tu esi miljonars, ire villu, noligi kalpu, noperc jahtu un helikopteru, tev ir tris saimnieces.”… Deputats: «Biedri generalis, musu ?i gada budzets ir stipri samazinats, naudas ?iem merkiem vispar nav!», priek?nieks: «Tatad, Petrovs, legenda nedaudz mainas – tu esi bezpajumtnieks, dzivo zem tilta. kaste…».
Kompanija kopa smejas.
– Damas un kungi, ludzu, piepildiet glazes! – Glebs iesaucas. – Es veletos pacelt ?o tostu par labako cilveku, kadu liktenis man varetu nosutit! Un ?oreiz es nerunaju par savu nesalidzinamo Ellocku, bet par savu draugu, draugu ar lielo «F» – Arejas izluko?anas biroja pulkvedi Nikolaju Jevgenevicu Borejevu. Nikolajs ir retas dveseles cilveks un ists profesionalis sava joma. Es nemaz ne?aubos, ja musu valsti butu vismaz pussimts ?adu cilveku, mes jau sen butu dzivoju?i ideala sabiedriba! Par musu Dzimtenes patriotu, istu pulkvedi, par jums Kola!
Tie, kas sez pie galda, sasista glazes un dzer ar prieku.
«Glebs Mihailovics,» Nikolajs atbild, «mans draugs, tu tie?am lici man nosarkt ka jaunam pirmkursniekam!» Es no savas puses velos atzimet, ka mes ar jums esam putnini, ne skabi, ne saldaki. Un viss, ko tu teici par mani, pilniba attiecas uz tevi pa?u. Paldies par taviem laipnajiem vardiem!
– Ne, ne Nikolajs Jevgenevics! Mana liellaiva seko jusu vado?ajam kreiseram, pat nenoliedziet to! – joko Glebs.
– Pui?i, nestridieties! Jus abi esat izcili admirali. Bet mes tomer neparstasim jus milet, pat ja jus pazeminatu par jurniekiem! – Dzulija spelejas kopa ar viniem.
– Biedri admirali, es ne tikai neredzu svitras uz jusu biksem, bet es pat neredzu jahtu piestatne. Paskaties, preteja gadijuma tavs jurnieks var pamest savu juras speku komandieri un doties pie cita, veiksmigaka korsara,» sarkastiski piebilst alkohola apreibinata Gleba sieva.
– Ko tu runa, zakit! Jebkura diena Krievijas nelegalais imigrants pulkvezleitnants Dmitrijs Tramplinovs ar izsaukuma signalu «Donalds» saks bombardet mani un Nikolaju ar ipa?i vertigu informaciju. Un, protams, musu valsts vadiba nepamanis ?o varondarbu, un mes gozesimies godiba lidz savu dienu beigam! – Glebs sev raksturigaja maniere pasmin.
Kompanija kopa smejas un pec krievu dzires tradicijam turpina izklaideties, dzert un uzkost visu, ko Dievs viniem taja vakara sutijis.
Bet pat visspecigakais izsalkums standarta lauku salidojumos agri vai velu dod vietu sata sajutai! Tie?i ?aja bridi pienak istas krievu patiesibas bridis, kas saucas «Un runajiet no sirds uz sirdi!» Pateicoties ?ai paradibai, krievu cilvekam nav jadodas pie gimenes psihoterapeitiem, jo visas problemas ir atrisinats ar pieejama patiesibas seruma palidzibu.
Gleba vasarnicas viesistaba, divans, uz kura sez ipa?nieks un vina sieva, Julija sez atzveltnes kresla, viniem priek?a ir neliels galds ar uzkodam un dzerieniem. Fona ir kamins ar viesmiligu uguni, kas sprak?k. Nikolajs sez uz kebla mala ar gitaru, vin? dzied dziesmu:
…Kaut kur stenedami ripo Volga, Dnepra vai pats Jenisejs,
aiz Hadsona vin? elpo ozonu, maksajot draugu varda.
Bet jaunais draugs neuzdro?inas pagriezt vinam muguru, jo vin? neuzdro?inajas,
Vin? zina, ka ?is mazais nodevejs ir tuvuma, ka vinam ir izdevies visur noklut.
Vin? bija starp mums, Vin? dzivoja starp mums, Vin? dzera un eda starp mums,
un vin? kopa ar mums dziedaja musu krievu dziesmas.
Un atkal jus nekad lidz galam nesapratisiet likteni, kad to par kilnieku tures nelietis.
Ak, kadas ainas mes spelejam, musu galvenas lomas nevar saskaitit!
Es gribu, lai cenas par cienu, draudzibu un godu nekristu.
Un es ari gribu, tapat ka visi parejie, izturet lidz sprieduma dienai,
un vismaz vienu reizi ieskaties acis puisim, kur? mani nodeva.
Un atkal jus nekad lidz galam nesapratisiet likteni, kad to par kilnieku tures nelietis.
Nikolajs pabeidz dziesmu, noliek gitaru, vinam ir attalinats skatiens, ir skaidrs, ka vina domas ir kaut kur loti talu, un tas ir loti skumjas domas. Sievietes aplaude. Nikolajs klusedams ielej sev glazi degvina un izdzer to viens pats.
Klusa nakts netalu no Maskavas, tie?i ?aja laika jus varat sajust visu lauku brivdienu ?armu. Ausis skan klusums, spozi spid meness un tevi parnem neaprakstama harmonijas un vienotibas sajuta ar dabu.
Dzulija un Ella atrodas mazaja veranda. Ella ir skaista, satrieco?a sieviete, kura zina savu vertibu un uzskata, ka tads cilveks ka vina neap?aubami ir pelnijis daudz vairak, neka vina ir. Ella aizdedzina cigareti un vini sak nesteidzigu sarunu par dzivi.
– Klau, kas notiek ar tavejo!? Iepriek? vin?, ?kiet, nemaz nedzera, bet tagad vin? klauve viens pec otra. Kas notika!? – Ella jauta.
– Es pats to nevaru saprast. Majas viss ka parasti. Berni izklidu?i savas ligzdas, nav kam graut nervus. Ka parasti, es cen?os, lai vin? justos labi. ?kiet, ka problemu nav. Varbut ?i ir ta pati pusmuza krize!?
– Varbut darba, kas notika?
– ?kiet, ka viss ir ka parasti. Lai gan pirms tam vin? man nebija daudz stastijis.
«Es redzu, tas nozime, ka vin? mekle sievieti no saniem!» Pagaidiet, jus driz dzirdesit pazinojumu: «dargais, es sapratu, ka jus un es esam dazadi cilveki!» – Ella grimase.
«Es to butu jutusi uzreiz,» Dzulija vinu partrauc.
– Saki man, Yulka, vai tu nenozelo, ka apprecejies ar vinu!? Es domaju, ja man viss butu atpakal, es neprecetu Glebu. Kur? gan zinaja, ka viss izvertisies ?adi!? Tagad jaunie?iem ir tadas izredzes! Un musu laikos, vai nu ka diplomats, vai ka militarpersona, sliktakaja gadijuma jus varetu uznemt kadu inzenieri. Es kludijos: vajadzeja appreceties ar banditu! Paskaties, katrs no musdienu oligarhiem ir kadreizejais bandits.
– Tev ir greks sudzeties! Glebs ir ieverojams, gudrs, izskatigs un tevi mil. Tu dzivo labi, tev ir viss. Jums pat nav jastrada.
– Kas tas par visu!? Man vairakas reizes javelk viena un ta pati! Brauciet uz tiem pa?iem kurortiem, uz ?im resoru sanatorijam, kur skataties uz tam pa?am sejam!
– Neuztraucieties, iespejams, Glebs driz atkal tiks nosutits uz kadu vestniecibu. «Tu atkal varesi justies ka dama no augstakas sabiedribas,» vinu mierina Julija.
– Visas izrades ir letas! Diplomati! Ir tikai viens vards, kuru perk tikai piesucekni. Esmu vinus pietiekami daudz redzejis, kaktos skaitot santimus, un visu komandejumu vini valka vienu un to pa?u uzvalku! Un vini visu muzu valka vienus un tos pa?us apavus! Eh, kaut es varetu atgut savus divdesmit, nu, vismaz trisdesmit! Es dotu to blastu!
– Ejam likt musu virus gulet, tu esi karsts, ir par velu!
Sievietes piecelas un atgriezas maja.
***
Dzulija sez uz divana pie kamina, Nikolajs gul, galva ir sievas klepi. Dzulija noglastija vina matus. Telpa neviena cita nav.
– Vai atceries, ka tu mani bildinaji!? Gruti bija to nosaukt par priek?likumu, drizak par ultimatu! Mes nakti staigajam pa Maskavu, uzgajam uz sava tilta, pa vidu tu uzkapi uz parapeta un saki draudet, ka, ja es nepiekriti?u klut par tavu sievu, tu tulit metisies leja. Man joprojam patik doties uz ?o vietu.
Nikolajs skumji pasmaidija.
«Un taja vakara tu man iedevi ?o kulona pusi,» rada to Nikolajam. – Un otro es patureju sev. Es joprojam valkaju to visu laiku.
Nikolajs turpina klusiba melot, ja sieva tagad redzetu vina acis, vina bez vardiem saprastu, ka vinas virs ?obrid atrodas kaut kur loti, loti talu.
«Un taja vakara es biju laimigaka pasaule.» Jo labakais puisis pasaule man atzinas milestiba! – noglastija matus. «Viss bus labi, jo musu puses nekad netiks ?kirtas.» ES tevi loti milu!
Nikolajs klusedams apskauj sievu, bet nesaka ne varda.
6. nodala
Personala politika BVR, tapat ka daudzas citas valsts iestades, ir slegta. Protams, ?is apstaklis biezi rada daudz jautajumu padotajiem un dazreiz klust par klusas neapmierinatibas celoni. Pats interesantakais ir tas, ka, pa karjeras kapnem virzoties uz priek?u kads iepriek? neapmierinats, vinam pat ne mirkli nerodas trakuliga doma, ka butu labi ?o jautajumu izvirzit visparejai diskusijai. Subjektivs punkts? Noteikti ja! Bet es jums apliecinu, ka aiz katras ?adas tik?anas slepjas rupigs personala darbs, kas reizinats ar daudziem faktoriem, tostarp tiem, kas saistiti ar noteiktas vienibas uzdevumu izpildi.
Pla?s kabinets, nodalas priek?nieka vietnieks generalmajors Bikovs sez galda galvgali, vina padotie atrodas sanos. Notiek tik?anas ar augstaka limena vadibas darbiniekiem. Starp tiem ir Nikolajs un Glebs.
Svaigi kalts generalis, jauna darba joma, iespejamas nakotnes perspektivas! Protams, neiztikt ari bez «slotas» iznem?anas un padotajiem neparadi?anas, ka to pareizi lietot! Turklat pirmie iespaidi par padotajiem biezi vien veido pamatu portretam, kas raksturos vaditaju lidz vina dienu beigam. ?eit jums ir japamegina un taja pa?a laika japarada klateso?ajiem, kur? ir boss.
«Biedri, mes ?odien esam ?eit sapulceju?ies, lai apspriestu nozelojamo disciplinas stavokli musu nodala,» Bikovs draudigi skatas uz visiem klateso?ajiem. «Ar nozelu jaatzist, ka pirms manas iecel?anas amata vieniba tika kultiveta kaut kada nedarba atmosfera!» Stingru oficialu attiecibu vieta starp darbiniekiem valda neizprotams pseidobiedribas gars, kolektiva pieseg?ana, un es nebaidos pat no ?i varda – pazistamiba!
Generalis apzinati ietur teatralu pauzi. Nav iebildumu, loti labi, varam turpinat:
– Kamer sarezgita pa?reizeja politiska situacija pasaule prasa koncentre?anos un valsts vadiba cer uz musu godapratu un disciplinu uzdoto uzdevumu risina?ana, dala darbinieku ar prieku, bezcelonu smiekliem un nepiedienigu humoru strada arkartigi nopietnas jomas!
Vel viena pauze, bez iebildumiem, uz priek?u un ar zobenu:
